The Bachelor and the Bobby-Soxer

Par ko es pārvēršos? Manā skatīto filmu klāstā arvien retāk parādās tādas, kas būtu kaut relatīvi saucamas par jaunām. Protams, šobrīd tas jau ir apzināti - mēģinu skatīties patiešām vecas filmas, bet lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka šāda stila kino man šķiet arvien vairāk un vairāk pieņemams. Vai man būtu kļuvuši vienaldzīgi tādi jēdzieni kā filmu dinamika, aktieru (pamatā aktrišu - jo kāda man darīšana gar aktieriem) atbilstība mūsdienu skaistuma etaloniem, krāšņi specefekti un laikmetīga mūzika? Patiesībā - droši vien tieši tā arī ir. Skaistumam ir daudz dažādu formu un izpausmju un kālab man būtu jāpakļaujas diktātam, ka, piemēram, Andželīna Džolija ir skaistas sievietes etalons (ne tā, ka man Andželīna nešķistu jolie, bet - kāpēc tieši viņa?)? Un kāpēc gan lai es laiku pa laikam nevarētu baudīt džezu, bigbendus un/vai klasisko mūziku? Lai citi dzīvo 3D kino un brīnumainu tehnoloģiju pasaulē, es jūtos komfortabli arī citur.
Laikam gan man vajadzētu rakstīt par filmu, nevis ļauties apziņas plūsmai, bet disciplīna un es parasti nedzīvojam vienā rindkopā. Šī ir viena no pēdējām Šērlijas Templas filmām. Vai tu zini, kas ir Šērlija Templa? Viņa bija droši vien slavenākā visu laiku Holivudas bērnu aktrise, kura pārstāja filmēties, faktiski uzreiz līdz ar savu pieaugšanu. Nezinu - vai tur pie vainas bija nespēja pāriet uz pieaugušo lomām vai vienkārša apnicība (ceru, ka otrais), bet fakti ir tādi, ka viņa pārstāja filmēties 21 gada vecumā. Šajā filmā Templa ir 17 gadīga meitene, kas iemīlas vecākā vīrietī - populārā māksliniekā, kuru atveido Kerijs Grānts, kas ir profesionāls siržu lauzējs, lai gan ne sava rakstura dēļ, jo viņš ir patiesībā gaužām tikumīgs (kā jau visi tā laika Holivudas personāži), bet gan tīri tālab, ka viņš ir caur un caurēm skaists vīrietis, kuru ne pārmērīgi interesē kaut kāda vidusskolniece. Toties viņu var interesēt viņas vecākā māsa - tiesnese pēc profesijas, kuras mūžā nekad nav bijis mīlestības, bet tik vien kā darbs un pienākumi. Un filmas vienīgais uzdevums ir novest visu pie tā, lai tiesnese būtu kopā ar mākslinieku, bet skolniece - ar savu puisi no skolas - perspektīvu basketbolistu.
Un tas, protams, šajā filmā arī notiek. Nav šaubu, ka pēc mūsdienu standartiem filma ir šaaaaaugsmīgi naiva un bērnišķīga, tās personāži ir pārmērīgi labdabīgi un pat ciniķi tur būtībā ir romantiski. Lai arī - es jau pats sevi arī dēvēju par cinisku romantiķi, kas gan vienlaikus ir oksimorons un gluži normāla parādība. Ne jau katrai filmai ir jābūt ar tādu morāli kā "Dreamers", un reizēm jau gadās, ka visi pasaules vecpuiši patiešām to vien meklē kā iespēju apprecēties un dzīvot tikumīgu laulības dzīvi. Vai arī nē - atkarībā no noskaņojuma.
Vispār jau ar šīm vecajām filmām viss ir pavisam vienkārši - tev tik vien kā jādod tām iespēja, jāatbrīvojas no aizspriedumiem un pieņēmumiem, un viss būs labi. Ļauj vējam sevi nest un varbūt kādu dienu tu nonāksi Kurzemē! Vai arī Ziemeļu ledus okeānā.
2013-01-04
8.0
comments powered by Disqus