The Birds

Viena no kino klasiskākajām filmām, ko man kaut kā nebija līdz šim sanācis noskatīties. Bet nekas - pēdējā laikā uzsvaru lieku tieši uz šādu kino un tikai pa lieliem svētkiem skatos kaut ko relatīvi modernu. Ko var zināt - varbūt kādu dienu man zināšanas par vecajām filmām noderēs. Vai varbūt arī nē.
Domājams, pat ja tev nav sanācis šo filmu noskatīties, tu gan jau zini, par ko tā ir. Par putniem, kas uzbrūk cilvēkiem. Filma izvairās no nepieciešamības paskaidrot skatītājiem, kas tieši veicina pārmaiņas putnu uzvedībā un sāk agresiju, jo tas droši vien padarītu filmu ievērojami muļķīgāku (piedāvājamās teorijas no manas puses: negadījums kādā zinātniskas izpētes centrā, citplanētieši, Dieva sods). Tā vietā mums tiek piedāvāts sava veida love story, kurā iesaistīti Melānija, Mičs un Miča nedaudz trakā un daudz valdonīgā māte. Un tad pamazām sākas vājprāts ar putniem.
Laikam jau no mūsdienu skatu punkta interesantākais šajā filmā ir tas, kādā veidā tā ir uzfilmēta - kā bez datorgrafikas bija iespējams putnu uzbrukumus uzfilmēt pietiekami ticami, lai tas viss neizskatītos pēc liela balagāna. Kas attiecas uz filmas trillerīgo dabu - būtu pārspīlējums teikt, ka uz 30 gadīgu mani tā atstāja lielu iespaidu. Ja es šo filmu būtu noskatījies 10 gadu vecumā, tad gan man varētu tās iespaidā būt radušās neatgriezeniskas bailes no putniem, varbūt pat anatidaefobija (lai gan pīles tur, šķiet, nemanīju), bet tagad... nē, laikam nē. Nebija slikti, bet ne vairāk.
2013-12-11
7.0
comments powered by Disqus