The Death of Stalin

Man bija vismaz divi būtiski iemesli noskatīties "Staļina nāvi": pirmkārt, šī filma ir aizliegta Krievijā. Otrkārt, tajā Vjačeslavu Molotovu atveido Maikls Peilins. Uzreiz varu atzīt - ne viens, ne otrs galīgi nav kritērijs, kas obligāti liecina par filmas izcilību, bet vismaz interesi tas raisa.

Būtiska šīs filmas pazīme ir tāda, ka tā ir komēdija. Ja tev uzreiz tēma "Staļina nāve" nesaistās ar kaut ko vieglu un izklaidējošu, lieliski varu tevi saprast. Nē, es ar to nedomāju, ka viena no baisākiem 20. gadsimta totalitārajiem imperatoriem nāve būtu skumjš notikums, bet īsti pēc materiāla komēdijai tas neizklausās. Un tomēr - ja māk, pasmieties var par visu (un es personīgi uzskatu, ka par visu ne tikai var, bet arī vajag smieties), un Armando Januči nenoliedzami to māk darīt.

Filmā itin veiksmīgi ir sakabināti vēsturiski notikumi, gandrīz vēsturiski notikumi (tādi, kas ir patiesi, bet nenotika konkrētajā laikā)
un fantāzija. Tās labākai uztveršanai noteikti būtu vērts būt pietiekami pazīstamam ar PSRS vēsturi, pretējā gadījumā būs ļoti grūti saprast, kas tie tādi - uz ekrāna redzamie tēli - un kādas ir viņu funkcijas. Vai pareizāk, lai arī filma vismaz titru veidā paskaidro, kāds čiekurs ir katrs čiekurs, papildu zināšanas par viņiem noteikti būs noderīgs. Ja kas - filmā tiek pieminēts arī kāds notikums (atkal jau - ne gluži vēsturiski sakrītošs ar Staļina nāvi), kurā bija traģiski iesaistīti arī latvieši (nē, te runa nav par represijām un nošaušanām, kuras filma ataino bez liekām ceremonijām) - Maskavas VVS ledushokeja komandas bojāeja, kurā aizgāja arī divi latviešu hokejisti: Harijs Mellups un Roberts Šūlmanis.

Faktiski filmas premisa ir sekojoša: Staļins noliek karoti, un sarosās pretendenti uz valdnieka posteni. Galvenie kandidāti ir trīs: asiņainais NKVD vadītājs Lavrentijs Berija, kompartijas Maskavas daļas vadītājs Ņikita Hruščovs un bijušais Staļina vietnieks Georgijs Maļenkovs. Maļenkovs ir dabiskais pretendents, taču abi pārējie ir veiklāki un izmanīgāki, jautājums tikai - kurš no viņiem gūs virsroku? Protams, vēstures zinātājiem tā nav sevišķi sarežģīta mīkla, bet tas nebūt netraucē filmas baudīšanu. Reizēm filma ir mazliet frivola, bet tas tai nenāk par ļaunu - rupji joki augsta ranga činavnieku izpildījumā ir itin vietā. Reizēm - itin pamatīgas zināšanas no skatītājiem prasoša (komplektā ar to noteikti ir vērts kā minimums palasīt Wikipedia par dažādiem mazāk nozīmīgiem filmas varoņiem), taču būtiskākais - konstanti bezkaunīga, par ko man personīgi ir lielākais prieks.

Patiesībā pirms tās skatīšanās biju piesardzīgs - tādi politiskie farsi mani bieži galīgi nepārliecina, bet šeit dzirkstošais scenārijs, lieliskais aktieru ansamblis un traģikomiskais vēsturiskais fons ļoti veiksmīgi salikās kopā.
2018-02-24
8.0
comments powered by Disqus