69 Love Songs
Amerikāņu indīpopa grupas "The Magnetic Fields" zināmākais ieraksts var lepoties ar nosaukumu, kurš ir jāuztver tā tiešākajā formā - tas ir konceptalbums trīs diskos, kuros kopumā ir 69 dziesmas par mīlestību. Albuma nosaukums lika gaidīt vai nu kaut ko jēlu vai kaut ko banālu, taču sagaidīju es kaut ko pavisam citādu.
Ar vārdiem "mīlas dziesmas" parasti saprot kaut ko no kategorijas "boy-being meets girl-being under a silvery moon which then explodes for no adequately explored reason", bet tas nav tas ceļš, kuru iet Magnetic Fields.
Ņemsim par piemēru dziesmu "Love Is Like Jazz":
Visai precīzi vārdi, manuprāt:
Un melodiski ļoti pieskaņoti. Vispār popmūzikas ietvaros Magnetic Fields šajā albumā variē starp visai dažādiem mūzikas novirzieniem, brīžiem izklausoties pēc gandrīz autentiskas kantrī grupas, brīžiem spēlējot gandrīz tīru blūzpopu (ja tāds vārdu savienojums vispār ir iespējams), te viņi izklausās pēc atdzimušiem "Beach Boys", te - pēc "Dresden Dolls" (nekas, ka viņi patiesībā ir vecāki par Drēzdenes lellēm). Un arī saturiski šīs mīlas dziesmas ir gandrīz katra interesanta un drusku atšķirīga no pārējām. Reizēm tās ir dzīvespriecīgas, reizēm ne tik ļoti, bet tā noteikti nav vēnu griešanas mūzika. Pat, ja liriskais varonis nav nekāds supercilvēks, viņa dzīvē ir savas saulainās puses, kā piemēram "The Luckiest Guy on the Lower East Side" gadījumā:
Gandrīz katrā dziesmā var atrast kādu atmiņā paliekošu citātu. Piem.,:
Vai:
Vai:
Protams, kā jau jebkurā ierakstā trīs plašu garumā, ne visas dziesmas ir vienlīdz izcilas, taču izcilo te ir patiešām daudz, un man ir puslīdz nospļauties, ka es sev veidoju kaut kāda ņergas reputāciju, kas klausās "sissy" mūziku, jo man gluži vienkārši patīk šīs dziesmas.
Ar vārdiem "mīlas dziesmas" parasti saprot kaut ko no kategorijas "boy-being meets girl-being under a silvery moon which then explodes for no adequately explored reason", bet tas nav tas ceļš, kuru iet Magnetic Fields.
Ņemsim par piemēru dziesmu "Love Is Like Jazz":
Visai precīzi vārdi, manuprāt:
Love is like jazz
You make it up as you go along and you act as if you
really know the song but you don&39;t and you never will
Un melodiski ļoti pieskaņoti. Vispār popmūzikas ietvaros Magnetic Fields šajā albumā variē starp visai dažādiem mūzikas novirzieniem, brīžiem izklausoties pēc gandrīz autentiskas kantrī grupas, brīžiem spēlējot gandrīz tīru blūzpopu (ja tāds vārdu savienojums vispār ir iespējams), te viņi izklausās pēc atdzimušiem "Beach Boys", te - pēc "Dresden Dolls" (nekas, ka viņi patiesībā ir vecāki par Drēzdenes lellēm). Un arī saturiski šīs mīlas dziesmas ir gandrīz katra interesanta un drusku atšķirīga no pārējām. Reizēm tās ir dzīvespriecīgas, reizēm ne tik ļoti, bet tā noteikti nav vēnu griešanas mūzika. Pat, ja liriskais varonis nav nekāds supercilvēks, viņa dzīvē ir savas saulainās puses, kā piemēram "The Luckiest Guy on the Lower East Side" gadījumā:
Gandrīz katrā dziesmā var atrast kādu atmiņā paliekošu citātu. Piem.,:
There&39;ll be time for sex and drugs in Heaven
When our pheromones are turned up to eleven
But tonight I think I&39;d rather just go dancing
Vai:
A pretty girl in her underwear
If there&39;s anything better in this world
who cares
Vai:
If you really loved me
you&39;d buy me the Great Pyramid
Oh, I&39;m so forgetful, you already did
Protams, kā jau jebkurā ierakstā trīs plašu garumā, ne visas dziesmas ir vienlīdz izcilas, taču izcilo te ir patiešām daudz, un man ir puslīdz nospļauties, ka es sev veidoju kaut kāda ņergas reputāciju, kas klausās "sissy" mūziku, jo man gluži vienkārši patīk šīs dziesmas.
2013-07-31
comments powered by Disqus