The Martian
Pat filmu "Marsietis" es uzzināju ap to laiku, kad tai tikai iznāca pirmais treileris. Nē, es nebūt neesmu sācis vērīgāk sekot Meta Deimona gaitām (kā nekā joprojām viņu uzskatu par pārāk līdzīgu Leo di Kaprio un neesmu ne viena, ne otra fans), un arī grāmatu, kas ir pamatā šai filmai, lasījis neesmu. Toties es regulāri lasu xkcd komiksu, kurā bija apgalvots, ka "Marsietis" vismaz grāmatas versijā esot paredzēts tiem filmas "Apollo 11" cienītājiem (arī šo filmu neesmu redzējis), kuri būtu vēlējušies, kaut visa filma sastāvētu no izvērsuma ainai, kas sākās ar "no lietām, kas atrodas uz šī te galda, mums ir jāizveido tas un tas, citādi visi astronauti ies bojā". Proti, vismaz grāmata ir nosacīti uzskatāma par tādu kā domu eksperimentu par tēmu "kā izdzīvot vienam cilvēkam uz Marsa".
Filmas režisors Ridlijs Skots ir nenoliedzams eksperts filmās par kosmosu un nākotni, kā nekā viņam "zem jostas" ir tāda klasika kā "Alien" sāga un "Blade Runner". "Marsietī", kā jau filmā ar 100 miljonu dolāru budžetu, dinamikas ir noteikti vairāk, nekā grāmatā, bet par trulu action gabalu tā nevienā mirklī nepārvēršas, un arī spriedzes līmenis tajā dramatiski kāpināts netiek. Tas kopumā ir drīzāk pluss filmai - tā netiecas ne pārmērīgi provocēt skatītājus uz emocijām, ne mēģina uzmācīgā veidā pretendēt uz balvām lielajās ceremonijās. Ar visu to, ka Deimons šeit lielāko filmas daļu darbojas vienatnē, viņa tēls ir pārāk normāls, lai par to varētu cerēt saņemt Oskaru.
Sižets ir kopumā pavisam vienkāršs - misijas uz Marsu laikā izcēlušās vētras dēļ astronautiem nākas evakuēties, viens no viņiem atpaliek no grupas un, kā pārējiem šķiet, iet bojā, bet vēlāk izrādās - viņš ir izdzīvojis, pārējie ir aizlidojuši, un tagad viņam ir jāatrod risinājums, kā pašam palikt pie dzīvības, līdz uz Marsu dosies nākamais kosmosa kuģis - kas nebūt nebūs drīz. Ja nu kas - ievērojot Meta Deimona darbošanos šajā filmā - būtu laiks kādai anekdotei par latviešiem un kartupeļiem. Piemēram, šai:
"Latvian try to cross river. Has dog, potatoes, and dead son’s body. Can only take two across river at one time. If he leave dog with potatoes or corpse, dog eat them. Is very sad. Also is not good boat."
Ne viss filmā notiekošais ir reālistisks, lai gan kopumā NASA pārstāvji esot bijuši itin iesaistīti tās tapšanā, un vismaz kartupeļu audzēšanas apstākļi un ūdens ieguve esot attēloti diezgan patiesā veidā. Protams, filmas veidotāji diez vai varēja zināt, ka aptuveni vienlaikus ar tās iznākšanu uz ekrāniem NASA publiskos informāciju par to, ka uz Marsa ir ūdens. Bet nezinu, vai tas kaut kā īpaši ietekmētu filmas saturu.
Kas man šajā filmā patika, ir tas, ka tajā ir pietiekami daudz (vairāk vai mazāk veselīga) humora, nav nepamatoti ļaunu un vai absurdu personāžu un situāciju, pret tās vēstījumu man nav nekā sevišķi iebilstama, un vispār šī ir no labajām filmām par kosmosu - bez stulbiem pārspīlējumiem un sūdzības raisošiem apstākļiem. Augstā māksla? Nē, no tās te nav ne miņas, bet to es arī nebiju pasūtījis.
Filmas režisors Ridlijs Skots ir nenoliedzams eksperts filmās par kosmosu un nākotni, kā nekā viņam "zem jostas" ir tāda klasika kā "Alien" sāga un "Blade Runner". "Marsietī", kā jau filmā ar 100 miljonu dolāru budžetu, dinamikas ir noteikti vairāk, nekā grāmatā, bet par trulu action gabalu tā nevienā mirklī nepārvēršas, un arī spriedzes līmenis tajā dramatiski kāpināts netiek. Tas kopumā ir drīzāk pluss filmai - tā netiecas ne pārmērīgi provocēt skatītājus uz emocijām, ne mēģina uzmācīgā veidā pretendēt uz balvām lielajās ceremonijās. Ar visu to, ka Deimons šeit lielāko filmas daļu darbojas vienatnē, viņa tēls ir pārāk normāls, lai par to varētu cerēt saņemt Oskaru.
Sižets ir kopumā pavisam vienkāršs - misijas uz Marsu laikā izcēlušās vētras dēļ astronautiem nākas evakuēties, viens no viņiem atpaliek no grupas un, kā pārējiem šķiet, iet bojā, bet vēlāk izrādās - viņš ir izdzīvojis, pārējie ir aizlidojuši, un tagad viņam ir jāatrod risinājums, kā pašam palikt pie dzīvības, līdz uz Marsu dosies nākamais kosmosa kuģis - kas nebūt nebūs drīz. Ja nu kas - ievērojot Meta Deimona darbošanos šajā filmā - būtu laiks kādai anekdotei par latviešiem un kartupeļiem. Piemēram, šai:
"Latvian try to cross river. Has dog, potatoes, and dead son’s body. Can only take two across river at one time. If he leave dog with potatoes or corpse, dog eat them. Is very sad. Also is not good boat."
Ne viss filmā notiekošais ir reālistisks, lai gan kopumā NASA pārstāvji esot bijuši itin iesaistīti tās tapšanā, un vismaz kartupeļu audzēšanas apstākļi un ūdens ieguve esot attēloti diezgan patiesā veidā. Protams, filmas veidotāji diez vai varēja zināt, ka aptuveni vienlaikus ar tās iznākšanu uz ekrāniem NASA publiskos informāciju par to, ka uz Marsa ir ūdens. Bet nezinu, vai tas kaut kā īpaši ietekmētu filmas saturu.
Kas man šajā filmā patika, ir tas, ka tajā ir pietiekami daudz (vairāk vai mazāk veselīga) humora, nav nepamatoti ļaunu un vai absurdu personāžu un situāciju, pret tās vēstījumu man nav nekā sevišķi iebilstama, un vispār šī ir no labajām filmām par kosmosu - bez stulbiem pārspīlējumiem un sūdzības raisošiem apstākļiem. Augstā māksla? Nē, no tās te nav ne miņas, bet to es arī nebiju pasūtījis.
2015-10-06
comments powered by Disqus