The Temptation of St. Tony
film — Estonia — 2009

8.0
Šo filmu izvēlējos kā tādu, ko varētu svētdienas vakarā skatīties kopā ar pie manis bijušo kaučsērferi. Tradicionāli ir novērots, ka es kaučsērferiem rādu šokējošas filmas ar kanibālisma, pornogrāfijas un viņu dzimteni aizvainojošiem elementiem. Tas nav tādēļ, ka es esmu nejauks un provokatīvs, bet tādēļ, ka tā parasti sanāk. Vai šī filma bija izņēmums - to tu uzzināsi, ja izlasīsi šo aprakstu līdz galam!
Sākotnēji es pieņēmu, ka "Svētā Tonija kārdināšana" ir lietuviešu komēdija par bandītiem. Kā tagad sapratu, biju sajaucis šo filmu ar Zero 2, kura patiešām atbilst manai vīzijai un kura kādreiz bija atrodama manā datorā. Tikām "Sv. Tonija kārdināšana" ir kaut kas pilnīgi citāds.
Filmas galvenais varonis ir rūpnīcas direktors, kuram dzīvē daudz ir ticis - jauna māja, skaista sieva, Bentley automašīna, taču patiesībā viņam nav it nekā - sievai viņš ir vienaldzīgs, priekšmeti ir tikai priekšmeti, cilvēki ir lopi. Tā varētu raksturot filmas premisu, taču tā darīt nevajadzētu.
Īstenībā šīs melnbaltās traģikomēdijas raksturošanai vajadzētu piesaukt tādus vārdus kā Deivids Linčs, Ingmars Bergmans, Luiss Bunjuels, Pīters Grīnevejs. Igauņu kino vīrs Õunpuu pilnīgi noteikti ir ietekmējies no šiem klasiķiem, radot savdabīgu sirreālisma stāstu, kurā ir vieta gan bezcerības māktam mācītājam, kas staigā pa sienām, gan biedējošam kabarē, kurā tā vien prasās, lai kaut kur stūrī sēdētu Toms Veitss un uz klavierēm plinkšķinātu kādu "Bone Machine" melodiju. Filmā mijas buržuāzijas pagrimumu izsmejošs reālisms ar pilnīgi neiedomājamām ainām, personāži runā daudzās un dažādās valodās, tai skaitā reizēm - katrs savā viena dialoga ietvaros. Policijas iecirknis atrodas graustā un galvenais varonis, kurš purvā uzgājis daudz nocirstu roku gandrīz kļūst par patvaļas upuri. Bēru ceremonijas dalībniekus neuztrauc jūrā ielidojošs žigulis. "Ты такой хороший, но ты ничего не понимаешь" Tonijam saka meitene, par kuru īsti nevari saprast, kāda ir viņas loma. Un kā cilvēks bez sevišķām reliģijas vēstures zināšanām es īsti nevaru saprast, kā tas viss iet kopā ar Svētā Antonija kārdināšanu - vai mūsdienu svētais ir vājas gribas rūpnīcas vadītājs, kurš atlaiž visus savus darbiniekus, jo augstākā priekšniecība nav apmierināta, ka peļņa ir par dažiem procentpunktiem zemāka par plānoto? Cik var saprast - atbilstoši filmas veidotāju izpratnei - mūsdienu sabiedrība ir tieši tādā stadijā, ka jau tādi bezmugurkaula personāži kā Tonijs ir teju vai svētie, jo viņi ir labāki par citiem maitām. Vai arī nav.
Drusku jau šī filma lūzt no pati sava smaguma - ambīcijas ir pārāk milzīgas, pārāk daudz visa kā tā mēģina pateikt, taču man patīk tas veids, kā tā balansē starp dažādiem žanriem, spēlējoties ar skatītāju un uzdodot simtiem jautājumu, uz kuriem atbildes tev būs jāatrod pašam.
Filma, kuru droši vien būtu vērts noskatīties vēlreiz, lai to saprastu labāk. Nav brīnums, ka tā tika rādīta Sundance festivālā - tur tai vajadzētu iederēties. Vispār - visu cieņu igauņiem par šādu kino!

Atbilde uz to, vai šajā filmā bija kaut kas tāds, ko man nevajadzētu rādīt kaučsērferiem, lai par sevi neradītu dīvainu iespaidu, tiek sniegta filmas pēdējā ainā. Noskaties filmu!
2013-04-07
comments powered by Disqus