The Wind Will Carry Us

Bija laiki, kad Abbas Kiarostami varēja savas filmas uzņemt dzimtajā Irānā. Tagad tie laiki ir pagājuši, bet "Vējš mūs aiznesīs" ir viena no tām filmām, kuras viņš radīja vēl savā dzimtajā vidē, un tā ir viena no viņa zināmākajām filmām.
Filma stāsta par divu pasauļu sadursmi. Par dzīvību un nāvi. TV filmēšanas grupa ierodas kādā kurdu ciematā tālu no civilizācijas trokšņa. Viņu mērķis ir uzņemt raidījumu par vietējām apbērēšanas un sērošanas tradīcijām. Vienīgā problēma - vecā sieviete, kuras bēres viņi grasās filmēt, vēl ir dzīva. Līdz ar to Inženierim (vārda viņam nav, viņš ir galvenais filmēšanas grupā) un pārējiem pilsētniekiem atliek tikai viens - gaidīt. Un pamazām pielāgoties dzīvei, kurā nekas īpašs nenotiek.
Filma ir ļoti interesanti uzņemta, vienkārši nereāli askētiski, visai bieži sanāk tā, ka mēs redzam tikai Inženieri, bet viņa sarunu biedri atrodas ārpus kameras redzes loka, vismaz citus TV ļaudis mēs tā arī vispār neieraugām, viss notiek vai nu ēnās vai kameras otrā pusē. Galvenais varonis nav sevišķi jauks - viņš citos cilvēkos neklausās, un dara pa savam, ne vienmēr - ar labām sekām. Kaut kādā mērā varētu teikt, ka viņš ir nonācis tajā pašā situācijā kur Bila Mareja varonis filmā "Groundhog Day". Arī ciematā katra diena ir tāda pati kā iepriekšējā, vienīgi situācijas gluži tik precīzi neatkārtojas, un vecā sieviete beigu beigās vai nu nomirs vai arī nē, bet par to, ka galvenais varonis no pieredzētā kļūs par citu cilvēku - par to gan varētu šaubīties, jo Kiarostami mērķis nav tev sagādāt siltas emocijas filmas beigās. Kāds ir viņa mērķis? Labs jautājums. Parādīt dzīvi un nāvi, turklāt - ne tikai kurdu ciematiņā kaut kur Irānas nomalē? Atmaskot tukšo un nevajadzīgo šajā pasaulē? Izlem tu pats, ja noskatīsies filmu. Kā jau to droši vien esmu šeit rakstījis, jebkura Irānas filma, kuru ir iespējams noskatīties mūsu pusē, kā likums ir ļoti laba. Un šī nav izņēmums.
2013-04-22
8.5
comments powered by Disqus