These Three

Beidzot esmu sapratis, kāpēc "klasiskās ēras" Holivudas filmas parasti ir tik ļoti bezzobainas un salkanas! Pie vainas nav nekas cits kā cenzūra - tā sauktais Hejsa kodekss, kas oficiāli tika piemērots filmām no 1934.gada līdz pat 1968.gadam, lai gan realitātē jau piecdesmitajos gados daudzi filmu veidotāji sāka atkāpties no šī kodeksa uzliktajiem principiem. "Tie trīs" ir ļoti tipisks Hejsa kodeksa upuris.
Ko īsti paredzēja šis cenzūras komplekts? Vari iepazīties ar to pilnībā, bet būtiskāko tā punkta vidū izcelšu sekojošo:
  • filmas nedrīkst pazemināt skatītāju morālos standartus

  • laulības pārkāpšana nedrīkst tikt atainota pozitīvā vai pievilcīgā gaismā

  • jebkādas novirzes no seksuālas normas nav pieļaujams pat pieminēt (piem., viendzimuma attiecības)

  • nedrīkst atainot iekāres pilnu skūpstīšanos

  • starprasu seksuālas attiecības nav pieļaujams rādīt

  • nav pieļaujams rādīt pilnībā atkailinātus ķermeņus - arī siluetu veidā nē

  • nav atļauts atainot dejas ar pārmērīgu seksualitāti

Un tā tālāk, un tā joprojām. Tad jau patiešām nav brīnums, ka tā laika filmas lielākoties ir totāli kokainas.
Šī konkrētā filma ir vispār perfekts piemērs - tai pamatā ir luga, kas balstīta uz reāliem notikumiem: Skotijā kādas privātas skolas audzēknes apsūdzēja savas skolotājas lesbiāniskā sakarā. Tas sagrāva šo sieviešu reputāciju un skolu, viņas iesniedza tiesā prasību par neslavas celšanu, vinnēja tiesu, bet tas neko neglāba, jo reāli reputācija jau tāpat bija pagalam. Tā bija realitātē. Lugā viņas tiesu zaudēja, viena otrai atzinās, ka viņai patiešām pret viņu bija jūtas, un tad šī izdarīja pašnāvību. Un kas no tā atliek filmā?
Skolniece-kaitniece apsūdz skolotājas, ka vienai no viņām ir bijis sakars ar otras līgavaini. Rezultātā - reputācija iznīcināta, skola bankrotā. Nopietni? Pat ne vīru, bet tikai līgavaini! Un pilnīgi klasisks heteroseksuāls sakars. Tas, lūdzu, būtu pamats visai šādai drāmai? Un vēl piedevām šim sižetam ir iespējamas laimīgas beigas? Tu mani mēģini izāzēt, vai kā? Nav brīnums, ka šī filma man šķita tizla - personāžu rīcībai te ir gaužām švaki ar pamatojumu, un līdz ar to - "un man nav žēl... un man nav žēl". Boooring! Šķiet, būs tagad kaut kā jātiek galā ar atlikušajām trīsdesmito gadu otrās puses - četrdesmito sākuma filmām manā "100 gadi kino" projektā, un varēšu pat ar zināmu interesi iegrimt filmās, kas tapušas pirmsa Hejsa kodekss stājās spēkā, jo interesantā kārtā divdesmito gadu un trīsdesmito sākuma Holivudas filmas ir daudz piparotākas par tiem susinātajiem salātiem, ko pasniedz kopā ar šo filmu.
2014-01-06
5.0
comments powered by Disqus