Kazhes pierakstu burtnīca

Dokumentāla filma par dokumentālām izrādēm. Tā varētu teikt. Vai tā ir filma par Alvi Hermani, kā liek domāt tās anotācijas? Ne gluži. Hermanis te ir drīzāk vērotājs, kamēr varoņi ir aktieri viņa izrādēs un aktieru atveidoto tēlu prototipi. Ja divas no izrādēm, kurām filma pieskaras, ir iestudētas Vācijā un ir maz ticams, ka tu tās būsi redzējis, tad "Vectēvu" gan tev droši vien ir sanācis noskatīties. Ja nav - pēdējais laiks to izdarīt!
Jā, filmas lielāko daļu mēs redzam, kā Vilis Daudziņš gatavojas "Vectēvam" - tikšanās ar abiem ļoti atšķirīgajiem Vectēva prototipiem, mēģinājumu procesu, kurā Hermanis ievieš savas korekcijas. Bija ļoti interesanti salīdzināt reālos karam cauri izgājušos vīrus un to, kā viņus interpretē Daudziņš. Viens faktors pat drusku pārsteidza - par leģiona pusē karojušo vectēvu biju dzirdējis apgalvojumus no kategorijas "nu, te jau Daudziņš pārspīlē - neviens leģionārs nekaroja par Hitleru un vēl jo vairāk mūsdienās neturētu mājās nacistiskās Vācijas karogu". Kā var redzēt filmā - nav tiesa, vecajam vīram mājās karogi ir pat divi un dažādām sazvērestības teorijām par to, kā žīdi kontrolē pasauli, viņš patiešām tic.
Citēju LU profesoru Inesi Feldmani:

Sarkanais partizāns, manuprāt, bija ļoti laķēts, bet īpašu neizpratni radīja latviešu leģionārs — pārliecināts nacists. Epizode ar nacistu karogu ir ļoti neizdevusies. Es vismaz nezinu nevienu leģionāru, kas mājās glabā šo karogu, un, ja jūs paprasīsit Nacionālo karavīru biedrībai, arī viņi, visticamāk, nezinās.

Vai no filmas es kā skatītājs kaut ko jaunu uzzinu par Alvi Hermani kā cilvēku? Par viņa darba procesu - jā, par personību - nē. Ja neskaita ievada un nobeiguma epizodes (ja nu kas - filmas beigas ir patiešām izcilas!). Varbūt tikai to, kādā veidā Hermanis nonāca pie lēmuma likt punktu tai dokumentālo izrāžu virknei, kuras augstākais punkts droši vien arī ir "Vectēvs". Saturiski interesanta dokumentālā filma, man patika! Plus bija interesanti to skatīties Splendid Palace tā sauktajā jaunajā zālē uz dīvāna auditorijā, kur bija tikai pieci cilvēki.