Chocolate and Cheese

Var teikt, ka ar šo ierakstu "Ween" pārdevās un kļuva popsīgi. Ok, tas varbūt ir mazliet pārspīlējums, bet "Chocolate and Cheese" manā skatījumā ir pirmais šīs grupas albums, kuru var normāli klausīties "ikdienas" cilvēks - ja sevišķi nepievērš uzmanību dziesmu saturam, muzikāli tas varētu šķist pieņemams arī cilvēkiem, kuri nebija sajūsmā par "You Fucked Up" vai līdzīgām kompozīcijām.
Nē, Ween nav kļuvuši pieklājīgi, bet viņi tagad daudz veiklāk ietērpj aizdomīgu saturu liriskās un skaistās dziesmās, kā, piemēram, jaukajā balādē "Baby Bitch":

Jā, tā ir šī galvenā iezīme - huligānisms tajā ir ieterts pieņemamās formās un reizēm tu vari pat padomāt, ka Ween ir normāla grupa. Vai desmit dažādas normālas grupas, jo viena lieta nav mainījusies - stilistiski ieraksts ir ļoti daudzveidīgs un to mierīgi varētu būt ierakstījusi vesela čupa dažādu grupu. Bet galvenais, kas man patīk - tas ir skaists ieraksts, tāds, kādu man nebūtu kauns palaist skanēt draugu kompānijā - "Freedom of &39;76", brīnišķīgā instrumentālā "A Tear for Eddie", jaukais doo wop iekš "Drifter in the Dark", meksikāņu imitācija "Buenas Tardes Amigos", bērnu TV raidījumam piemērotā tēmas kompozīcija "The H.I.V. Song" un sīrupīgi saldā popdziesma "What Deaner Was Talking About" - šīs dziesmas ir skaistas, daudzveidīgas, varbūt ne gluži sirsnīgas, bet... noklausies šo ierakstu un varbūt tu sapratīsi, ko es gribu teikt. Vai arī nesapratīsi - viss ir tavā paša ziņā.
2013-09-13
8.0
comments powered by Disqus