theatre

Cerību ezers aizsalis

7.5
Es iztēlojos, kā tas viss sākās: smalkās kritikas atsauksmes par "Peldošo un ceļojošo" otro daļu bija negatīvas, Nastavševam pārmeta radošo krīzi, atkārtošanos, pārmērīgu homoseksuālisma tēmas izcelšanu. Un tad Vlads, kurš, cik dzirdēts, uz nelabvēlīgu kritiku reaģē ļoti asi, nolēma: "Parādīšu es viņiem radošo krīzi, atkārtošanos un homoseksuālismu!" Un tā radās "Cerību ezers aizsalis".
2018-03-21 17:08:40
theatre, 2018

Meitenes

8.5
Pēdējā laikā es ne tikai varu lietot apzīmējumu "sen nav būts teātrī" (kas gan ir šausmīgi stiepts jēdziens, jo vienam "sen" - tas ir gadus piecus, citam - pāris mēnešus, ja kas - man ir tas otrais gadījums), bet - "sen nav būts teātrī kopā". Un te nu patiešām sanāk ilgāks periods - ar Marinu pēdējo reizi teātrī biju vēl janvāri, uz "Uguni un nakti". Un nu, gandrīz gadu vēlāk atkal devāmies uz Nacionālo teātri, šoreiz - lai skatītos izrādi "Meitenes" (īpašs Paldies te sakāms Irbei, Baibai un Ilzei), kas ne ne tikai uzdāvināja mums biļetes, bet nodrošināja arī iespēju kopā apmeklēt teātri.
2017-12-09 17:54:05
theatre, 2017

Neiekostais elkonis

7.0
Mārča Lāča režisētais "Neiekostais elkonis" savu galveno darbu izpildīja jau pavasarī, kad tas mani motivēja iepazīt Sigizmunda Kržižanovska daiļradi (pagaidām izlasītas divas grāmatas, bet gan būs vēl), tomēr agrāk vai vēlāk vajadzēja pienākt tai dienai (vakaram), kad man vajadzētu noskatīties, ko no Kržižanovska teksta varētu izveidot uz Latvijas teātra skatuves. Necentīšos tevi ieintriģēt ar neskaidriem mājieniem, bet tiešā tekstā pateikšu - to varētu nosaukt par vilšanos.
2017-11-09 20:52:20
theatre, 2017

Garā dzīve

8.5
Daudz laika man nevajadzēja, lai tiktu uz JRT noskatīties "Garo dzīvi" - kā nekā izrāde pirmo reizi pie skatītājiem nonāca vien nesenajā 2003. gadā, un jau 2017. gada vasarā es devos uz Talsu ielu, lai šo izrādi redzētu. Interesantā kārtā šoreiz uz teātri devāmies ar vienas dienas nobīdi - Marinai "Garā dzīve" bija ceturtdienā, bet man - piektdienā. Toties man itin negaidītā kārtā sanāca teātri sastapt savu māsu un viņas vīru, kuriem arī, kā izrādās, nevienā no pirmajām 400 šīs izrādes spēlēšanas reizēm nebija sanācis tajā nokļūt.
2017-08-27 18:13:49
theatre, 2017

Trīne

7.5
Mana pazīšanās ar Rūdolfa Blaumaņa dramaturģiju ir drusku par seklu, lai es būtu lasījis "Trīnes grēkus" - vispār jau komēdijas reti kad uzskata par autoru daiļrades spožākajiem sasniegumiem un arī paši autori tās itin bieži vairāk raksta kā potenciālus kases gabalus un mazāk kā mākslu (lieki teikt, ka šādam apgalvojumam man nav nekādu faktu un pierādījumu, tas nav vairāk kā novērojumos balstīts pieņēmums). Protams, ir izņēmumi, bet, ja nekļūdos, Blaumaņa gadījumā pat "Skroderdienas Silmačos" manos laikos neietilpa obligāti lasāmajā programmā, kur nu vēl Trīne un viņas grēki.
2017-05-21 20:10:27
theatre, 2017

Icikēriks

8.0
Atbilstoši izrādes anotācijai, "Icikēriks ir ķiķināma drāma jauniešiem pēc maģiskā reālisma šnites". Atbilstoši pases datiem, par jauniešiem mūsu teātra pulciņā (šajā reizē - 27 cilvēku sastāvā) var atzīt tikai dažus. Tiesa, var jau atsaukties arī uz to, ka katrs ir tik jauns, cik viņš pats jūtas, līdz tas sāk kļūt smieklīgi un nožēlojami. Taču, kā lai arī nebūtu, reklāma, ka šī izrāde ir piemērota "klases apmeklējumam", mūs uzrunāja: ja jau klase, tad klase. Tas, ka dažs šobrīd ietu 27., bet cits - 32. klasē, tam jau nav sevišķas nozīmes. Turklāt teātra spēli uz Smiļģa muzeja skatuves neesmu baudījis kopš vēl pagājušās tūkstošgades, kad skolas pienākumu ietvaros ar 0.2 "kroplīti" rokās tizlojos, Andreja Upīša "Iz saldenās pudeles" fragmenta tekstu runādams.
2017-02-22 21:09:38
theatre, 2017

Vaņa

8.0
Gājiens uz "Vaņu" sanāca ļoti pat spontāns - dažas stundas pirms izrādes sākuma izskanēja piedāvājums, un es esmu no tiem cilvēkiem, kas biežāk nedomājot piekrīt, nekā atsakās. Turklāt pagaidām šķiet, ka 2017. gads teātra apmeklējumu ziņā varētu sanākt salīdzinoši pieticīgāks kā pāris iepriekšējie, līdz ar to situācijās, kad tomēr rodas iespēja kaut ko jaunu noskatīties, to garām nelaižu.
2017-02-11 16:51:47
theatre, 2017

Uguns un nakts

8.5
Jāatzīst, ka "Uguns un nakts" mūsu teātra plānos tā īsti nemaz neitilpa - it kā jau gribējās redzēt, ko tādu no Raiņa būs izveidojis Viesturs Kairišs ar Gunas Zariņas palīdzību, bet kaut kā tālāk par teorētisku interesi šis pasākums neaizgāja. Taču sanāca, ka mani vecāki, kas bija uz to iegādājušies biļetes, aiziet nevarēja (jāgaida, kamēr mamma izveseļosies, lai varētu sagādāt biļetes viņiem šo vietā), tomēr devāmies otro reizi vienas nedēļas laikā skatīties Gunu Zariņu darbojamies uz ne-JRT skatuves.
2017-01-30 06:04:54
theatre, 2017

Mēdeja

8.5
Neatceros, ka jebkad iepriekš man būtu radušies tik pamatīgi sarežģījumi, lai aizietu uz kādu teātra izrādi, un pat ne tāpēc ka "Mēdeja" būtu izcili pieprasīta izrāde, uz kuru gluži vienkārši nav iespējams iegādāties biļetes - faktiski tieši ar biļešu iegādi problēmu nebija, bet ar izrādes notikšanu gan. Sākotnēji mums biļetes bija uz datumu novembra beigās, taču pāris nedēļas pirms noliktā datuma saņēmu ziņu, ka šajā datumā "Mēdejas" vietā rādīšot mūziklu "Kentervilas spoks". Apmainīju biļetes, nākamās iegādājoties uz izrādi janvārī. Taču arī tā tika atcelta - pāris stundas pēc tam, kad biju iegādājies biļetes, līdz ar to vēlreiz mainīju biļetes un tikai trešais piegājiens beidzot bija veiksmīgs. Kopumā manī neviltotu sajūsmu raisīja Krievu Drāmas teātra prakse gadījumā, ja pēkšņi nenotiek tā izrāde, uz kuru tev iegādātas biļetes, tev pavēstīt, ka tu taču vari tās vietā apmeklēt citu izrādi tajā pat laikā - tā, it kā tu biļeti pirktu nevis uz konkrētu izrādi, bet uz "teātri ceturtdien". Iespējams, ir cilvēki, kas tā patiešām dara un var jau gadīties, ka "Kentervilas spoks" ar Raimonda Paula dziesmām man kļūtu par atklāsmi, taču to laikam gan nebūs lemts noskaidrot.
2017-01-24 07:08:27
theatre, 2017

Lakstīgalu māja

7.0
Agata Kristi dīvainā kārtā ir gaužām populārā teātros. Viņas "Peļu slazds" Londonas Vestendā tiek bez pārtraukumiem izrādīts jau kopš 1952.gada un ir piedzīvojis vairāk kā 25'000 izrāžu. Lai arī ne Vestendas variantā, bet tepat Dailes teātrī aptuveni 1995.gadā esmu "Peļu slazdu" skatījies, bet visai prognozējamā kārtā nekā daudz man no tās reizes atmiņā palicis nav. Taču šoreiz, protams, gājām uz "Lakstīgalu māju" JRT, nevis uz 1995.gada "Peļu slazdu".
2016-12-29 16:56:59
theatre, 2016

Rīga. Urbānie mīti

8.0
Iepriekš dzirdētie viedokļi par izrādi "Rīga. Urbānie mīti" bija diezgan pretrunīgi, lai gan vienlaikus - varbūt arī ne tik ļoti pretrunīgi. Bija cilvēki, kam izrāde šķita smieklīga un patika, un bija tādi, kuriem tā šķita smieklīga, bet nepatika. Neatceros dzirdējis, ka kāds būtu teicis, ka tā būtu vērtīgs un nozīmīgs iestudējums, kaut kas inovatīvs un latviešu teātrim absolūti nepieciešams. Jautājums faktiski drīzāk ir par to, cik daudz katrs no tās bija gaidījis un cik rezultātā saņēmis.
2016-11-28 05:28:28
theatre, 2016

Unterwerfung

5.0
Ieplānojot nelielu nedēļas nogales izbraucienu uz Berlīni, šķita diezgan loģiski šajā pasākumā ietvert teātra apmeklējumu. Jau kādu laiku mani bija saistījusi doma par teātri ārzemēs, un Vācija šajā ziņā šķita drošs variants - ir pamats ticēt, ka Latvijas teātra skola nav principiāli atšķirīga no vāciskās tradīcijas, ar valodas barjeru arī problēmām nevajadzētu būt, un vēl arī zināms, ka vācu teātros bieži tiek nodrošināti angliski subtitri, tādējādi arī Marinai būtu iespējams saprast visu uz skatuves notiekošo.
2016-11-21 13:16:02
theatre, 2016

Oņegins. Komentāri

8.5
Perfekts piemērs tam, cik slikti esmu pazīstams ar krievu klasisko literatūru - kad devos uz "Oņegins. Komentāri", es pat īsti nezināju, kas īsti notiek Puškina "Jevgeņijā Oņeginā" - krievu literatūra manā skolā īsti neietilpa pasaules literatūrā (kuru arī patiesībā apskatījām minimāli, jo katru gadu taču vajadzēja noskaidrot jaunākās Raiņa aktualitātes) un arī vēlākos gados Puškins galīgi nav ietilpis manā interešu lokā. Tiesa, diez vai gadījumā, ja šo romānu dzejā es būtu lasījis pats, man būtu iespēja tik labi iepazīt tā tapšanas kontekstu un detaļas ap romānu, kā tas bija līdz ar šīs JRT izrādes apmeklējumu.
2016-11-09 18:13:28
theatre, 2016

Zudusī Antarktīda

7.0
Zudušajā Antarktīdā mēs nokļuvām festivāla "Zemlika" ietvaros, tādējādi mums izdevās izvairīties no tā, ka 2016.gadā nebūtu noskatīta neviena "Dirty Deal Teatro" izrāde. Tiesa, neesmu drošs, ka apstākļos, kad tev ir iespēja noskatīties tikai vienu šī teātra iestudējumu, šis būtu tas īstākais, kam par labu būtu vērts izdarīt izvēli. Vismaz mani noteikti vairāk interesētu "Andrievs Niedra" vai "Gruzona ehinokaktuss", bet ko nu festivālā piedāvāja, to piedāvāja.
2016-11-04 19:58:26
theatre, 2016

Dukši

8.0
Nez kādēļ uz "Dukšiem" itin ilgi nevarēju saņemties aiziet - ar laiku it kā nav kritiski, kā nekā pie Eģika uz Garkalni parasti nebraucu, līdz ar to teātra apmeklējumiem sava tiesa laika atliek. Tēmas dēļ it kā aizspriedumiem rasties nevajadzētu, līdz ar to tikai loģiski, ka kaut kad beidzot tā diena pienāca, kad mēs gājām noskaidrot, kas tad īsti ir tie "Dukši".
2016-10-30 18:03:15
theatre, 2016

Graņonka

8.0
Sākšu ar atkāpi, kurai nav sevišķas saistības ar izrādes saturu. Kļūdas pēc (tā kā uz biļetēm šādas informācijas nebija) mēs gandrīz aizgājām uz "Mēdeju", nevis "Graņonku" (tiesa, ir iegādātas biļetes arī uz "Mēdeju", bet tās laiks pienāks novembra beigās), un stāvot pie zāles durvīm, konstatējām, ka ļoti liela daļa teātra apmeklētāju savā starpā sarunājās latviešu valodā. "Ok," padomājām mēs, "tas droši vien ir Gunas Zariņas un Nastavševa dēļ." Taču vēlāk izrādījās, ka arī "Graņonkas" skatītāju vidū biežāk dzirdēja sarunas latviešu un nevis krievu valodā. Protams, var jau arī šeit izmantot atrunu, ka Elmārs Seņkovs tak iestudē arī Nacionālajā un Valmierā, turklāt vēl Jekaterina Frolova daudziem latviešiem ir zināma kā seriāla "UgunsGrēks" varone, bet realitāte ir tāda, ka Rīgas krievu teātrī skatītāju vidū ir daudz latviešu un noteikti - vairāk nekā krievu Rīgas latviešu teātros. Laikam reālākā teorija ir tāda, ka vietējie krievvalodīgie teātramīļi (neskaitot tos, kuriem ir pieņemams, piemēram, JRT) vairāk iet uz Krievijas teātru viesizrādēm un mazāk - uz vietējo darboņu izrādēm, jo tiešām negribētos domāt, ka Rīgas krieviem kultūras programmu galvenokārt nodrošina "Динамо" hokeja komandas spēles. Ok, šis būtu pateikts, pievērsīšos izrādei.
2016-10-15 13:49:25
theatre, 2016

Vecās dāmas vizīte

6.5
Lai arī tas biju es, kas ierosināja teātra pulciņa izbraucienu uz Liepāju, patiesībā es biju morāli gatavs tam, ka skatāmā izrāde - "Vecās dāmas vizīte" - nebūs nekas satriecošs. Pat abstrahējoties no tā apstākļa, ka par Dirrenmata lugām es sajūsminājos laikā, kad man bija drusku pāri 20, tas galīgi nav garantēts, ka no literāra darba, kas man patīk, sanāks izrāde, ko apjūsmošu. Un ar šo konkrēto iestudējumu bažām pamatu radīja gan Liepājas teātra ne tik gludā biļešu tirdzniecība uz izrādi, gan apstāklis, ka neviena no vadošajām Latvijas teātra kritiķēm nebija pacentusies šo izrādi uz karstām pēdām novērtēt (proti, visai ticami, ka neko lielu no tās negaida), gan vispār apstāklis, ka Rietumu komēdiju iestudēšana ir gaužām sarežģīta padarīšana, kur ir ļoti liels risks iekrist bezgaumības un stulbuma muklājā. Līdz ar to gatavs es biju uz ļaunāko.
2016-10-03 19:15:41
theatre, 2016

Pakļaušanās

9.0
Par "Pakļaušanos" pirmo reizi es dzirdēju grāmatu klubiņā, kur izskanēja versija lasīt šo grāmatu, taču ierosinājums tika noraidīts ar vārdiem, ka tāpat jau pietiek ksenofobijas. Es neesmu viens no cilvēkiem, kas staigā "Proud to be white" krekliņos vai spēj no galvas citēt trāpīgākās Jāņa Iesalnieka atziņas, taču šie vārdi mani pilnīgi noteikti drīzāk ieintriģēja izlasīt Velbeka romānu, nevis atbaidīja no tā - pat ja kaut kas idejiski nesakrīt ar manu vērtību sistēmu, es galīgi neesmu gatavs to akli noraidīt, pat nemēģinājis saprast, kas tieši tas ir.
2016-09-14 04:38:40
theatre, 2016

Nāves deja

7.5
Nāves dejas apmeklējums man bija iekļauts 2016.gada teātra plānos, taču līdz šim mani un "Nāves dejas" plāni nekādi nepārklājās. Protams, uz Valmieru var aizbraukt arī darba dienas vakarā, bet kaut kā mums nesaskanēja. Un tad ieraudzīju, ka VDT ar viesizrādēm ir Rīgā. Biļetes gan vairs nebija pieejamas, tālab atkal jau samierinājos, ka šoreiz nē, un tad piektdienas pēcpusdienā teātris Twitterī paziņoja, ka ir parādījušās papildu vietas. Jautājums Marinai par viņas domām, vai rītdien varam aiziet uz teātri, un divas minūtes vēlāk biļetes jau kabatā (epastā).
2016-08-22 19:24:48
theatre, 2016

Soņa

8.0
Tajos laikos, kad "Soņa" bija svaiga izrāde, es teātrī biju rets viesis. Kad es teātri kļuvu par biežu viesi, Gundars Āboliņš pārcēlās uz darbu teātrī Minhenē, un "Soņa" no repertuāra pazuda. Taču šovasar dažas izrādes tomēr rādītas tiek, pateicoties Āboliņa viesizrādēm Latvijā (ja tā var teikt), un tad nu tikai loģiski, ka vienā no reizēm, kad šī izrāde bija pieejama, arī mēs uz to aizgājām.
2016-08-20 20:25:39
theatre, 2016

Letter to a Man

8.0
Diez vai es būtu pats sadūšojies pirkt biļetes uz jaunāko Barišņikova iestudējumu Rīgā "Vēstule cilvēkam" - pietika man apskatīties biļešu cenas, lai saprastu, ka tik ļoti es to nevēlos redzēt. Taču tad kāds mans kolēģis nāca klajā ar piedāvājumu, no kura nevarēju atteikties - proti, ar biļetēm izteikti zem nominālvērtības, un tad nu pēc neilgas ministināšanās izlēmām, ka var jau aiziet. Tiesa, sekojot kādā žurnālā ieteiktajam, izlēmām pirms izrādes apmeklējuma "izpildīt mājasdarbu", kas manā gadījumā nozīmēja Ņižinska dienasgrāmatas izlasīšanu un rūpīgāku iepazīšanos ar šī baletdejotāja biogrāfiju. Līdz ar to nebija šaubu, ka varēsim saprast, kas izrādē īsti notiks.
2016-08-04 06:01:42
theatre, 2016

Asins kāzas

7.0
Tas nav nekāds dižais noslēpums, ka pēdējos pāris gadus Vladislavs Nastavševs ir mans iecienītākais Latvijas teātra režisors (ņemot vērā to, ka Alvja Hermaņa darbība dzimtenē pēdējā laikā ir tikai epizodiska). Visi līdz šim skatītie viņa iestudējumi manī ir raisījuši sajūsmu, un vēl šajā teātra sezonā ļoti spilgtas emocijas raisīja "Melnā sperma". Līdz ar to tikai dabiski, ka no "Asins kāzām" es šo to gaidīju.
2016-06-01 15:39:44
theatre, 2016

Dāmas

9.0
Cik skaļi lai arī nekliegtu tradicionālās ģimenes un konservatīvu vērtību aizstāvji, mamma un vecmāmiņa kā bērna audzinātājas ir viens no izplatītākajiem ģimenes modeļiem Latvijā, un laikam jau tas tāds ir bijis visai ilgu laiku. Par to, cik grūti šādam modelim ir funkcionēt (tiesa, ne tikai šādam) - Ingas Tropas iestudētajā Justīnes Kļavas drāmā "Dāmas" TeātraTT paspārnē.
2016-05-25 19:46:27
theatre, 2016

Latviešu mīlestība

8.0
Latviešu mīlestību es skatījos otro reizi. Pirmā bija 2009.gadā. Arī tad izrāde nebija pirmā svaiguma (pirmizrādi tā piedzīvoja 2006.gada septembrī), bet nule tā beidz jau savu desmito sezonu uz JRT skatuves un ir viena no vecākajām izrādēm teātra repertuārā. Taču izrādījās, ka Marinai ar pirmajās deviņās sezonās nebija paspējusi uz šo izrādi aiziet, tad nu mēs kopā šo kļūdu labojām.
2016-05-14 05:25:40
theatre, 2016

Rudens sonāte

8.5
Vakar biju frizētavā, un pēc ilgāka pārtraukuma pirmo reizi gadījās, ka man bija friziere, nevis frizieris. Un frizieres parasti ir vairāk noskaņotas uz runāšanu, nekā frizieri. Līdz ar to sanāca, ka izstāstīju par vakarā gaidāmo došanos uz teātri un noskaidroju, ka frizierei pašai vairāk patīk komēdijas un mūzikli, bet man nav mīļākā teātra žanra. Faktiski jau JRT arī nemēdz izziņot par konkrētu izrādi, vai tā ir “romantiska situāciju komēdija” vai “eklektiska melodrāma”, parasti jebkurā izrādē pārkāpjot stingrās žanras robežas. Tomēr par “Rudens sonāti” biju diezgan pārliecināts, ka šī nu būs viena no izrādēm, kur no komēdjas nebūs ne miņas. Kā nekā Ingmars Bergmans nebija izslavēts ar savām pusaudžiem paredzētajām pirdienu komēdijām.
2016-05-06 04:56:20
theatre, 2016

Antigone

8.5
Pirms "Antigones" biju manāmi vairāk satraucies, nekā tas man pēdējā laikā teātra apmeklējumos raksturīgi. Tā kā iepriekšējā vizīte Nacionālajā uz kā gada izrādi apbalvotu Elmāra Seņkova izrādi ("Ezeriņš") bija beigusies ar diezgan izteiktu vilšanos (pa vidu gan vēl bija "Bille", kas man patika, bet tur jau nebija ne Seņkova, ne Spēlmaņu nakts galvenās balvas). Vai šoreiz būs citādāk?
2016-03-20 12:04:45
theatre, 2016

Ziedonis un Visums

8.5
Man pazīšanās ar Imantu Ziedoni kaut kā pēdējā laikā arvien vairāk notiek ar teātra starpniecību - kopš piespiedu laikiem skolā ne rindiņas Ziedoņa tekstu lasījis neesmu, ar fonda "Viegli" darbību man nekādu emocionālu attiecību nav, bet vienlaikus pēdējo dažu mēnešu laikā šī bija jau otrā reize, kad Ziedoni vēroju teātrī. Un, kas nav īpaši pārsteidzoši, abas reizes Ziedoni atveido viens un tas pats Kaspars Znotiņš.
2016-03-19 12:44:40
theatre, 2016

Bille

8.5
Pēc visai apšaubāmās pieredzes ar “Ezeriņu”, arī uz “Billi” šoreiz gāju ar savu devu piesardzības. Tas vien, ka izrāde Nacionālā repertuārā ir kopš 2009.gada, taču neko daudz negarantē. Un labas atsauksmes vēl jo vairāk ne, var gadīties, ka man atkal atliks tikai noplātīt rokas un nopūsties: “Eh!” Vēl jo vairāk piesardzību veicināja izrādes auditorija, kurā dominēja pamatskolas vecuma jaunieši. Man jau nav iebildumu pret izrādēm, kas paredzētas gados jaunākai auditorijai, tomēr tomēr…
2016-03-10 05:43:15
theatre, 2016

Ezeriņš

6.5
"Ezeriņš", kā var uzzināt internetos, ir viena no pēdējo dažu sezonu spilgtākajām un ejošākajām Nacionālā teātra izrādēm, Spēlmaņu nakts laureāte kā 2013./2014.gada sezonas labākā izrāde. Tāpat Spēlmaņu naktī pie balvas tika tās režisors Elmārs Seņkovs, komponists Edgars Mākens un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Līdz ar to uz "Ezeriņu" es gāju, gaidot mazliet vairāk nekā no, piemēram, viduvēji novērtētas izrādes Daugavpils teātrī. Bet pārnācu mājās es nevis ar mazu tortīti kā tas ebrejs žīds ebrejs vīrs anekdotē, bet gan - ar mulsumu un neizpratni.
2016-03-05 20:43:40
theatre, 2016

Melnā sperma

9.0
Par "Melno spermu" bija dzirdēts daudz laba. Ne tādā ziņā, kā par "melno spermu" - par to tikai nupat izlasīju ziņu, ka Amerikā kāda neonaciste esot bijusi makten dusmīga un draudējusi dedzināt krustu pie spermas bankas pēc tam, kad kļūdas rezultātā viņa bija tikusi pie pusmelna bērneļa (vai kā izteicās pati mīlošā māte - viņas bērns ir tikai puscilvēks). Skarbākais visā šajā stāstā bija, ka jauno sievieti atraidīja viņas neonacistu pulciņš un pameta mīļotais vīrietis. Tāda, lūk, tā melnā sperma!
2016-03-05 13:59:32
theatre, 2016

Četri monologi un divi stāsti

8.5
Četri stāsti un divi monologi turpina ekskursiju Andrusa Kivirehka stāstu krājumā "Skaistais dzīvnieks", kuram Varis Piņķis ar savu jauno aktieru ansambli: Reini Boteru, Anci Strazdu, Āri Matesoviču un Klāvu Melli pievērsās jau pērn Trīs stāstos. Cik var saprast, režisoram un aktieriem šķitis, ka Kivirehka darbā atrodams vēl gana daudz saistoša materiāla, un kāpēc gan to lai neparādītu arī skatītājiem? No savas puses varu šai pieejai tikai piekrist - īpatnējais igauņu autora humors man ļoti labi iet pie sirds, līdz ar to esmu tikai priecīgs par šādu izrādes sīkvelu (jeb latviešu valodā - turpinājumu).
2016-03-01 06:01:09
theatre, 2016

Kontrabass

8.0
Ar "Kontrabasu" esmu pazīstams grāmatas formā jau sen - šķiet, ka to lasīju vēl pirms tiem laikiem, kad man parādījās blogs (kas nozīmē - minimums 13 gadi pagājuši), taču saņemties iet to skatīties teātrī nemaz nebija tik viegli. Monoizrādes formāts man vienmēr ir šķitis mazliet aizdomīgs. Vai viens aktieris ir spējīgs izklaidēt publiku vakara garumā, turklāt neieslīgstot stulbībās (par šo tēmu - pirms dažām nedēļām biju patiesi šokēts, ieraudzījis Splendidā reklāmu, ka joprojām tiek izrādīts "Alu cilvēks" - izrāde, kuras joku liela daļa patiešām nāk no akmens laikmeta). Jā, "Vectēvs" tai pašā JRT ir izcili spēcīga izrāde, bet tur tomēr ir daudz personiskāks materiāls. Kā nekā man ir daudz lielāka ticība tam, ka Vilim Daudziņam ir bijis vectēvs, nekā tam, ka Gatis Gāga varētu būt profesionāls kontrabasists. Tiesa, kā nupat izlasīju internetos, gluži vienaldzīgs pret mūziku Gāga nav, tiesa viņa mīļākais komponists (Bahs) tieši kontrabasam neko rakstījis nav. Tomēr, nogriežot garot stāstu īstu, beigu beigās uz "Kontrabasu" biļetes paņēmām, kaut vai tāpēc vien, ka citas februāra izrādes JRT bijām pamanījušies nogulēt.
2016-02-22 20:11:57
theatre, 2016

Jelgava 94

7.5
Jāņa Joņeva debijas romāns "Jelgava 94" kļuva par vienu no spilgtākajiem notikumiem pēdējo gadu latviešu literatūrā. Līdz ar to tikai likumsakarīgi, ka nu šis darbs tapis arī par teātra izrādi. Varbūt mazliet mazāk prognozējami ir tas, ka iestudējums tapis grāmatas norises pilsētā - Jelgavas Jaunajā teātrī, par kura eksistenci pat iepriekš nebiju īsti informēts. Proti, daudz skanīgu Latvijas teātra vidē vārdu šai iestudējumā tu nemanīsi. Bet tā jau tam arī būtu jābūt - metālisti (un arī grandžeri) jau nav nekādi normālie, bet nenormālie.
2016-01-26 19:54:46
theatre, 2016

Portreti. Vilki un avis

7.0
Sarkangalvīte un vilks. Kur aitas, tur cirpēji. Dejas ar vilkiem. Liela brēka, maza vilna. Cilvēks cilvēkam vilks. Jēra dvēsele. Kam no Vilka kundzes bail? Aitas medīšanas piedzīvojumi. Vilks spalvu met, bet ne tikumu. Aitiņa Šons. Trīs sivēntiņi un vilks. Portreti. Vilki un avis.
2016-01-12 17:51:14
theatre, 2016

Vēstule draugam

8.0
Teātra ziņā intensīvā gada noslēgumā devāmies uz Mūzikas namu "Daile", lai skatītu un klausītu Vili Daudziņu un Kasparu Znotiņu lasām Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa vēstules un dzeju. Tā īsti drošs nebiju, ko no šāda pasākuma gaidīt. Vēl pilnībā tie laiki nav pienākuši, kad es sevi būšu gatavs saukt par dzejas cienītāju, un pret latviešu klasiķiem man vispār ir ļoti piesardzīga attieksme, turklāt galīgi neesmu "Viegli" cienītājs - kaut kā mani biedē tur iesaistīto mūziķu mazliet komerciālā daba. Tomēr Daudziņš un Znotiņš komplektā ar mūziku spēlējošu Jēkabu Nīmani - tas taču nevarētu būt slikti, ne?
2015-12-31 14:27:37
theatre, 2015

Stāsti no abām kabatām

7.0
Trešo reizi šogad bijām Ģertrūdes ielas teātrī. Tiesa, "Stāsti no abām kabatām" īsti nav daļa no teātra repertuāra, bet gan neatkarīga "bezpiederības" izrāde, taču tam laikam nav lielas nozīmes.
2015-12-29 21:10:56
theatre, 2015

Rondo

8.5
Pirms nieka pieciem gadiem (vai arī pirms veseliem pieciem gadiem, kā nu uz to skatās) izlasīju Artūra Šniclera lugu "Reigen". Citēšu sevi pašu tolaik: "droši vien līdzīgi apnicīgi varētu būt skatīties tās iestudējumu teātrī". Un, ko tu domā - tagad mēs aizgājām un patiešām noskatījāmies tās iestudējumu!
2015-12-19 11:49:35
theatre, 2015

Tumšās alejas

7.0
Mana otrā vizīte Daugavpils teātrī bija ar lielāku piesardzību un tomēr - zināmām cerībām. Par vienu lietu "Tumšo aleju" sakarā bažu noteikti nebija - izrādei pamatā esošā materiāla kvalitāte ir zināma vērtība. Skaidrs, ka neplānojām šo iestudējumu uzreiz pretnostatīt JRT skatītajai Nastavševa versijai(cita kalibra teātris, režisors, aktieri). Tomēr pilnībā aizmirst, ka "Tumšās alejas" ir teātrī jau redzētas, nevarējām.
2015-12-13 21:14:06
theatre, 2015

Prezentācija

6.5
Pārsteidzošā kārtā es Dailes teātrī iepriekšējo reizi biju tomēr šajā, nevis iepriekšējā tūkstošgadē - uz izrādi "Siseņi" pirms nieka septiņiem gadiem. Man nav ne mazākās nojautas, kas bija tajā izrādē, un tas droši vien arī apliecina, cik ļoti emocionāli uzrunājoša šī izrāde man bija. Tagad Dailes telpās atgriezos plašākā draugu pulciņā, lai skatītos "Prezentāciju".
2015-11-28 09:29:42
theatre, 2015

Brodskis/Barišņikovs

8.0
Brodskis/Barišņikovs, tā vismaz šķiet, svarīgāks ir kā notikums, nevis kā izrāde. Līdz ar to nav arī pārsteidzošs tas, cik mežonīga ir/bija ažiotāža ap biļetēm uz šo iestudējumu, un tikai nejaušība (pareizā brīdī kādam citam neizgājušas transakcijas veidā) ļāva mums tikt pie biļetēm. Turklāt, par spīti ap šo notikumu saceltajam furoram, sajūtas, ka šis varētu būt satriecošākais priekšnesums, ko būsim 2015.gadā redzējuši, it nemaz nebija. Prieks un nepacietība bija, bet patiešām sevišķi necerēju, ka šī izrāde varētu kļūt par gada notikumu manā dzīvē. Būsim reālisti - ar dzeju manas attiecības ir itin vēsas (savulaik gan tās bija daudz vēsāks, nekā šobrīd), par baletu it nemaz neinteresējos, līdz ar to Barišņikovs kā personība manās acīs ir interesants, bet ne kaut kas no pilnīgi citas planētas nozīmības ziņā. Un izrāde, kurā viens pats Barišņikovs deklamē Josifa Brodska dzeju - skaidrs, ka pēc definīcijas tai nav īsti potenciāla mani novest līdz agregātstāvokļa maiņai. Jo īpaši, zinot, ka uz teātri devāmies visnotaļ nesvaigi, jo iepriekšējā vakarā Vilcieniņu meistarības spēles bija ļāvušas aiziet gulēt tikai divos.
2015-11-01 19:57:05
theatre, 2015

Meistars un Margarita

8.5
Tas bija vēl pagājušajā tūkstošgadē, kad man mamma uzdāvināja grāmatu "Meistars un Margarita". Skaidri atceros, ka pirmā reakcija man bija iz kategorijas "ui, šito es nesalīšu, tā tak baisākā romantika!" Pēc manas reakcijas spriežot - tas būs bijis laikos, kad uz meitenēm vēl neskatījos. Vai arī nē, principā tam nav nozīmes. Kas gan ir no svara, ka grāmatu toreiz izlasīju gan (turklāt par to romantiku biju kaut ko pamatīgi sajaucis - tas nav gluži tas pats, kas "Romeo un Džuljeta"), un kopš tiem laikiem esmu itin liels Bulgakova cienītājs, iepazinies arī ar pārējiem viņa būtiskākajiem veikumiem. Līdz ar to uz Valmieras teātri skatīties "Meistar un Margaritas" iestudējumu devos ar pietiekamām priekšzināšanām (ja kas - esmu LU arī klausījies Silvijas Radzobes kursu par Bulgakovu) un savu devu piesardzības.
2015-10-08 17:23:04
theatre, 2015

Klibais no Inišmānas

7.5
Pirms kāda laiciņa "Klibo no Inišmānas" teātrī jau skatījāmies, ar to vien atšķirību, ka toreiz tas bija Iļģuciema kultūras centrā, bet šoreiz - Liepājas teātrī. Vispār jau interesanti ir vienu un to pašu darbu vispirms baudīt amatieru, bet pēc tam - profesionāļu izpildījumā, un tad salīdzināt, kāds ir vienu un otru sniegums.
2015-09-14 05:07:44
theatre, 2015

You Are Not Alone

7.5
Pirmo reizi cilvēces vēsturē pabiju uz kādu festivāla "Homo Novus" izrādi. Šķiet, ka mēs neizvēlējāmies šī gada piedāvājumā kādu no "karstākajiem" pasākumiem, taču atmiņā paliekoša tā pilnīgi noteikti bija. Ar piebildi, ka tā, protams, bija performance un nevis izrāde, bet tas varbūt nav nemaz tik svarīgi.
2015-09-10 16:55:53
theatre, 2015

Cerību ezers

9.5
To, kas tas tāds - Vlads Nastavševs - es uzzināju pa īstam tikai pirms šī gada Positivus. Tas nekas, ka iepriekš bija skatīta gan "Vecene", gan " Peldošie-Ceļojošie", jo par režisoru personībām lielākoties neinteresējos. Navstavševa gadījumā gan izrādījās, ka velti, jo saistošā tur ir daudz.
2015-09-10 04:59:45
theatre, 2015

Padegs un Padegs

7.5
Jaunās teātra sezonas atklāšana mums notika visai nepierastā vietā - peldošajā darbnīcā "Noass", kur skatījāmies izrādi "Padegs un Padegs" Vara Piņķa režijā.
2015-08-19 04:33:07
theatre, 2015

Aspazija. Personīgi

8.0
Tīrās šausmas - teju divus mēnešus nebija būts teātrī! Zini, kā gadās - kāzas, ceļojums un visādas citas padarīšanas liedz izsekot visām Rīgas (un ne tikai Rīgas) teātru aktualitātēm. Un patiesībā jau vasarā tik ļoti uz teātri arī negribās - gribās pie jūras, ar saldējumu, vīnu un tā tālāk. Protams, dienās, kad pretīgi līņā un termometra stabiņš par spīti varonīgām pūlēm nesasniedz 15 grādu atzīmi, šī vēlme pēc atpūtas pie dabas krūts nav tik spēcīga. Un tad var arī aiziet uz teātri.
2015-06-20 05:37:20
theatre, 2015

Peldošie, ceļojošie

9.0
Aprīlī mums izdevās aiziet uz divām JRT pēdējo pāris sezonu aktuālākajām izrādēm - "12 krēsliem" un "Peldošajiem - ceļojošajiem". Tagad, kad noskatītas abas, jāatzīst - Vladislava Nastavševa iestudējums ir vēl spēcīgāks par Hermaņa piedāvāto!
2015-04-27 04:54:42
theatre, 2015

Benzīnvīrs

7.0
Iepriekšējais Dirty Deal Teatro apmeklējums ("Trauki") mums tik ļoti patika, ka par spīti tam, ka šogad esam stastistiķi, kas apmeklē dažādus teātrus, vēl šajā pavasarī tur atgriezāmies uz "Benzīnvīru" - šķiet, ka šobrīd karstāko no DDT iestudējumiem.
2015-04-24 05:01:31
theatre, 2015

Raiņa sapņi

7.0
Pēdējā šīs teātra sezonas "klases ekskursijā" devāmies uz "Raiņa sapņiem" Nacionālajā. Kā teikt - ar ko gan citu, ja ne Raini, būtu vispareizākais noslēgt kolektīvo teātra apmeklējumu pavasari? Bariņš gan šoreiz sanāca tāds plānāks - nieka astoņi cilvēki, bet tāpat kaut kāds kolektīvs jau šādi salasās, un performances "rokāde" veikšanai arī ar šo sastāvu būtu bijis gana. Tomēr to pataupīsim nākamajam teātra gadam.
2015-04-17 05:01:11
theatre, 2015

12 krēsli

9.0
Ebreju anekdote: Rabinovičs ieradies Odesā pēc desmit Izraēlā nodzīvotiem gadiem. Satiek Zilbermanu. Tas jautā: "Nu, kā dzīve Izraēlā?" Rabinovičs atbild: "Nav tur nekādas dzīves. Ebreju tur ir gandrīz tikpat daudz kā Odesā!"
2015-04-09 20:07:21
theatre, 2015

Trīs stāsti

8.5
Apstākļi, kuros šo izrādi man bija tā iespēja skatīties, bija gaužām ekskluzīvi - īpaši izmeklēta publika, īpaši atlasīts datums, jau pats Zirgu pasta apmeklējums par sevi bija diezgan īpašs piedzīvojums. Kad vēl tā ir gadījies, ka tu skatītāju vidū teātrī atpazīsti aptuveni pusi cilvēku? Ja nu vienīgi skolas ekskursijās vai darba korporatīvajos pasākumos kas tāds iedomājams, bet šī situācija kopumā bija īpašāka. Arī tālab, ka izrādi skatījāmies Starptautiskajā teātra dienā.
2015-04-02 04:52:31
theatre, 2015

Āda

7.0
Latvijas teātru iepazīšanas kārtējā nodaļā nonācām Ģertrūdes ielas teātrī uz izrādi "Āda". Lasītās atsauksmes - izcilas. Iestudējumam pamatā Ingas Gailes darbs - līdzīgi kā lieliskajos Dirty Deal Teatro "Traukos". Lomās - Ivars Krasts no JRT un Anta Aizupe (pavisam nesen skatīta Nacionālajā "Vecenē"). Izklausās ļoti labi, vai ne?
2015-03-13 16:50:03
theatre, 2015

Vecene

8.5
Pat pašam mazliet šokējoši - burtiski dažu mēnešu laikā jau trešo reizi apmeklēts Latvijas Nacionālais teātris, kurā pirms tam pēdējo reizi biju bijis gluži nesen - 2005.gadā. Un joks ir tāds, ka visas trīs pēdējā laikā tur redzētās izrādes man patika, līdz ar to nebūt nav pārsteidzoši, ka jau sagādātas biļetes arī uz "Raiņa sapņiem", bet potenciālā gaidīšanas sarakstā ietilpst "Jūtu tektonika" un pat "Sarkangalvīte un vilks" (pēdējā gan vairāk, pateicoties tur dzirdamajām Edgara Mākena dziesmām).
2015-03-02 05:40:55
theatre, 2015

1984

6.0
Džordža Orvela romāns "1984" ir viena no tām grāmatām, kuras es ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu. Proti - kaut kas īpaši tuvs un dārgs (lai gan mīļš droši vien šeit nebūtu vietā). Līdz ar to ir tikai dabiski, ka uz šī darba iestudējumu Liepājas teātrī nebraucu sev tipiskajā neziņā par izrādes saturu un par to, ko vispār no tās sagaidīt. Kaut kā gaidīšana gan bieži beidzas ar vilšanos.
2015-02-24 14:47:11
theatre, 2015

Migla

8.0
Pēdējā laikā mani mazliet šokē Nacionālā teātra piedāvājums - tur ir pārāk daudz tādu izrāžu, kas mani potenciāli varētu interesēt. Ilgus gadus bija JRT snobs un citus Rīgas teātrus gandrīz pilnībā ignorēju, bet te, ieskatoties Nacionālā teātra repertuārā, itin daudz kas šķiet vilinošs. Migela de Unamuno "Miglas" iestudējums tai skaitā.
2015-02-15 06:17:25
theatre, 2015

Trauki

8.5
Kāpēc tieši "Trauki" kļuva par manu izvēli Dirty Deal Teatro apmeklējumam, neesmu drošs, bet izvēle bija laba. Dīvainā kārtā Spīķeros nebiju bijis ne tikai uz teātri, bet vispār ne uz vienu kultūras pasākumu, līdz ar to viss bija pilnīgi jauns, un mums bija grūtības saprast, kur vispār notiks izrāde - vēl piecas minūtes pirms tās prognozējamā sākuma visi skatītāji par kaut ko tērzēja bufetē un nevarējām saprast, kur tad atrodas zāle. Izrādījās - bēniņos.
2015-01-30 04:50:02
theatre, 2015

Vasarnieki

7.5
Pēdējo reizi Krievu Drāmas teātrī biju noteikti vēl iepriekšējā tūkstošgadē, tajos laikos, kad teātris patiešām šādi saucās, kamēr kopš 2006.gada tā oficiālais nosaukums ir "A.Čehova Rīgas Krievu teātris". Tā kā šogad ir paredzēts apmeklēt visdažādākos Rīgas teātrus, tad kālab gan lai nesāktu gadu ar kaut ko man mazāk pazīstamu? Un kāds gan ir labāks veids teātra apmeklējumam par "klases ekskursiju"? Proti, uz teātri devāmies 9 cilvēku grupiņā.
2015-01-26 06:12:43
theatre, 2015

Kā tā otra puse mīl

6.0
Vispār jau es uz Daugavpils teātri biju paredzējis doties kaut kad 2015.gadā, kad sāksies izaicinājums "10 teātri", bet sanāca aizbraukt arī šogad, apvienojot teātra un Ansambļa "Manta" koncertu apmeklējumus.
2014-12-22 17:01:34
theatre, 2014

100% Rīga

7.0
Nekad neesmu slēpis, ka mēdzu šo to dzīvē darīt statistikas pēc - ķeksītis (vai precīzāk - ķeksīšu skaits) man ir diezgan spēcīgs motivētājs. Līdz ar to kuram, ja ne man, būtu jāiet skatīties teātra iestudējumu, kuram pamatā ir statistika - vācu/šveiciešu apvienības "Rimini Protokoll" izrādi "100% Rīga"?
2014-12-17 06:10:21
theatre, 2014

Muša

8.0
Marinai ir problēmas ar JRT aktrisi Elitu Kļaviņu. Ir gadījies no viņas dzirdēt, ka Kļaviņa nenoliedzami ir lieliska aktrise, bet viņas personāži parasti ir sieviešu dzimuma suņi, un tādi Marinai pie sirds neiet. Tad jau tikai loģiski, ka vismaz vienā izrādē, kuru šajā rudens sezonā JRT apmeklējām Kļaviņai bija jābūt galvenajā lomā.
2014-12-05 21:27:04
theatre, 2014

Eiro-Vīzija

8.0
Savulaik Eirovīzijas dziesmu konkurss bija "mana tēma". Ne tādā ziņā, ka es nevarētu iedomāties lielāku ņudzinātāju (pilnīgi nevietā vārds, bet tas nekas) par ikgadējo mazzināmu viduvēju Eiropas dziedātāju ērkšķu krūmā parādi, bet tādā, ka universitātē maģistra darbā veicu šī konkursa rezultātu analīzi un korekciju (vai vismaz kaut ko tamlīdzīgu). Līdz ar to tas ir tikai loģiski, ka labie cilvēki Iveta un Edijs mani (un Marinu) dzimumdienā sveica ar biļetēm uz izrādi "Eiro-Vīzija" Nacionālajā teātrī.
2014-11-23 19:59:55
theatre, 2014

Provinces anekdotes

7.0
Šķiet, ar tik lielām bažām un šaubām uz JRT vēl gājis nebiju - par Aleksandra Vampilova Provinces anekdošu iestudēju Borisa Frumina režijā bija dzirdēts Jaunajam Rīgas teātrim nepiedienīgi daudz sliktu atsauksmju. Izrāde, kurā viss notiek palēninājumā ar 4 stundas ilgām mocībām, kur puse auditorijas pēc pirmā cēliena notin makšķeres, galīgi neizklausās pēc našķa. Bet biļetes nopirktas un jāiet ir. Kā tad nu būs?
2014-11-12 20:38:47
theatre, 2014

Pirmie aplausi

7.0
Kad Latvijas teritorijā pirmo reizi dzirdēti aplausi, ir itin sarežģīts jautājums. Lai arī Wikipedia ziņo, ka aplaudēšanas tradīcija, iespējams, ir sena kā pati cilvēce, lielākas skaidrības šajā jautājumā nav. Vai senajiem kuršiem un zemgaļiem bija pazīstama plaukstu sišana kā veids, lai uzslavētu sekmīgu runas vīru vai dziedātāju, man nav ne mazākās nojautas. Kā teikt - neesmu vēsturnieks. Bet itin droši var teikt, ka šī Gata Šmita režisētā izrāde nav vēsturiski 100% precīza, un droši vien - labi, ka tā.
2014-11-07 17:56:18
theatre, 2014

Tumšās alejas

8.0
Uz teātri es parasti dodos, pat minimāli nenoskaidrojis, par ko būs izrāde - tik vien kā izlasījis anotāciju JRT lapā. Tā kā esmu Jaunā Rīgas teātra fēns, šāda stratēģija nav nekas pārdrošs - par izrāžu kvalitāti šaubas nerodas. Pēc analoģijas - ja tu esi Amsterdamas Ajax futbola komandas cienītājs, gan jau ka tev nebūs satraukuma, pirms doties uz tās spēli pret tev nezināmu vienību, par to, vai tev spēle patiks vai nē. Turklāt teātrim ir priekšrocība, ka tajā darbojas labi aktieri, nevis futbolisti, kuru repertuāra vienīgais elements ir tēlains kritiens ar "es mirstu" sejas izteiksmi.
2014-10-05 08:50:57
theatre, 2014

Drāmas kursi pieaugušajiem

8.5
Šī bija tā reize, kad uz kādu JRT izrādi aizgāju, pat īsti nepainteresējies, vai tā ir laba, par ko tā ir un kur tā ir. Pozitīvais ir tas, ka Jaunajā Rīgas teātrī ieberzties ir visai grūti - parasti no turienes pārnāku tikai ar pozitīvām emocijām. Turklāt šoreiz situācija bija īpaši labvēlīga - Marinas sabiedrībā gan jau arī Vogonu dzejas priekšlasījumi nebūtu tik slikti.
2014-04-17 08:51:47
theatre, 2014

Piafa

8.5
Tas jau vairs nav nekas jauns, ka man patīk franču mūzika (reizēm). Un tas nepavisam nav nekas jauns, ka man patīk teātris. Un izbraucieni nedēļas nogalēs. Līdz ar to brauciens uz Liepājas teātri, lai tur baudītu izrādi "Piafa", bija tikai loģisks. Nezinu, cik loģiski bija apvienot teātra apmeklējumu ar līdzdalību orientēšanās sacensībās "Kurzemes pavasaris", bet par to varbūt izteikšos citreiz. Vai arī klusēšu mūžam.
2014-04-14 09:08:06
theatre, 2014

Oblomovs

7.5
Tā nu ir sanācis, ka Ivana Gončarova slavenāko darbu - romānu "Oblomovs" lasījis neesmu, tik vien kā fragmentus krievu valodas stundās kaut kad deviņdesmito gadu vidū. Protams, ar grāmatas sižetu kaut cik pazīstams biju, līdz ar to gluži kā pilnīgs nezinītis uz teātri negāju.
2014-04-01 03:07:20
theatre, 2014

Stavangera

8.0
Šī bija mana pirmā viesošanās Liepājas teātrī (aprīļa sākumā gaidāma otrā), turklāt vēl - darba dienas vakarā. Liepāja taču tepat vien blakus ir - kālab, lai uz turieni nedotos pēc darba un vakarā - atpakaļ uz Rīgu?
2014-03-22 11:27:54
theatre, 2014

Klibais no Inišmānas

8.0
Kaut kas neticams - jau otro reizi šonedēļ biju teātrī! Turklāt abas reizes - ne JRT! Un, ja iepriekšējais teātra apmeklējums - izrāde Valmieras Drāmas teātrī - bija vienkārši kaut kas salīdzinoši man neraksturīgs, tad šoreiz jau gāju soli tālāk - izrādi skatījos Iļģuciema kultūras centrā (zālē bija aptuveni 20 skatītāji, domājams vairums - ar aktieriem personīgi labi pazīstami), atmosfēra visai pamatīgi līdzinājās skolas laikā notikušajai teātra spēlēšanai, vienīgi skolas aktu zālē parasti skatītāju bija vairāk. Protams, viens bonuss salīdzinoši ar pagājušo tūkstošgadi bija - laba kompānija.
2013-12-06 11:08:35
theatre, 2013

Zojkina kvartira

7.5
Valmieras Drāmas teātrī biju pirmo reizi - paldies par to IvetaiZ, kas savāca slēpņotāju komandu netipiskai tūrei. Pats diez vai būtu sadūšojies darba dienas vakarā doties uz Wolmar un atpakaļ, bet citu ierosinājumiem Nē saku reti.
2013-12-03 11:10:20
theatre, 2013

Fundamentālists

9.0
Atkal jau pagājis labs laiks kopš pēdējā teātra apmeklējuma. Visu laiku cenšos apņemties uz JRT iet biežāk, bet kaut kā nesanāk. Varbūt būtu vērts apņemties uz teātri iet reizi mēnesī? Aizbildināšanās no kategorijas "kā nu es viens iešu uz teātri" laikam nav īsti vietā - pirmkārt, nekādu problēmu uz teātri iet vienam nav (būtu es cita rakstura cilvēks, vēl piemetinātu, ka uz JRT iet daudz skaistu meiteņu, ar kurām var iepazīties, bet es tiešām neesmu cita rakstura cilvēks), plus nav jau tā, ka man trūktu draugu. Un atruna "nav laika" neiztur kritiku - labām lietām laiks vienmēr atradīsies!
2013-10-10 09:06:00
theatre, 2013

Vigīlija. Sapnis par nomodu

8.5
Teātrī nebija būts drusku vairāk kā gadu - šausmīgi ilgi, pēdējā izrāde, ko redzēju, bija "Vectēvs". Tagad - "Sapnis par nomodu". Interesants nosaukums, ne?
2013-03-15 05:39:19
theatre, 2013

Vectēvs

9.0
Tik bieži uz teātri aiziet nesanāk, bet gandrīz vienmēr, kad esam JRT, secinu - vajadzētu nākt regulārāk! Dabiski, ka uz "Vectēvu" - izrādi, kas saņēmusi tik daudz slavas vārdu, ka man blogā nepietiktu vietas (baiti tak mūsdienās tik dārgi, tik dārgi!), lai tos nocitētu, gājām ar gana lielām cerībām. Un dažos vārdos varu teikt - bija vēl daudz labāk, nekā es to biju gaidījis. Vilis Daudziņš, kurš arī parasti ir ļoti labs, šeit ir vienkārši fenomenāls - patiešām vari vien brīnīties par to, kā var viens cilvēks tik organiski pāriet no viena personāža uz otra, nomainot tik daudz kā kreklu (un reizēm - bikses), runājot dažādu novadu dialektos, ar dažādiem tipāžiem raksturīgu leksiku un pasaules uztveri, patiešām - kaut kas satriecoši, epohāli grandiozs.
2012-03-05 21:21:43
theatre, 2012

Smagais metāls

7.5
Neļaujies šīs izrādes nosaukumam tevi maldināt - ja tu esi Ronija Džeimsa Dio fans, šī ne obligāti būs tev piemērota izrāde. Arī "Liepājas metalurga" darbiniekiem šis iestudējums nebūtu iekļaujams obligātajā izglītojošajā programmā. Taču gadījumā, ja tev ir gadījies iet skolā Latvijā vai nu padomju laikos vai pirmajos neatkarības gados, domājams, tu tajā saskatīsi ļoti daudz arī no savas dzīves.
2011-10-14 09:22:42
theatre, 2011

Slaktiņa dievs

8.0
Franču dramaturģes Jasmīnes Rezā luga "Slaktiņa dievs" pilnīgi noteikti ir notikums ne tikai Jaunajā Rīgas teātrī (kur to skatījos es), bet arī pasaules teatrogrāfā (turpmāk šo vārdu varēšu izmantot, spēlējot Upwords un atsaukties, ka tas ir izlasāms Internetā) kopumā. Tā tikusi gan pie Olivjē balvas, gan vairākām Tony balvām, Anglijā tās iestudējumā vienā no lomām bija Ralfs Fīnss, un šogad sāksies arī tās ekranizācija, kurā spēlēs Keita Vinsleta un Kristofers Valcs. JRT kontekstā tā gan nav viena no top izrādēm, un uz to pat parasti var salīdzinoši viegli dabūt biļetes (iespējams - tādēļ, ka Ilze Olingere nav Aivars Hermanis). Sākotnēji bija paredzēts, ka es šo izrādi būtu skatījies jau janvārī, bet izrāde tad tika atcelta divu aktieru slimības dēļ. Pastāvēja arī bažas, ka šonedēļ tā arī nenotiktu, jo divu no četriem šīs izrādes aktieru slimības tika atceltas vairākas izrādes nedēļas sākumā. Tomēr izrāde notika (bet es uz to gandrīz netiku, bet par to šoreiz nē), un labi, ka tā, jo man tā tiešām patika.
2011-02-11 09:06:24
theatre, 2011

Latviešu stāsti - 8., 9., 10. stāsts

7.0
Pēc ilgāka laika atkal bijām teātrī, un kā parasti, ja teātrī - tātad JRT. Par "Latviešu stāstiem" līdz šim biju dzirdējis daudz, bet pats nevienu no tiem noskatījies nebiju. Šo stāstu trijotni prezentē Gundars Āboliņš, Maija Apine un Vilis Daudziņš. Izrādes struktūra man principā bija zināma iepriekš, līdz ar to nekādus baisu pārsteigumus tā nesagādāja.
2010-11-30 07:44:29
theatre, 2010

Cēlgāzes

7.0
Neesmu īsti pārliecināts, ka bija gudra doma uz šo lugu iet kopā ar vecākiem. Ne tādā ziņā, ka man šī luga nebūtu piemērota, bet viņiem - gan. Laikam jau tāpēc, ka viņi nav šīs lugas mērķauditorija, bet es - esmu. Proti, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kam ir bail pārvērsties par cēlgāzi - intertu gāzi, kas ne ar ko nespēj savienoties.
2010-04-29 12:20:59
theatre, 2010

Izrāde, kas nav par latviešiem. Vientulīgie rietumi

7.0
Kad pasūtīju biļetes uz šo izrādi, nebiju piefiksējis, kā tā veidota pēc Mārtina Makdonas lugas. Ja tu gadījumā nezinātu, kas tas Makdona par putnu, pastāsīšu tev sekojošo: viņš ir mūsdienu zināmākais īru dramaturgs, kas savu roku iemēģinājis arī kino lomā, pēc paša scenārija uzņemot, manuprāt, lielisko "In Bruges". Līdz ar to tajā brīdī, kad uzzināju, ka došos uz viņa lugu, sāku no tās gaidīt, ka tā būs vienlaikus ļoti smieklīga un ļoti smaga, ar savu černuhas devu. Šajā ziņā man nenācās vilties, lai arī sevišķā sajūsmā par izrādi neesmu.
2010-01-29 16:26:59
theatre, 2010

Latviešu mīlestība

8.5
Sen nebija būts teātrī, lai arī uz JRT vienmēr esmu gājis ar prieku. Pēdējos gados gan jāatzīst, ka pagalam maz sanācis sekot šī teātra aktualitātēm, kā rezultātā pat nedaudz biju piemirsis, cik tas ir labs.
2009-12-19 09:19:33
theatre, 2009

Sisteņi

7.0
Man vajadzētu labi piepūlēt smadzenes, lai atcerētos, kad iepriekšējo reizi bija būts teātrī. Nē, ne jau gluži pamatskolas gados, bet savs laiciņš kopš pēdējā izrādes apmeklējuma noteikti bija pagājis. Tagad man vajadzētu detalizēti apstāstīt, kā nu tas sagadījies, ka tik ilgi teātrī nebiju un ka tagad aizgāju, bet es tā nedarīšu. Nevaru taču es vienmēr pakļauties tradicionālajām struktūrām, tradicionālajai loģikai un prasībām, kuras pats sev nosaku bez sevišķa iemesla.
2008-12-15 16:35:45
theatre, 2008

Alu cilvēks

7.0
Šo apskatu vēlos iesākt ar pateicības vārdiem Artūram no Jaffa, kurš savā blogā rīkoja "konkursu" (bez pēdiņām te neiztikt), kurā varēja dabūt bezmaksas biļetes uz "Alu cilvēku". Zinot manus paradumus, diez vai es citādi "Alu cilvēku" būtu devies noskatīties. Bet tā mēs abi ar Lienču 14.novembra vakaru pavadījām Jāņa Jarāna sabiedrībā.
2007-11-15 10:20:18
theatre, 2007

CV (Curriculum Vitae)

4.0
Brīdinu - šis apraksts būs ļoti īss un konspektīvs.
theatre, 2007

shou-jor-feis

7.5
That was a bizarre theatre performance me and my wife went to see just because I got free tickets for it from my work. The play was done by a Latvian-Slovenian group of actors/musicians as a puppet/garbage show. The story told about a man without a face who participated in some revolution and became known as the enemy of the state. He met a certain Rosa Luxemburg-Monroe and was charged for murdering her. After being beaten up by the cops (or some secret service) he became free once again, met a woman to love and in the end realized that his face was gone. The strange thing was the fact that the leading character was played by clothes of a baby that was held in the hands of several actors, and some other characters were made of random everyday appliances. In this way the play somewhat reminded me of a few films by Jan Svankmajer. The story wasn`t particulary straight, and most of the time it made little sense to me. One more thing that stood out was it being performed in English with Latvian and Slovenian accents. A man was singing in the background and I have to admit that he had quite a strong voice. What else? The play was held at the independant theatre "Skatuve" ("Stage") in a rather creepy location, so we had to leave our car rather far from the theatre. Yeah, and the chairs were very uncomfortable.
theatre, 2006

He, She and Franz

8.5
It took me nearly three years to finally find tickets for this performance, and as a matter of fact, it still was worth it. The play is based on a novel by Vladimir Nabokov titled "King, Queen, Knave". Franz arrives from the country in the big town where his rich uncle lives with his wife. A relation ship develops between Franz and his auntie very quickly. The uncle doesn`t notice anything even until the time when lovers decide to kill him in order to gain all his money. What was interesting about the performance was that it was played in a very small room with something like 80 spectators. Most of those spectators didn`t even notice when the play started because at first two out of three actors participating in the play were sitting among the spectators and one of them started talking without a big part of the spectators realising that it was the play already what they heard. Overally the thing was acted supperbly, the material behind the performance is good as well, so no complaints from me.
theatre, 2005

Centrifuga

8.0
Welcome to a brand new genre in my factoid - a theatre play watched not on the stage but on the screen. This was performed in 1987 by the most notorious Latvian theatre at the time - the Latvian Theatre of the Youth. So, this is a play by Gunars Priede, the same fellow who wrote "The blue", but this is surely his most famous work (in Latvia, of course, for outside nobody knows his name). There`s this woman who once was a teacher (before WW2) but because she was leftist she couldn`t go on with her job during the German occupation, neither could she do it after WW2 in the Soviet days (I`m not gonna say "Soviet occupation" just because I`m an asshole, so buzz off!). She met a man named Sergey who was a war prisoner and who was given to her as a servant by the Germans, something similar to love developed between them, but in the midst of the centrifuge WW and Stalinist terror brought there was no real place for love. The play was lovely performed, although a bit too realistically for me, but I know that no cool expensive decorations were available in 1987 in Soviet Latvia, so I won`t mind that, and the choice of the actors was also quite good. At least it shows history the way I want to look at it and not in the way it is seen by silly commies or silly Latvian nazis.
theatre, 1987

The Blue One

7.5
There is this kind of cow - the Latvian blue, and that is the blue in this play. Actually I`ve never seen a blue cow, only on a picture but some people tell me that they do in fact exist. Anyhow, there`s this fellow George who had a terrible accident on a road when he was driving a car when his dad and grandma were killed. Now he`s with his mom Rasma in Georgia, having a long time vacation and curing. Before the accident he had stopped the car to look at a blue cow, and now he`s searching in Latvian folklore for those cows. He is visited by a female friend of his, Linda, and her new twice-her-age lover Vidvuds. But his mom has problems with Linda. Anyhow, the main idea of the play probably is that children who don`t need anything are too spoiled and usually don`t know what they want. So, for a Latvian play it was quite good, I watched it in a very small place - something like 40 people were there, acting was good from 3 of 4 actors but Rasma was a bit over-the-top in my opinion. But it was still pretty good, and at least I didn`t get bored at all.
theatre, 2005

Jenufa

3.0
I gotta admit that I`m a worthless prick who just pretends that he has some sort of good taste, intellect or whatever. Actually I`m just your everyday bum who chooses the Beatles over the Incredible Ubercool Underground band. And I also choose classical music over the crazy shite you can probably call modern classical. Although probably it`s about the performance and not about the actual piece. Nevermind, "Jenufa" is an opera by the czech composer Leos Janacek, and is supposed to very good. To me it wasn`t - I am not a particular fan of people singing without any sign of a melody and with no connection between the music and the singing. I also rarely find it entertaining when the music sounds as if it was intentionally played very badly, out of tune and by drunk musicians. The story of the opera is also not particulary smart - Jenufa is a young woman that`s become pregnant from her almost groom, but she has a jealous guy running after her. Anyhow, nobody except for the child is killed, but at least everyone lives unhappy everafter. Great, optimistic, ain`t it? I left before the last part. Who gives a damn?
theatre, 2005

The Inspector General

7.0
The get-up of Nikolai Gogols` play "The Inspector General" aka "Revizor" at the New Theatre of Latvia has got spectacular reviews in Europe and has won quite a lot of awards. So, going to watch this play my expectations were higher than usual. And no wonder - the play itself is a classic, and if the performance is that good - what could stop this from being an unforgettable experience? The fact, that it wasn`t that good. The scene has been transformed from the 19th century Russia into something like 1960s Soviet Union, with everyone looking Soviet to their bones. That isn`t a problem for me, I don`t look for blasphemy everythere, and I liked the artificial nudeness of some characters, but overall the whole thing was not too interesting. So, there were some chicken on the stage. Ok, no problem. So, Hlestakov is a little whiny loser, that`s still no problem. So, the actors do a "Stomp" impersonation, that`s still ok. But where was the magic they told there should be? It`s just professional, and nothing more. I gotta admit, it may be no deeper meaning to find, what turned me off, but still there was something missing - that wonder potion in the air that makes your knees totter after leaving the theatre. Something that makes art art. Otherwise I may read aloud the writing on the wall in the foyet of the theatre: "Fuck the art!"
theatre, 2004

The Man Who Was Thursday

8.0
Having already read the novel behind the theatre performance, my expectations to it were quite high. Will the cast of my favourite Latvian theatre be able to recapture the spirit of Chesterton`s most ambitious work? Since the novel is already on this factoid, I`m not gonna go into details about the story. Let`s better discuss the performance as such. Decorations: close to none, since it`s quite complicated to recapture all the different locations and different objects on the stage there was an absolute minimum of everything - a few chairs, some piece of cloth on the floor that was sometimes elevated to be the sea or something like that, a table without legs that must be held by actors - and an image projector: that`s it. The acting was superb. No major changes were made in the plot (unlike what you usually see on Latvian stages). But one flaw was there - the performance went on for almost four hours and it was a bit too much, I guess cutting a few chase scenes would have been a good idea, thus the performance isn`t rated as high as it might have been.
theatre, 2004