Sweden

En man som heter Ove

8
Pēc tam, kad bijām izlasījuši (reta situācija, kad par grāmatas lasīšanu lietoju daudzskaitļa formu) grāmatu par Omces atvainošanos, šķita itin dabiski noskatīties iepriekšējā Bakmana darba - romāna "Vīrs vārdā Ūve" ekranizāciju, kas Zviedrijā kļuva par megagrāvēju un arī tika nominēta Oskaram.
2017-12-30 06:20:41
film, 2015

Omce sūta sveicienus un atvainojas

8.5
Ar šo grāmatu ir sarežģīti kaut vai tas, ka man tā arī neradās skaidrība, kam īsti Bakmans raksta - pieaugušajiem, pusaudžiem vai bērniem. Tas, ka es šo grāmatu lasīju skaļi priekšā Esterei, laikam jau nekāds rādītājs - pagaidām viņai ar intonācijām varētu itin labi lasīt priekšā arī Saab 9000 lietošanas pamācību. Ja tā padomā, varbūt šis vienkārši ir tas gadījums, kad lasītāja vecumam vienkārši nav nozīmes, un to izbaudīt var kā jauns, tā vecs. Līdzīgi kā latviešu literatūrā ir ar Vizmas Belševicas "Billi".
2017-12-27 06:54:58
book, 2013

I Am Zlatan Ibrahimovic

7.5
Nav tā, ka es bieži lasītu sportistu autobiogrāfijas (arī tālab, ka ne jau paši viņi tās raksta - no otras puses, grāmata, kuru būtu rakstījis sportists pats, bieži būtu itin šaušalīga padarīšana), taču saņēmis labas atsauksmes par "I am Zlatan", izlēmu - vienu jau var.
2017-03-22 06:06:57
book, 2011

Höstsonaten

8
Divas dienas pēc "Rudens sonātes" skatīšanās JRT ķērāmies pie šī mākslas darba vēlreiz - šoreiz filmas veidā. Šī ir viena no pēdējām nozīmīgajām Ingmara Bergmana filmām, turklāt pati pēdējā, kas bija radīta tieši kino un nevis TV vajadzībām (pat "Fanija un Aleksandrs" primāri bija TV filma, kas arī izskaidro tās mežonīgo garumu). Filma ir ievērojama tajā spēlējošo aktrišu dēļ - līdzās Bergmaņa vienai no mūža svarīgākajām mūzām Līvai Ulmanei šeit spēlē Ingrida Bergmane (kurai, kā šķiet, ar Ingmaru ne tikai nebija radniecības saišu, bet arī intīmu sakaru).
2016-05-10 15:38:23
film, 1978

A Pigeon Sat on a Branch Reflecting on Existence

7.5
Galvenā balva Venēcijas kinofestivālā. Zviedrijas šī gada nominācija Oskaram. Roja Andersona triloģijas par cilvēka būtību noslēdzošā un droši vien - nozīmīgākā daļa. Filma, kuras dēļ oficiāli saņēmu no Marinas aizliegumu turpmāk izvēlēties filmas, ko skatīties. Un daļēji varu viņu saprast.
2015-09-29 19:44:23
film, 2014

Force Majeure

9
Viņi uz Francijas Alpiem devās vienkārši atpūsties - izbaudīt ziemas priekus, pabraukt ar slēpēm lejā no kalna, pavadīt kvalitatīvu laiku kopā kā ģimene. Taču viņi pat nenojauta, ka tur viņus piemeklēs dabas stihija, kura pārveidos viņu visu dzīves.
2014-12-07 20:52:08
film, 2014

The Hundred-Year-Old Man Who Climbed Out the Window and Disappeared

7
Šo filmu pirmo reizi redzēju kā treileri "Prāta spēlēs" un pat nepiefiksēju, ka tā ir zviedru un nevis Holivudas projekts (anglisks treileris, nepavisam ne mazbudžeta paskats). Radās interese to noskatīties, un lidojumā Čikāga-Sanfrancisko arī radās iespēja.
2014-10-16 01:08:49
film, 2013

Terje Vigen

6
Kamēr lielāko daļu Eiropas plosīja 1.Pasaules karš, Zviedrija saglabāja neitralitāti un varēja uzņemt filmas, kurās dominēja mākslinieciskā sastāvdaļa un kur neatradās vieta politiskajam vēstījumam. "Terje Vigen" ir viena no šādām filmām.
2014-02-18 02:46:10
film, 1917

Sound of Noise

8.5
Amadejs ir uzaudzis ģimenē, kur visi ir mūziķi. Viņa mamma ir pianiste. Viņa tētis (nu jau miris) bija diriģents. Viņa brālis ir izcils diriģents. Visi cilvēki viņam apkārt interesējas par mūziku, runā par mūziku un pat joko par mūziku. Bet Amadejam nav ne miņas no muzikālās dzirdes un līdz ar to viņš mūziku ienīst.
2014-01-29 07:01:27
film, 2010

Searching for Sugar Man

9.5
Es neesmu tas cilvēks, kas parasti kādu slavē par labu ieteikumu. Es vispār neesmu cilvēks, kas kādu slavē par jebko. Un tātad šoreiz es teikšu - paldies tev, Normi, par ieteikumu! Par šo filmu esmu vienkārši sajūsmā, un tu esi vieds, ka to rekomendēji!
2013-02-25 09:29:08
film, 2012

Mitt liv som hund

7.5
Lasse Halstrēms popularitāti vispirms ieguva kā grupas ABBA videoklipu režisors, taču kino pasaulē slavens viņš kļuva tieši ar šo filmu, kuras angliskais nosaukums ir "My Life as a Dog". Filmas panākumi bija gandrīz prātam neaptverami - divas Oskaru nominācijas filmai zviedru valodā tomēr ir kaut kas ļoti nopietns (turklāt - prestižās kategorijās)! It īpaši, ja šīs filmas režisors nav Ingmārs Bergmans.
2013-02-15 10:12:40
film, 1985

Fanny and Alexander

8.5
Šo filmu es mēģināju saņemties noskatīties ilgu laiku. Ļoti ilgu laiku, ja nekļūdos - ne mazāk kā piecu gadu garumā, drīzāk vairāk. Pirms vairākiem gadiem Ženēvā noskatījos pirmās 40 minūtes (no filmas garās versijas), kaut kad 2011.gada nogalē - noskatījos līdz pusei kino versiju (filmas režisora versija ir 5 stundas gara, kino - 3 stundas un 8 minūtes). Vakar beidzot noskatījos filmu līdz galam (atkal - kino versijā). Un - lai arī mana gadiem ilgā epopeja ar šo filmu liek domāt pretējo, izrādījās, ka tā ir ļoti viegli skatāma filma.
2012-01-19 07:44:36
film, 1982

Luftslottet som sprängdes

7.5
Tā nemaz nebija domāts - noskatīties uzreiz arī trešo Stīga Larsena "Millenium" triloģijas filmu. Taču viļus neviļus tā tomēr sanāca - pēc "Upwords" uzspēlēšanas un diskusijām par to, vai vārdi "eņģēns" un "ezēns" atbilst Endzelīna principiem noskatījāmies arī šo filmu. Jāatzīst gan, ka salīdzinoši ar pirmajām filmām, šī bija visai izteikti samudžināta, un man kā cilvēkam, kas nav lasījis grāmatas, bija visai grūti notiekošo uztvert. Labi vēl, ka vismaz Aigars grāmatu bija lasījis un šur tur varēja kaut cik precizēt uz ekrāna notiekošo. Tas gan kopumā nav kompliments filmai - ja skatītājam nav skaidrs notiekošais tāpēc, ka filmas veidotāji pieņem, ka viņam sižets jau tāpat ir zināms, tas man nešķiet pareizi. Un vispār šajā filmā īsti laba bija tikai tās beigu daļa - tiesas process. Viss pirms tā - ne tik ļoti.
2010-12-16 23:33:36
film, 2009

Flickan som lekte med elden

7.5
Tā kā izrādījās, ka N.R. un Nora ir Stīga Larsona triloģijas cienītāji un arī viņi bija redzējuši tikai pirmo filmu, tad uzreiz nākamajā dienā pēc "Pūķa tetovējuma" skatījāmies "Meiteni, kas spēlējās ar uguni". Jāatzīmē, ka zviedri šīm filmām piegāja ļoti praktiski - visas trīs uzņēma vienu pēc otras viena gada laikā un tāpat - vienu pēc otras - tās laida klajā, neliekot skatītājiem pārāk ilgi gaidīt.
2010-12-16 07:48:40
film, 2009

Män som hatar kvinnor

8
Kā jau tas man ir raksturīgs, pirms šīs filmas noskatīšanās pat Stīga Larsona super populāro "Millenium" triloģiju nebiju dzirdējis ne nieka. Labi, varbūt mazliet vairāk nekā ne nieka, bet man pat prātā nenāca, ka tas būtu kaut kas vienlaikus populārs un vērā ņemams. Toties par šo filmu gan biju dzirdējis, ka tā ir laba. Tālab to arī skatījāmies.
2010-12-16 07:32:27
film, 2009

Herr Arnes penningar

7
Selma Lāgerlefa pirmām kārtām neapšaubāmi ir slavena kā Nilsa Holgersona un viņa zosu piedzīvojuma autore, taču "Ārnes kunga zelts" vismaz manā izpratnē nav īsti bērnu grāmata. Lai gan bargajos Ziemeļos jau viss ir iespējams, bet stāsts, kurā bariņš laupītāju nežēlīgi nogalina visus kādas mājas iemītniekus. Te tev nav nekāda sociālistiskā reālisma, kur labais cīnās ar vēl labāku un kur progresīvā kolhozā ierodas vēl progresīvāks komjaunietis, lai padarītu šo kolhozu no vienkārši ļoti laba par izcilu.
2010-10-29 13:06:58
book, 1904

Maria Larssons eviga ögonblick

8
Divas dienas pēc kārtas man sanāca skatīties filmas par sievietēm, kas par spīti savas dzīves grūtajiem apstākļiem nodarbojās ar mākslu. Marija Larsone ar savām fotogrāfijām gan nespēja sasniegt Serafīnas gleznu slavu, bet vienojošā starp šīm divām sievietēm netrūkst.
2010-01-08 15:28:55
film, 2008

Falkenberg Farewell

4
No manas puses būtu ļoti oriģināli un "šallaini" atzīt, ka filma, kuras laikā divi no četriem skatītājiem iemiga, bet pārējie neiemiga tikai principu dēļ, ir īsts kino mākslas šedevrs. Es varētu pasludināt "Atvadas no Falkenbergas" par pēdējo gadu izcilāko zviedru filmu un paust savu sašutumu, ka Oskaru ceremonija šo filmu nepamatoti apgāja ar līkumu.
2009-08-18 12:33:25
film, 2006

Du Levande

8
Šaubu nav - zviedri tiešām māk taisīt labas filmas. Ņemsim par piemēru šo Roja Andersona filmu. Līdz vakardienai nebiju pat dzirdējis par šādas filmas eksistenci un tāpat pilnīgi sveši man bija visi tajā iesaistītie cilvēki. Un ne tikai tāpēc, ka manas zināšanas par zviedru aktieriem aprobežojas ar Ingmara Bergmana iecienīto aktieru paaudzi. Bet arī tādēļ, ka šajā filmā nepiedalās neviens profesionāls aktieris.
2009-07-08 08:39:11
film, 2007

Scenes from a Marriage

8
Oriģinālajā versijā “Kādas laulības ainas” bija TV miniseriāls ar kopējo garumu ap 300 minūtēm. Taču praktiski uzreiz tika izlemts to uztaisīt par pilnmetrāžas kino filmu, Bergmans mazliet padarbojās ar šķērēm, un tā radās šī filma, kura tiek uzskatīta par vienu no Līvas Ulmanes spožākajām stundām.
2009-06-15 09:03:03
film, 1973

Saraband

7
"Saraband" ir droši vien vissērīgākais izcila kinorežisora karjeras nobeiguma punkts. Ne tādā ziņā, ka tu vēro kādreizēju ģēniju nolaidušos līdz nožēlojamam līmenim - taisni tādu parādību netrūkst, bet gan šī ir filma, kuru uzņemot tās režisors ir zinājis, ka tas ir pēdējais akords, punkts izcilai karjerai un atvadas no laikmeta. Un apzinoties to, ka "Saraband" vēsturē ieies kā pēdējā viņa filma, Bergmans patiešām mēģina izdarīt to, ko savas dzīves noslēgumā gribēja izdarīt Dewey Cox - radīt vienu dziesmu (filmu), kas apkopo visu tavu dzīvi, radīt filmu, pēc kuras tapšanas tev patiesībā vairs arī nevajag dzīvot. Vai būtu iedomājams, ka Bergmana pēdējā filmā varētu nepiedalīties Līva Ulmane? Nē, tas nebūtu iedomājams. Un pat vēl vairāk - savas atvadas Bergmans radīja kā turpinājumu vienai no savām (daudzuprāt) izcilākajām filmām - "Scenes from a marriage" (kuru vēl neesmu noskatījies, bet plānoju to izdarīt tuvākajā laikā), savedot kopā divus varoņus, kas nav viens otru redzējuši trīsdesmit gadus. Zinot to, ka Bergmana filmas jau parasti nav sevišķi dzīvespriecīgas, ir skaidrs, ka "Saraband" ir viens pamatīgs raudamais gabals (ne tādā ziņā, ka es raudāju - bet varētu). Filmā viss tiek pasniegts ļoti minimālistiski - bez sevišķiem plašumiem, ar četriem aktieriem (ok - pieciem, ja pieskaita Mariannas meitu), pāris slēgtām telpām, kurās norisinās gandrīz visa darbība, tā ka "Saraband" ir tuvāka teātra iestudējumam nekā kinofilmai (Zviedrijai patiesībā tā sākotnēji bija domāta kā TV filma, tomēr Amerikā piedzīvoja arī izrādīšanu uz lielā ekrāna). Un tā ir skumja līdz pēdējai robežai. Ulmanes varone Marianna dodas apciemot savu bijušo vīru Henriku viņa lauku mājā, kur tas mīt kopā ar savu dēlu un mazmeitu - čellistiem. Henriks nav vēlējies Mariannu redzēt, bet viņa tomēr ir atbraukusi.
2009-04-14 17:45:54
film, 2003

Let the Right One In

8
Eiropas kino hierarhija Zviedrija kotējas diezgan augstu - apmēram tajā pašā līmenī kur Francija, Vācija, Itālija, Spānija. Ne velti šī valsts deva pasaules kinematogrāfam vienu no tā neapstrīdami izcilākajiem režisoriem - Ingmaru Bergmanu, kura režisētās filmas veselas trīs reizes triumfēja Oskaru ceremonijā kā gada labākā filmas svešvalodā (un divas - par labāko operatora darbu). Taču loģiski, ka zviedru kino ir vairāk nekā tikai Bergmans (arī Oskaru nominācijas saņēmusi vesela virkne citu zviedru režisoru filmu). Pēdējos gados gan pie nominācijām tikt nav izdevies, taču šogad izvirzītajai zināmas cerības uz labu rezultātu ir (ne velti filma iekļuvusi "Zelta globusu" ārzemju filmu pieciniekā). Domājams, ka gadījumā, ja Zviedrijas kinoakadēmija būtu kā savu filmu nominējusi "Let the Right One In", zviedru kino iespējas būt pārstāvētam šī gada "oskaros" būtu vēl lielākas.
2009-01-06 16:08:50
film, 2008

Buy Bye Beauty

6
Atceros, kādu skandālu šī zviedru dokumentālista filma sacēla Latvijā 2001.gadā, kad katrs, kam nebija slinkums komentēja to, cik liels maitas gabals ir šis zviedru izvirtulis. Kā pirms brīža izlasīju internetā, vairums šo kritizētāju filmu redzējuši, protams, nebija, bet zināja, ka tā ir slikta un nepatiesa.
2008-04-02 11:04:13
film, 2001

Captain Nemo`s library

5
Šis ir jau trešais Enkvista romāns, ko esmu izlasījis (pirmie ir "Magnetizētāja trešā ziema" (numurs var nebūt precīzs) un "Grāmata par Blānšu un Mariju), un patlaban izskatās, ka pie skaitļa trīs mana pazīšanās ar šo zviedru rakstnieku arī beigsies. Ja pirmie divi viņa romāni mani spēja pārsteigt, tad trešais galvenokārt vienkārši garlaikoja. Bet garlaicība nav tieši tas, ko es parasti gaidu no grāmatas.
2008-01-11 11:35:32
book, 1991

The Silence

3
Fanot par Ingmara Bergmana filmām skaitās ļoti labs stils - tas apliecina tavu kino cienītāja labo gaumi un spēju uztvert sarežģītu mākslu. Ja dažas no viņa filmām patiešām ir ģeniālas arī manā uztverē (it īpaši "The Seventh Seal"), tad "Klusums" nav viena no šīm filmām. Bergmana filmas jau pēc definīcijas nav īpaši jautras un notikumu pilnas, taču šī filma ir gandrīz unikāls kaitinošuma piemērs.
2007-11-16 16:01:12
film, 1963

The Passion of Anna

7.5
Droši vien Ingmars Bergmans varētu pretendēt uz pirmo vietu nominācijā "Pasaulē konservatīvākais kino režisors". Savā ziņā viņš ir vienveidīgāks par Vudiju Alenu. Kā tas izpaužas?
film, 1969

Tales of Creation

5
Atzīšos, ka šobrīd nepacietīgi gaidu, kad būs garām divas lietas manā dzīvē - maģistra darba rakstīšana un 9. mp3 disks. Kamēr ar maģistra darbu viss ir skaidrs - līdz šīs nedēļas piektdienai tas ir jāpabeidz un ne vēlāk kā pirmdien jānodod, ar šo disku situācija ir mazliet bēdīgākā. Rindā aiz "Candlemass" gaida vēl tādi simpātiski izpildītāji kā "Empyrium", "Macbeth" un "Michael Schenker Group", arī otrais "Foo Fighters" albūms īpaši nesteidzas pats sevi noklausīties. Īsi sakot, es gaidu, kad beidzot būs pāri mana metāla ierakstu ēra (kurai teorētiski ar šo disku būtu arī jābeidzas).
music, 1989

Use your Brain

5
Clawfinger nekad nav varējuši kļūt par maniem personīgajiem mīluļiem un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā viņi varētu to paveikt. Žēl. Jo idejiski šī anti-rasistiskā un panciski noskaņotā grupa man ir simpātiska.
music, 1995

The Book about Blanche and Marie

8.5
"Grāmatu par Blānšu un Mariju" pēc ļoti ilgām pārdomām izvēlējos kā pirkumu par dāvanu karti Jāņa Rozes grāmatnīcā. Lai gan es esmu diezgan intensīvs lasītājs, grāmatas izvēle man bieži sagādā nopietnas problēmas (izņemot Gētes institūta bibliotēkas apmeklējumus, kad man principā nospļauties, kādu grāmatu ņemt, ka tik vāciski un nav dzeja). Enkvistu pagājušogad iepazinu kā biedejošās "Magnetizētāja 5. ziemas" autoru un šogad viņš savu reputāciju manās acīs vēl nav zaudējis. "Grāmata par Blānšu un Mariju" uz aizmugurējā vāciņa gan nodēvētā par stāstu par mīlestību, bet patiesībā tas atkal ir vēl viens vairāk vai mazāk patiess šausmu stāsts. Tā centrā atrodas Blānša Vitmena - reāla sieviete, kas 19. gadsimta otrajā pusē tika dēvēta par "histērijas karalieni", kuru ārstēja Zigmunda Freida skolotājs profesors Šarko, bet vēlāk viņa kļuva par Marijas Kirī asistenti rādija laboratorijā, kā rezultātā viņai amputēja abas kājas un kreiso roku, bet ar savu atlikušo roku Blānša Vitmena trīs burtnīciņās aprakstīja šo to iz savas dzīves uzskatiem un tieši šīs burtnīcas ir pamatā Enkvista romānam. Otrs centrālais personāžs ir Marija Sklodovska-Kirī, ar kuru Vitmena bija sadraudzējusies un kura Vitmenu izmitināja savā mājā līdz tās nāvei. Marijas Kirī dzīvē centrālā vieta līdzās rādijam šeit ierādīta viņas sakaram ar kolēģi Polu Langevinu (jau pēc Pjēra Kirī nāves), kā rezultātā Kirī krita totālā nežēlastībā franču sabiedrības acīs kā ārzemniece (un "iespējama ebrejiete"), kas izbojājusi franču zinātnieka laulību un pat bija baigie protesti, kad Kirī saņēma savu otro Nobela prēmiju. Grāmata strukturēta tā diezgan neskaidri, gluži hronoloģiski tas nav, turklāt pa brīžam tajā iesaistās arī pats Enkvists, kas šeit stājas priekšā kā teksta analizētājs, brīžiem viņš mazliet pārspīlē ar seksu, kaut gan nē, patiesībā nepārspīlē gan. Īstenībā viņš ir ļoti saistošs stāstītajs, jo esmu pārliecināts, ka ne kurš katrs rakstnieks spētu man radīt interesi par mirušiem fiziķiem. Both thumbs up!
book, 2004

The Album

6
Šo albūmu George Starostin ir novērtējis uz 13 un nosaucis par "ABBA" labāko ierakstu. Tā kā mans vērtējums par ABBU ir daudz kritiskāks nekā Starostinam, ja es to nosauktu par Abbas labāko albūmu, tas droši vien nenozīmētu vērtējumu 9 manā skalā. Tomēr praksē es neesmu pat tik liels eksperts, lai varētu pateikt, vai šis ir labākais vai sliktākais Abbas albūms, līdz ar to mans vērtējums nebūs neko aptverošs. Kā ikvienā ABBAS ierakstā, šeit ir dažas ļoti pazīstamas dziesmas un vairākas ne īpaši izteiksmīgas kompozīcijas. Grāvēji te ir "Take a chance on me" (labs disko, bet tomēr disko), "The Name of the game" (kura man personīgi absolūti nešķiet ievērojama), "Thank you for the music" (labs piedziedājums, apnicīgi panti) un "Eagle", ko daudzi uzskata par ABBAs augstāko sasniegumu un bez maz vai visu laiku izcilāko dziesmu, nē, es jau nesaku, ka tā būtu slikta dziesma, bet - c`mon, tā nav arī nekas TĀDS. Un sintezatoru skaņas ABBAs mūzikā mani nekad nespēs tā pa īstam savaldzināt. Pārējās - ne hītu - dziesmas lielākoties ir mazāk interesantas nekā hīti, kas paši par sevi nav nepārspējami. "I`m a Marionette" ir neslikta brodvejiska dziesma, bet vispār es patiešām nespēju saprast, kas Abbā ir tik kruts, ka šī grupa būtu galvastiesu pārāka par tādām blicēm kā Boney M vai Ottawan.
music, 1977

Skimmer

7.5
Uzreiz jāatzīst, ka vienu vilšanos man šī grāmata sagādāja. Latviski par "Mēnespienu" nodēvētais romāns lika cerēt, ka tas kļūs par pirmo Islandē (vai Īslandē, atkarībā no latviešu pareizrakstības pieejas) tapušo daiļliteratūras darbu, kam sava vietiņa atradusies arī manā necilajā siera vortālā. Tomēr izrādījās, ka Jorans Tunstrēms savā būtība bijis viens riktīgs blēdis - kā lai viņš arī neuzdotos par autentisku īslandieti, no dabas viņš ir zviedrs un arī šī grāmata pieskaitāma zviedru literatūrai. Tās galvenais varonis ir kāda īslandes radio darbinieka dēls, bet pastarpināti galvenais varonis ir pats šis darbinieks. Grāmata rakstīta ziemeļniekiem visai raksturīgā mazliet mitoloģiskai līdzīgā manierē, kur ļoti liela nozīme ir "skandināviskajam" poētiskumam un aukstajai mīlestībai (grūti saprast, ko ar to gribu teikt, bet zinātāji sapratīs). Grāmatā ieskanās arī kādas mazāk nopietnas notis, visai vīpsnājoši izsakoties par Īslandes diženi raženo valsti un tās vienīgo (galveno) eksporta preci. Patiesībā par zivīm izteikumi nav viepsnājoši, bet vīpsnāšana vairāk skar pašu valsti un tās amatpersonas, kā, piemēram, tipu, par kuru oficiāli visiem ir zināms, ka viņš nodarbojas ar spiegošanu un ka viņa profesija "poēts" ir tikai aizsegs. Tāpat visai stilīgā manierē varoņa tēvs zaudē saprātu, bet tur tie cilvēki ir tādi, ka līdz ar to viņš nemaz tik ļoti atšķirīgs no pārējiem nekļūst. Kas ir "mēnesspiens", es laikam nemaz tik vienkārši atbildēt nespēšu.
book, 1996

Hour of the wolf

7
"Vilka stunda" skaitās citāda nekā visas pārējās Bergmaņa filmas ar to, ka tā ir šausmene. Jā - lielais cilvēcisko drāmu meistars Bergmanis vismaz vienu reizi sevi izmēģināja arī šausmu filmu žanrā. Tas gan, protams, nenozīmē, ka šī filma būtībā tomēr nebūtu klusa un nejautra drāma par cilvēku attiecībām.
2008-01-02 14:12:05
film, 1968

The Magnetist`s Fifth Winter

9
The thing I love about read is that you never know when you are going to discover a hidden gem you somehow never heard about. Take this Per Ulov Enquist for instance - I had never heard much about him and now I`ve totally fallen in love. So, maybe I don`t fall in love with 70 year old Swedes in the carnal meaning of the word but this story about the magnetist clearly ranks among the best I`ve read in quite a long time. It is a partly true story about a man travelling around and practicing so called "magnetism medicine" - a somewhat mystical treatment of patients that sometimes tends to work miracuosly. What is good about the book is that despite the reader being aware the this Meissner is not a good man and that he is partly a fraud one can not wish him not to succeed - for after all his treatment is usually much more humane (and reasonable for that matter) than that used by the so called professional doctors. In terms of style it reminds me of Patrick Sueskinds "Perfume" - it takes part in the 18th century, it has its share of mysticism and unexplainable content, and the hero himself is also similar to the perfumer (he is also a bit crazy for sex, just like that other fellow). What surprises me the most is how could this book be published in the Soviet Latvia in 1980 - it`s a bit dirty, it doesn`t have no social moralizing whatsoever, it`s mystical and it does`t mention Carl Marx even once. Strange, isn`t it? Now the only thing I know is that I`m going to be looking for other books by Enquist in order to be dissapointed most likely. Yet "The Magnetist`s fifth winter" will surely find its place among my all time favourite books.
book, 1964

The Sign

4
Some people call this band Abba of the nineties. This thing doesn`t happen to have no reasons behind it all - after all "AoB" just like Abba comes from Sweden, does poppy music in the Europop manner, relies heavily upon synthesizers (as a matter of fact, there seem to be no other instruments upon this record), the band also became popular on both sides of the Atlantic, the band contains two singing chicks and two dudes who don`t sing. I can probably find some more similarities but I find myself too lazy for that. Yet there`s one difference between these two bands that proves to be a significant one - while "Abba" surely had some fillers on even the best albums they at least weren`t offensively bad. It`s clearly not the case with AoB though. Apart from "All that she wants", "The Sign" and other three singles there`s very little this album can offer. And even the singles don`t offer that much - the vocal melody and the girls voices are ok, but generally there ain`t anything more than it. Music is generic dance pop, so cliched that at worst moments it sounds being created by using some cheap "Dance eJay". The non-singles tracks are just bad enough to be considered very bad. I won`t say that I haven`t heard anything worse than this record but there`s no real reason why I would ever listen to it again.
music, 1994

Arrival

6
Oh, lord! I`ve actually listened to an Abba record that isn`t just a compilation of the best songs but an actual album. What`s my verdict? I`d rather stick to the "greatest hits" formula. On this album we get a few Abba classics - songs like "Money Money Money", "Dancing Queen" and partly "Knowing me, knowing you" deserve to be called classics of pop music. The first one of them even has some partly interesting lyrics. Then there`s "Then I Kissed the Teacher" which is about as dated as "Then He Kissed Me" (or was it "He kissed me in the way" who cares). The chorus is catchy though. Apart from that - almost nothing. This probably ain`t bad pop music but it`s too generic for me to listen to it again and again.
music, 1976

Gran Tourismo

7
Swedish rock music isn`t considered as the top level pop ever provided. Ok, they got ABBA, but that was way back when people differed from apes only by the fact that they mated with their females instead of those of gorrilaz (a cool band, by the way). Then there was Ace of Base, but they never recorded anything as powerful as "Ace of Spades" so why should we bother about them. Army of lovers? Nah, better try "Lovefool". That`s the song that made Cardigans famous, a thing they never would have thought to be possible, had they become a "Metal Machine Music" tribute band. Since they wrote poppy rocky stuff instead, their miracle became true, and they were not only the first band on the moon, but the first band off the moon as well. So, they came up with Gran Tourismo (Gran is the short form for grannie), a concept album about an old woman travelling all the way to Lykopping to see a football game between the local team and FC Fredrickhaven. No, there`s no granny and no football in sight, this is a bit agressive rock album with vocals by an angel. Actually the music is pretty good, but how good is pretty good anyhow? Is it worse than jolly good? And how does it compare with "quite good", "goodies" and "holy cow, what a shitty piece of cake!"? I don`t know.
music, 1998

Wild Strawberries

8
One of the most famous Ingmar Bergman movies. A 78 years old professor is on a roadtrip to collect an award for lifetime achievement. He sees lots of dreams and visions about his past and the way he turned into a living corpse that isn`t loved by anyone and that can not break the boundaries between itself and the other people. The film is quite sad but it`s not as depressive as say "The Seventh Seal". I really liked it but I guess that there are no Ingmar Bergman movies that I wouldn`t like. A powerful film it may be but "Det Sjunde Inseglet" still remains on the top of my list while this one finds itself above "Persona" and next to "Through a glass darkly".
film, 1957