Interrobang‽ - Interrobang‽

Pieņemu, ka nav sevišķi liela varbūtība, ka tu būsi dzirdējis par grupu "Interrobang‽". Jau tās nosaukums vien ir kaut kas diezgan mistisks. Kā izrādās, interobangs ir divdesmitā gadsimta otrajā pusē parādījusies pieturzīme, kur vienā simbolā tiek apvienotas jautājuma un izsaukuma zīmes. Proti, ? + ! = ‽. Un no tā izriet, ka grupas nosaukumā ir vispirms pieturzīmes nosaukums, bet tad, pati pieturzīme. Līdzīgi kā tas būtu grupas "Komats," gadījumā (un tas man kaut kā vairāk raisa asociācijas ar Gēdeli, Ešeru un Hofštateru, nevis ar popmūziku).

Gogol Bordello - Koncerts Palladium

Svētdienas vakarā pēc pusmaratona bija nepieciešama kulturāla un inteliģenta atpūta, ko vislabāk, protams, nodrošina skaistas un aizraujošas dziesmas.

Mārcis Lācis - Dzimumzīme

Šobrīd teātra apmeklējumi nesanāk tik regulāri kā pirms dažiem gadiem, līdz ar to katrs gājiens uz teātri iepriekš rūpīgi jāizvērtē - vai šī konkrētā izrāde būs pietiekami vērtīga, lai sniegtu man kādas atziņas par dzīvi un tās jēgu? Ja atbilde ir Nē, tad nav vērts uz to tērēt laiku, ko tikpat lietderīgi var pavadīt feisbukā vai lasot Wikipedia Ziemeļkorejas izlases futbolistu biogrāfijas. Līdz ar to nav šaubu, ka pirms iegādājos biļeti uz DDT izrādi "Dzimumzīme" (patiesībā, protams, nosaukumam būtu jābūt "Dzimumdzīve"), ļoti rūpīgi izvērtēju, vai izrādes dramatiskās puses autori - Solona kluba biedri - ir gana garīgas būtnes, lai no viņiem smeltos dzīves gudrības. Un, protams, izlēmu, ka tas, kas ir gana labs Rīgas domei, ir gana labs arī man.

Jēkabs Nīmanis - Torņa sindroms

Jēkaba Nīmaņa oratorija "Torņa sindroms" bija jāapmeklē tīri vai piespiedu kārtā - kā pārliecinātam pārdaugavietim, kas turklāt gandrīz visu līdzšinējo dzīvi pavadījis dažu kvartālu attālumā no Alīses ielas ūdenstorņa un vēl arī ir tornī tapušās mūzikas cienītājs, būtu bijis klaji bezkaunīgi ignorēt šādu pasākumu. Turklāt pēc ekskursijas bijušajā Prowodnik rūpnīcā biju parādā Kreisajam krastam vienu kultūras pasākumu.

Ēfraims Kišons - Tiem, kas ceļā

Izraēlas satīriķa Ēfraima Kišona jautro ceļojumu pastāstiņu grāmatu es tiku lasījis laikā, kad no tur aprakstītajām zemēm man bija pazīstamas tikai dažas, līdz ar to spriest par to, cik daudz tur aprakstīto stereotipu saskan ar realitāti, varēju tikai ļoti aptuveni. Protams, arī tagad es neesmu bijis visur, jo tas būtu visai dīvaini, ja es savus ceļojumu plānus pakārtotu šai grāmatai, bet vismaz visās valstīs, kuras te pieminētas, bijis gan esmu, līdz ar to drusku labāk saprotu to, kas ir tas, par ko Kišons raksta.

Nora

Lindas Oltes un Sandija Semjonova filma "Nora" ir visnotaļ īpatnējs mēģinājums atskatīties uz sava laikmeta populārākās latviešu estrādes dziedātājas dzīvi, dokumentālos kadrus papildinot ar iestudējumiem, kur Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku atveido aktieri.
2018-05-19 | Nora

Manic Street Preachers - Resistance is Futile

Pretošanās ir bezcerīga, tā vēsta Manic Street Preachers jaunākā albuma nosaukums, un savā ziņā tas, protams, attiecas arī uz pašu grupu - šis ieraksts ir tik ļoti uzkrītošs gājiens ar atskatīšanos uz saviem pašu pagātnes veikumiem, bez mazākajiem mēģinājumiem darīt kaut ko jaunu un nepieredzētu, ka nav šaubu - Bredfīls, Vairs un Mūrs necenšas pavērt jaunus apvāršņus, bet paliek uzticīgi tam, kas ir strādājis viņu mūzikā vismaz kopš "Everything Must Go" laikiem.

Frēdriks Bakmans - Te bija Brita Marija

Frēdrika Bakmana literārais daiļrades viens no galvenajiem paņēmieniem ir radīt izcili nepatīkamu varoni un tad pamazām viņu cilvēciskot, līdz tu saproti, ka aiz nejaukās ārienes patiesībā slēpjas labs cilvēks, kas savukārt ved pie secinājuma, ka kaut kur dziļi iekšienē teju katrā cilvēkā ir kaut kas labs, tikai iekšēji un ārēji apstākļi viņu ir spieduši šīs savas īpašības apslēpt. Arī grāmata par Britu Mariju šajā ziņā nav izņēmums.

Bille

Vizmas Belševicas "Bille" ir viens no nedaudzajiem obligātajā literatūrā iegūlušajiem latviešu autoru darbiem, pret kuriem es skolas laikā netiku ieguvis teju neārstējamu alerģiju, lai gan potenciāls arī šādam scenārijam noteikti bija, jo "Bille" mūsos tika dauzīta iekšā diezgan brutālā veidā. Un tomēr - uz nebeidzamo liriski patosaino un patosaini traģisko latviešu rakstnieku darbu par bērnību fona "Bille" ir patīkams izņēmums savā godīgumā.
2018-05-08 | Bille

Rutku Tēvs - Latviešu teātris anekdotos

Tas ir diezgan populārs mīts, ka latviešiem nepiemīt humora izjūta un ka standarta latviešu joks šķiet smieklīgs tikai tā teicējam. Rutku Tēva jeb aktiera Arveda Mihelsona apkopojums "Latviešu teātris anekdotos" nav labākais veids, kā atspēkot šo mītu.