Tukša tumsa, griezīga skaņa
Šis nav stāsts par Maļeviča "Melno kvadrātu". Tā nav dziesma par jūtu plašumu un ezeru skaistumu. Filozofiju vari meklēt citur. Tas nav pat biogrāfisks apraksts, tikai gluži nejauši izrauta no burtnīcas papīra lapa, uz kuras sakrājušies vārdi neapzinātā kārtībā un izveidojuši stāstu par Jāni. Ja kādam ir iebildumi - durvis ir tur. Pārējie var palikt, ja kaut viens tāds pārējais vispār ir.
Oļega draugi viņu uzskatīja par lētticīgu. Oļega skolotāji viņu uzskatīja par lētticīgu. Oļega radi viņu uzskatīja par lētticīgu. Pat Oļega mīļotā meitene viņu uzskatīja par lētticīgu. Oļegs nelikās ne zinis par savu draugu un radu viedokli. Viņš bija Oļega draugs. Viņu sauca par Dmitriju.
Ar Oļegu viņš bija iepazinies jau pirms vairākiem gadiem. Oļegs nebija lētticīgs. Oļegs bija pabeidzis pamatskolu un iestājies tehnikumā. Oļegam bija skaidrs nākotnes plāns. Dmitrijam dzīvē nebija kompasa. Viņš bija par Oļegu divus gadus vecāks. Tāpēc viņš nepatika Oļega sabiedrībai. Oļegs nebija homoseksuāls. Oļegam bija draudzene. Viņa uzskatīja Dmitriju par lētticīgu muļķi. Viņa ilgstoši pūderēja degunu. Vidēji dienā tas prasīja divas stundas. Viņas vārds bija Diāna. Oļegs viņu sauca par Dašu. Dmitrijs viņas klātbūtnē runāt kautrējās.
Astoņpadsmit gadus vecs Dmitrijs satika Zilgmi. Viņa nerunāja krieviski. Viņa likās saprotam Dmitrija klusēšanu. Dmitrijam mutē bija pārāk daudz siekalu. Viņš ļoti labi runāja latviski. Zilgme to nevarēja zināt. Viņa bija visai lētticīga. Zilgme gribēja kļūt par šuvēju. Viņai bija resni un līki pirksti. Zilgme nebija sevišķi skaista. Zilgmei to neviens neteica. Viņas vecāki negribēja meiteni sāpināt. Zilgmei bija trīsdesmit pieci gadi. Viņai nebija lemts kļūt par šuvēju. Dmitrijs gribēja Zilgmi apprecēt. Oļegs mēģināja Dmitriju atrunāt. Neveiksmīgi. Diānai bija vienalga. Dmitrijs bija Zilgmes sapņu vīrietis. Viņa nemēdza redzēt sapņus.
Dmitrijs ļoti labi dejoja rumbu. To atzina visi. Arī Dmitrija nedraugi. Viņam nebija daudz nedraugu. Dmitrijs nekad nevienu neaizvainoja. Viņam nebija tik daudz dūšas. Sestdienas vakaros Dmitrijs dejoja rumbu ar Zilgmi. No malas tas izskatījās briesmīgi. Zilgme bija trīs reizes smagāka par Dmitriju. Viņa absolūti nemācēja dejot rumbu. Dmitrijs nemūžam tam nebūtu noticējis. Viņš bija pārliecināts par Zilgmes prasmēm.
Zilgme vēlējās braukt ar Dmitriju kāzu ceļojumā. Viņi nebija apprecējušies. Dmitrijam galīgi nebija naudas. Viņš Zilgmei piekrita. Oļegs naudu negribēja dot. Viņš neticēja Dmitrija saprātam. Viņš bija Dmitrija labākais draugs. Oļegs mēģināja atrunāt Zilgmi. Viņa nevarēja tikt atrunāta. Zilgme vienmēr bija gribējusi kāzu ceļojumu. Neviens nekad nebija gribējis ar viņu precēties. Zilgme nebija nekāda skaistule. Viņas mati bija taisni un plāni. Viņas lūpas bija bālas un plānas. Viņas skropstas bija īsas un plānas. Viņas viduklis nebija plānas. Viņas potītes nebija simetriskas. Viņas acis nebija simetriskas. Viņas ausis nebija simetriskas. Zilgmi neviens negribēja precēt. Tikai Dmitrijs. Viņš nebija sevišķi saprātīgs.
Dmitrijs patika meitenēm. Tikai viņš nekad nerunāja. Tas viņas atturēja. Zilgmei tas netraucēja. Viņi bija gandrīz ideāls pāris. Tā nevienam gan nešķita. Dmitrijs šķita pārāk skaists. Zilgme pārāk neglīta. Vai mīlestība nav svarīgāka par visu citu? Dmitrijs Zilgmi sevišķi nemīlēja. Viņam nebija šajā jautājumā viedokļa. Viņš bija pat lūdzis Oļega padomu. Oļegs atbildēja noliedzoši. Dmitrijs Zilgmi nemīlēja. Tā teica Oļegs. Dmitrijs nevarēja tam piekrist. Bet viņš nevarēja arī noliegt. Tāpēc viņš un Zilgme palika kopā.
Dmitrijs Zilgmei uz dzimšanas dienu pasniedza gredzenu. Tas nesimbolizēja precības. Zilgme to nesaprata. Viņa bija pārāk laimīga. Viņa metās Dmitrijam ap kaklu. Dmitrijs aizmirsa savu agrāko viedokli. Viņš bija pasniedzis Zilgmei gredzenu. Tātad viņiem bija jāprecas. Tā nu viņi apprecējās. Oļegs bija spiests aizdot Dmitrijam naudu. Viņs to nekad nedabūja atpakaļ. Dmitrijs un Zilgme kopā bija laimīgi. Sākumā. Tad Zilgme turpināja pieņemties svarā. Viņa vairs nemaz nevarēja dejot rumbu. Dmitrijs sāka lietot alkoholu. Viņš to lietoja aizvien vairāk. Kādu dienu viņš nomira. Zilgme palika viena.
Oļegs Zilgmi neapciemoja. Viņa bija novedusi kapā Oļega labāko draugu. Dašai viss bija vienalga. Viņai Dmitrijs nekad nebija paticis. Zilgme viņai bija vienaldzīga. Tā Zilgme arī nomira badā. Neviens to pat neievēroja. Vairākas nedēļas neviens neievēroja. Tad viņu apraka. Tā arī beidzās Zilgmes un Dmitrija mīlestība.
Bet Dmitrijs atrada jaunu labāko draugu. Viņu sauca par Jāni. Viņš bija datoriķis. Jānis nebija lētticīgs. Viņš nemaz nemācēja dejot rumbu un tāpat bija itin laimīgs.