Neparastas sievietes stāsts
Zinaīda Jevdokimova Latvijā ieradās 1957.gadā kā septiņus gadus veca meitene. Viņas ģimene pirms tam bija dzīvojusi Baškīrijā. Zinaīdas tēvs Hasīds bija slepens musulmaņu terorists, kas izlikās par godīgu padomju nākotnes celtnieku. Viņas māte Fatima bija slepena musulmaņu teroriste, kas izlikās par vienkāršu padomju rūpnīcas strādnieci. Jevdokimovs nebija viņas tēva īstais uzvārds, patiesībā viņš bija Al-Šarifs, bet ērtības labad viņš bija pieņēmis padomju sabiedriskā darbinieka Grigorija Jevdokimova uzvārdu. Zinaīda patiesībā arī nebija viņa meitas īstais vārds, taču domājot par meitas skolas gaitām, viņas vecāki izlēma papīros viņu nereģistrēt viņas īstajā vārdā - Šahīda.
Ierodoties Rīgā, Hasīda plāns bija pavisam vienkāršs - viņš vēlējās uzspridzināt jaunuzcelto Oktobra (tagad - Akmens) tiltu, tādējādi paužot savu neapmierinātību ar islāma fundamentālistu diskrimināciju Padomju Savienībā. Diemžēl ieceri realizēt neizdevās - vispirms Hasīdam grūti nācās iegūt pietiekamu daudzumu sprāgstvielu no starptautiskās islāma teroristu savienības (SITS), bet tad viņš pavisam neveiksmīgi nomira, darbavietā krītot no stalažām. Mirušā Hasīda nepabeigto darbu pārņēma viņa atraitne Fatima, kura veiksmīgi uzspridzinājās 1958.gada 11.aprīlī. Tomēr Akmens tilta konstrukcijas šajā sprādzienā necieta (Fatima uzspridzinājās pļavā netālu no Pļaviņām). Līdz ar to astoņu gadu vecumā mazā Zinaīda (Šahīda) bija kļuvusi par apaļu bāreni. Apaļu, jo viņai bija problēmas ar lieko svaru un skolā viņu visas klasesbiedrenes saukāja par resno žīdu cūku. Tā kā Zinaīdas vecāki vairs nebija dzīvi, neviens šīm klasesbiedrenēm nevarēja paskaidrot, ka faktiski Zinaīda bija simtprocentīga baškīriete.
Pēc abu viņu vecāku nāves gādību pār Zinaīdu uzņēmās vietējās slepenās musulmaņu pašspridzinātāju apvienības vadītājs Vadims ibn Ivanovs (īstajā vārdā - Jāzeps Zālītis). Vadims ibn Ivanovs dienas laikā vadīja kravas mašīnu, bet naktī viņš bija vietējā mēroga Zaļās laternas supervaroņa atveidotājs. Viņš cīnījās ar puikām - semočku ēdājiem un tantiņām - ceļu šķērsotājām neatļautās vietās. Un vienlaikus ibn Ivanovs gatavojās vispasaules terorisma revolūcijai, mājās slepeni zīmējot transparentus un pēc uzzīmēšanas tos uzreiz sadedzinot.
Līdz ar to nevajadzētu brīnīties, ka Zinaīda ar laiku arī kļuva par slepenu islāma fundamentālā terorisma piekritēju un jau 17 gadu vecumā pirmo reizi neveiksmīgi mēģināja uzspridzināt Raiņa pieminekli Komunāru laukumā (Esplanādē). Kopumā laikā līdz 1991.gadam Zinaīda veica vairāk kā divdesmit mēģinājumu iznīcināt šo pieminekli. Vistuvāk panākumam viņa bija 1985.gada 13.maijā, kad Zinaīda piemineklī ietriecās ar divriteni.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Zinaīda Jevdokimova atteicās no mēģinājumiem iznīcināt Raiņa pieminekli. Pirmkārt, viņai kā sievietei vecumā virs četrdesmit gadiem ar stabilu stāvokli sabiedrībā (Augstākās padomes, vēlāk - Saeimas deputāta palīdze) neklājās nodarboties ar pieminekļu spridzināšanu. Otrkārt, viņa bija nākusi pie secinājuma, ka viņas vērienam šāds pasākums bija gluži vienkārši par seklu.
Līdz ar to kā nākamo savu upuri Zinaīda izvēlējās Latvijas televīzijas torni. Izmantojot savu pazīšanos pareizajās aprindās un zināšanas par alkohola ietekmi uz cilvēka organismu, viņa panāca, ka 1995.gada 11.septembrī trīs tobrīd vēl aktīvās organizācijas "Pērkoņkrusts" biedri uzspridzināja televīzijas torni. Jaunieši gan bija pārliecināti, ka viņi bija mīnējuši Uzvaras pieminekli Pārdaugavā, bet izrādījās, ka Zinaīda Jevdokimova bija gudrāka par viņiem. Kopš tā laika Latvijā televīzijas vairs nebija, un to Zinaīda varēja uzskatīt par tikai un vienīgi savu sasniegumu.
Vēlākos gados Zinaīdai izdevās vēl vairākas veiksmīgas terorisma akcijas - tā bija viņa, kas 1997.gada 2.janvārī nodedzināja Balvus, bet divas dienas vēlāk - piespieda četrdesmit piecus latviešu vīriešus iekakāt akā netālu no Brenguļu pagasta centra. Pateicoties saviem sakariem organizācijā Al Quaeda, ap tūkstošgades robežu Zinaīda Jevdokimova bija kļuvusi par vienu no vadošajām teroristēm visā post-padomju reģionā.
Diemžēl pat labākajiem teroristiem agri vai vēlu nepaveicas. Līdzīgi kā viņas tēvs, kas savulaik bija veicis trīs sekmīgus atentātus pret Josifu Staļinu (kas trīs reizes tika aizstāts ar dubultnieku) un divus vairāk vai mazāk sekmīgus - pret Ādolfu Hitleru (Hasīdam Al-Šarifam otro atentātu veicot, Hitlera dubultnieks jau bija miris), gāja bojā, nokrītot no stalažām, arī viņa meitu piemeklēja līdzīgs liktenis. Ar mērķi viņa vizītes Latvijā laikā nogalināt ASV prezidenta Džordža Buša miesassargu Polu Kvinsiju, Zinaīda Jevdokimova bija pārģērbusies par Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un iekāpa Džordža Buša lidmašīnā Rīgas lidostā. Lidmašīnā viņa veiksmīgi ar kurpes papēdi nogalināja Polu Kvinsiju, taču kāpjot pa trapu lejā no lidmašīnas viņai aizķērās kāja, viņa nokrita un nositās.
Tā arī beidzās Latvijas ievērojamākās islāma teroristes - Zinaīdas Jevdokimovas - stāsts. Es lepojos, ka viņa dzīvoja mūsu vidū un es ticu, ka viņas varoņdarbi iedvesmos ne vienu vien jaunās paaudzes Allāha karotāju.