Jāņa Godiņa “Vakardienas pusdienas”

“Vakardienas pusdienu” izcelsme nevienam nav droši zināma. Pats Jānis Godiņš apgalvo, ka šo tekstu viņam esot dāvājusi ezera lēdija, pasniedzot senu pergamentu, kura tekstu Jānis Godiņš pārdrukājis uz datora, bet oriģinālu kopā ar Godiņa dēla Jāņa Pāvila mājasdarbu matemātikā esot apēdis suns. No profesoram Maigonim Sudmalim tuvu stāvošiem avotiem (viņa brāļasievas) tapis zināms, ka “Vakardienas pusdienas” esot atklāts Maigoņa Sudmaļa monogrāfijas “Šopenhauera seksuālās fantāzijas un mana ikdiena” plaģiāts. Kā precīzi atzīmē Sudmalis, 97% monogrāfijā izmantoto vārdu parādās arī “Vakardienas pusdienās”. Ārzemju literatūrzinātniekiem tāpat trūkst vienota viedokļa par teksta izcelsmi – vieni apgalvo, ka viņi to neesot lasījuši, kamēr citi izliekas nezinām, kas ir “Vakardienas pusdienas”. Taču par vienu šaubu nevar būt - “Vakardienas pusdienas” pastāv. Slavenā latviešu bebrologa Jāzepa Bebriņtēva mazdēls Sergejs Krapivņiks “Vakardienas pusdienas” esot redzējis pārdošanā kādā Rīgas grāmatnīcā, taču pilnīgi iespējams, ka tās ir tikai baumas. Savukārt Jāzepa Bebriņtēva mazmeita Sergeja Krapivņika, pārfrāzējot savu bēdīgi slaveno vectēvu, ir teikusi, ka: “Tas bebrs ir viens pamatīgs lops, ko tu uz kādiem 40 kilogramiem vari nosvērt, ja vien tas nav pierijies kā tāds čangalis.” Nav noskaidrota Sergejas Krapivņikas frāzes saistība ar “Vakardienas pusdienām”, taču zināms, ka tuvākajā laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīs latgaļu nacionālpatriotiskās organizācijas “Lotgoļi lotgoļiem” prasību pret Latvijas valsti par starpdialektu naida atbalstīšanu. Jāņa Godiņa komentārs aktuālākajam “Vakardienas pusdienu” izdevumam: Dārgais “Vakardienas pusdienu” lasītāj! Tavā rokā nonākušās “Vakardienas pusdienas” ir vienīgās īstās “Vakardienas pusdienas”, jo tajās ir atrodams šis te manis rakstītais to īstenuma apliecinājuma teksts. Visi “Vakardienas pusdienu” izdevumi ir tikai bezgodīgu meļu falsifikācija, jo īpaši tas, kurā esmu nodēvts par Juri Godiņu. Ir tak cilvēki, kam nerūp atlīdzība par garīgo darbu! Kaut viņi ellē sapūtu! Patīkamu “Vakardienas pusdienu” lasīšanu tev novēl Jānis Godiņš (īstais)! Vakardienas pusdienas Es piedzimu Ādolfa Hitlera rezerves bunkurā divdesmit kilometrus uz Austrumiem no Rīgas. Mans tēvs bija Ādolfa Hitlera līdzinieks Jānis Pēteris Godiņš, mana māte – vienkārša latviešu meitene no Vitebskas guberņas. Kad man palika pieci gadi, tēvs man pirmo reizi atļāva atstāt bunkuru. Līdz šim laikam es biju dzīvojis kā siļķe mucā, kā siļķe akvārijā, kā siļķe uz pannas. Un beidzot man bija lemts pašam savām acīm skatīt......... Dārgo lasītāj! Te Tava “Vakardienas pusdienu” redakcija! Vēlreiz Tev pateicamies par godīgu “Vakardienas pusdienu” iegādi, nevis nekaunīgo piratizētāju atbalstīšanu! Diemžēl tādu, kā Tu ir ļoti maz, un šī iemesla dēļ Tavam iecienītajam Jānim Godiņam nākas pārtikt no maizes un ūdens Daugavpils cietumā, bet mūsu izdevniecības redaktors jau pusotru gadu nevar atļauties nomazgāties. Tāpēc mums nākas pāriet pie radikālākām metodēm finansiālā stāvokļa uzlabošanai. ASV prezidenta nolaupīšana un izprikšanas maksas pieprasīšana cieta neveiksmi, kā rezultātā Jānis Godiņš nokļuvis Daugavpils cietumā pie maizes un ūdens. Laimīgais! Mēs, turpretim, Tevi pazemīgi lūdzam pirms lasīt tekstu tālāk, lai tu nosūti īsziņu uz tālruņa numuru 823-PUSD (8237873). Vienas īsziņas cena ir 85 santīmi. Šādā veidā Tu paglābsi mūs no bada nāves un pats varēsi vienlaicīgi piedalīties loterijā, lai laimētu ceļojumu ar “ŪBERtūrs”uz Viļņu (Lietuvā). Īsziņas sūtīšana ir pilnīgi brīvprātīgs pasākums, taču mēs būtu Tev ļoti pateicīgi, ja Tu to izdarītu. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Nekādu īsziņu tu mums nenosūtīji! Un vēl gribi lasīt “Vakardienas pusdienas”! Par cepumiem mēs tev nestrādāsim! Meklē citus muļķus!