Uz jauno krastu? Qwerty

Pirmā diena. Šodien mēs trīs – kapteinis Deils Hendstarks, mehāniķis Roberts Gladstouns un es – uzsākam projektu, ko visi valsts mediji jau paspējuši nodēvēt par pasaulē skaļāko pašnāvību. Es ļoti lepojos, ka esmu viena trešā daļa no šīs lieliskās pašnāvības, kuras dēļ es varu cerēt uz mūžīgu vietu vēstures grāmatās, kur manas fotogrāfijas paraksts būs “Līms Bendovers, varonis”. Mūsu mērķis ir pārdrošs, un tomēr tajā nav nekā tāda, kas man šķistu neiespējami. Mēs piezemēsimies uz planētas Caeruleus, kas atrodas līdz šim vēl slikti izpētītajā Slunce sistēmā un no kuras pagaidām nav atgriezusies neviena ekipāža. Pirmais uz Caeruleus devās Džeiks Smits, bet tuvāk nekā pusceļā viņa pilotējamais aparāts sagāja grīstē un Smits bija spiests atgriezties mājās. Pēc Smita bēdīgā mēģinājuma neviens vairs nebija centies šo neveiksmi atkārtot, līdz Hendstarku pārņēma uzmācīgā doma, ka tieši viņš būs tas, kam izdosies Caeruleus pakļaut. “A small step for me, a giant leap for you,” tā viņš uzsāka ikvienu sarunu par mūsu gaidāmo pasākumu, “I wanna live in outer space, I&m a sample of human waste. They come from Mars, they come from Mars, just to love you, baby.” Godīgi sakot, Deils nav īsti normāls, bet lēkmes viņam uznāk salīdzinoši reti.
Es no tehnikas neko nejēdzu, bet mani paņēma līdz kā trešo, lai būtu, ar ko uzspēlēt kārtis, un samesties kopā pudelei. Un es jau neiebilstu, nekā labāka, ko darīt man tāpat nav, tad jau labāk viena jukušā un viena primitīva dzīvnieka sabiedrībā paklaiņot pa Visuma nostūriem, nekā sēdēt cauru dienu mājās un skatīties ekonomikas ziņas.
Nedaudz vēlāk.
Urrā! Mēs lidojam! Viss norit pēc plāna, tā saka Deils. Gladstouns starta brīdī gan aizdegās, un mums viņu nācās izmest atpakaļ, bet kapteinis apgalvo, ka viņš tā esot arī gribējis. Kārtis uzspēlēt nesanāks. Žēl.
Pirmā nakts. Man nenāk miegs. Hendstarks jau sen aizmidzis. Mani vienbalsīgi (ar kapteiņa balsi) iecēla par kuģa vecāko mehāniķi, kā arī iedeva junu darba tērpu, kas ideāli piestāv pie manas sejas krāsas. Pagaidām nekas nenotiek, ja neskaita to, ka man pasākušas sāpēt rokas. Vajadzēs no rīta pavaicāt kapteinim, kas varētu būt pie tā vainīgs. Otrā diena. Deilam ir labāks noskaņojums nekā vakar. Viņš man atzinās, ka mājās viņu neviens negaidot un ka es esot vienīgais cilvēks, kas viņam vēl atlicis. Man tas šķita ļoti aizkustinoši, bet tad Deils pēkšņi kļuva ļoti jautrs un piedāvāja kopā iedzert vīnu. Speciāli pārlasīju modes žurnālu, lai pārliecinātos, ka manī nav parādījušās homoseksuālisma pazīmes. Nav. Joprojām lidojam.
Trešā diena. Mēs vēl aizvien lidojam. Man tas sāk jau apnikt. Ketija noteikti būs apvainota, ja es viņai neatvedīšu suvenīru. Esmu pasācis gleznot. Šodien uzzīmēju trīs saulespuķes. Deilam nerādu, jo man šķiet, ka viņš iekļuvis nepatikšanās. Nevēlos viņu apgrūtināt ar savu uzmanību.
Septītā diena. Aizvien vēl lidojam. Nekā jauna. Pārlasu modes žurnālus. Deils ar mani vairs nerunā. Divpadsmitā diena. Pusdienas bija negaršīgas. Lidojam.
Divdesmit devītā diena. Vairs nelidojam. Nē, patiesībā lidojam gan. Man ir ļoti garlaicīgi, bet kapteinis man nepievērš nemaz uzmanības.
Trīssimt divdesmit otrā diena. Es vairs neticu, ka mēs jebkad nokļūsim mājās vai kaut vai uz tās muļķīgās planētas. Deils visu laiku guļ.
Četri tūkstoši piecpadsmitā diena. Es drīz miršu vai arī izdarīšu pašnāvību. Tas ir pilnīgi neizturami. Tā pati diena. Deils man atklāja, ka esot joprojām mūsu lidojuma pirmā diena, es tikai esot ļoti nepacietīgs. Tā laikam ir patiesība, jo es līdz šim skaitīju laiku pēc izjūtas. Interesanti.
Beidzot otrā diena. Esam klāt. Pa nakti slikti gulēju, bet tagad jau atkal esmu spirgts. Deils saka, mēs drīz būšot klāt. Tas ir iepriecinoši.
Urrā! Mēs piezemējāmies! Lidojums prasīja vairāk nekā desmit stundas laika, tik ilgos lidojumos līdz šim nebiju devis. Mūs sagaidīja delegācija un uzaicināja nedaudz iestiprināties. Vieta, kurā esam nokļuvuši, saucas Murmanska. Par Arizonu viņi šeit pat nav dzirdējuši! Tas nu gan ir dīvaini! Cik ļoti man patīk starpplanētu lidojumi, kas atļauj iepazīt pasauli tev apkārt!
“A small step for me is not even a step for everybody else” pateica pirms brīža kapteinis.