1951

The African Queen

8.0
Eiropā ir sācies Pirmais Pasaules karš. Vācu kolonijā Austrumāfrikā gan šīs ziņas pienāk ar zināmu aizkavēšanos, taču tad vienā piegājienā britu kristiešu misijai pienāk gals, brālis - draudzes vadītājs - mirst, bet viņa māsa kopā ar drusku ekscentrisku džentlmeni - kuģa Āfrikas Karaliene kapteini - dodas bēgļu gaitās, vai uz to pusi.
2017-11-24 10:36:30
film, 1951

An American in Paris

7.5
Amerikānis Parīzē noteikti ir viens no tiem mūzikliem, kas kalpoja par iedvesmu 2016. gada megagrāvējam "La La Land" - kā nekā šī filma savulaik nogrāba veselus sešus Oskarus, tai skaitā par gada labāko filmu, un kamēr "La La Land" varonis tikai apjūsmo džezu, bet patiesībā itin maz to reāli spēlē, "An American in Paris" mūzikas autors ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta amerikāņu (un pasaules) komponistiem Džordžs Geršvins - viens no tiem cilvēkiem, bez kuriem džezs patiešām būtu tukšāks.
2017-04-08 05:44:21
film, 1951

Molloy

7.5
Ja tu esi lasījis vienu Semjuela Beketa grāmatu, tu vari teikt, ka esi lasījis tās visas. Vai vismaz - vairāk kā vienu. Absurda teātra viens no tēviem noteikti neizcēlās ar sevišķām stila variācijām savā daiļradē, līdz ar to nav pārsteigums, ka "Molojs" visai labi sasaucas gan ar "Mērfiju", gan Godo, gan to lugu, kuras varoņi atrodas mucās (neatceros nosaukumu).
2014-01-27 07:25:03
book, 1951

Strangers on a Train

7.0
Šī ir pirmā filma, ko noskatījos pēc tam, kad biju iepazinies ar "kino karti". Nav svarīgi, kas tā par karti, bet, iespējams, ka tuvākajā laikā pievērsīšos kino klasikas robu novēršanai. Un Hičkoka filmu šādā sarakstā būtu daudz, jo ar tām mans ceļš kaut kā nav sevišķi bieži krustojies.
2013-10-16 09:31:43
film, 1951

The Day of the Triffids

6.5
Šī varētu būt pirmā manis izlasītā grāmata, kura sižetiski gandrīz perfekti atbilst zombijfilmai. Nezinu, priecāties par to vai nē. Tātad doma ir aptuveni šāda - debesīs parādās kaut kāda zaļa figņa, brīnišķi skaista, visi uz to apskatās un nākamajā rītā kļūst akli. Tikai cilvēki, kuri piespiedu kārtā palaiduši garām šo brīnišķo skatu, saglabā redzi. Vienlaikus uz zemes ir parādījušies slepkavnieciski staigājoši augi, kuri ir apveltīti ar kaut ko līdzīgu saprātam un mēdz nogalināt un apēst cilvēkus. Akli cilvēki obviously viņiem ir daudz vieglāk noķerami. Galvenais varonis šo incidentu ir pārcietis, jo tajā liktenīgajā dienā atradās slimnīcā ar apsaitētām acīm.
2011-12-30 09:17:51
book, 1951

The Old Man and the Sea

9.0
Skolā mums šī grāmata ietilpa 12.klases izvēles literatūras sarakstā - kad no ārzemju literatūras krājumiem bija saraksts ar kādām 25 grāmatām, no kurām katram bija jāizlasa tikai viena. Es, būdams īpaši slinks, toreiz izvēlējos "lasīt" Vonnegūta "Lopkautuvi Nr.5", kuru, protams, biju jau izlasījis iepriekš. Tomēr turpmāko gadu gaitā lielākā daļa no toreiz ieteiktās lasāmvielas ir iepazīta (neba nu sekojot sarakstam, kura man nemaz nav, bet tālab, ka patiesībā tur ieteiktais patiešām bija 20.gadsimta literatūras klasika). Hemingveja "Sirmgalvis un jūra" ilgi palika neizlasītajā sarakstā, nevaru pat pateikt - kālabad. Taču Ķīnas ceļojuma laikā beidzot saņēmos un to izlasīju. Grāmatas sižetu var atstāstīt vienā teikumā - vecs vīrs dodas jūrā, uzķer uz āķa milzīgu zivi un cīnās ar to vairākas dienas. Taču, protams, ne jau visai pieticīgie notikumi ir tas, kas šo dara par vienu no Hemingveja ietekmīgākajiem darbiem. Vecais vīrs pats par sevi ir vienkārši monumentāls varonis - kārtīgs vīrietis šī vārda vislabākajā nozīmē (jāatzīmē, ka Hemingveja daiļradē vispār spēcīgi vīrieši ir būtiska sastāvdaļa, kaut kādā mērā viņš būtu saucams arī par "mačisma" klasiķi), kurš ciena un mīl jūru, un ciena un mīl zivis, kuras viņš ķer, vienlaikus nožēlodams, ka viņam tās ir jāķer, jo tās ir skaistas un spēcīgas, un gribēdams pierādīt, ka viņš ir vēl skaistāks un spēcīgāks par zivīm. Grāmatas otrā daļa - pēc zivs noķeršanas ir bezcerīga izmisuma pilna, kad vecais vīrs saprot, ka viņam nebūs lemts zivi nogādāt krastā, jo to aprīs negausīgās haizivis, taču viņš turpina cīņu līdz pēdējam. Skaisti, spēcīgi, vīrišķīgi, skumīgi. It kā - tik ļoti vienkārši, nekādu tev postmodernu triku un pārgudrību, bet vienlaikus - tik dziļi, ka vai bail. Nezinu gan, vai skolas laikos to izlasījis, es nebūtu sācis zirgoties, gan jau, ka būtu - līdz ar to droši vien labi, ka tolaik necentos visu izlasīt uzreiz, bet pataupīju laikam, kad arī pats būtu kļuvis kaut drusciņu nopietnāks. Varbūt ne gluži tik nopietns, lai pavadītu vairākas dienas jūrā, cīnoties ar milzīgu zivi, bet tas laikam šajā gadījumā nav tik būtiski.
2011-11-23 07:19:53
book, 1951

Requiem for a Nun

6.0
Šo Folknera romānu biju paņēmis līdzi mūsu ceļojumā uz Kornvolu. Iespējams, tas nebija pats labākais lēmums, jo Folkners nav no tiem rakstniekiem, kuru darbi viegli lasās lidmašīnās vai B&Bos pēc nogurdinošas dienas. Vispār jāatzīst, ka Folknera darbiem kā tādiem nav raksturīgs lasīties sevišķi viegli, un šis noteikti nav izņēmums. Kā jau tas autoram ir raksturīgs, šajā grāmatā ir diezgan daudz māksliniecisku eksperimentu - cik daudz gan man ir gadijies lasīt romānus, kuru lielākā dala ir realizēta lugas formā? Proti, grāmata sastāv no trim nodaļām, katrai no kurām ir gara liriski apceroša ievaddaļa normālā prozas tekstā, un tad pēkšņi sākas daļa, kas tiek atainota kā luga, ar visiem skatuves iekārtojuma aprakstiem un visu lugai raksturīgo formulējumu. Sižets šeit ir aptuveni sekojošs: kāda tumšādaina aukle ir nogalinājusi savā pārraudzībā esošo zīdaini, un tagad viņa gaida, kad viņai tiks izpildīts nāvessods. Tikām viņas advokāts, kas vienlaikus ir nogalinātā bērna mātes onkulis, ved pie vietējā gubernatora savu meitu, lai tā viņam izstāstītu patiesību par to, kālab noziegums noticis. Domas, ka vajadzētu glābt notiesātās sievietes dzīvību, viņam patiesibā nav, bet viņš grib, lai tiktu atklāta patiesība. Un patiesibba izrādās tāda, ka šī jaunā sieviete - Temple Drake (iepriekš sastapta citā Folknera romānā "Sanctuary") - bija gribējusi pamest savu vīru ar noziedzīgu mīļāko, taču viņas melnā kalpone šo mēģinājusi atrunāt, konfrontējusi šo par to, ka viņai ir nospļauties uz saviem bērniem un to atstāšanu, bet tā kā Templa nav likusies ne zinis, pēcāk Nensija (tā sauc kalponi) zīdaini nogalinājusi. Jā, ja kas Nensija ir arī bijusi prostitūta un tagadēja narkomāne. Tikām Templa nav īsti riktīga, jo viņu jau pirms daudziem gadiem (romānā "Sanctuary") nolaupīja vīrs vārdā Popeye un nodeva priekamājā (no kurienes viņai pat prātā nenāca aizbēgt).
2010-09-07 07:27:00
book, 1951

The End of the Affair

8.5
Pēc "Brighton Rock" izlasīšanas man nebija sevišķas vēlmes uzreiz ķerties pie nākamā Grīna romāna, tomēr beigu beigās tomēr saņēmos un to izlasīju. Un te nu jāatzīst, ka tas noteikti bija tā vērts - šis pagaidām ir ierindojams starp manis iecienītākajiem šī autora veikumiem.
2010-02-23 07:53:36
book, 1951

Time and Again

8.0
Šis bija viens no pirmajiem Kliforda Saimaka romāniem, un laikam arī viens no labākajiem. Tajā Saimaks vienlaikus pieķeras vairākām no populārākajam zinātniskās fantastikas tēmām - ceļojumiem laikā, saskarsmi ar ārpuszemes civilizācijām un cīņai starp cilvēkiem un robotiem. Romāna galvenais varonis Ešers pēc divdesmit gadiem, ko viņš ir pavadījis uz kādas planētas Gulbja zvaigznājā, atgriežas uz Zemes, kur viņam vajadzētu sākt rakstīt grāmatu par to, ko viņš ir tur iemācījies (dzīvodams ar nemateriālām būtnēm, kas viņam atklājušas daudzas viņā pašā esošas iespējas, kuras cilvēki parasti neapzinās), taču izrādās, ka Ešera grāmata interesē arī trīs dažādas organizācijas, kas savā starpā risina karu laikā. Vieni no tiem ir androīdi (cilvēkveidīgie roboti), kas cīnās par savām tiesībām būt vienlīdzīgiem ar cilvēkiem un kurus Ešers arī par tādiem atzīst, uzskatot, ka visas dzīvas radības ir vienlīdzīgas - būtu tas ASV prezidents vai lentenis ASV prezidentā (lai arī šādu salīdzinājumu neviens šajā grāmatā neizsaka). Vēl Ešeram sanāk arī nodarboties ar ceļošanu laikā pašam, strādāt sava senča labā fermā 19.gadsimtā (pats Ešers nāk no apmēram 8000.gada), vairākas reizes nomirt un atdzīvoties un tā tālāk. Tagad to aprakstot īsos teikumos, rodas sajūta, ka šis romāns būtu haotisks sci/fi klišeju apkopojums, turklāt vēl ar propagandas elementiem, taču patiesībā romāns ir uzbūvēts ļoti pārliecinoši un saistoši, un arī tajā ieliktās idejas nav nedz triviālas, nedz idiotiskas (turklāt jāņem vērā, ka tas tika radīts laikā, kad zinātniskajā fantastikā vēl daudz kas no tagad klišejiskā par tādu nebija kļuvis). Ja kas - autors diezgan labi izvairās no muļķīgu tehnoloģisku detaļu iekļaušanas, kas mūsdienās varētu jau šķist bērnišķīgas, un arī ar, manuprāt, grūtāko problēmu saistībā ar ceļojumiem laikā - laika paradoksiem - viņš galā tiek pietiekami labi. Cilvēkiem, kam patīk zinātniskā fantastika, noteikti rekomendējama grāmata.
2008-12-23 17:16:38
book, 1951

Malone Dies

7.0
Hmm, nupat ievēroju, ka pēc idejas šo grāmatu varētu tikpat labi pieskaitīt Francijai kā Īrijai, jo oriģinālā Bekets to uzrakstīja franciski un Parīzē tā arī pirmo reizi tika izdota, līdz ar to angliskā versija ir tikai tulkojums (kuru gan veica pats Bekets, un tomēr oriģināls tas nav), tā ka man nevajadzētu sevišķi pārdzīvot, ka "Melouns mirst" lasīju krieviskajā tulkojumā (latviešu valodā, šķiet, līdz šim izdevumus piedzīvojuši vien "Godo gaidot" - Karogā, un "Mērfijs").
2008-09-26 16:47:12
book, 1951

Graf Odorland

8.5
(valoda: vācu) Grāfs Ēderlands ir viena no Maksa Friša pazīstamākajām un savā ziņā arī šausmīgākajām lugām. Tās pamatā ir jautājums, kādēļ cilvēks kļūst par slepkavu un vai cilvēks var kļūt par slepkavu bez sevišķa iemeslu. Tās centrālais varonis ir kāds jurists, kurš aizstāv slepkavu ar cirvi. Šis slepkava ir bijis pavisam normāls biroja darbinieks, kurš kādu nakti sadomājis aiziet uz savu darba vietu uz tualeti un tur bez jebkāda iemesla ar cirvi nogalinājis naktssargu. Tā gadās. Tikām šis jurists vienā brīdi ņem un aiziet no mājas un sievas un sāk realizēt praksē bērnu pasaku/dzejoli par grāfu Ēderlandu, kas staigā pa zemi ar cirvi rokās un pastrādā slepkavības. Tā nu viņš arī dara, aizbrauc uz Santorinu (vai kaut kādu citu līdzīgu vietu) un tur vada sacelšanos ar savu cirvi rokās, kļūstot bez maz vai par valsts vadītāju. Tad vienā brīdī viņš it kā pamostas no sapņa par grāfu Ēderlandu, tikai visi pārējie zina, ka tas nav bijis nekāds sapnis. Kaut kā man pagalam nepadevās apraksts, jo es gribēju patiesībā tikai teikt, ka šī luga RULEZ!
book, 1951

Le sagouin

7.5
I don`t know why but the records in this factoid tend to get smaller and smaller day by day. Once I used to write long sentences about everything concerning the book/film/album in question but nowadays it`s basically a one-liner with very little meaning. It may be me losing the faith in my factoid or I`ve just been too tired lately to come up with long descriptions even for books I`ve liked (since a book provides much more ground for a long discussion than a musical disc). Francois Mauriac has become quite a common name on this factoid although I have a lot of doubt whether I really like him. I read the first two novels because I happened to find a book by a French writer whom I didn`t know on a shelf at home. After that I completely forgot that Mauriac existed at all until I was at my girlfriends place and had nothing to read. So I made an inspection of books there and noticed a familiar name. This novel`s title can be probably translated into English as "The monkey". It`s the story of a child of 12 living in a castle with his aristocrate parents (his mother wasn`t actually an aristrocrate but the mayor`s daughter) who hated each other, the young boy lived worse than most of his peers despite being particulary rich on paper. He wasn`t a smart fellow by all means - he barely was able to read and write but the main thing he lacked in his life was love - nobody loved him for he was just an unwanted abuse for his mother who was ashamed of having such a child, while his father was a bit of an idiot and mostly just didn`t care. The mother tried to convince the local school teahcer to give private lessons to her son (in fact she only hoped to have an affair with the teacher). First the teacher found out that the boy wasn`t as terrible as it had seemed to him in the beginning but after a longer consideration he refused to take the boy which led to the monkey understanding that he was unwanted once again. And in the end the father drowned himself and took the boy with him for he saw that there was no place in the world for either of them. Sad, sad, sad.
book, 1951

The Day the Earth Stood Still

5.0
In the gospel according to IMDB this is a great film. Apart from dreadful acting the first half of this film seemed to be good - a guy named Klaatu arrives to Earth from outer space to bring to the nations of the Earth the message that if they will use nuclear power they will be killed by the more advanced races. After being injured he ends up living together with some normal people because he looks just like one of them. After that as in any film of the cold war era and especially in a film from the Communist-hunt days you will find a lot of pathos and patriotic gibberish. Klaatu visits the statue of Abraham Lincoln, he tells to the people that the universe needs a world police that would keep order and that you`re either with us or against us. George W. Bush, what was your favourite film when you was a little boy? I bet I know, you even have the same haircut as Klaatu. Yeah, the ending is about as good as the words "terrificly bad" charactarise it. Screw IMDB, watch "Flying Saucers: the true story" instead. Or find yourself a rainbow.
film, 1951

A Streetcar Named Desire

8.0
Now that`s one thing you`re bound to call a classic. Tennesee Williams is the author of the play of the same name. I really watched it only because it was a central theme in "All about my mother" but who cares about what I do and why? So, there`s Stella who`s quite happy with her husband Stanley Kowalski, despite him being a common person (but he`s Marlon Brando, so she has her reasons for that). But when her neurotic sister Blanche arrives, everything goes a bit bad. Blanche has a very bad relationship with Stanley, and he uses a whole lot of ugly moments from her past in order to show her where her place is. The ending is a very sad one, and a very appropriate one as well. The storyline is actually quite simple, but the film seemed to me being very powerful. I`m probably not such a fan of films made in the 1950s but this one truly was a very good film.
film, 1951

Day of the Fight

6.0
This is the first film to come out of the great Stanley Kubrick more than 50 years ago. It`s not a real big screen motion picture though - just a 15 minutes long documentary. It shows us one day in the life of a professional boxer Walter Cartier and one of his fights. Not that the boxer was any popular even back then. It was just supposed to show what it was like to fight for a living. As much as I understood about this film it was probably a unique thing but that`s not too important to me. Specialists tell that by the movement of camera you can recognise Kubrick right away. Well, I couldn`t. I gotta admit that it was probably an insightful look at what boxing is all about, having some pretty neat sentences in the commentary, but if a film that goes on for only 15 minutes can bore me, it`s not a good sign. That doesn`t mean that I`m going to rate this thing low, for it`s a documentary and documentaries are rarely great peaces of fiction (cause they aren`t even fiction) and for 1951 it`s pretty solid. But not great by any standards.
film, 1951

Alice in Wonderland

6.5
I don`t really remember the reason, but this once was my favorite Disney cartoon. Now, watching it as a wiser and bolder person (haa haa!) I found out that I sadly don`t like it this much anymore. To tell the story I need to be a sillier person than I am. But what can I tell? First, that to my astonishment this cartoon doesn`t follow the book by Carroll at all - it has similarities with it but not much more than that. Then, that there still are a few interesting characters - for example, the Chesire cat is cool although he doesn`t say what he`s supposed to. And then comes the comparison to "Neco z Alenky" - a film by Svankmajer, also based on the same story. And what surprises me is that despite being a dark and dreary tale the Svankmajer version had some better characters - the Mad Hatter and the March Rabbit for instance there much cooler in that version. Still, "Alice in Wonderland" is a cartoon for little children, just like everything coming from Disney studios, therefore I can`t be too harsh upon it. Animation is certainly much better than in newer cartoons, and without doubt it`s also more inventive.
film, 1951

Pigeons on the Grass

6.0
The post war Germany is the location where this book leads us. And more exactly - its the post war Berlin (but before two German states where founded). We get to see the lives of quite many characters: Philipp, the unsuccessful writer, Emilia his money crazy wife, Carla - a young woman that has become pregnant from an afroamerican named Washington. And there`s Odysseus - another black soldier, then there`s Heinz - Carlas son. What is the book all about? It`s about ruined people that have no real reason to live. And its not only the Germans - there`s no big difference between them and the Americans. Oh, there are also some female teachers that have come on a visit to Germany; and a successful American poet. All of them interact in different ways, crossing their paths and going in the opposite directions further. What`s good about this book is its sincerity and beautiful language. What disturbs the reading is the length of the sentences which on one hand helps the language to be majestic but on the other hand makes the book very difficult to read.
book, 1951

L`Homme revolte

6.5
Quite a heavy essay, I may say. The differences between a revolutionare and a rebel can be found here. Just as Camus` attitude towards Nietzsche and Marx. Educating but not very much amusing - although one should be crazy to read essays for amusement.
book, 1951