1998

The Big Lebowski

8.5
Rakstīt savas pārdomas par The Big Lebowski ir gandrīz neiespējami. Kāpēc tā? Jo es pat nezinu, kā pareizi latviešu valodā būtu jāsauc The Dude jeb filmas galveno varoni. Vecais zēns? Čalis? Kaut kā īsti neskan, kaut vai tāpēc vien, ka latviešu valodā nav artikulu, jo The Dude nav vienkārši Čalis, bet - TAS Čalis. Labi, kā lai arī nebūtu, kaut ko uzrakstīt mēģināšu, ja jau filmu atkārtoti noskatījos, bet iepriekšējā skatīšanās reize bija tik sen, ka pat blogu vēl nerakstīju.
2018-02-05 20:09:22
film, 1998

Great Expectations

7.0
Pēc tam, kad mūsu iepriekšējā skatītā filma bija "Doom Generation", attiecībā uz nākamo grāmatas filmu sevišķi lielu cerību man nebija, ar visu to, ka "Lielās cerības" režisēja Alfonso Kuarons, bet galvenajās lomās te ir Ītans Hoks, Gvineta Patrova un Roberts De Niro (un tai pamatā ir Dikensa romāns). Pēc filmas noskatīšanās varu apliecināt, ka lielu sašutumu par tās iekļaušanu grāmatā es neizjutu un vārdu "sūds" lietot man ne prātā nenāk, bet apgalvot, ka tā būtu izcils kino, es arī noteikti negribētu.
2017-11-05 07:42:00
film, 1998

Le Père de nos pères

6.5
Savulaik es itin cītīgi lasīju Bernāra Verbēra darbus, ar visu to, ka patiesībā jau lielākā daļa no tiem mani it nemaz nespēja pārliecināt par viņa kā autora vērtību. Taču viens ir nenoliedzams - viņš lasās viegli, līdz ar to man šķita itin dabiski pamēģināt, kā tas būs - lasīt Verbēru oriģinālā. Tā kā šis autors aizraujas ar gana sarežģītiem konceptiem, kurus ietver lubeņu stila sižetos, vajadzētu sanākt gana labam variantam lasīšanai man tomēr itin svešā valodā. Itin prognozējami, ka laikā kopš 2009. gada, kad atmetu Verbēram ar roku, viņam klajā ir nākusi vēl čupiņa romānu, taču pieķēros es vienam no viņa relatīvi agrīnajiem darbiem - "Mūsu tēvu tēvam".
2017-04-29 10:16:56
book, 1998

Sitcom

6.5
Fransuā Ozons ir viens no tiem mūsdienu režisoriem, kam ir izteikts savs stils un rokraksts, raksturīga individualitāte, pēc kuras viņu filmas var atpazīt, bet vienlaikus līdz apzīmējumam "dižgars" viņiem kaut kā pietrūkst. Lielā mērā viņa filmās estētika dominē pār domu. Varbūt ne gluži tik dramatiskā mērā, kā tas ir Tima Bērtona gadījumā, kuram viens no galvenajiem vadmotīviem droši vien ir "taisīt tā, lai nav kā dzīvē", bet arī Ozons gluži ar pārmērīgu reālisma mīlestību nesirgst.
2016-08-30 04:47:25
film, 1998

England, England

8.5
Vienai no manām mīļākajām grupām "The Kinks" ir tāds albums - "The Decline and Fall of the British Empire". Ja nu kas, tas ir viens no maniem mīļākajiem šīs grupas ierakstiem. Un mani it nemaz neuztrauc, ka grupas mīlēt var tikai meitenes, dēvētas par grūpijām, un teikumus ar "un" var sākt vien cilvēki, kam gramatika nav labākā draudzene. Jo mana smilšukaste un mani spēles noteikumi.
2014-06-20 11:13:31
book, 1998

The Boy with the Arab Strap

7.5
Ir dienas, kad esmu pozitīvs un viegls, lidoju kā pūciņa pa vējam. Tad man arī prasās viegla un dvēseli nenomācoša mūzika - kaut kas ar pavasara noskaņām, liegu romantiku un sārtu saulrietu. Un ir dienas, kad smagā metalurģija šķiet pārāk meitenīga nodarbe. Kā tev šķiet, par kādu noskaņojumu varētu liecināt "Belle and Sebastian"?
2014-05-30 01:40:56
music, 1998

Dark City

8.5
Par šo filmu iepriekš šur tur bija dzirdēts, ka no tās daudzko nospēra brāļi Vačovski, veidojot Matrix triloģiju. Nezinu, kā tas sanāca, ka tikai tagad beidzot šo filmu noskatījos.
2013-09-30 10:25:27
film, 1998

Why Do They Rock So Hard

7.0
Было бы неверным утверждение, что своей третьей студийной пластинкой группа "По настоящему большая рыба" продолжила развитие в том же ключе, как на предыдущей записи. Нет, стиль группы отнюдь не поменялся, но прогресса больше нету. Хотя вероятно в основном это связано с тем, что Ска вообще не то музыкальное движение, где прогресс особо возможен - тут ты просто достигаешь некого уровня, на котором и останавливаешся. Или катишся вниз, в зависимости от того - кто ты.
2013-02-19 02:52:27
music, 1998

Laika atšķirību romance

6.0
Pēc vairāku gadu klusēšanas "Jumprava" 1998.gadā atgriezās un atkal jau spēja kļūt visai populāra. Tiesa, tā nebija tā pati "Jumprava", kas astoņdesmitajos un deviņdesmito gadu sākumā. Daudz mierīgāka, daudz popsīgāka, daudz apcerīgāka un visnotaļ vienveidīga. Daudz prominentāk kā grupas ziedu laikos šajā ierakstā parādās ģitārspēles elementi (kuri gan neizceļas ar nekādu grandiozu tehnisko sarežģītību), kamēr sintezatoru skaņas ir kļuvušas laikam jau harmoniskākas, ar mazāku vietu patiesām emocijām un visai klaju aprēķinu. Dziesmu temps ir lielākoties diezgan nesteidzīgs, un to saturs - ierobežoti aktuāls. Ir arī pāris eksperimenti - pirmkārt šeit būtu izceļams "Vīrs ar suni", kurā skanošie sintiķu ritmi labi iederētos kādā deviņdesmito gadu vidus deju zālē, ja nu vienīgie ir pārāk lauzti, lai tā būtu normāla deju mūzika, bet kaut kādi reiva elementi tur parādās, un es nebūšu tas, kas šo dziesmu sevišķi par to slavēs. Vispār melodijas šeit ir kaut kādas bezcerīgi neizteiksmīgas, un pa daļai ieraksts līdzās savai kalkulētībai ir šausmīgi haotisks - piemēram, "Dzimšanas diena" šķiet pilnīgi bezjēdzīgs skaņdarbs. Tikām citkārt grupa nodarbojas ar klaju klausītāja garlaikošanu, kaut vai ieraksta tituldziesmā, kurā nav nekā izņemot tādas vieglas fona noskaņas. Un vispār šur tur šķiet, ka dziesmas instrumentālā un vokālā daļas vispār nav savstarpēji saistītas un tikai nejauši ir saliktas kopā - te atkal varētu pieminēt dziesmu "Bīdermeijers un nāve".
2011-07-25 17:09:01
music, 1998

Latvijas basketbola vēsture

7.5
Basketbols nav viens no tiem sporta veidiem, kura norisēm es pēdējā laikā aktīvi sekoju. Faktiski vienīgais laiks, kad kaut cik par to interesējos, bija 8.-9.klase, kad kopā ar klasesbiedriem (mūsu galvenā sporta līdzjutēja Rolanda vadībā) vairākas reizes gāju uz Sporta pili skatīties "Brocēnu" un Latvijas izlases spēles. Līdz ar to arī manas zināšanas par mūsdienu Latvijas basketbolu pamatā aprobežojas ar deviņdesmito gadu otro pusi - ja man vajadzētu nosaukt kādus mūsdienu latviešu basketbolistus, es droši vien teiktu - Ainārs Bagatskis, Roberts Štelmahers, Kristaps Purnis, Aigars Vecvagars, Uvis Helmanis.
2011-05-14 21:51:30
book, 1998

Melnās ripas bruņinieki

7.5
Jau pāris gadus gribēju izlasīt šo grāmatu, bet nekādi neizdevās uztrāpīties uz kādu bibliotēku, kur to varētu atrast plauktā, nule tas beidzot ir man izdevies. Grāmatu izlasīju dažās dienās, atradu tajā diezgan daudz noderīgas informācijas manam Latvijas pimskara futbola izlases projektam - vajadzēs papildināt šādus tādus ierakstus attiecīgajās tabulās, un kopumā jāatzīst, ka grāmata sniedz visai precīzu hokeja vēstures pārskatu Latvijā no šī sporta veida pirmsākumiem līdz pat 1998.gadam.
2011-04-25 09:54:25
book, 1998

Abandon

6.5
Līdzīgs albums savam priekšgājējam, tikai mazāk interesants. Uz šo brīdi klausītājiem jau vajadzētu zināt, kā izklausās Deep Purple ar Morsu pie stūres, un pārsteigumiem vietas vairs nav. Kaut kāda iemesla pēc Purple šeit pēkšņi izmēģina jaunu piegājienu - demonstrē sevi kā analfabētu grupu, pāris dziesmām nosaukumus pierakstot fonētiski "Any fule kno that" un "Bludsucker" man dziesmu sarakstā vairāk atgādina tādu ansambli kā "Slade" un nevis Deep Purple. Turklāt jāņem vērā, ka "Bludsucker" nav nekas cits kā par jaunu ierakstīta kompozīcija no "In Rock", kura tolaik, protams, saucās "Bloodsucker". Un te man pat būtu jāpiekrīt, ka Morss ar klasiku tiek ļoti labi galā, un viņa un Lorda saspēle šajā dziesmā ir kolosāla. Jā, Gilans nedzied kā septiņdesmito gadu sākumā, bet arī viņš šajā gadījumā patiesībā nemaz tik traki nenobālē pats savas pagātnes priekšā.
2010-10-29 09:19:28
music, 1998

Merlin

7.0
Patiesībā šis bija tas "Merlins", kuru biju sākotnēji paredzējis skatīties, kamēr uz BBC seriālu uztrāpīju nejauši. Varbūt gan tas nav nemaz tik slikti - jo BBC variants vismaz iepatikās gan Lienei, gan maniem vecākiem, un patiesībā arī es varu atzīt, ka tas nav slikts. Tikām šis "Merlins" ir miniseriāls, kura kopējais garums ir ap trim stundām - proti, tas drīzāk ir viena gara filma nekā seriāls. Un kā jau tas mini series ir raksturīgi, šeit ir sapulcināts diezgan iespaidīgs aktieru ansamblis: Merlinu atveido Sam Neill (labāk zināmā loma - filmā "Klavieres"), antivarone - Miranda Richardson ("Queenie" no Black Adder), Morgana Lefeja - Helena Bonham Carter (neskaidrošu, kas tā tāda), tirānu - karali Vortigernu - Rutgers Hauers (replikantu vadonis iekš "Bladerunner"), Merlina mīlestību Nimue - Izabella Rosselini ("Blue velvet" galvenā varone), Gvinevīra ir Lena Hīdija (Sarah Connor no tāda pat nosaukuma seriāla) plus vēl vairāki gana labi zināmi aktieri.
2010-09-25 09:03:06
film, 1998

La Vie rêvée des anges

7.5
Nejauši sanāca tā, ka ar pāris dienu intervālu noskatījos abas slavenākās filmas ar Elodijas Bušē piedalīšanos. Par savu lomu filmā "Wild Reeds" viņa saņēma Cēzara balvu kā labākā jaunā aktrise, bet "Eņģeļu sapņi" viņai atnesa jau Kannu festivāla balvu par labāko sieviešu titullomu.
2010-05-07 08:05:29
film, 1998

The Acid House

3.5
Filma "Skābes nams" uzņemta pēc trīs Ērvina Velša stāstu motīviem (no tāda pat nosaukuma krājuma), un filmas scenāriju veidojis pats Velšs. Sevi es par Velša cienītāju neuzskatu - esmu izlasījis divas viņa grāmatas, tai skaitā "Skābes namu", manai gaumei viņš šķiet nedaudz par pretīgu. Un tomēr - svešvalodu bibliotēkā paņēmu DVD ar šo filmu. Kādu laiku nekādi nesanāca to noskatīties, jo mans daiļais Ubuntu negribēja draudzēties ar DVD formātu, tad vēlāk es pats nejauši biju atvienojis DVD lasīkli, bet nule beidzot viss ir saregulēts un DVD uz mana datora tiek spēlēti normāli.
2010-03-16 07:17:11
film, 1998

Lola Rennt

6.5
I wish I was a hunter in search of different food
2009-09-04 15:13:20
film, 1998

Electro-Shock Blues

6.5
Atbilstoši Visas mūzikas rokagrāmatai jeb AMG šis ir visu laiku labākais Eels albums. Tā kā esmu uzaudzis ar "Beautiful Freak" (kuras dažas dziesmas Ziņģis, kā izrādās, joprojām klausās), tad man Eels arī ar to albumu saistās, kamēr šo tā īsti nekad neesmu klausījies. Un jāatzīst, ka arī tagad īsti nekas nav mainījies. Jā, esmu šo albumu dažas reizes noklausījies, bet neviena no tā dziesmām īsti man dvēslē nav iekritusi. It kā grupa ir pietiekami oriģināla, pietiekami daudzveidīga, pietiekami oriģināla un drosmīga, bet kaut kā man tā sevišķi nepatīk. Jā, E un viņa ceļa biedri šeit eksperimentē ar sev iepriekš mazāk tuviem stiliem (īpaši prominents šajā albumā ir hiphops), bet kaut kā man neizdodas tajā īsti iedziļināties. Kopumā it kā nav slikti un pat vietām mūzika ir nedaudz šīzīga (labā ziņā), bet melodiski diez ko skaista šī plate nav, un tie retie izņēmumi, kuros melodija ir jūtama, piemēram, "Last Stop: This Town", nespēj neko daudz šeit ietekmēt. Īsi sakot - viss šis ieraksts ir vienīga atmosfēra, ne tāda mūzika, kurai es varētu veltīties pilnībā un ar visu sirdi.
2009-07-09 15:42:55
music, 1998

Los amantes del círculo polar

8.5
Pirms neilga laika skatījāmies "Caotica Ana", un šī filma man radīja vēlmi iepazīt vēl kādu no Hulio Medema režisētajām filmām. "Polārā loka mīlnieki" ir viņa otrā slavenākā filma aiz "Lucia y el sexo", kuru arī kaut kad plānoju noskatīties.
2009-05-12 10:36:06
film, 1998

Ancient Inventions

6.0
Terija Džonsa dokumentālu raidījumu cikls (no 3 raidījumiem) "Antīkie izgudrojumi" lielākoties patiešām stāsta par antīko laiku izgudrojumiem, par kuriem mūsdienu cilvēks varētu domāt, ka tie ir kaut kas patiešām nesens. Raidījuma sērijas katra veltīta atsevišķai tēmai - pilsētām, seksam un karam. Jāatzīst, ka es biju no šiem raidījumiem gaidījis kaut ko vairāk. Proti - citos Džonsa raidījumos man patiešām nācās uzzināt daudz jauna un pārsteidzoša, turklāt tur viņš reāli atspēkoja populārus mītus, kamēr šeit lielākoties visi viņa apgalvojumi vai nu ir pārspīlējumi vai arī, ja tie tādi nav, to saturs ir stipri triviāls. Nē, reizēm patiešām bija interesanti uzzināt, kā senie romieši darīja šo vai to (un tas par spīti tam, ka "Barbaros" Džonss romiešus kritizēja no panckām ārā, apgalvojot, ka visus savus "izgudrojumus" viņi nozaga citām tautām), bet interesanto faktu procents patiešām bija diezgan zems. No daļas par pilsētām man laikam vislabāk atmiņā palika romiešu "taksometrs" un apgalvojums, ka Romā jau bija pazīstams kaut kas stipri līdzīgs hamburgeram. Seksa daļā Džonss diezgan labi slavināja visādus iezemiešu kontracepcijas līdzekļus, bet tur gan šķiet, ka viņa slavas dziesmas lielākoties bija visai tukšam vējam adresētas - vienīgais, kas patiešām bija labs, bija antīkais grūtniecības tests, kurā tāpat kā mūsdienās izmantoja urīna sārmu līmeni (vai ko nu tur izmanto grūtniecības testos, nav jau gluži tā, ka es tādus veiktu katru dienu un līdz ar to būtu liels eksperts). Pēdējā daļā par karu man vislabāk patika arbaleta attīstības vēsture (lai gan tas laikam tomēr pieder Viduslaikiem un nevis "ancient" laikiem). Taču kopumā raidījumi nebija sevišķi labi - pārāk daudz tajos bija izteiktas gumijas stiepšanas, un vienīgais, kas mani kā vecu un rūdītu paitonistu reizēm iepriecināja, bija tradicionālais Džonsa humors. Par to viņam pāris plusiņu. Bet kopumā šis ne tuvu nav viņa labākais vēsturiskās tēmas cikls.
2009-02-11 17:11:02
film, 1998

Warten auf das Christkind

5.0
Uzreiz jāpiezīmē, ka faktiski šo ierakstu izdeva nevis Die Toten Hosen, bet gan Die Roten Rosen, taču ievērojot to, ka abas grupas ir viena un tā pati grupa un ka man labāk gribētos, lai ierakstu arhīvā to albumi ietu zem viena nosaukuma, virsrakstā ielikts pazīstamākais no diviem nosaukumiem. Tāpat varētu piezīmēt, ka loģiskāk būtu, ja es to būtu klausījies kādu mēnesi ātrāk, nevis janvāra beigās.
2009-01-29 09:51:18
music, 1998

Борис Гребенщиков и DeadУшки

4.0
Šajā ierakstā leģendārais BG apvienojās ar diviem keksiem no grupas DeadUški un ierakstīja elektroniskās mūzikas stilā versijas vairākām astoņdesmito gadu "Akvarium" dziesmām. Divas no šīm dziesmām es zinu - "Zmeja" un "Vavilon". Pārējās - nezinu, jo neesmu sevišķs Akvarium pazinējs. Mīnuss šim ierakstam ir tas, ka manā uztverē Akvarium dziesmas tajā tiek diezgan pamatīgi sajātas - nu nepatīk man kaut kādi tizli elektroniski eksperimenti, iesaistot tur triphopa elementus un tamlīdzīgus brīnumus. Šādā veidā dziesmas diezgan pamatīgi zaudē melodiskajā departamentā, turklāt te netrūkst kaut kādu diezgan sviestainu tekstuālu iestarpinājumu, un šis ieraksts izklausās lielākoties pēc ne pārāk veiksmīga remiksu albuma, ar kuru oriģinālajam izpildītājam nav vispār nekāda sakara. Šajā gadījumā sakars gan laikam ir, bet mani tas kaut kā neinteresē - ja dziesmas izklausās draņķīgi, tad man ir vienalga, vai BG ir to pārveidē piedalījies vai nav. Un ja klausoties "Prekrasnij diļetant" ievadu man sāp ausis, man ir vienalga, vai tas ir tā domāts, vai tas ir domāts kaut kā savādāk. Un ja "Sni o čom-to boļšem" sākas ar sintezatora patternu, kas man sāpīgi atgādina programmy Dance eJay, tad es tiešām neko labu nevaru teikt. Un tā nu ir, ka neko labu es šeit teikt nevaru - dziesmas pašas par sevi varbūt arī ir labas, bet tie aranžējumi... es tiešām nožēloju, ka klausījos šo ierakstu. Vispār jau man patīk Grebenščikovs (kā mūziķis, ne kā cilvēks), bet te nu es neko nevaru padarīt, ka šis ieraksts ir sūdīgs.
2008-12-10 17:33:18
music, 1998

Bi-2

7.5
Vispār jau es neesmu nekāds krievu mūzikas fans, bet bija laiks, kad Bi-2 man ļoti gāja pie sirds, protams, vislielākajā mērā pateicoties "Polkovņiku ņikto ņe pišet" - proti, vienai no vadošajām filmām kulta filmā "Brat 2", kuru es gan, protams, neesmu redzējis. Un līdz ar to manā ierakstu kolekcijā nokļuva arī divi pirmie šīs grupas studijas ieraksti. Es droši nezinu, cik daudz šī ieraksta dziesmu bija grāvēji, bet man tāda izņemot jau pieminēto polkovņiku šķiet esam "Vostok", "Serdce", "Medlenno shožu s uma", "Serebro", "Varvara", arī "Moi drug". Vai nu arī es šīs dziesmas kādreiz esmu daudz klausījies, citādi nevarētu būt, ka man tās visas šķiet tik zināmas.
2008-12-05 17:29:07
music, 1998

Pulja

7.0
Nezinu, vai fanošana par grupu Ļeņingrad mūsdienās tiek uzskatīta par labas vai par sliktas gaumes paraugu. No vienas puses viņi ir rupji tēvaiņi - alkoholiķi, kuru galvenā nodarbošanās ir jaunu atskaņu meklēšana vārdam "huj". No otras - līdzās "Gogol Bordello" viņi diezgan labi kotējas arī rietumos, un vispār savs šarms Šnuram un kompānijai ir. Tā kā man nu jau vismaz gadus piecus-sešus "ska" pie sirds iet ļoti labi, tad ir tikai loģiski, ka man "Ļeņingrad" patīk gluži labi. Un man nospļauties par to, ka tā ir mūzika no alkoholiķiem priekš alkoholiķiem. Turklāt salīdzinoši ar citiem šīs grupas ierakstiem tās debijas ieraksts ir vēl salīdzinoši nerupjš - lielā daļā dziesmu nekādu sevišķu rupjību nav. Izrādās, ka manā krājumā esošais ieraksts ne par 100% atbilst īstā Ļeņingrad debijas ieraksta saturam, trīs dziesmu te nav, četras ir liekas, bet man par to nospļauties, jo es tiešām neticu, ka iztrūkstošās dziesmas jebkādā veidā atšķirtos no tām, kuras šeit ir.
2008-11-05 16:43:11
music, 1998

Lock, Stock and Two Smoking Barrels

7.5
Projekta "Novērtē, kā tev patīk tagad tas, par ko tu savulaik biji starā, tagad piedzīvojot vilšanos par savu pagātnes gaumi un pagātnes mīlestībām" ietvaros veicām klasiskās Gaja Ričija "Lock Stock un tā tālāk" atkārtotu skatījumu. Pamata jautājums bija tradicionālais - kā būs šoreiz?
2008-10-28 18:30:14
film, 1998

Tin Planet

7.0
Interesanti, ka par šo grupu "Space" es savulaik biju pilnīgi pārliecināts, ka tā ir tā pati franču elektroniķu grupa, kas slavena ar... elektronisko mūziku. Protams, ka šāds viedoklis bija maldīgs, bet ar to jau varētu rēķināties. Šī ieraksta "velkošais" gabals ir dziesma "The Ballad of Tom Jones", kurā Space piebiedrojusies grupas "Catatonia" dziedātāja, un kas attiecas uz popsīgu indīroku, tā droši vien ir perfektākais šāda žanra pārstāvis un Tomija Skota un Serīs vokālu "strīds" ir vienkārši izcils, satriecoši laba dziesma. Citas dziesmas šeit dabiski paliek galvenā grāvēja ēnā, lai gan pietiekams hita potenciāls ir gandrīz katram šī ieraksta skaņdarbam. Vai tavuprāt "Piggies" nevarētu būt veiksmīgs hits? Vai "Disco Dolly"? Vai "Begin Again"? Vai "Avenging Angels"? Patiesībā Skots ir tiešām ļoti simpātisks vokālists, un vispār šajā ierakstā ir tikai viens skaņdarbs, kura funkcijas man nav skaidras - tas ir noslēdzošais "Fran in Japan". Tas ir tāds, ka varētu padomāt, ka šis "Space" un tas "Space", tomēr būtu viena un tā pati grupa (tikai sliktākā realizācijā). Un līdz ar to ieraksta beigas ir kaut kādas nejēdzīgas, lai arī citādi tas ir patiešām labs popindīroka piemērs.
2008-07-14 17:13:57
music, 1998

Waiting for Guffman

7.0
Šī bija pirmā no diezgan daudzajām Gesta paša režisētajām parodijdokumentālajām filmām, līdz ar to vismaz uz papīra tā ir nozīmīgāka par tām divām, kuras esmu redzējis - "Best in Show" un "For your consideration". Tikām, ja vērtē filmu tikai pēc tās satura, nevis iznākšanas gada, jāatzīst, ka "Waiting for Guffman" ir tieši tāda pati filma, kā tai sekojošās. Proti - tā ir pietiekami smieklīga, taču problēma Gesta filmās ir tajā, ka viņš stipri vien par retu variē savu pieeju. Tas ir kā vecajās Vudija Alena filmās, kur tev vienmēr bija iespēja skatīties par to, kā tas mazais briļļainais tips risināja savas privātās dzīves jautājumus ar seksapīlām blondīnēm, tā Gests vienmēr smejas par kaut ko ne pārāk prestižu un tomēr pietiekami izsmiešanas vērtu.
2008-07-14 07:56:01
film, 1998

Sonic Origami

5.5
Patiesībā es nebeidzu brīnīties, kur tādām grupām kā Uriah Heep rodas motivācija turpināt koncertēt un ierakstīt jaunus albumus? Es vēl saprotu tādus "Deep Purple" - viņiem vismaz ir garantēts, ka vienmēr atradīsies pietiekami tūkstoši cilvēku, kas gribēs simto reizi dzirdēt koncertā "Smoke on the Water", "Highway Star", "My Woman from Tokyo", "Speed King" un vēl virkni citu tās lielāko hitu. Bet "Uriah Heep"? Cik lieli gan varētu būt tie tūkstoši, kurus varētu interesēt viņi? Manuprāt, atbilde ir - pavisam nelieli. Bet droši vien naudas pietiekami daudz nav iekrāts, tāpēc arī Miks Bokss un kompānija turpina muzicēt. Patiesībā "modernie" UH diezgan lielā mērā izklausās pēc modernajiem Deep Purple (lai gan, protams, Stīvs Morss ir labāks ģitārists par Boksu), vienīgi kā jau tas ir vienmēr bijis raksturīgāks Hīpiem - viņiem ir arī diezgan izteikta liriskā puse.
2008-07-02 13:14:01
music, 1998

Americana Deluxe

7.0
"Big Bad Voodoo Daddy" ir viena no daudzajām jaunās paaudzes svinga grupām, kas uzplauka Amerikā divdesmitā gadsimta pēdējā desmitgadē. Katrai no šīm grupām bija sava īpaša odziņa - tā, piemēram, "Cherry Poppin` Daddies" svingam piejauca klāt modernākus mūzikas stilus, Braiens Secers bija vairāk vienkāršs retro mūzikas izpildītājs, bet "Squirrel Nut Zippers" lielu uzsvaru lika uz Bilijas Holidejas stila liriskajām dziesmām. Big Bad Voodoo Daddy tikām no visām šīm grupām vislielāko uzsvaru liek uz pūšamajiem instrumentiem - tieši tie vada šīs grupas mūziku, un rezultātā "Americana Deluxe" ir viens no dzīvespriecīgākajiem ierakstiem manā kolekcijā.
2008-06-12 09:54:12
music, 1998

Christmas Caravan

5.5
Kas gan var būt labāka mūzika, ko klausīties vasaras sākumā, par svinga - hot jazz stilā ieturētu Ziemassvētku dziesmu krājumu? Godīgi sakot - gandrīz jebkāda mūzika varētu būt labāka. Nē, šī nav slikta Z-svētku mūzika, to es nebūt neapgalvoju, lai arī, protams, kā jau X-mas mūzika tā ir relatīvi mierīgaka par "vāveru" standarta ierakstiem, tā spēs tev sagādāt pietiekami daudz sezonālu prieku. Faktiski jau tā aizraušanās ar Ziemassvētku albumiem, dziesmām un jebkāda šīs sezonas tematika mani diezgan pamatīgi kaitina. Dažas šīs kompilācijas dziesmas, tādas kā "Carolina Christmas" vai "Indian Giver" (lielākoties - dzīvelīgākās) man pie sirds iet tīri labi, bet citas ir absolūti garām - saklausīt kaut ko skaistu diezgan atonālajā "Gift of the Magi" vai pārmērīgi garajā "Hanging Up My Stockings" (fragmentāri tā gan ir klausāma, bet kopumā - diezgan izteikts borefests) man ir pagrūti. Varbūt ziemā tas būtu savādāk, bet šobrīd tā nu nekādi nav tā mūzika, kurai es gribētu veltīt pārāk daudz uzmanības.
2008-05-29 09:36:08
music, 1998

Amsterdam

7.0
Ījena Makjūena romāns "Amsterdama" ir stāsts par mākslu, morāli, rīcības brīvību un tā sekām. Par šo romānu Makjūens saņēma Bukera prēmiju un izpelnījās vispārīgu mīlestību un atzinību.
2008-05-26 08:04:29
book, 1998

Electric Music

6.5
"Elektrische Musik" ist die zweite Studio-Platte des ehemaliges "Kraftwerk" Perkussionistes Karl Bartos. Der Kerl hatte seine Solo Kariere angefangen, da es es nicht schön fand, daß Herren Schneider un Hütter bei ihren Schallplatten zu langsam arbeiteten und alles zu perfektionistisch benahmen. Und also gründete er sein eigenes Projekte unter dem Namen "Elektrische Musik".
2008-04-24 09:53:13
music, 1998

Waking Ned Devine

7.5
Filmu "Waking Ned Devine" es izvēlējos skatīties, vadoties no viena no absurdākajiem argumentiem, kāds vien iespējams - šo filmu kā ļoti labu savā profilā Couchsurfing lapā bija atzīmējusi kāda sieviete, kas aktīvi komentē diskusijās par futbolu. Un kā lai šādā situācijā es varētu izvairīties no filmas lejupielādēšanas?
2008-04-04 17:21:07
film, 1998

Rushmore

8.5
Varu tev oficiāli pavēstīt: es esmu iemīlējies Vesā Andersonā! Protams, ar to nedomāju, ka viņš man šķistu fiziski pievilcīgs (neesmu redzējis viņa fotogrāfiju) vai ka mani tagad interesētu uzzināt dažādus sīkumus par viņa biogrāfiju. Vēlos pateikt tik vien to, ka viņš ir lielisks režisors, kura filmām ir neatkārtojams un savdabīgs šarms.
2008-03-10 18:17:18
film, 1998

Another World

5.5
Kur tie laiki, kad es Braienu Meju uzskatīju ne vien par vienu no visu laiku izcilākajiem ģitāristiem, bet arī par fenomenālu dziesmu autoru, lielisku dziedātāju un vispār apbrīnojamu personību. Attiecībā uz Meju kā personību mans viedoklis šobrīd ir ļoti neskaidrs - no vienas puses viņš man joprojām šķiet simpātisks - nav alkoholiķis, pretsmēķēšanas aktīvists, izglītots astrofiziķis, salīdzinoši kārtīgs ģimenes cilvēks (viņa tagadējā sieva ir viņa vienaudze, nevis mazmeitas vecumā). Bet no otras puses ar Meja svētību "Queen" kā grupas vārds ir izvazāts pa visdziļākajām mēslainēm, kādām vien iespējams - savādāk sadarbību ar tādiem "mūziķiem" kā Robijs Viljamss, Kristina Agilera, Five utt. es nenosauktu, nemaz nerunājot par aizdomīgo "Queen" atjaunošanu ar Polu Rodžersu vokālista vietā. Tomēr ne jau tas, cik jauks vai nejauks cilvēks ir Braiens Mejs, atbild par "Another World" muzikālo kvalitāti.
2007-12-14 13:58:40
music, 1998

Nothing lasts forever

3.0
Atzīšos, ka es kaut kā biju domājis, ka šie "Defiance" ir amerikāņu thrash-metāla grupa, bet patiesībā tā ir amerikāņu Oi! pankroka grupa. Nezinu, kurā gadījumā man vajadzētu būt negatīvāk noskaņotam - thrash man nepatīk, bet Oi! vispār ir kaut kāds sviests.
2007-11-19 15:47:21
music, 1998

Goddamnit

6.5
Cik sāpīgi man lai arī to nebūtu atzīt, bet pankmūzika ir depresīvi vienveidīga. Kādi divi ģitāras toņi, divi bungu ritmi, divas dažādas dziedāšanas manieres, trīs dažādas dziesmu tēmas - lūk, saturiskais komplekts veselam mūzikas žanram.
2007-11-07 17:05:22
music, 1998

Mass Nerder

6.5
Diez vai es izdarīšu baiso atklājumu, paziņojot, ka "Mass Nerder" nosaukums veidots ar apzinātu asociāciju uz masveida slepkavībām. Taču šī ieraksta saturs nebūt par šādām slepkavībām domāt neliek.
2007-11-01 13:43:24
music, 1998

Stunt

8.0
Nez kāpēc man vēl nesen šķita, ka šis ieraksts ir absolūti bezvērtīgs deviņdesmito gadu koledžroks, lai gan patiesībā tas ir gluži jaukām meldijām bagāts un brīžiem pat lielisks koledžroks. Vai runa būtu par populārakajām dziesmām - muļķīgi dorkisko "One Week" (kuru nesaprotu, kāpēc vajadzēja parodēt Weirdam Al Yankovicam) un dzeršanas himnai (protams, ar ironijas elementu) "Alcohol"; vai mazāk populārajām, bet nebūt ne mazāk lieliskajām "It`s All Been Done", "I`ll be that girl", "Never is Enough" un "When You Dream". Protams, viņi ir mazliet tādi kā komēdijrokeri un nav gluži ņemami tik ļoti par pilnu kā singers/songwriters, viņu melodiskie triki nav fenomenāli, bet viņus dziesmas ir vienkāršas un skaistas, apvienojot labāko no "Weezer" un "Fountains of Wayne" piedāvātā, neizliekoties esam nopietnāki nekā viņi patiesībā ir, reizēm uztrāpot uz kādas emocionālākas nots (it īpaši "When you dream", kas man pat atsauc prātā Pink Floyd "One of my turns), pārējo laiku vienkārši domājot par to, lai man kā klausītājam būtu labāks noskaņojums.
music, 1998

Celebrity Skin

7.5
Tā īsti es nesaprotu, kāpēc Kobeina atraitnes ieraksts iekļuva manā ierakstu krājumā. Es nekad neesmu aiz sajūsmas spiedzis, iedomājoties par Kortniju Lovu.
music, 1998

Six Days Seven Nights

6.0
Lai arī es to nezināju, šai filmai ir diezgan "kruts" režisors. Izcelšanās ziņā, ne tādā ziņā kā labs. Ivans Reitmans ir Slovākijā dzimis ebrejs, kas uzaudzis Kanādā un kā producents piedalījies daudzās vairāk vai mazāk labās filmās.
film, 1998

Dizzy Up The Girl

6.5
Fanot par Goo Goo Dolls, cik es nojaušu, nav labs stils. Tāpēc es arī nefanoju. Vai arī es nefanoju par šo grupu neatkarīgi no tā, labs vai slikts stils tas būtu.
music, 1998

Douglas Adams` Starship Titanic

6.0
Šo veidojumu savā kompī es ielādēju pirms dažiem gadiem, bet nekādi nevarēju saņemties to izlasīt. Vispār es jau neesmu nekāds dižais e-grāmatu cienītājs, drīzāk otrādi.
book, 1998

Romantic Tragedy`s Crescendo

5.0
Nē, nupat man metāls ir jau patiešām pilnīgi piegriezies. Un ko citu var gaidīt, ja tu diendienā to vien dari, kā to klausies? "Macbeth" ir kārtējā gotiskā metāla grupa, kas, kā jau ierasts, pārstāv rokmūzikas ziņā apšaubāmu zemi - Itāliju.
music, 1998

Garage Inc

7.0
Šo Metalikas ierakstu nedaudz saīsinātā veidā - 80 minūšu apjomā, biju pat iecepis matricā, kas liek domāt, ka savulaik biju radikāls Metallica cienītājs. Protams, ka vienīgais iemesls kaut ko tādu klausīties, bija apziņa, ka Metallica ir mega stilīga metālistu grupa, par kuru fano visi krutie ļaudis.
music, 1998

Identity

8.5
(valoda: krievu). Otrajā Kunderas romānā, kuru izlasīju sava brauciena uz Ženēvu laikā, čehu autors pievēršas cilvēku īstenuma un samākslotības tēmai. Tā centrā ir pāris - viņš un viņa (paskaidrojums seksuālo minoritāšu jautājumu ekspertiem), kuru attiecības virzās lieliski līdz kādai mazai nejaušībai: viņa, lai neskaidrotu viņam, kādas domas viņu satrauc (patiesībā - nekādas īpašās), pasaka, ka vīrieši uz viņu uz ielas vairs neatskatās un ka viņa par to ir apbēdināta. Viņš, lai sievietei darītu dzīvi vieglāku, nosūta viņai anonīmu vēstuli kā "stalkeris", kas viņu izseko. Viņa sāk mēģināt noskaidrot, kas šis viņas izsekotājs varētu būt, un sākumā šis pavērsiens viņu attiecībām pat nāk par labu - viņa sava anonīmā apbrīnotāja iespaidā (un ietekmējoties no viņa vēstulēm) sāk vairāk pievērst uzmanību savai ārienei, jūtas atbrīvotāka utt. Taču problēmas rodas brīdī, kad viņa saprot, ka anonīmais autors ir viņas pašas draugs. Proti, viņa padomā, ka tas ir kaut kāds viņa dīvains plāns (viņš ir diezgan greizsirdīgs), lai pārliecinātos, ka viņa teorētiski būtu gatava savu draugu krāpt. Un tad viņa par to kļūst dusmīga, bet, protams, neatklāj viņam, ka viņa zina. Tikām viņš pamazām patiešām sāk nesaprast savu draudzeni un sāk just greizsirdību pret iedomāto sekotāju, kurš gan ir viņš pats. Viņš mēģina šo sekotāju likvidēt, nosūtot vēstuli, ka viņam darba dēļ uz ilgāku laiku jāaizbrauc uz Londonu, bet viņa, savukārt, paziņo draugam, ka viņai esot jādodas uz Londonu, turklāt tā, ka viņš saprot, ka viņa zina, ka tas tips nemaz neeksistē (vispār - diezgan frīkaini). Jebkurā gadījumā viss noiet tik tālu, ka viņa ir spiesta iesaistīties Londonā kaut kādās trakās orģijās, bet beidzas viss ar to, ka viņa pamostas viņa apskāvienos. Nav tikai skaidrs, kurā brīdī viņa ir aizmigusi - kaut kur tuvu sākumam vai, gluži otrādi, tuvu beigām. Jebkurā gadījumā romāns ir ļoti kompakts, vienkāršs un vienlaicīgi arī ļoti baudāms. Kundera tomēr ir viens no maniem iecienītākajiem rakstniekiem un, šķiet, šādu savu reputāciju viņš nezaudēs.
book, 1998

La Femme Nikita Season 2

7.0
(valoda: angļu/krievu, atkarībā no sērijas). Pagāja diezgan daudz laika, kamēr mēs noskatījāmies kārtējas 22 sērijas, tā vēl izskatās, ka nepaspēsim tikt galā ar šo seriālu līdz manai braukšanai uz Ženēvu (tiesa, nav zināms, kad tā īsti notiks). Salīdzinoši ar pirmo sezonu paliek mazāk skaidrs, who are the good guys and who are the bad guys. Nezinu atkal neko par salīdzinājumu ar Alias, ko neesmu skatījies. Joprojām neapgalvoju, ka šī seriāla dēļ vai traks palieku, skatīties principā ir ok, bet mans galvenais mērķis tomēr it noskatīties līdz galam iespējami ātrāk, lai varētu ķerties pie citām lietām, piemēram, pie "Verdzenes Izauras". Nē, Izauru mēs neskatīsimies, tas tikai tāds sarkastisks joks. Nezinu īsti, kā lai komentē veselu seriāla sezonu, kas turklāt nav pirmā, turklāt esmu pilnīgi aizmirsis, ko rakstīju par pirmo sezonu. Datorefekti ir uzlabojušies salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, tas tiesa, personāži kļuvuši skaidrāki, brīžam parādās arī ļoti interesanti epizodiskie varoņi, vienīgi to likteni paredzēt parasti var ļoti vienkārši. Vispār jāsaka, kā šajā seriālā pietrūkst, tas ir pārsteiguma un negaidītuma efekts, ja salīdzina ar to pašu "Lost" (tiesa, atkal te domāju vairāk Lost pirmo un zināmā mērā arī otro sezonu, nevis to diezgan prognozējamo notikumu virkni, kas mums tiek pasniegta trešajā sezonā).
film, 1998

Bad to the Bone

7.0
(valoda: krievu). Kas pat tipiņu ir tas Džeimss Vodingtons, es tā īsti neesmu sapratis. Skaidrs ir tikai tas, ka viņš ir mazāk populārs nekā Džons Grišams un Dens Brauns, mazāk populārs nekā Salmans Rušdi, Ginters Grass, Viktors Peļevins, Milans Kundera un Kīrans Kārsons. Patiesību sakot viņš varētu būt tikai nedaudz populārāks par Ingu Ābeli. Vismaz tik populārs, lai būtu izpelnījies savu ierakstu Vikipēdijā, Vodingtons nav, līdz ar to mana informācija par šo rakstnieku ir praktiski neeksistējoša. Pamatā viņš rakstot lugas un šaurās avangardistu aprindās esot populārs, bet "Slikts līdz kaulam" esot viņa pirmais romāns. Patiesībā šis romāns noteikti nav no tiem, kas būtu viegli aizmirstami, gluži pretēji. Un ne jau tikai tādēļ, ka tā būtu laba grāmata. Pirmkārt, tas ir līdz šim pirmais romāns par velosportu, ko man ir nācies lasīt. Ņemot strikti, to varētu nosaukt par detektīvu par to, kas nogalina Tour De France dalībniekus. Taču ņemot konkrētāk, tas nav nekāds detektīvs. Jā, laiku pa laikam tur kāds velosipēdists ņem nelabu galu, turklāt kaut kādā mistiskā veidā, iepriekš kļuvis mazliet dīvains. Tā viens Tour de France līderis iet bojā, nokrītot no kraujas, ieraudzījis ceļa vidū vardi, bet kāds cits tiek atrasts piesists krustā. Mitoloģiskajā saturā es īpaši neiedziļinājos, bet skaitās, ka tur esot kāda līdzība ar Homēra Iliādu. Neesmu lasījis, līdz ar to neko nevaru pateikt. Romāna centrā ir pieckārtējs Tour De France uzvarētājs vārdā Akils un viņa komandas biedrs un palīgs Patruls, kurš vienlaicīgi ir arī Akila sievas mīļākais. Abi divi šie sportisti ir neticami saprātīgi, ievērojot to, ka viņi ir sportisti, it īpaši tas attiecas uz Patrulu, kurš turklāt nav īpaši slavas kārs un bez problēmām samierinās ar to, ka viņam mūžīgi tiek Akila uzticamākā ieroču nesēja loma. Vēl romānā aktīvi piedalās kāds ārsts, kas ir izstrādājis savas metodes, kā nodrošnāt velobraucējiem pārsteidzoši labus rezultātus (nav gan īsti skaidrs, kur viņa stratēģija balstās, bet gluži parasts dopings tas noteikti nav). Romāns beidzas ar Akila nāvi, bet Patruls paliek dzīvs, tā varētu teikt. Vispār grāmata ir kaut kāda dīvaina, brīžiem nesaprotama, brīžiem "tizla" (seksa aina starp Patrulu un Akila sievu tiek aprakstīta maksimāli detalizēti un diezgan pretīgi, vēl ir epizode, kur tā pati sieva atceras savu kaut kādu agrāko draugu, kurš sevi un viņu apmierinājis, izmantojot kaut kādu puķi, par seksīgu rakstnieku es Vodingtonu noteikti nenosauktu katrā ziņā). Visubeidzot varu teikt, ka šādu grāmatu ir vērts izlasīt un ir vērts neizlasīt, vispār man gribētos tagad kaut kur braukt ar velosipēdu, varbūt ne gluži Tour De France piedalīties, bet kaut vai uz darbu pabraukāt ar velo, taču saprotu, ka laikapstākļi tam nav sevišķi piemēroti. Kā man nepatīk mūsu garās rudens/ziemas sezonas!
book, 1998

Rather be hated than ignored

6.0
Es patiešām brīnos, kādā veidā es tiku pie šādiem ierakstiem, kā šis Lower Class Brats albūms. Tas ir tik neinteresants, ka man par to pat rakstīt slinkums - tāds garlaicīgs pseidopankroks, kādu esmu dzirdējis simtiem un tūkstošiem reižu. Ja tevi interesē, pēc kā tas izklausās, paklausies pats, man patiešām nav šobrīd iekšā kaut kā baigi iedziļināties tā analizēšanā. Principā jau tam nav ne vainas - tas ir kaut kas līdzīgs Toten Hosen mūzikai, tāds nenopietns, pietiekoši popsīgs un jautrs, ne pārāk smags, ne pārāk politisks, pietiekami ātrs un tā tālāk. Bet - tas nav nekas īpašs. Šis ir viens no tiem ierakstiem, kurus ir vērts iegādāties tikai tad, ja tu esi kāda grupas dalībnieka ģimenes loceklis vai arī ja tu vēlies izcelties ar to, ka klausies tādu pašu mūziku kā citi, bet tikai mazāk populāru mūziķu izpildījumā. Un jā - viņi ir Oi! stila panki, tā ka viņu īstā vieta ir krogos un bāros un citās dzertuvēs. Bet es esmu atturībnieks, tāpēc diez vai man ar LCB ir pa ceļam. Piedodiet, zemākās šķiras draņķi, man jūs neesat nepieciešami!
2008-01-04 17:31:49
music, 1998

Nu-Clear Sounds

6.5
Ja pavisam godīgi, bet patiešām pavisam godīgi, es nezinu, ko šis ieraksts dara manā mūzikas kolekcijā. Laikam tas tur parādījās, jo tolaik bija kaut kāda viena "Ash" dziesma, kas man tīri labi patika, bet tā ne tikai nav atrodama šajā diskā, bet es pat nezinu, kas tā bija par dziesmu un pēc kā tā izklausījās. Par "Nu-Clear Sounds" varu teikt, ka tas ir divdaļīgs albūms - ieraksts, kurā sadzīvo melodiski vienkāršas dziesmas un dziesmas ar spēcīgu ģitāras zāģa elementu. Lai gan vispār es tipiski esmu smagākas un aktīvākas mūzikas cienītājs, "Ash" gadījumā man tuvākas šķiet klusās dziesmas. Tikām kamēr "Projects", "Death Trip 21" vai "Fortune Teller" ļoti nosacīti ir nosaucamas par foršām dziesmām, "Nukleārās skaņas" spēj piedāvāt arī kaut ko jaukāku. No enerģiskajām dziesmām vienīgā patiešām foršā ir "Jesus says". No tās teksta man gan neizdodas saprast, ko tieši Jēzus saka, bet par to es neuztraucos. Vispār jāatzīst, ka no satura viedokļa vairums "Ash" kompozīciju ir visai bezjēdzīgas un līdzīgus tekstus arī es visādiem poetry.com konkursiem esmu rakstījis. Par albūma labāko dziesmu uzskatu atmosfērisko "Folk Song", kas gan nav nekāda tautasdziesma, bet tikai draudzīgs folkroks. Vēl arī "Aphrodite" ir skaista, bet nezinu, kaut kā "Ash" laikam nav mana grupa. Es varu šādu mūziku klausīties, bet gluži tāpat kā kurmītis var nerakt, es varu "Ash" arī neklausīties un nejusties neko bēdīgs bez šīs grupas daiļrades.
music, 1998

Max Frisch, Friedich Duerrenmatt: Briefwechsel

7.0
Eigentlich hatte ich ueberhaupt keine Ahnung, dass Frisch un Duerrenmatt bekannt waren. Ok, es ist ja kein grosses Wunder - die Schweiz hatte nur zwei ganz grosse Schriftsteller im 20-ten Jahrhundert und sie waren ja auch Menschen derselben Epoche. Obwohl ich eher naeher zu Duerrenmatts als zu Frisch`s Werken stehe, muss ich sagen, dass aus diesem Briefwechsel es ganz klar folgt, dass Frisch ein sympatischer Typ als F.D. gewesen ist. Wenn man ihre Freundschaft als das Sujet des Buches beschreiben kann, dann beginnt alles mit einem Brief von Frisch zu Duerrenmatt, in dem der damals schon beruehmte Schriftsteller seinen juengeren Kollegen fuer sein erstes Werk lobt, der Duerrenmatt ist natuerlich froh darueber und sie werden Freunde. Spaeter geht es aber mit der Freundschaft immer schlechter, da sie einander zu kritisieren beginnen und Duerrenmatt schreibt auch in der Presse toedliche Kritik von Frisches Werken. Frisch fand das nicht toll und ausserte auch seine eigene Meinung. Am Ende sprachen sie miteinander nicht mehr und schrieben auch keine Briefe und starben fast gleichzeitig. So geht es.
book, 1998

Die Kassiererinnen

6.5
Zum ersten Mal wird hier was auf Deutsch geschrieben. Es ist eine lange Zeit her, seit ich meine Deutschkenntnisse ueberhaupt verwendet habe. Leider ist der Roman "Die Kassiererinnen" keine glaenzende Moeglichkeit was besonders schoenes zu sagen. Der Held des Romanes ist ein typischer Verlierer, der keine gute Arbeit hat und der gerne Kassiererinnen in einem Laden beobachtet. Zudem hat er noch eine Frau mit der er etwas einer Liebe aenliches hat. Der Typ ist nicht 100% normal, z.B., er kann nicht selber einkaufen un fragt einen Bekannten fuer sich Hosen zu kaufen. Der Bekannte aber ist auch ein Freak un er braucht die Hilfe des Heldes in Zimmer Saueberung, ausserdem hat der die ganze Zeit irgendwelche grosse Plaene, die er nie wirklich durchsetzt. Die Frau des Heldes kann nicht ihren sterbenden Vater im Krankenhaus besuchen, weil sie eine Angst vorm Sterben hat, deswegen geht der Held zu dem Vater, obwohl er ihn nicht kennt. Wie man schon sehen kann, alle Personen in dem Buch sind ziemlich verwirrt. Wie es schon oefters passiert, kann ich nicht sagen, dass ich das Buch ueberhaupt nicht mochte, leider war das sehr, sehr weit von einem ausergewoehlich spanenndem Buch. Mit Wilhelm Genazino kann man nicht schlecht Zeit verbringen, aber seine Buecher koennen einen Mensch (mich) nicht aendern.
book, 1998

Perennial Favourites

7.0
Kad es pirmo reizi izdzirdēju šo grupu, tā mani patiesi šokēja - es nebiju domājis, ka 90tajos vēl kāds spēlēja šādu mūziku. Kaut ko līdzīgu vāveru riekstu spiedējiem spēlēja vēl pirmskara Eiropā un patiesībā šāda mūzika - diksilendisks svings - man allaž ir labi patikusi. Tiesa, ar laiku esmu apjautis, ka nekā tik unikāli kruta šajā grupā nav, ka tajā nav nekā jauna, ka tajā nav nekā paliekoša, taču šādai mūzikai tāpat nav nekādas vainas un, ja es gribu pozitīvas noskaņas, SNZ ir to iegūšanai laba mūzika. Protams, ne visas dziesmas ir labas, galvenokārt man patīk jestrie gabali, jo viņu dziedātājai gan ir visai forša seksīga Biliju Holideju imitējoša balss, tomēr es vienmēr izvēlēšos "Suits are picking up the bill" un nevis "Low down man" tikai tāpēc, ka pirmajā ir kaut kāda jaunatnīga divdesmito gadu energija. "Ghost of Stephen Foster" paņem kaut kādas intonācijas no Kusturicas filmām un tur pietrūkst tikai smieklīgas čigānu izrunas angļu valodai, lai es ieraudzīto arī melno un balto kaķi. Vēl viens foršs gabals ir "Fat Cat Keeps Getting Fatter". Savukārt tādi gabali kā "My Drag" patiešām ir "a drag". Albūma pēdējās dziesmas visas lielākoties ir ne pārāk aizraujošas un labi būtu raksturojamas ar vārdiem "album filler", taču es varētu to "vāverēm" piedot, apgalvojot, ka tajā laikmetā, kuram šī grupa cenšas līdzināties, garās plates formāts vēl nebija izdomāts (vai arī nebija izplatīts, man principā vienalga).
music, 1998

Wegen Reichtum geschlossen

7.5
Amazingly despite being written by a German playwright that I haven`t even heard of "Closed because of richness" proved to be quite a nice little comedy. Max and Rosa, his wife, suddenly win a lot of money (it`s not mentioned how they win it) - 11 millions in total. After that they close their little shop and start having fun from life. Since neither of them is prepared for that sort of situation what they do is simply buying junk and throwing money away as if it was won in a lottery (and it probably was). They encounter a lot of people that want to benefit from their stupidity and they allow those people to achieve their goals. Max and Rosa are basically good-for-nothings that could have done fairly well when they were normal people but money spoils them instantly. I doubt that this play has any lasting value but I can imagine fairly well to see this performed on stage and I suppose I would like it there as well.
book, 1998

Sphere

6.0
Dustin Hoffman, Sharon Stone, Samuel L. Jackson. That`s impressive, isn`t it. A strange spaceship is found in the pacific ocean that seems to have been there since the 1700s. A group of scientists including the already mentioned trio and a guy whos name I`m not familiar with gets on the board of the ship and discovers a strange goldlike sphere. It proves that the sphere is a living thing and that one can enter it. The trio of stars are the only survivors in a submarine after the others die under strange circumstances and they have to find out who the strange fellow named Harry communicating with them is, also needing to stay alive. I can`t really say that this was a smart film, not really. It was a bit strange, a bit creepy but not particulary good. Sci-fi may be one of my favourite genres but not every film in it is good. Talkin` about "Sphere" I gotta say there`s nothing really in it that will make me remember much about the film in the years to come. Basically a throwaway.
film, 1998

Filth

8.0
What on earth made me classify in this factoid UK as a whole country? Only my own stupidity can be blamed. Would I otherwise have to call Well a British writer? Hell, no! This guy`s from Scotland, and everybody knows that the Brits are usually considered to be English. And from "Trainspotting", another one of Welsh`s works we know that the English are nothing but wankers. What Welsh does is write in his Scottish dialect which is a bit hard to get for a non-english person like my humble self. All those weird words starting from `ken` instead of `know` and going all the way from that occasional `wee` meaning `small` you have to be alert that the language isn`t always very easy to get through. The story we hear is mostly the inner monologue of a corrupted cop named Bruce Robertson and of his typeworm who apparantely doesn`t have a name. The cop has to solve a case of a black guy being murdered but he doesn`t really care aboot it `cos there`s enough drugs, shagging and mocking his colleagues to fill his life with everything he needs. Basically Bruce is an asshole. Even if he has a somewhat positive attitude towards some person he still prefers to fuck this persons life up in a way only he can - because he`s a smart asshole for sure. He can be nice if he wants to because he knows how to play his little games. And the only thing he can`t really cope with is that tapeworm of his, who`s not letting loose. Although I hate the kind of person like Bruce Robertson and all his putting the beef in hoors (in the arse mostly) is disgusting the book still is a pretty cool one. The only thing that bothers me is the fact that Welsh is kinda a writer of limited capabilities - once he found his brand of writing he doesn`t get too adventurous sticking to the slang, to the drugs and to Scotland.
book, 1998

Gran Tourismo

7.0
Swedish rock music isn`t considered as the top level pop ever provided. Ok, they got ABBA, but that was way back when people differed from apes only by the fact that they mated with their females instead of those of gorrilaz (a cool band, by the way). Then there was Ace of Base, but they never recorded anything as powerful as "Ace of Spades" so why should we bother about them. Army of lovers? Nah, better try "Lovefool". That`s the song that made Cardigans famous, a thing they never would have thought to be possible, had they become a "Metal Machine Music" tribute band. Since they wrote poppy rocky stuff instead, their miracle became true, and they were not only the first band on the moon, but the first band off the moon as well. So, they came up with Gran Tourismo (Gran is the short form for grannie), a concept album about an old woman travelling all the way to Lykopping to see a football game between the local team and FC Fredrickhaven. No, there`s no granny and no football in sight, this is a bit agressive rock album with vocals by an angel. Actually the music is pretty good, but how good is pretty good anyhow? Is it worse than jolly good? And how does it compare with "quite good", "goodies" and "holy cow, what a shitty piece of cake!"? I don`t know.
music, 1998

Shakespeare in Love

8.0
It makes me wonder how I managed not to see this film until yesterday. Not only did it win a heap of Oscars in the size of... a rather big heap of Oscars, but it had the screenplay written by Tom Stoppard, one of my favourite playwriters, the author of the legendary "Rosencrantz and Guildenstern are dead". The title role is played by Joseph Fiennes, brother of Ralph Fiennes, but there is be no performance of Elton Wilde reading poems by Oscar Wilde in sight. William Shakespeare is young, a bit crazy and in a desperate need to finish his latest play "Romeo and Ethel, the pirates daughter". Yet when he meets Viola - a rich man`s daughter and a passionate lover of theatre - good ol` William falls in love and his never existing story about pirates falls apart. From this film you learn to know what the spectators at theatres around the world want - comedy with dogs and blood, blood, blood. Quoting the film about Ros and Guil: "Well, we can do you blood and love without the rhetoric, and we can do you blood and rhetoric without the love, and we can do you all three concurrent or consecutive. But we can`t give you love and rhetoric without the blood. Blood is compulsory. They`re all blood, you see." This film isn`t essentially the best I`ve seen in ages but it`s essentially a very good one.
film, 1998

Achtung Baustelle

6.0
Who knows why I read something like this. This is supposed to help you learn to read better than you did before - to get more meaning from a text, but I say - it makes very little sense to me. Probably because I didn`t pay attention. All but a short part of the book telling about the life of imprisoned criminals participating i a writers club - it`s really professionally written and interesting to read. Otherwise there`s some analysis of quotes by some famous writers but since those quotes are neither witty nor smart, I don`t need to know much more about them. And detailed biographies of Prouste and Joyce don`t leave such a strong imperssion upon me neither.
book, 1998

Premonition

7.0
John Fogerty was the leader of one huge rock`n`roll band - "Creedence Clearwater Revival" - and after that he has recorded quite a lot of solo work. In mid nineties he had one of his comebacks, and this is when this concert was recorded. I must admit that I had never heard before a major part of those songs on the album, but since he does many of the CCR numbers, the concert is interesting enough. His band sounds quite powerful and his vocals haven`t aged that badly. "Bad Moon Rising" is almost as good as it was in the sixties, but "I Put A Spell on You", while being performed quite solidly doesn`t match the performance at Woodstock in 1968, which is no wonder, of course. The newer material is also quite good, although certainly not groundbreaking. John never was a real revolutionary in the music business and he doesn`t become much more radical while getting older. Still this is a very nice concert for people who like that old time R`n`b sound from the days when r`n`b didn`t mean something similar to rap music with some sweet sounding nonsense replacing real music.
concert, 1998

Big Fish

7.0
It`s a pretty rare thing to me - to read a book after watching the film based upon it. But since I really loved Tim Burton`s film, and this book ain`t no novelisation - it came out 5 years before the film - I decided to give Mr. Wallace a try. The story is, of course, similar to that of the film - Edward Bloom is dying and his son William is recollecting the memories of his father`s life. But there are some quite major differences between the versions. The film is a real fairy-tale, whilst the book has some dreadful moments in it. For example, the village that no one can leave. In the film no one can leave it because they must give up their shoes. In the book - an angry dog comes and bites off people`s fingers so they would be crippled like everyone else in the village. And Edward Bloom himself doesn`t have that great of a life as he did in the film. It`s less romantic, I suppose. But his death is a bit more interesting in the book - with four different endings of Bloom`s life. The actual ending is similar to that of the film but I still say that this is the rare case there the film has outmatched the book, although the book itself isn`t bad, it just isn`t that great.
book, 1998

A Friend

6.5
Amazing isn`t it - to read a book that has been written buy a person only less than ten years older than you (if you`re 20 and not 65 that is). And Arjouni is just the guy. It seems that he`s mainly writting some detective crap, but this book can wisely balance on the right side of the mud puddle where such authors occasionally fall. The title story "A friend", for example, is a beautiful tale about a hitchhiker who gets a ride from a theatre director who needs a person to immitate being his friend for a weekend. It turns out that Archie (that`s his name) isn`t the only acting person at the party, and even when he believes that he actually has achieved some sort of friendship with his supposed friend (I don`t mean "friend" in the sexual way), it`s nothing but acting in the reality. The story "The inner" is a strange tale how a man is taken hostage at a bank robbery and he develops the so called Stockholm syndrom in him but still kills the bank robber in the end. And there`s another nice story about a family that illegally keeps an undertendant from abroad and gets awarded for it, despite how bad they treat him. And "In peace" tells the story of a rich city guy starting a country life. But the two other stories are not that good - "The Black series" is the usual gangster stuff we get in the second hand literature nowadays, while "Visit of the pope" makes no sense. If there had been only the four best stories it would have been a great book, but so it is just ok.
book, 1998

Harry Potter and the Chamber of Secrets

5.5
I guess I don`t need to provide you too much information on Harry Potter. But just to follow the form of my reviews I will provide a bit of information. As a child of wizards Harry got a scar on his forehead when an evil wizard named
book, 1998

A Very Modern Love Story

5.0
Where can a modern love story take place? Of course, on the internet. And it`s the place where Beverly and Maximilian meet one another. The book consists of chat messages and e-mails - it`s just like a traditional epistholar novel with the slight change that each letter has a recepients address having the @ simbol in it and a subject. Otherwise it`s quite trivial - she`s married, he isn`t. She`s happy in her marriage, until she accidentally has a one night stand with him without knowing that it was the person she had been sending emails for quite some time. They try to overcome this misunderstanding, and the more they get to know each other the more they love one another. They meet one more time and later decide to stay together, but on his way to meeting her Max`s plain crashes and he dies. Romantic, isn`t it? In the first few chapters the form of the book seems quite fresh but while I continued reading after the novelty factor had worn off it turned out that there wasn`t that much in this book. Even if you write a trivial story in the binary form it still remains banal, no matter how artsy you try to be.
book, 1998

Crna Macka, Beli Macor

8.0
Šī bija filma, kas man atklāja Kusturicu. Iepriekš par šādu režisoru nebiju pat dzirdējis, bet pēcāk kļuvu par vidēji lielu viņa talanta cienītāju. Šajā darbā Emirs K. prezentē savu iecienītāko tematiku - rāda Dienvidslāvijas čigānus viņu priekos un bēdās, to visu ietērpjot trakā balagāna komēdijā. Šī nav intelektuālā Eiropas komēdija, kādu varētu gaidīt no... nezinu kā. Šī ir traka un jautra filma par čigāniem, kas vēlas precēties, par čigāniem, kas nevēlas precēties, par čigāniem, kas ir parādā naudu citiem čigāniem, par čigāniem, kas gandrīz nomirst un par čigāniem, kas tiek iemesti sūdu bedrē, par čigāniem ar nesmukiem zobiem, par čigāniem, kas mīlējas pļavā, par čigāniem, kas pērk preces no krievu jūrniekiem, par čigāniem, kas zaudē visu naudu azartspēlēs, un, protams, šī ir filma, kurā tu vari dzirdēt tehno remiksā ģeniālo "Pit Bull". Pārsmiešanās ir garantēta, un tas arī ir Kusturicas mērķis.
film, 1998

American History X

7.0
Edward Norton is an ex-skinhead leader that wants to stop his brother from following his footsteps. The film is quite strong although I have to admit that all the black characters lack depth. Though I don`t mean to tell that the movie has a racist message, of course it doesn`t. The basketball scene is lame, but nevermind that. At one stage it seemed to me that the film might have a compelety idiotic happy ending, but it didn`t, and that`s really good (not that the actual ending was that great but at least it didn`t smell likek saccharine).
film, 1998

Von der Schwierigkeit Westler zu werden

7.5
An autobiography of a eastern-german writer who flew from Eastberlin into the west side and in the end was dissapointed with both of them. He even compares the choice between socialism and capitalism to a choice between plague and cholera. Of course, the author doesn`t pretend that everything in the world is bad but still it is a bit of a depressing book. An interesting part is where the author tells how he read the file the Democratic Republic of Germany had on him and how he discovered which of the people he knew were contributing to that file, but there is no anger or lust for revenge in his words for Schesinger can easily understand that those people themeselves also were the victims of the system.Quote: "The West-germans have succeeded in becoming just like the Americans, only with a better beer."
book, 1998

Velvet Goldmine

7.0
The beginning was pretty impressive - as Oscar Wilde says "I want to a pop idol". Cool, I say. So was the first scene from the seventies - all the running hipsters and the completely out of place looking Jack Ferry who`s on his way to participate in a silly hoax. Brian Slade (David Bowie lookalike) being shot also was a part of the good things to come out of the movie. Sadly that`s it. In the duration the film has very little to offer - there`s the bisexual Slade who becomes a glam star, Jack Wilde - a mixture of Iggy Pop and Lou Reed who looks like Curt Cobain and is also bisexual. What else? There`s a journalist in the 80s who wants to find out what really happened to Brian Slade after his false death. It may look good on paper but even for a huge fan of rock music it is not a very good movie. First, the image sucks, `cause who can really stand that ugly glam style? Bisexual shit doesn`t really confront me, for I don`t find it that special. The music could be better and so could be the plot. Probably the worst take on rock music in my experience. I haven`t seen `Sid and Nancy` though.Correction: Music is good enough but it still doesn`t save the film.
film, 1998