Nick Cave and the Bad Seeds

Kicking Against the Pricks

8.5
Šo, vienu no pirmajiem Nika Keiva ierakstiem pēc Birthday Party izjukšanas, biju jau kādreiz iepriekš klausījies un tolaik man diezgan izteiktas antipātijas bija izraisījis tas, kā viņš izpilda klasisko "Hey Joe". Šodien, kad man ir salīdzinoši labs noskaņojums pēc LU dabūta 7nieka, arī "Kicking against the pricks" nav ne vainas. Patiesībā šim ierakstam gan laikam arī citreiz nav ne vainas - kā nekā dziesmas lielākoties ir lieliskas un izpildījums arī oriģināls, atmiņā paliekošs. Personal favourites: "Long black veil" (nezinu, ar kuru izpildītāju man šī dziesma visvairāk asociējas, bet esmu pārliecināts, ka gandrīz neviens to nespētu ierakstīt tik pārliecinoši kā Keivs un kompānija). Tāpat uzslavu pelnījusi viņa versija Ledbellī dziesmai "Blakc Betty", kas izpildīta maniakālā un gandrīz tīrā akapella veidā. "All Tomorrows Parties" ir Keiva veltījums saviem garīgajiem vecākiem - Velvet Underground - un tas ir viens ļoti pārliecinošs veltījums. Vispār te nav pat vajadzības slavēt dziesmas pa vienai, jo lielisks ir ieraksts savā kopumā, iespējams, tiesi sadalīts fragmentos tas vairs nav tik labs, bet kā vienots veselums - riktīga odziņa.
2007-01-17 00:00:00
music, 1986

Henry`s Dream

8.5
Patiesību sakot, es tādu sapni kā Henrijam nevēlētos, jo tas ir visai drūms. No otras puses tas ir arī vairāk nekā vienkārši skaists un ne velti tas skaitās viens no labākajiem Keiva albūmiem, lieliski sevī kombinējot skaistumu, dusmas, sāpes, bezspēcību, vardarbību, Dievu un vēl kas lai zina ko. Kāds gan vēl varētu būt albūms, kas sākas ar himnisko "Papa won`t leave you, Henry", pārejot liriskajā "I had a dream, Joe", kas pāriet vairs ne tik ļoti liriskajā "I had a dream, Joe", ar tādām dusmām, kādas the Clash no sevis reti varēja izspiest. Vēl te parādās burvīgā kompozīcija "Christina the astonishing" un kolosālais "Jack the Ripper". Vispār tas patiešām ir tāds ieraksts, kuru var klausīties vienu reizi pēc otras un tas paliek tikai arvien foršāks. Un man patlaban nemaz nav tāds noskaņojums, lai klausītos kaut ko drūmu, bet Keiva dēļ varu arī uztaisīt kādu izņēmumu.
2006-08-24 00:00:00
music, 1992

Push The Sky Away

8.0
Šovasar man ir apņēmība Niku Keivu skatīt vaigā Polijā notiekošajā Open&39;er festivālā. Vai šai apņēmībai būs lemts īstenoties, vēl ir nopietns jautājums, bet nekad iepriekš man nav bijis pat apņēmības, tādējādi - progress ir acīmredzams.
2013-03-27 07:12:07
music, 2013

Skeleton Tree

8.5
Skeleta koks vai koka skelets varētu pretendēt uz patiesi skumjākā Keiva albuma statusu. Arī parasti Niks nav izcēlies ar pārmērīgu noslieci uz jautrībām, bet šī ieraksta tapšanas apstākļi īsti neparedzēja daudzveidīgas noskaņas - tas tapis pēc traģiskās Keiva dēla nāves, un vismaz daļu savas sāpes pilnīgi noteikti viņš izkliedz šajā albumā.
2017-11-03 07:11:19
music, 2016

Koncerts Varšavas Torwar arēnā

9.5
Niks Keivs jau kādu laiku manā uz papīra nefiksētajā saistošo koncertmūziķu listē ir drošs A saraksta iemītnieks - viens no tiem retajiem māksliniekiem, kurus gribu redzēt tādā mērā, ka esmu gatavs braukt uz viņu koncertiem Eiropas robežās, nevis gaidīt mākslinieku ieripošanu piemājas dārziņā. Tā tas ir tālab, ka mani Keiva daiļrade interesē tagadnes, nevis pagātnes formā. Jā, protams, bišķi cits smeķis būtu redzēt The Bad Seeds tajā sastāvā, kad tur vēl spēlēja Bliksa Bargelds un Miks Hārvijs, tomēr tas nebūt nav pamata priekšnoteikums - centrā tomēr ir pats Keivs, un nav jau arī tā, ka tagadējais The Bad Seeds sastāvs būtu sapulcināts pirms pāris gadiem: Sevedžs un Keisijs ar Keivu spēlē kopš 1990. gada, Vailders - jau no 1985., Sklavunos - kopš 1994., Eliss - 1996., un vienīgi Džordžs Vjestica par Slikto sēklu dalībnieku kļuva tikai pirms 4 gadiem.
2017-10-25 03:21:45
concert, 2017