Kazhes pierakstu burtnīca

Nevaru to nosaukt gluži par Normja "ieteikumu" skatīties šo filmu, bet, protams, zināma loma viņam bija tajā, ka mēs ar Lieni "Eragonu" noskatījāmies. Pirmkārt, vērts pieminēt, ka filmas pamatā ir 15 gadīga puišeļa sarakstīta grāmata, kas zināmā mērā iezīmē ierobežojumus, ar ko šajā darbā nākas saskarties - un pirmais no tiem ir zems oriģinalitātes līmenis. Kā apgalvo eksperti, sižetiski "Eragons" ļoti daudz esot aizņēmies no "Zvaigžņu kariem", taču es šo sāgu redzējis neesmu, līdz ar to nevaru spriest. Līdzības ar Tolkienu gan var saskatīt ļoti vienkārši. Sižets kompaktā veidā ir sekojošs: pasaulē kādreiz valdīja pūķu jātnieki, bet viens no viņiem kaut kāds Galbatorikss (vai līdzīgā vārdā dēvēts; atveido John Malkovich) visus viņus (jātniekus un pūķus) apslaktēja un pats kļuva par karali-tirānu. Princese Arja kaut kādā nenoskaidrotā veidā nosūta zemnieku puikam Eragonam zilu spīdīgu akmeni, kuru tas mēģina pārdot, bet neviens to nepērk un izrādās, ka tā ir pūķa ola, bet Eragons (kura vārds patiešām skan visai līdzīgi vārdam Aragorn no Gredzenu pavēlnieka) ir diženais varonis, kura atnākšana tiek paredzēta jau tūkstoti gadu. Kaut kāds aizdomīgs tips, kas kādreiz ir bijis pats pūķa jātnieks - Jeremy Irons atveidā - ņemas šo apmācīt. Protams, kā jau tāds tīnis Eragons īpaši neklausās padomos un izteikti viņa vainas dēļ Broms (Irons) iet bojā, lai gan nekāda vainas sajūta viņam no tā, protams, nerodas. Toties Eragonam izdodas no sliktā Durzas (kaut kāda veida spoka) rokām izvilkt laukā Arju, pēcāk filmas noslēguma lielajā kaujā viņš nogalina arī Durzu, kas laikam gan ir bijis sliktā Galbatoriksa labā roka.