Kā Kūtnieku Augusts iebrucējus no kosmosa apturēja

Bija 1999. gada vasara. Ja jūs vairs neatminaties to vasaru, varu pastāstīt, ka tajā allažiņ pieturējās silts un saulains laiks, ja laiks būtu bijis citāds, tad arī šis stāsts būtu bijis pavisam citāds un citāda varētu būt visa dzīve mūsu pasaulē. Kādā svelmainā dienā Kūtnieku Augusts, pazīstamais sabiedrības mīlulis un donžuāns, izklaidējās Jūrmalā ar dažām slaidām blondīnēm. Kūtniekam bija labs noskaņojums, viņš pat apsolīja divas no blondīnēm apprecēt, bet tad, ak vai, debess piepeši satumsa un nekāda sauļošanās vairs i iespējama nebija. Blondīnes aizvainoja Kūtnieku sakot, ka viņš nekam neder, ja pat kārtīgu laiku sagādāt nevar. Augusts, saprotams, iesvilās svētās dusmās un pateica, ka viņš tūlīt pat kāpšot debesīs un mākoņus padzīšot. Blondīnes pasmējās par Kūtnieka vārdiem un aiztinās kopā ar kaut kādu mīklaina izskata ārzemnieku. Ne Kūtnieks, ne arī kāds cits pēc tam vairs neatzīstas šīs blondīnes sastapis, protams, var būt, ka slēpj, bet kas lai to īsti zina.

Tā nu Kūtnieku Augusts bija palicis gluži viens, un viņam tas nemazām nepatika. Augusts nolādēja slikto laiku un nolēma, ka jāmeklē kādas mazāk prasīgas meičas, kad pēkšņi viņš saprata, ka dažas lietas nav gluži tādā kārtībā, kā tām vajadzētu būt. Kūtnieks visā apkārtnē nemanīja nevienu meiču, manāmi bija tikai dažādi vecuma vīri, galīgi bērni un pāris pensionētas tirgus tantiņas, kuras nu gan pludmalē nemazām neiederējās. Kā izrādījās, arī pārējie vīrieši bija pamanījuši savu sievu un draudzeņu pazušanu. Ieraudzījuši, ka pludmalē atrodas arī pazīstamais sabiedrības mīlulis un donžuāns Kūtnieku Augusts, viņi nolēma, ka neviens cits kā šis pazīstamais sabiedrības mīlulis un donžuāns pie visām pasaules bēdām vainīgs nemaz nevar būt. Tā nu šie nolēma, ka vajadzētu to pazīstamo sabiedrības mīluli un donžuānu nolinčot, Kūtnieks nojauta šo vīru nodomu, tāpēc ņēma kājas pār pleciem un joza, kur rādīja acis. Kūtnieks jau kopš bērnudārza laikiem bija pazīstams kā labs skrējējs, tāpēc dažādi nodzērušies un nopīpējušies veči sāka drīz vien atpalikt. Kūtnieks jau bija skrējis kādas dažas labas stundas, kad ievēroja, ka no sekotājiem ir tik stipri atrāvies, ka neviena pat manīt nevarēja. Tad nu Kūtnieks aizgāja uz dzelzceļa staciju, nopirka biļeti un laidās mājas virzienā. Augustam bija priekšā tāls ceļš- kā nekā jābrauc no vienas Jūrmalas uz otru, tāpēc viņš jau iepriekš nolēma nepalaist garām iespēju iepazīties ar kādām glītām meičām, lai attaisnotu savu sabiedrības mīluļa un donžuāna reputāciju. Bet te gadījās tā, ka vilcienā bija tikai dažāda vecuma vīrieši un pensijas vecuma ogotāju un sēņotāju žanra tantiņas. Augusts kārtīgi nolamājās par savu neveiksmi, tāpēc nolēma vismaz izgulēties. Taisni uz to laiku, kad vajadzēja celties, lai kāptu ārā, Augustu uzmodināja dziesma. Protams, Augusts vēl īsti nepamodies cerēja, ka viņu modina skaistas meičas, kas sapratušas, ka viņš nav neviens cits kā pazīstamais sabiedrības mīlulis un donžuāns Kūtnieku Augusts. Bet, vai tu re, nekā nebija. Tik dažas pavecākas koristes, kas sacentās dziedāšanā ar vecām čigānietēm- cigarešu pārdevējām. Tad nu Augusts kāpa ārā no tā vilciena un gāja uz savu māju. Pirmais, ko viņš darīja, veica pārbaudi, kas zvanījis. Auto atbildētājā bija dzirdamas dažādas jaunu sieviešu balsis, tāpēc Augusts nolēma kādas no viņām apzvanīt, lai nejustos tik vientuļš. Bet kaut kā gadījās tā, ka itin neviena no viņām necēla klausuli, vienīgā atbilde, ko Augusts sagaidīja, bija dažu saniknotu vīru lamāšanās un vecās mātes lamas, ka viņas mīļā mazmeitiņa tā aizrāvusies ar to pazīstamo sabiedrības mīluli un donžuānu, ka izsviesta no skolas. Šādas sarunas Kūtniekam nepatika, bet tā jau nebija galvenā ķibele- viņam radās aizdomas, vai tik nav nez no kurienes izlīdis kāds cits donžuāns, kas pārāks par pašu Kūtnieku Augustu, un šis nezināmais donžuāns varētu būt aizvīlis visas Kūtnieku Augusta draudzenes.

Šādas domas Augustu pavisam sakaitināja, viņš nolēma atpūsties un ieslēdza televizoru. Savādi, bet televīzijas ziņās jauno un skaisto diktori, kuru, starp citu, Kūtnieks pazina arī personīgi, nezināmu iemeslu dēļ aizstāja kāds paresns kungs, kas parasti bija reklamējis notievēšanas līdzekļus. Šis tuklais kungs kaut ko stāstīja par pasaules mistērijām un cilvēku pazušanām, līdz Kūtnieku Augustam pieleca, ka visas viņa draudzenes ir tieši pazudušas. Tas radīja nelabas bažas. Kur šīs ir? Kā viņas drīkstēja pazust, nebrīdinot pazīstamo sabiedrības mīluli un donžuānu Kūtnieku Augustu? Ko tas nozīmē? Tad Kūtnieks sajuta šeit kādu viltību slēpjamies, tāpēc viņš steidzami aizdarīja visus slēģus, lai mājā iestātos pilnīga tumsa. Kūtnieks iedomājās, kā varētu atklāt šo mistēriju, tāpēc ātri vien ietērpās sieviešu drānās un sasmiņķējās, tā lai izskatītos pēc skaistas meičas. Kad Kūtnieks pavērās spogulī, viņš sev tik ļoti iepatikās, ka nolēma sameklēt kādu šāda izskata meiču, jau gribēja likt avīzē šādu sludinājumu, kad atcerējās, ka meičas sākumā ir jādabū atpakaļ. Tāpēc viņš paņēma kreisajā rokā (Kūtnieks bija kreilis) sava slavenā senča Kūtnieku Augusta mēslu dakšas un pavēra vaļā vienu logu. Te, kur gadījies, kur ne, pie loga pēkšņi uzradies viens tāds mazs un zaļš. Kūtnieks šim pie ģīmja uzreiz mēslu dakšas klāt un piedraudēja- viena kustība un viss cauri. Zaļais tad nu galīgi pārbijies, sāka raudāt, solīja neko daiļajai Kūtniecei (viņš jau nezināja, ka tas ir pazīstamais sabiedrības mīlulis un donžuāns Kūtnieku Augusts) nekaitēt, bet ienākt iekšā un atzīties visā nodarītajā. Kūtnieks tad nu ielaida mazo zaļo pa logu iekšā un ļāva šim stāstīt visu, ko zina. Tad nu izrādījās, ka mazais zaļais nava neviens cits kā no kosmosa atnācis radījums. Šie tur esot no planētas X veseli pieci miljoni atlidojuši un nolēmuši paņemt pie sevis visas Zemes sievietes. Kūtniekam tas radīja dusmu vētru, jo šāds citplanētiešu gājiens ne tikai padarītu Augusta dzīvi pelēku un bezjēdzīgu, bet arī sagrautu viņa sabiedrības mīluļa un donžuāna reputāciju, bet tas jau būtu tik pat kā gals. Ta nu Kūtnieks vaicāja, ko tad tie zaļie grib ar tām sievietēm grib darīt. Zaļais teica, ka lieta ir tāda- lielais Ikss, planētas X virspavēlnieks esot nolēmis paglābt Zemes sievietes no šīs planētas sliktajiem vīriešiem. Vīrieši viņas nemīlot un uzskatot par zemāku radījumu, tikai darot pāri, tāpēc arī X planētas pārstāvjiem esot šīs sievietes jāglābj. Augustu šāds lielā Iksa uzskats ne pa jokam sadusmoja, jo kā var teikt, ka pazīstamais sabiedrības mīlulis un donžuāns Kūtnieku Augusts sievietes vispārībā nemīl. Kūtnieks pateica mazajam zaļajam, lai sagādā Augustam audienci pie lielā Iksa, lai varētu nokārtot radušos pārpratumu. Lai zaļais visu saprastu, Kūtnieks nometa savu masku un rādījās viņa priekšā tāds, kāds vienmēr bija sajūsminājis šīs pasaules daiļavas un ne tikai daiļavas. Pēc mazā zaļā domām, agrāk sievietes esot tikušas mīlētas, tajā labajā un skaistajā laikā, kad mazie zaļie bija zaļāki un dzidrais padzēriens dzidrāks.

Audienci pie lielā Iksa norunāja uz to pašu mirkli, lai Kūtnieks varētu pateikt visu, kas šim aiz ādas. Tad nu Augusts pastāstīja, ka viņš esot ar mieru rūpēties, lai ar Zemes sievietēm viss būtu kārtībā, ka Augusts viņas mīl un negrib zaudēt. Augusta vārdi iežēlināja lielo Iksu, viņš atlaida Zemes sievietes atpakaļ uz Zemes, iepriekš piekodinot, lai tās zina, ka ja viņas neviens nemīl, viņas vienmēr var iet pie Kūtnieku Augusta.

Ko es vēl varētu piebilst? Tik to, ka Kūtnieku Augustam tagad klājas labi un par vientulību viņš vairs neuztraucas. Tāpēc, ja šo pasaku lasa kāda skaista meiča, kas jūtas neviena nemīlēta, viņai der atcerēties, ka eksistē kāds pazīstams sabiedrības mīlulis un donžuāns Kūtnieku Augusts, kas viņai gatavs grūtā brīdī palīdzēt.