Raksti ar birku 'mūzika'

Daži vārdi par Positivus 2018

Šoreiz patiešām - gandrīz tik vien kā daži vārdi*, jo festivālu apmeklējām tik slinkā režīmā kā nekad. Ar visu to, ka bijām tur visas trīs dienas, reāli skatītas tika mazāk grupas nekā 2016. gadā, kad atbraucām tikai uz svētdienu. Iemesli šādai laiskai festivālēšanai bija visadažādākie: mežonīga tveice, bērna faktors, Sēnes muižas patīkamā atmosfēra, iespēja apmeklēt dažas retāk apciemotas Ziemeļlatvijas pilsētas, vecums, neuzrunājošs mākslinieku sastāvs. Droši varu teikt, ka izvēles nenožēloju un pateicoties pēdējā vakara pēdējam māksliniekam festivāls paliks vislabākajās atmiņās.
2018-07-24 04:48:57

Zvaigžņu ceļa ģenerālmēģinājums - manu pārdomu rasols

Vai es esmu tiesīgs izteikties par kora mūzikas koncertu Dziesmu svētkos? Protams, ka neesmu. Es nemāku dziedāt, nekad neesmu dziedājis korī, manas zināšanas par kora mūziku kā tādas ir diezgan minimālas. Īsi sakot - esmu prasts desiņrijējs, kuram Dziesmu svētku laikā vajadzētu sēdēt mājās un skatīties futbolu. Labi, ka vismaz uz pašu īsto Zvaigžņu ceļa koncertu netiku, tik vien kā uz ģenerālmēģinājumu, līdz ar to ar savu klātbūtni tikai kādam pusīstam melomānam atņēmu vietu, nevis pilnīgi īstam. Bet tā nu ir tā skarbā realitāte - uz kultūras pasākumiem Latvijā bieži cilvēki iet statusa pēc, nevis tāpēc ka viņiem sirds ir īstajā vietā. Pietiek ar to, ka tev ir kaut kas maciņā, lai tu pēkšņi kļūtu uz kaut ko tiesīgs.
2018-07-09 18:16:58

Zemlika 2016

Uz Zemliku es mēģināju aizbraukt jau kādu trešo vai ceturto reizi, bet iepriekš tas nekādi neizdevās. 2013.gadā biju pat iegādājies biļeti, bet toreiz sanāca neparedzēts brauciens uz Vāciju, un nekā. 2016.gadā beidzot uz šo festivālu Durbē tikām, turklāt šo braucienu motivēja veikt arī tas apstāklis, ka Marinai šī gada ceļojumu plānu izlozē tieši Durbe bija iekritusi (kamēr es savu ceļojumu uz Zolitūdi biju paveicis jau diezgan savlaicīgi). Braucām gan tikai uz vienu dienu - uz koncertiem sestdienas vakarā, bet ieskatu par to, kāds īsti ir šis izslavēti nekomerciālais mazpilsētas festivāls, gūt varējām.
2016-12-24 13:01:14

Vadātājs Līgatnes kultūras namā

Pērn bijām uz ceļojošo festivālu "Vadātājs" Saldū, šīs sezonas ievadā tikām devāmies uz tā vizīti Līgatnē. Braucām piecatā - ar Ilzi, Elīnu un Reini. Sākumu gan nokavējām, līdz ar to no divām īsfilmām redzējām vien otrās beigas, bet tālāko programmu gan varējām izbaudīt pilnībā. Pati norises vieta bija interesanta - kultūras nama interjerā dominē tas dīvainais tautiskums, kurš droši vien nācis no ulmaņlaikiem, bet savā stilistikā īpaši neatšķiras no padomju ēras urrā-patriotisma. Plus, tā kā pasākuma aprakstā bija teikts, ka ierašanās ir ar groziņiem, mēs arī bijām drusku pacentušies (ok, patiesībā centusies bija Marina) ar šādu tādu našķu sarūpēšanu, bet nācās secināt, ka mums vēl tāls ceļš ejams līdz vietējo kvalitātei, kas bija patiešām groziņus paņēmuši groziņos, apgādājušies ar galdautiņiem un kvalitatīvi iekārtojušies pie galdiem zāles malās. Mūsu kompānija tikām tika pie sava galda pašā centā, tas arī bija iepriecinoši, turklāt turpmāk varēšu zīmēties, ka esmu nesis galdu kopā ar "Mantas" bundzinieku Raiti, bet licis to kopā - ar pašu Šubrovski.
2016-10-14 04:56:13

Pupociklu vasara!

Šovakar! Klubā Depo! Latvijas sviestroka pionieri!Iekakā sev dibenā!Ganiņš!Rasā izkapts labāk kož!Ķieģeļu košļātājs!Es iešu!Tu?P.S. Labprāt uzzinātu, cikos sākas :)
2012-08-01 09:18:50

Kad joks pārvēršas par stulbumu

Attiecībā uz dažādiem pigoriem un ākstīšanos, galvenais ir zināt mēru. Vienu reizi vari pajokot, un tevi uzskatīs par asprātīgu tipāžu. Jokosi augu dienu - citādu tēlu kā ākstam neiegūsi. Esmu ar to bišķi grēkojis - ar cenšanos būt smieklīgam vietā un nevietā, kas ilgtermiņā ir totāli zaudējoša stratēģija.Šoreiz tomēr - ne par mani. Novembra beigās priecājos par Bermudu divstūri - Musiqq dalībnieku sviesta grupu, kuras "klubu hīts" bija gan asprātīgs, gan lipīgs. Tā bija labs projekts vienreizējai lietošanai.Nule izrādās - Divstūris atgriezies ar jaunu dziesmu. Jautājums - kāpēc? Izlēmuši konkurēt ar Kombuļu Inesi un Duetu Sandra?
2012-02-03 16:05:04

Bermudu divstūris

Lai arī es nekādi neuzskatu, ka pašu Musiqq daiļrade būtu kaut kas tik ļoti izcils un mākslinieciski augstvērtīgs, viņu sviesta projekts Bermudu divstūris iegriež ne pa jokam:Bermudu Divstūris - LABI from Bermudu Divstūris on Vimeo.Tiesa, nedomāju, ka es spētu izturēt ko tādu kaut vai 20 minūšu garumā.
2011-12-29 23:04:41

Beach Boys/Grandparents atgriežas!

Kā izrādās - par godu grupas 50 gadu jubilejai Braiens Vilsons, Maiks Lavs, Els Džardīns, Deivids Markss un Brūss Džonstons apvienosies koncerttūrei un - jauna albuma izdošanai. Tāpat tikai nupat uzzināju, ka Beach Boys laiduši klajā "The Smile Sessions", kam it kā vajadzētu atklāt to, kā īsti bija jāizklausās Braiena Vilsona ambiciozākajam projektam. Vienlaikus - nav gan skaidrs, kālab (izņemot finansiālo pusi) šāds ieraksts bija vajadzīgs, jo pirms vairākiem gadiem Braiens tak jau ierakstīja "Smile" jaunās skaņās un attiecīgā versija saņēma nedalītu kritiķu (un arī vēl dzīvo fanu) mīlestību.Jāatzīst, ka es būšu kļūdījies, kad pirms gandrīz trim gadiem pareģoju, ka Beach Boys nesadūšosies vēl kādu plati ierakstīt.Šķiet, ka tomēr sadūšojās.Ja viņus koncertturneja atvedīs arī līdz mūsu krastiem, drusku padomāšu - iet vai neiet. Šobrīd gan otrais variants šķiet prātīgāks.
2011-12-19 12:01:46

Rokmūzikas singli

Arvien vairāk pārliecinos, ka mūsdienās kaut cik jēdzīgiem rokmūziķiem vēl ir iespējams gūt normālus panākumus ar albumu tirdzniecību, bet singlu čārtos rokeriem īsti vietas nav, un jo it īpaši - Amerikas mūzikas tirgūManā skatījumā 5 lielākās mūsdienu rokgrupas varētu būt: U2, Red Hot Chili Peppers, Muse, Coldplay un Radiohead. Nedomāju tieši labumu vai sliktumu, bet tie ir tādi izpildītāji, kuriem nav problēmu piepildīt jebkādu koncertzāli vai stadionu un kas vienlaikus nav mega veterāni no Rolling Stones kategorijas.Cik katrai šai grupai ir Nr.1 hitu Lielbritānijā un Amerikā?U2: 7 un 2Chili Peppers: 0 un 0Muse: 0 un 0Coldplay: 1 un 1Radiohead: 0 un 0Vienlaikus, piem., Rihanna šie rādītāji ir: 6 un 11.Kūl I sei.
2011-12-10 22:22:55

Cik grūti ir būt rokmūziķim

Aizdomājos par sekojošu lietu - nav gandrīz neviena puslīdz zināma mūziķa, kura karjera ilgtu kaut vai 20 gadus, lai tās laikā viņš nebūtu savārījis kādus smagus sūdus - ierakstījis vismaz vienu albumu, par kuru vīpsnājuši kritiķi un/vai par kuru pašam vēlāk bijis kauns.Vispār tā šķiet, ka vairumam līkne ir tāda - pirmie daži ieraksti ir progress, līdz tiek sasniegts labākais, uz ko konkrētais mūziķis ir spējīgs, tad sākas stagnācija un pakāpenisks kritums, kas kulminē ar mēģinājumu pierādīt, ka joprojām esi jauns un skaists, kas parasti ir absolūts fiasko, tad seko pakāpeniska sava vecuma pieņemšana un formas kāpums, taču nesasniedzot jaunības dienu maksimumu. Protams, papildus faktors, kas var ietekmēt līkni, ir dažādas atkarības.Un tātad - vai tu vari nosaukt kaut dažus mūziķus, kuriem nav bijis smaga krituma, kura laikā tapuši ieraksti, kuru eksistenci pat paši to autori labprātāk gribētu aizmirst?Daži piemēri "sliktajiem" ierakstiem:- Metallica "St.Anger"- Led Zeppelin (pēdējie 2-3 albumi)- Pink Floyd "A Momentary Lapse of Reason" (iespējams arī "The Final Cut")- Queen "Hot Space" (un visi ieraksti pēc Fredija nāves)- Lou Reed "Growing Up in Public"- Genesis - vairāki albumi ar Kolinsu kā dziedātāju, un arī tas albums, kurā bija "Congo", ar to čali, kura vārdu pat zināt nav vērts;Patiesībā - kuru mūziķi ņemsi, gan tam atradīsies kaut kas skumjš un nožēlojams krājumā.Šķiet, ka Toms Veitss varētu būt vienīgais, kuram šādu "slikto" albumu nezinu. Varbūt vēl kādi citi - ar komerciāliem panākumiem ne pārāk bagāti mūziķi būtu līdzīgi vērtējami (Niks Keivs?), bet jautājums ir tāds - vai tu vari nosaukt grupas, kurām, tavuprāt, visi albumi ir labi (pie nosacījuma, ka to albumu ir gana daudz)?Piezīme: ja grupas debijas ieraksts ir slikts, bet viss tālākais ir progress, tad varu pieņemt, ka grupai nav bijis izgāšanās punkta, jo slikts sākums - tas vēl principā ir pieņemami.
2011-11-23 21:35:40

R.I.P. Seth Putnam

Izrādās, ka jau jūnija pirmajā pusē ir miris Sets Putnems - leģendārās grindcore apvienības "Anal Cunt" līderis. Iespējams, ka viņš nebija jauks cilvēks. Iespējams, ka viņa dziesmas nav dailes pilnas. Nez, vai viņš vēl paspēja pēdējās savas dzīves stundās ierakstīt kādu skaņdarbu ar nosaukumu "You`re dead, so everyone can rape you (you`re gay)"?
2011-07-01 16:20:20

Eirovīzija 2011: Francija - plaģiāts?

Izlēmu pievērsties šī gada Eirovīzijas dziesmu novērtēšanai. Sākšu ar vienu no valstīm, kurām Eirovīzijā pēdējos 10 gados panākumu bijis gaužām maz, lai arī vairākkārt tās pārstāvji bijuši ļoti atmiņā paliekoši (Les Fatals Picards, Sébastien Tellier). Proti, Francija.Šogad Franciju pārstāvēs gados pavisam jaunais Amaury Vassili, kas savā būtībā ir operas un nevis popdziedātājs (taču tas nemaz nav tik liels retums, ka Eirovīzijā piedalās "nopietnās mūzikas" pārstāvji). Lūk, dziesma, ko viņš izpildīs Eirovīzijā:Droši vien viegli ievērosi, ka šī kompozīcija nav franču valodā - Vassili šeit dzirdams dziedam korsikāņu valodā, tikai otro reizi Eirovīzijas konkursu vēsturē šī valoda tiks pie vārda konkursā. Tāpat droši vien ievērosi, ka balss puisim patiešām ir kolosāla.Taču ir tam visam viens milzīgs trūkums - visuzkrītošākais no visiem apstākļiem ir tas, ka šī dziesma diezgan dramatiski izklausās pēc kāda cita episka skaņdarba - Vangeļa "Conquest of Paradise":(runa, protams, ir par fona melodiju un nevis dziedājumu)Tiesa, kā izlasīju, iespējams, gudru cilvēku teikto kādā anonīmā forumā, šeit piesaukt plaģiātu nebūtu pareizi, jo gan viens, gan otrs skaņdarbs ir balstīti uz bolero ritma un tāpēc arī šāda līdzība.Nebūšu tas, ka izteiks kādus pārsteidzīgus spriedumus par plaģiātu, bet vienlaikus man ir grūti noticēt, ka Vassili Eirovīzijā varētu cerēt uz sevišķi augstu vietu - man viņš šķiet daudz, daudz, daudz par akadēmisku, lai Eirovīzijā būtu nopietns pretendents uz jebko.
2011-03-15 13:57:06

Mashup

Manā izpratnē Mashup ir viens no stulbākajiem mūzikas risinājumiem ever - tu paņem divas dziesmas, sastiķē kopā un gala rezultātā neiegūsti pat vienu dziesmu. Ir gadījumi, kad šādiem piegājieniem ir māksliniecisks pamatojums ar dekonstrukcijas mērķi, kā, piem., The Residents un viņu "Third Reich and Roll", taču visbiežāk rezultāti ir totāls sviests, par ko varbūt var vienu reizi pasmieties, bet kā kaut ko tādu var baudīt kā patstāvīgu mūzikas veidu, man patiešām nav skaidrs. Lūk, tipisks piemērs tādam mashup, kas man nepatīk:Taču gadās arī izņēmumi, tādi kā šis te. Nezinu gan, vai to vispār var saukt par Mashup, bet veids kā Gogol Bordello saspēlējas ar Madonnu, man tiešām patīk (žēl, ka nevar no Youtube to iegult šaitan, bet nevar).
2011-03-01 11:56:09

The GTOs

Kad pirms kāda laiciņa spriedelēju par sievietēm rokmūzikā, vēl nebiju dzirdējis par vienu pilnīgi frīkaini grupu - The GTOs jeb "Girls Together Outrageously". Šī grupa izdeva tikai vienu albumu, vairums tās dalībnieču jau labu laiku kā ir zem velēnām, un var nojaust, ka sevišķi daudz eksemplāros tās vienīgais albums pārdots nebija. Taču grupa pati par sevi bija kaut kas ļoti īpašs, jo:1) to savā paspārnē bija paņēmis Frank Zappa, kura bērniem viena no šīm sievietēm bija auklīte;2) grupas dalībnieces īsti neviena nemācēja neko spēlēt un viņām nebija arī labas dziedamās balsis;3) līdz ar to grupas "koncerti" vairāk bija "spoken word" manierē un saturēja teatrālus, nevis muzikālus elementus;4) un tas ir būtiskākais - šī bija grupa, kuras visas dalībnieces bija groupies jeb jaunas sievietes, kuru dzīvju būtiskākā sastāvdaļa ir pārgulēt ar iespējami lielāku skaitu rokzvaigžņu.Ja tomēr GTOs mēģināja spēlēt mūziku, sanāca kaut kas šāds:Vai šāds:Pietiekoši interesants sviests, manuprāt.
2011-01-26 11:52:23

Big Balls

Rokmūzikas dziesmu tekstos bieži vien nopietni pētnieki atrod atsauces uz sātanismu, kristietības noliegšanu, izlaidīga dzīvesveida slavināšanu un tamlīdzīgi. Bet ne kurš katrs spēj šajā dziesmā:saskatīt izmisīgu sabiedrības zemāko slāņu pārstāvja mēģinājumu iefiltrēties sabiedrības krējumā un pierādīt, ka arī viņš spēj organizēt balles, par kurām rakstītu smalko aprindu hronika. Mark Prindle oriģinālo skatījumu uz to, ko patiesībā Bons Skots domāja, sacerot dziesmu "Big Balls", var izlasīt šeit.
2011-01-13 22:06:27

RIP Captain Beefheart

2010-12-20 14:20:41

Kurā brīdī es pārstāju būt stilīgs?

Nesmejies par virsrakstā uzdoto jautājumu. Protams, es nekad neesmu bijis stilīgs, to vari man pat neteikt. Bet kādreiz es vismaz zināju visas popmūzikas aktualitātes, bet tagad... es tikai relatīvi nesen uzzināju, kas tā tāda - Lady Gaga.Apmeklējot vienu, no visizcilākajām lapām internetā - LANET - uzgāju, ka tur ir atrodami sākot ar 1994.gadu Latvijā spēlētāko dziesmu topi.Un ko es secināju - no deviņdesmitajiem gadiem gandrīz visas populārākās dziesmas man ir zināmas, bet no pēdējiem gadiem - ne vella. Apkopoju, cik no katra gada top 10 dziesmām es zinu no galvas piedziedājumu (vai melodiju):94 - 995 - 1096 - 897 - 998 - 999 - 800 - 901 - 702 - 603 - 204 - 405 - 106 - 007 - 208 - 209 - 2Piezīme - daudzas dziesmas es, protams, zinu pēc nosaukumiem, bet, nesākot tās klausīties, nezinu, kā tās skan. Tas parasti attiecas uz grupām, kuras mani īpaši neinteresē (piem., Depeche Mode) - izdzirdis šo dziesmu, es, protams, teikšu - ā, nu jā, kā gan es to varētu nezināt! Sākumā es domāju - tur, ka es nezinu pēdējo gadu populārākās dziesmas, visvairāk pie vainas ir tas, ka pēdējos gados topos ir pa pilno latviešu dziesmu, un vietējā popestrāde man nav īsti labi zināma. Bet tā vien šķiet, ka tas nav būtiskākais. Apskatījos 2006.gada topu, kur no 10 pirmajām dziesmām nevaru nodungot nevienu, un secināju, ka tālākos desmitos nekas diži nemainās - man zināmas ir ne vairāk kā 1-2 dziesmas no desmit. Vienkārši es esmu pārstājis klausīties kaut cik populāru mūziku.Un tātad var secināt - stilīgs es pārstāju būt pēc tam, kad 2001.gadā beidzu vidusskolu.Un, atceroties tādas dziesmas kā šī:vai šī:vai šī:vai šī:vai šī:varu teikt tikai vienu - good riddance!
2010-11-15 13:19:44

Par sievietēm rokmūzikā

Filmas The Runaways iespaidā aizdomājos par sieviešu lomu rokmūzikā. Filmā tika prezentēta doma, ka 70to gadu vidū pasaule vēl nebija gatava sievietēm, kas atļāvās rock hard līdzīgi kā to darīja veču grupas - ar kārtīgu sex, drugs & rock`n`roll devu. Tam es, protams, varu piekrist. Bet jautājums - vai pēcāk kaut kas ir mainījies? Cik daudz grupu, kurās ir tikai sievietes, tu zini? Un cik no šīm grupām ir orientētas uz rokmūziku?Es patiesībā varu nosaukt divas - "The Bangles" un "The Go Go`s".Cik zinu, Bangles sākotnēji bija vairāk vai mazāk roķīga grupa, taču menedžments to virzīja uz popsas pusi, lai grupa varētu baudīt slavas augļus. Lūk, dažas no tās zināmākajām dziesmām:Un it īpaši:Es to droši vien nenosauktu par bezkompromisu rokmūziku.Un, lūk, arī "Go-Go`s":(es gan neesmu ar šīs grupas daiļradi īpaši pazīstams, bet atbilstoši Wikipedia, tā pamata spēlēja poper pop un new wave).Nē, es nesaku, ka rokmūzikā nebūtu spēcīgu sieviešu. BET tādas bija arī pirms The Runaways (Janis Joplin, Grace Slick), un vēl joprojām nav bijis nevienas tādas kārtīgas sieviešu rokgrupas, kura būtu spējusi izsisties līdz topu virsotnēm.
2010-11-09 09:41:05

Positivus 2010 atskaite: 2.diena

Sestdienas rītā biju pirmais no abām mūsu komandām, kas piecēlās. Lai netraucētu Lieni, izrāpos no telts (kurā bija pretīgi karsts) un kādu pusstundu lasīju grāmatu. Jā, es esmu tik baiss gīks, ka dodoties uz rokfestu, paķēru līdzi vienu Frīdriha Dirrenmata romānu. Bet - kālab lai es to nedarītu? No sākta gala bija zināms (jo tā ir vienmēr), ka no rīta būšu augšā pirmais, un vienkārša bezmērķīga gaidīšana uz citu pamošanos man nepavisam netīk.Beidzot tomēr radās rosība, un varējām doties veikt rīta skaistumkopšanas procedūras. Nekas grandiozs no tām gan nesanāca - par dušas izmantošanu bija jāmaksā pusotrs lats jeb viena alus cena, un skaidrs, ka izdzerot alu, tu uzreiz sajutīsies tīrāks nekā pēc apslacīšanās vietā, kura varbūt nemaz neatbildīs tavām labākos Eiropas kūrortus pieredzējušajām prasībām. Nācās vien iztikt ar zobu iztīrīšanu un jau ievērojami pretīgo tualešu apmeklējumu, un čāpojām jūras virzienā. No rīta īpaši citu izklaides variantu arī nebija - varēja gan domāt par Ekoslēpņa (īpaša, geocaching lapā nereģistrēta, multi/mystery slēpņa) meklēšanu, taču to traucēja divi apstākļi:1) mums nebija līdzi GPS uztvērēja;2) bija slinkums.Ūdens bija debešķīgi silts, vienīgi mums tā arī neizdevās tajā aiziet tik tālu, lai varētu puslīdz normāli papeldēt. Tu ej un ej, bet ūdens ne dziļāk kā līdz viduklim. Dažam tīk aizrādīt Rīgas jūrmalai, ka tur sēkļu par daudz, bet Salacgrīvā šķita, ka esam teleportēti uz Ungārijas Balatona ezeru ar tā nemainīgi seklo ūdeni.Nedaudz pavārtījušies pa jūru, gājām iestiprināties pirms garās koncertu dienas. Pēc iekrišanas ar šašliku, atkal uzticējāmies "Vairāk saules" piedāvajumam (aū! gribu atalgojumu par šī iestādījuma reklamēšanu jau otrajā rakstā pēc kārtas!). Tā kā bija jau pamatīgi iekarsis, gaļu izvēlējāmies šādā laikā neņemt, tālab paņēmām pavasara rullīšus un dārzeņu pelmeņus. Gan vieni, gan otri bija gardi.Kad beidzām ēst, bija jau pāri divpadsmidsmitiem un uz Cēsu alus skatuves jau pilnā sparā darbojās pirmais šīs dienas muzikālais ansamblis - igauņu/ukraiņu folkmūzikas kolektīvs "Svjata vatra". Grupām, kas uzstājas šādā agrumā, īpašu iespēju iekustināt lielas publikas masas nav. Tomēr "Svjata vatra" tas padevās salīdzinoši labi - bija grupiņa skatītāju, kas pie skatuves lēkāja, kamēr lielais vairums sēdēja zālītē un vēroja notiekošo no attāluma. Tai skaitā bijām arī mēs - kā nekā bija vēl 12 stundas līdz Muse koncertam, saule nežēlīgi cepināja un vēlmes "izdegt" vēl pirms festivāla galveno notikumu sākuma mums nebija. Paši "Svjata vatra" sevi saucot par ugunsfolkam piederīgiem - grupas līderi ir ukrainis ar trombonu un igaunis ar dūdām, kuri ne mirkli nav mierā un šādai diennakts stundai ir pārsteidzoši skaļi un aktīvi. Nebija pat pārsteigums, ka "Svjata vatra" kā viena no retajām "dienas" grupām tika izsaukta uz skatuves atkārtoti.Nekas tamlīdzīgs nedraudēja nākamajam izpildītājam - grupai "Prince and Crosby". Šī grupa, kurā vismaz viens dalībnieks ir no Amerikas, no visiem Positivus ietvaros redzētajiem izpildītājiem uz man atstāja vismazāko iespaidu. Ne velti visi četri vismaz daļu tās uzstāšanās drīzāk gulējām, nekā klausījāmies. Nezinu, kas tieši bija par vainu puisim sarkanajā naģenē un viņa pavadošajam kolektīvam, bet viņu spēlētā mūzika šķita pilnīgi un galīgi nekāda. Un radās iespaids, ka arī daudziem citiem koncerta apmeklētājiem bija līdzīgs viedoklis - lēkātāju bariņš izgaisa un palika teju vai tikai vienīgi sēdētāji. Varbūt puiši vienkārši bija "pārdeguši" - gan svelmes, gan spriedzes, uzstājoties šāda mēroga pasākumā dēļ.Pēc neilgas pauzes kā nākamie uz skatuves iznāca The Miserable Rich. Biju nedaudz viņu dziesmu paklausījies, bet neko labu sadzirdējis nebiju. Varbūt nebiju bijis pareizajā noskaņojumā, jo man par pārsteigumu šis kolektīvs, kurā atkal bija redzams bariņš mūziķu no "The Climbers", "Sons of Noel and Adrian" un "The Leisure Society", spēlēja ausij ļoti tīkamu vieglu britisku poproku, turklāt neizmantojot elektriskos instrumentus un pat tikai vienu vienīgu bungu. Tieši šādu mūziku pusdienlaika svelmē varēja uzņemt ļoti labi, paralēli malkojot aukstu kvasu.Pēc nelielas pauzītes uz Cēsu alus skatuves iznāca nākamā grupa - Krievijas kolektīvs Everything is made in China. Šī bija viena no festivāla grupām, kuru uzstāšanos gaidīju ar interesi. Gan tālab, ka man iepatikās tās mūzika, gan grupas nosaukuma dēļ. Grupas aprakstā festivāla programmā minēts, ka tā spēlējot postroku, lai gan patiesībā tas bija drīzāk tradicionāls indī, kur bija jūtamas arī šādas tādas Placebo daiļrades ietekmes. Pēc vienas no pirmajām šīs grupas dziesmām, man radās retorisks jautājums - kādēļ gan krievu mūziķi koncertos Latvijā parasti necenšas pateikt kādus pāris vārdus latviski, kaut vai tikai Paldies? Un uzreiz pēc nākamās dziesmas grupas solists Maksims Fjodorovs ar tipisku rietumnieka (nevis austrumnieka) akcentu pateica: Paldi-e-s! Bija patīkams koncerts, un daļu tā dziesmu noskatījos teju pie pašas skatuves.Kamēr pārējie "mūsējie" palika turpat pie Cēsu alus skatuves, gaidot Gorana Goras iznācienu, es ātri aizskrēju uz lielo skatuvi. Tur uzstājās Ten Bears, kas atbilstoši aprakstam Positivus bukletā esot kaut kādā mērā līdzīgi White Stripes. Bet nē - es šādu līdzību nesaskatīju. Dzirdēju gan tikai divas vai trīs šīs grupas dziesmas, bet tās lielā mērā bija vairāk uz sintezatoriem un nevis ģitārām orientētas. Varbūt ilgākas klausīšanās rezultātā es varētu par šo grupu pateikt arī ko izteiksmīgāku, bet diemžēl festivālos nav iespējams būt visur vienlaicīgi, un "Ten Bears" noteikti nav tā grupa, kuru neredzējis, tu zaudēsi sava mūža lielāko piedzīvojumu. Lai gan - arī to redzēt nebūtu slikti.Atšķirībā no iepriekšējās dienas, kad Goran Gora spēlēja tehno, sestdien uz lielās skatuves viņš ar savu grupu sniedza gluži tradicionālu koncertu, jau pašā tā sākumā izspēlējot to kārti, kas manās acīs ir viņa lielākais trumpis - "Kids and figures", kura gan tika spēlēta uz pusi ātrāk nekā studijas versijā un ar daudz lielāku ģitārspēles klātbūtni. Neteikšu, ka mani Gorana uzstāšanās būtu pārsteigusi pozitīvā nozīmē - daudz laba biju par viņu dzirdējis, bet līdz galam manas cerības netika attaisnotas. Atkal jau nevaru izteikt konkrētus pārmetumus, bet kaut kas šķita nedaudz vienmuļš viņa rādītajā sniegumā.Ar Goranu Goru beidzās mūsu uzturēšanās Cēsu alus skatuvē, atlikusī vakara daļa aizritēja pie lielākās skatuves, jo pamazām tur pienāca lielo grupu laiks. Pirmā tur redzētā grupa - The Leisure Society gan par šādu lielo grupu nav nosaucama, taču tās sniegums bija patīkams. Te atkal bija daudz jau citos koncertos redzētu mūziķu, bet tas nebūt netraucēja. Interesanti gan, ka šī grupa bija festivāla "pārsteiguma izpildītājs". Interesanti tālab, ka nekāda pārsteiguma nebija - viņi te bija pagājušogad, plus bija zināms, ka visi tie mūziķi tāpat šajā festivālā bija redzami. Protams, gribējās jau kādu skaļāku pārsteigumu, bet patiesībā arī šim nebija ne vainas.Pēc viņu uzstāšanās es izmantoju iespēju nedaudz paskatīties vienu no tiem izpildītājiem, ko labprāt būtu skatījies ari rūpīgāk, ja vien uz lielās skatuves nebūtu gaidāms nopietnās programmas sākums. Proti, Cēsu alus skatuvi savaldīt mēģināja Giulia y Los Tellarini - spāņu kolektīvs, kas prominents kļuva pēc filmas "Vicky Kristina Barcelona" un tās tituldziesmas. Diemžēl šo galveno Džūlijas grāvēju es nedzirdēju, bet aplūkot atraktīvo kolektīvu paspēju gan, nedaudz paklausījos, kā grupas līdere spāņu valodā sarunājās ar Salacgrīvas publiku, un tad - atpakaļ uz TELE2 skatuvi. Būtu man tāda iespēja, spāņus būtu paklausījies vēl vairāk, bet nebija lemts.Un patiesībā - salīdzinoši ar nākamajiem festivāla dalībniekiem tas nebija arī tā vērts. Uz TELE2 skatuves iznāca varena ziemeļīru četrotne - grupa ar skanīgu nosaukumu And so I watch you from afar", kas spēlē bezkompromisu ātru un enerģisku ģitārroku, iztiekot bez dziedāšanas. Šim ansamblim tiek prognozēta diezgan spoža nākotne un varu saprast, kāpēc tā. Manās acīs viņi sniedza bezmaz perfektu uzstāšanos - tādu, ka tu nevari nelēkāt līdzi un neapbrīnot to, kā viņi tā māk, kā viņi māk. Diemžēl publikas liela daļa par šo grupu sajūsmā nebija, jo nepacietīgi gaidīja "Scissor Sisters" iznākšanu uz skatuves, bet cilvēki, kas fano par Scissor Sisters, reti ir starā no kaut kā ASIWYFA spēlētā mūzika. Bet viņi nezina, ko viņi zaudē!"Scissor Sisters" mūsu plānos nekur augstu nebija, taču bija skaidrs, ka šī grupa būs jāievērtē kaut tādēļ vien, ka aizejot uz minūti līdz mazākajai skatuvei mēs riskēsim Muse skatīties no milzīga attāluma un neko īsti neredzēt. Tiesa, pirms Scissor Sisters vēl teritorija pie skatuves nebija pārmērīgi pilna, tāpēc es izmantoju iespēju pēdējās reizes aizklīst līdz Cēsu alus skatuvei, kur tieši savu uzstāšanos sāka Īslandes dziesminiece Kira Kira. Viņa tiek dēvēta par Bjorkai līdzīgu, bet nezinu, cik tur daudz patiesības. Katrā ziņā skats, kas mani sagaidīja, kad Kiru ieraudzīju pirmo reizi, bija pārsteidzošs. Uz skatuves bija trīs cilvēki: pati Kira, kura staigāja apkārt smaidīdama un pa reizei pieliekot pie mikrofona kādu nemuzikālu instrumentu, vecāks vīrietis ar šķelmīgu skatienu un ukuleli rokās, un jaunāks vīrietis ar trompeti. Tas nebūtu nekāds īpatnējais dalībnieku sastāvs, ja viņi arī spēlētu mūziku. Taču abi vīrieši spēlēja ne vairāk kā vienu noti katrs un vairāk mūzikas nāca no Kiras laptopa nekā no jebkādas citas vietas. Sākumā pat īsti nesapratu, vai tas jau ir koncerts vai tikai instrumentu skaņošana. Pastāvēju dažas minūtes pirmajā rindā un gāju prom. Pēc desmit minūtēm pienācu vēlreiz, lai pārliecinātos, ka tiešām biju redzējis jau daļu no koncerta. Pārmaiņas bija vien tajā, ka bija parādījies otrs laptops, bet ukuleli bija aizstājis kāds instruments, kuram nezinu nosaukumu. Mūzika šī vārda tradicionālajā izpratnē joprojām spēlēta netika. Iespējams, ka mājas apstākļos es Kira Kira būtu klausījies ar prieku. Iespējams, ka pasēdēt zālītē un paklausīties viņu varētu arī Posituvusā kaut kur tuvāk pusdienlaikam. Bet novakarē, kad cilvēki jau gatavojās festivāla hedlaineru iznācienam, manuprāt, Kira Kira nebija tā piemērotākā mūziķe. Ko arī apliecināja visai pieticīgais skatītāju daudzums.Pēc otrās Kira Kira klausīšanās reizes konstatēju, ka cilvēki pie lielās skatuves bija jau saplūduši diezgan kuplās masās un tikai ar zināmu piepūli man izdevās izkarot vietu blakām pārējiem "mūsu bandas" pārstāvjiem, kas sēdeja pie nožogojuma pretī skatuvei. Piezīme - ar nožogojumu šeit saprotu ierobežoto teritorijas joslu perpendikulāri skatuvei, pa kuru klaiņoja apsargi un no kurienes grupu uzstāšanās pirmo dziesmu laikā savas glaunās bildes uzņēma akreditētie fotogrāfi. Vietu tātad tomēr izkaroju, pasēdējām, pagaidījām, un tad sākās...Uz skatuves iznāca "Scissor Sisters". Neko daudz par šo grupu nezināju - tik vien to, ka tā spēlē deju mūziku, ka tās variāciju par Pink Floyd klasisko "Comfortably numb" savādak kā par kaku nosaukt nespēju, un, protams, grupas slavenāko dziesmu "I don`t feel like dancing". Līdz ar to nemaz nebiju gatavs tam, ko ieraudziju iznākam uz skatuves. Jau grupas ģitārists Dels Markiss bija diezgan dīvaina paskata, bet kāds izskatījās tās dziedātājs... Man nav iebildumu pret gejiem, bet... that was so gay! Vecis ādas jakā, ādas tīkliņbiksēs, kas izceļ kājstarpi un ar tādu sviestainu augšdaļu, kas rada neizbēgamas asociācijas ar Frediju Merkūriju. Biju pilnīgi pārliecināts, ka šis Scissor Sisters geju šovs ir tikai šovs, un tikai jau Rīgā uzzināju, ka Scissor Sisters patiešām ir geju grupa, nevis tā kā "Electric Six" - tikai sviesta dzinēji. Publika par šo grupu bija sajūsmā, bet es laikam gan nē. Paklausoties mājhās "Scissor Sisters" dziesmas, tās šķiet labākas nekā koncerta izpildījumā un nekas, ka skatītāji bija sajūsmā. Mani patiešām tā īsti šī grupa nepavilka un gan Džeika Šīra, gan Annas Matronikas izdarības uz skatuves izskatijās vairāk pēc labi (vai ne tik labi) iestudēta teātra un nevis pēc mūzikas koncerta. Protams, varbūt man traucēja dažādi stereotipi un aizspriedumi, es nenoliedzu šādu varbūtību, taču šis koncerts tiešām nebija īsti man radīts. Negribu teikt neko sliktu par šo grupu, vienkārši man tās uzstāšanās īsti nepatika, tas arī viss.Un tad atlika tikai viena pēdējā grupa. Muse. Es neesmu fans, necentīšos apgalvot pretējo. Bet tā patiešām ir pārbaudīta vērtība. Pirms "Muse" koncerta mums gan bija nepatīkams incidents ar kādu blakus stāvošu "fanu". Šis jaunais vīrietis iespraucās starp mums uzreiz pēc Scissor Sisters uzstāšanās beigām. Uz aizrādījumiem, ka mēs te jau sen stāvam, viņš atteica, ka viņš arī. Un vispār viņš traucēja pamatīgi - grūstījās, mēģinādams ieņemt labāku vietu, atbalstījās pret Sergeju, rādīja vidējo pirkstu skatuves virzienā, grābstījās gar Sergeja dibenu (tā vismaz man apgalvoja pārējie, pats to redzējis netiku). Šķiet, ka mēs visi četri pa brīdim iesaistījāmies sarunā ar šo tipu, bet viņš bija vai nu sadzēries vai salietojies ko apreibinošāku un īsti jēgas no runāšanas ar viņu nebija. Arī kādas aizmugurē stāvošas "Muse" fanes man palūdza, vai es nevarētu pacensties pirms koncerta sākuma to traucējošo tipu dabūt kaut kur prom. Un tas gandrīz izdevās - viņš apsēdās uz norobežojuma malas un pēc kāda laika pienāca apsargs, lai šo nodzītu lejā. Izmantoju situāciju, lai norādītu apsargam, ka šis cilvēks traucē ar savu uzvedību visiem apkārtējiem un painteresējos, vai nebūtu iespējams šo evakuēt. Tas gan iespējams neizrādījās - pēc ne pārāk ilgas sarunas ar mūsu "kaimiņu" apsargs aizgāja, taču šādus tādus labus vārdus viņš tam veltīja gan. Protams, tas apstāklis, ka bija skaidrs, ka apsargu viņam "uzrīdīju" es, manas pozīcijas īsti drošas nedarīja, bet kaut ko mainīt bija jau par vēlu. Patiesībā es pat nezinu, kā savādāk lai šādā situācijā rīkojas - ja tu cilvēkam neko nevari iegalvot, kā panākt, lai viņš tev netraucētu. Saukt apsargu ir baisi nestilīgi un izklausās gļēvi. Bet nesitīšu taču es tam čalim pa seju. Ne tikai tāpēc, ka vispār neesmu no "pa seju sitēju" kategorijas, bet arī tālab, ka es šādā gadījumā būšu sliktais un agresīvais, kuru izraidīs no koncerta, un principā - pamatoti. Tomēr pozitīvs iznākums apsarga sarunai ar šo puisi bija - turpmāk viņš vairs ne ar kādām īpašām aktivitātēm neizcēlās. Tiesa, izskanēja versija, ka viņam vienkārši sākās "othodņaks". Arī tas ir iespējams.Un tad beidzot iznāca "Muse". Neko daudz par šo koncertu nerakstīšu, jo kā jau minēju - neesmu fans un pazinējs. Tomēr vairumu koncertā skanējušo dziesmu zināju jau iepriekš, tātad var pieņemt, ka pamatā Muse spēlēja savus zināmākos skaņdarbus. Grupa atzīmējās gan ar spožu gaismas šovu, gan ar līdz perfekcijai izkoptu uzstāšanos. Apmēram stundu ilgās uzstāšanās laikā Metjū Belamijs ar biedriem lika man saprast, kāpēc viņus dēvē par mūsdienu labāko koncertgrupu. Jā, varbūt gribētos kaut ko nedaudz personīgāku un intīmāku, bet - uzstāšanās tomēr bija grandioza un vareni iespaidīga, un lieliski noslēdza šo divas dienas ilgušo muzikālo pārdzīvojumu.Tad atlika vairs tikai aizsoļošana cauri atkritumu kalniem uz ēstuvju rajonu, kur iebaudījām velreiz "spring rolls", un tad - uz teltīm. Naktī atkal mums traucēja klaigājošie jaunieši, kas gribēja "iet pie sievietēm", bet nekādi negāja. Bet patiesībā man tas izgulēties netraucēja.Tā arī beidzās mūsu Positivus apmeklējums.
2010-07-20 23:50:03

Positivus 2010 atskaite: 1.diena

Es neesmu festivālu cilvēks. Es pat neesmu koncertu cilvēks. Nekad iepriekš vispār nevienā ĪSTĀ festivālā nebiju pabijis, un savā 101 punkta sarakstā šo neiekļāvu vien tāpēc, ka sastādot sarakstu, biļetes uz Positivus bija jau kabatā. Un līdz ar to nebija īpašu šaubu, ka festivālu šogad apmeklēšu. Uz kādiem (lielākiem, nevis, piem., Studentu klubā notiekošiem) koncertiem es vispār esmu līdzšinējā dzīvē bijis?pāris reizes pamatskolas laikos biju uz "Roku pret pirātismu". Atceros, ka redzēju "Labvēlīgu tipu", bet tas arī viss.Modern Talking (1998.gada 11.jūnijā) - nezinu, vai jebkad atbrīvošos no kauna par to, ka apmeklēju šo pasākumu, labi ka tomēr neaizgāju arī uz ScooterGuano Apes (2000.gada 28.oktobrī Ķīpsalas hallē) - man pie Zasulauka stacijas nozaga maku ar biļeti, nācās pirkt otruRīga 800 - spilgtākā atmiņa saistās ar Ģirtu, kurš mūs dzina tuvāk skatuvei, lai apskatītu Arni Medni visā viņa spožumā. Tajā pat - 2001.gada vasarā/rudenī bijām vēl pāris līdzīgos pasākumos. Ja nemaldos, 3 reizes redzēju "Labvēlīgo tipu", 2 - Prāta vētru, Arni Medni, A-Eiropu. Un vēl veselu kaudzi latviešu grupu, par ko man nedz tad, nedz tagad nebija intereses.2001.gada 5. septembrī sākumā ar Ziņģi bijām Skonto stadionā uz "Back to school party", kur uzstājās Natural Born Hippies, Audiosmog un H-Blockx. Atmiņā palika vīrietis no Liepājas, kas, bļaģ, katru reizi raudot, izdzirdot H-Blockx dziesmu "Little Girl".Deep Purple (2002.gada 29.martā) - kādi veci perdeļi šie lai arī nebūtu, man patikaAr Lieni iepazinos 2002.gada Rīgas svētkos (2002.gada 6.jūlijā), no koncertiem gan neko prātīgu neatceros, bet atradu rakstu, kur teikts, ka tur uzstājās Prāta vētra, The Hobos, Credo un TumsaTajā pat vasarā 20.jūlijā Jomas ielas svētkos redzēju savus elkus Chumbawamba, kas uzstājās vienā kompānijā ar visādām sēnalām - Janu Kei, Ozolu u.t.t. Atpakaļ līdz Babītes stacijai gāju ar kājam, noberžot tulznas līdz asinīm.Bijām pat uz tādu sviestu kā "Dziesma manai paaudzei", kur apmeklētājiem izsniedza bezmaksas desuNo jēdzīgākiem pasākumiem jāizceļ "Viktora Coja piemiņas koncerts", kur piedalījās Akvarium, Krematorij, Nogu svelo, Bi-2, Prāta vētra. (tur bija arī Ziņģis, bet man bija šausmīgi īsi šorti, koncerts notika 2002.gada 14.augustā)Tā pat gada 29.septembrī Ķīpsalas hallē notika PCTVL organizēts festivāls "Muca", kurā piedalījās "Piknik", "Tanci Minus", "Spļin", "Čaif" un pašmāju "Gravis". Jā, mēs ar Lieni bijām PCTVL organizētā koncertā.Mumij Troļ koncertā bijām 2002.(vai tomēr 2003.?) gada novembra beigās, Andreju vārda dienā.Džeku kompānijā, bijām uz "Massive Attack" Skonto stadionā 2003.gada 20.jūlijā - labs politiskas propogandas koncerts2003.gada 31.augustā Mežaparka estrādē bija pasākums ar nosaukumu "Music Slam!", kur atkal redzēju Chumbawamba, tāpat tur uzstājās sviestizpildītāji Bosson no Zviedrijas un Fragma no fig viņu zina kurienes.Arī Bez Lienes, bet interesantā apmeklētāju sastāvā - ar manu tēti, Normundu un Andreju V. bijām uz Stanley Jordan koncertu Kongresu namā (2003.gada 30.novembris)2004.gada 29.maijā Skonto hallē - Kraftwerk, mana tēta elki.2005.gada 12.aprīlī bijām uz Emir Kusturica and The No Smoking Orchestra uzstāšanos, toreiz no DELFI dabūju brīvbiļeti.2009.gada 29.septembrī bijām klubā La Rocca uz "Spļin" koncertu.Tātad pēdējo 5 gadu laikā, neskaitot pāris lokālas nozīmes pasākumus "Studentu klubā" būts vienā vienīgā koncertā, un tas pats man diezko nepatika. Diezgan nožēlojami, vai ne? Un bija taču Rīgā izpildītāji, uz kuriem es gribēju aiziet (ne tikai šajos 5 gados, bet arī agrāk). Kā es varēju palaist garām White Stripes, joprojām nesaprotu. Tāpat nožēloju, ka nebiju uz King Crimson (N.R. bija gan), uz Alice Cooper. Vai brauciens uz Positivus būtu to visu izpircis? Nē, bet vismaz kaut kas lietas labā ir darīts. Taču uzdevums apmeklēt vienu koncertu ārzemēs ir vēl jāizpilda.No darba izgāju par stundu agrāk kā parasti, lai paspētu izbraukt no Rīgas, pirms sāksies lielie Pozitīvie korķi. Tālab arī velosipēda vietā biju darbā ar mašīnu. Nedaudz laika gan sanāca pazaudēt, braucot aiz nesteidzīga 3.autobusa, kuru apdzīt bija neiespējami, jo pretī nāca diezgan intensīva auto plūsma. Līdz ar to mājās biju par 10 minūtēm vēlāk nekā iecerēts (pāris papildu minūtes aizkavējos arī darbā), super ātra ieskriešana dušā, pirmo pagadījušos drēbju iesviešana lielajā pārgājiena somā klāt pie telts un guļammaisa. Liene arī bija jau daudzmaz gatava. Straujiem soļiem gājām uz 25.trolejbusa pieturu, jo mums vēl bija pašu līdzekļiem jātiek uz centru, kur aptuveni 16:30 bija jāsatiek S.M. Izrādījās, ka nedz man, nedz Lienei nebija sīknaudas, tālab vēl ieskrēju stūra veikalā izmainīt 20nieku, pie reizes paņemot saldējumu un Fantu. Steigā Fantas bundžu gan aizmirsu veikalā, bet tā kā uzreiz nāca trolejbuss, laika aizskriet tai pakaļ vairs nebija.Visur principā paspējām laikā, satikām festivāla ceļabiedrus, kuru automašīnā arī bija paredzēts doties šajā svētceļojumā, un jau varējām sākt baudīt ne pārāk steidzīgo satiksmi, izbraucot no Rīgas. Tālāk no pilsētas situācija uz ceļa kopumā bija normāla. Sergejam gan reizēm nācās demonstrēt Šūmahera cienīgus manevrus, bet par laimi - tagadējā, nevis 90to gadu Šūmahera, cienīgus. Jau Salacgrīvā izrādījās, ka biju mazliet šo to nesapratis, pērkot biļetes - proti, mums uz diviem bija tikai viena teltsvieta, jo ar šo terminu biju sapratis "vieta teltij", nevis "atļauja cilvēkam uzturēties telšu pilsētiņā". Tāpēc, kamēr pārējie devās meklēt vietu, kur celt mūsu pagaidu mītnes, man nācās stāvēt rindā pie treilera, lai iegādātos vēl vienu papildu telts biļeti. Vēlāk gan izrādījās, ka mūsu teltis tāpat tika uzceltas ārpus pilsētiņas robežām un es būtu varējis mierīgi iztikt, nekādu biļeti nepērkot. Kad visu bijām sagatavojuši, atstājām teltīs somas un devāmies beidzot skatīt, ko mums piedāvāja šis festivāls.Pirmā grupa, ko redzējām, bija The Gin Riots. Grupa spēlēja pietiekoši enerģisku un dzīvu rokmūziku, vienlaikus tomēr neradot klausītājam šaubas par to, ka viņi ir viens no tā sauktajiem "beer bands" stila ansambļiem - proti, grupa, kuras atalgojums par uzstāšanos normālos apstākļos sastāv no ceļa izdevumu apmaksas un alus grupas dalībniekiem. Nav šādas grupas sliktas, bet nekādas spilgtās atmiņas tādas parasti nerada. Tā kā bijām pamatīgi izbadējušies, abi ar Lieni "Gin Riots" uzstāšanās laikā devāmies uz pavisam tuvu esošo ēstuvju pilsētiņu, kur ieturējāmies ar "Vairāk saules" piedāvātajiem ēdieniem, kas man personīgi mazāk atgādināja "Vairāk saules", bet vairāk - korejiešu ēstuvi netālu no kādreizējā DELFI biroja Birznieka-Upīša ielā.Nākamā grupa, ko gājām skatīt, bija "The Climbers" - pirmie mūziķi festivālā, kas uzstājās uz tā lielākās, TELE2 vārdā nosauktās skatuves. Kā atklājās vēlāk, šajā festivālā piedalījās vesela virkne grupu, ar kurām "The Climbers" saistīja kopīgi dalībnieki, līdz ar to visu šo grupu koncertos ierasta parādība bija citu ansambļu mūziķu iznākšana uz skatuves. No visām šīm "The Climbers" stila grupām pirmā redzētā man patika vismazāk. Iespējams, ka grupas spēlētā mūzika pat nebija slikta, bet tai katastrofāli pietrūka dzīvīguma un vienīgais, kas man no koncerta tā īsti palika atmiņā, bija grupas līderis Tims, kas pirms vai katras dziesmas pavēstīja, kāds viesmākslinieks ar viņiem kopā spēlēs šajā skaņdarbā.Pilnā apjomā šo koncertu nenoskatījāmies, jo gluži vienkārši nebija interesanti, tālab izlēmām doties uz Radio SWH skatuvi, uz kuras bija gaidāma Goran Gora and the Yrs uzstāšanās. Tas, ko līdz šim no Goras repertuāra biju dzirdējis, man patika, un šķita, ka varētu būt interesanti viņu redzēt koncertā. Laikam ne tikai mums tā šķita, jo pūlis ap skatuvi/telti bija savācies prāvs. Taču te mēs piedzīvojām diezgan smagu vilšanos. Iznācis uz skatuves, Gora pavēstīja, ka tā kā nākamajā dienā viņi spēlēs uz lielās (patiesībā - ne īsti lielās, drīzāk vidējās, proti - Cēsu alus vārdā sauktās) skatuves, tad šoreiz viņi mazliet paeksperimentēšot un mēģināšot "sajāt diskotēku". Un tā viņi sāka spēlēt tehno. Vai vismaz kaut ko tehno līdzīgu, jo manas zināšanas attiecīgajā mūzikas lauciņā ir pilnīgi nekādas. Es ticu, ka viņiem sanāca labi, bet klausīties to bija pāri maniem spēkiem. Ja ir viens mūzikas veids, kas man patiešām riebj, tad tā ir Esīša un Larokas stila mūzika, un tieši šādās noskaņās šajā vakarā spēlēja Gora un viņa ansamblis. Visu cieņu grupai par drosmi eksperimentēt, bet šie nav tādi eksperimenti, kuru rezultāti mani varētu interesēt. Tā sanāca, ka jau otro izpildītāju pēc kārtas mēs pametām visai ātri. Tā kā šajā laikā ne uz vienas no skatuvēm nenotika nekas tāds, kas mūs varētu interesēt (vācu dziedātāja Lady Daisey nešķita labs variants), uz neilgu laiciņu devāmies pie jūras - pārliecināties, ka ūdens bija patiešām silts kā piens, un dažas minūtes pasēdēt smiltīs.Tad - atpakaļ pie TELE2 estrādes, kur 22:00 bija paredzams pirmās patiešām lielās šī festivāla grupas - Happy Mondays iznāciens. Cik biju šo grupu iepazinis filmā "24 Hour Party People" un nedaudz paklausoties tās dziesmas pirms festivāla, lielas cerības es uz šo grupu neliku. Jā, es zinu, ka tā ir leģendāra grupa, viena no Madchester kustības līderēm, "Hacienda" leģenda un tā tālāk. Bet man vairāk rūp tas, lai man patiktu grupas mūzika, nevis tās sociālpolitiskais statuss. Paskats grupai bija diezgan biedējošs - tās līderis Šons Raiders vairāk izskatījās pēc veča, kas Centrāltirgū piedāvā "spirt, vodka, sigareti" nekā pēc rokzvaigznes. Vispār tagadējās "Priecīgās pirmdienas" ir diezgan maz saistītas ar to grupu, kuru Anglijā (un ne tikai) ļoti mīlēja pirms 15-20 gadiem. Grupa vairākas reizes laika gaitā izjuka, un tagad tās sastāvā nav pat otra no brāļiem Raideriem - ir tikai Šons un koncertā galvenā persona grupā bija kāda melnādaina sieviete, par kuru man nekādi neizdevās saprast - vai viņa vispār ir jebkur minēta kā oficiāla grupas dalībniece vai nav, vismaz nevienā reklāmas fotogrāfijā es viņu neredzēju. Labākās dziesmas grupa atstāja "encore" daļai un patiesībā tikai ar "Step on" (you`re twistin` my melon man) grupa mani tā īsti pamodināja. Interesants, protams, bija kontrasts, starp sievieti, kura gorījās un locījās visdažādākajos veidos, un Raideru, kurš savā ādas jakā tikai staigāja pa skatuvi, turot vienu roku pie auss, tā, ka izskatījās, ka viņš visu laiku runātu pa mobilo telefonu. Bet patiesībā man grupas uzstāšanās patika tīri labi - ne par kādu sajūsmu es nerunāšu, bet tā bija pietiekami klausāma un profesionāla.Tad nāca kārta pašmāju Astro`n`out. Lienes un manās acīs šis bija piektdienas vakara labākais koncerts, kamēr S.M par to neko diži labu neteica. Jā, arī es varu piekrist, ka Māra un Co. koncertu nospēlēja diezgan akadēmiski - bez kaut kā pārsteidzoša, negaidīta. Taču es šo grupu dzīvajā līdz šim skatījis nebiju, tālab negaidīju arī nekādus pārsteigumus. Publikai kopumā, manuprāt, patika. Tāds vienkāršs, skaists koncerts, kas piektdienas vakarā pēc nomācošas darbadienas un lielas tveices bija īsti laikā. Izskanēja visas zināmākās dziesmas, kas laikam arī bija pilnīgi attaisnoti - šādos festivālos tomēr ierastāks ir redzēt "general public", kurai īpašas intereses par reti spēlētām un "alternatīvām" dziesmām tāpat nav. Jā, individuālā koncertā šāds repertuārs varētu būt saucams par prognozējamu un neaizraujošu, bet "Positivus" ietvaros - man ļoti patika.Vakara noslēgumā atlika vairs tikai viena grupa - Unkle. Pirms šī koncerta biju sevišķi skeptisks - grupas apzīmējums "alternatīvā deju mūzika" man nemaz nepatika. Un arī noklausītie grupas dziesmu fragmenti nelika domāt, ka šis būs man radīts koncerts. Jāpiezīmē, ka lai arī festivāla programmā bija rakstīts, ka šī grupa ir superduper aktuāla, patiesībā tās ziedu periods laikam bija deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo sākumā, kad grupas debijas albums Lielbritānijas čārtos sasniedza ceturto vietu, bet singls "Rabbit in your headlights" ar Tom Jorka līdzdalību uzrāpās līdz 8.vietai singlu parādē. Tikām pēdējos gados grupas panākumi bijuši daudz pieticīgāki un aktuālais albums britu topā vispār neiekļuva. Taču grupas uzstāšanās mani patīkami pārsteidza - kaut vai ar to vien, ka man koncerta laikā tā arī īsti neizdevās saprast, kas tieši ir Unkle. Kad ieradāmies koncerta norises vietā (nedaudz pēc tā sākuma), šķita, ka Unkle patiešām spēlē alternatīvu deju mūziku. Bet vēlāk bija arvien grūtāk saprast, kas tieši ir šī grupa - deju mūzikas ansamblis, triphopa grupa, klasiski rokeri, ambient pārstāvji vai vēl kas cits. Daudzveidīga - tas būtu īstais vārds. Izlēkājāmies, izārdījāmies, labi pavadījām laiku. Vakara nagla? Tik kategorisks es nebūšu, manuprāt, piektdienas vakarā tādas īstas naglas nemaz nebija, tomēr festivāla otrās dienas sastāvs bija vienkārši nesalīdzināmi spēcīgāks.No grupām, kuras piektdien neredzējām, man lielākā interese būtu redzēt "Mona de bo" un "Triānas parku", bet gan vienus, gan otrus, ja vien būs vēlēšanās, gan jau varēšu redzēt arī Rīgā.Pēc pēdējā koncerta negājām vis uz Red Bull skatuvi, jo kā jau minēts, elektroniskā deju mūzika nav tāda, kas man diži patiktu, bet gan meklēt ko ēdamu. Patiesībā es izsalcis nebiju, taču S. un M. nebija vispār ēduši, tālab nācās vien kaut ko iekšā iekapāt. Tiesa, Lienes paņemtais šašliks (1 uz diviem) par labu atzīts netika - kaut kāds bezgaršīgs un pārāk cīpslains, bet noskaņojumu tas neizbojāja. Paēduši devāmies uz teltīm. Lai arī pa nakti cilvēki mums apkārt pamatīgi trokšņoja, izgulējos labi, vienīgi nakts sākumā kaut kā bija pavēss (neticami, bet fakts - šī bija tiešām diezgan vēsa nakts), kamēr no rīta mūs no telts izdzina laukā karstuma vilnis. Un ar to sākās Positivus 2.diena.
2010-07-19 12:13:31

SWH Rock doesn`t rock

Piecas dienas manā darbavietā ierastā klusuma vietā skanēja SWH Rock (pirms tam divas dienas - EHR), ko kopumā uzskatu par savu mīļāko radiostaciju. Diemžēl šīs nedēļas laikā nācās secināt, ka mīļākā tā man ir tikai relatīvi, proti, salīdzinājumā ar citām radiostacijām, kas ir klausāmas vēl mazākā mērā.No vienas puses, es saprotu - laiki ir grūti, cerēt uz to, ka darba dienas stundās šajā stacijā būs kādi autorraidījumi, ir naivi (lai gan - nekad nevajag novērtēt par zemu entuziastus un brīvprātīgos. Līdz ar to ir skaidrs, ka dziesmas darba dienas laikā skan no iepriekš izveidotas pleilistes, nav atkarigas no apkārt notiekošā un tā, ko klausītājs attiecīgajā stundā varētu vēlēties dzirdēt. Taču vaina lielā mērā ir pašā pleilistē. Lai arī es nenoliedzami esmu klasiskā roka fans un vairāk par visu godāju sešdesmitos-septiņdesmitos gadus, arī man raidstacijas repertuārā gribas dzirdēt kaut kādu daudzveidību. Vakar speciāli sekoju tam, kādas dziesmas SWH Rock atskaņoja, un konstatēju, ka apmēram reizi 2 stundās skan kāda "Deep Purple" dziesma (kopumā šīs grupas skaņdarbi tika spēlēti piecreiz, kamēr veselai virknei citu grupu dzirdēju pa četrām dziesmām), vairākkārt katru dienu skan tādi izpildītāji kā Slade, Meat Loaf, INXS. Un repertuārs dienu no dienas mainās minimāli - nedēļas laikā vismaz trīs reizes dzirdēju "While my guitar gently weeps" Jeff Healey band izpildījumā, tāpat dienu no dienas skan "Europe" ar "Final Countdown" u.t.t.Apskatos pēdējās 50 dziesmas, kas skanējušas šorīt - atkal sarakstā ir "Meat Loaf", "Bon Jovi" (2 reiz), INXS, "Slade", U2, Braiens Adamss un vesela kaudze citu ierasto mūziķu. Gaužām maz skan jaunas mūzikas, un ja tā skan, tas parasti nav nekāds īsts roks - vakar, piemēram, dzirdēju vienu no svaigākajiem Kid Rock hitiem, kurā šis savulaik skarbais tīņu elks demonstrē savu tagadējo kantrīmūziķa personību, šorīt redzu, ka skanējis Nickelback, Staind, "Garbage". Man gribas kaut ko skaļāku, kaut ko provokativāku, kaut ko roķīgāku. Faktiski - kaut ko tādu, ko laikam tagad SWH Rock spēlēt tikai Artis Dvarionas savā "21.roksimtā", kamēr visā pārējā laikā klausītājiem tiek piedāvāts apmēram tas pats rasols kā Radio Skonto, vienīgi ar nedaudz lielāku uzsvaru uz rokmūziku.Vai cilvēki, kas rokmūziku mīl un pazīst, patiešām varētu gribēt pa radio dienu no dienas dzirdēt visu lielāko grupu lielākos hitus? Rokmūzikā taču ir tik daudz mazāk slavenu grupu, kurām arī netrūkst izcilu dziesmu, citādi man te rodas sajūta, ka klausos shuffle no savulaik pirātiski iegūtās kompilācijas "101 greatest rock songs".
2010-04-10 08:54:23

Почему Вы не пишите полковнику, Сударыня?!

Несколько дней назад у нас с Лиене завёлся спор про эту сверхивестную песню группы БИ-2. А точнее - про то, о чём же на самом деле она. Я отстаивал точку зрения, что это - пустые слова, Лиене - свою точку зрения.Теперь, поразмыслив могу предстваить свою версию.Были он и она, они любили друг друга, но она его не понимала, так как у него в прошлом было что-то неприятное, и она его в итоге покинула. И осталась в одиночестве. И "полковник" в этой песне - она, а вовсе не он (понятно же, что фраза взята из Маркеса и никакого полковника в самой песне нет).А как думаешь ты - почему полковника почтальон не радует?"Большие города,Пустые поезда,Ни берега, ни днаВсё начинать сначала.Холодная войнаИ время, как вода,Он не сошёл с ума,Ты ничего не знала...Полковнику никтоНе пишет,Полковника никтоНе ждёт...На линии огняПустые города,В которых никогдаТы раньше не бывала.И рвутся поездаНа тонкие слова,Он не сошёл с ума,Ты ничего не знала..."
2009-09-24 17:34:13

Ko labu dara rokmūzikas dinozauri 4.daļa

Andrew Lloyd Webber - personīgi neesmu Vēbera fans (ja neskaita "JC Superstar"), līdz ar to viņa aktivitātes mani ne pārāk saista, katrā gadījumā komponēt viņš turpina un visai drīz viņu varēs redzēs arī sēžam pie klavierēm Lielbritānijai piedaloties Eirovīzijā Maskavā.Argent - atšķirībā no "The Zombies", šķiet, ka par šī projekta reanimēšanu Rods Ārdžens nav aizdomājiesAtomic Rooster - astoņdesmitajos gados bija tāds kā reunion, bet vēlākos laikos nekas nav dzirdētsBadfinger - nekādas aktivitātes no bijušajiem grupas dalībniekiem, kas skartu tās nākotnes apvienošanos, nav manītasBlack Sabbath - 28.aprīlī iznāks jauns ne gluži, bet gandrīz BS albums - "The Devil You Know", kura izdevēji ir grupa "Heaven and Hell" jeb BS sastāvs no Dio ēras - Iommi, Dio, Batlers un Vinijs Epīss. Ievērojot to, par ko pēdējos gados ir pārvērties Ozijs, šis ir noteikti labākais variants BS nākotneiBudgie - wow! izrādās šī grupa ir apvienojusies un 2006.gadā izdevusi albumu "You`re All Living in Cuckooland"Colosseum - arī šī grupa turpina eksistēt (pēc atjaunošanās gan), vairāk gan tā izdod jaunus koncertierakstus nekā studijas albumusCurved Air - neticami, bet arī šī grupa ir atjaunojusies, 2008.gadā izdodot albumu "Reborn" - 3 no pieciem oriģinālajiem dalībniekiem ir vietā.Faust - arī šī grupa eksistē, turklāt vēl 2 dažādās variācijās, abas tūrē un ierakstās.Mountain - nu jau 6.grupa sarakstā pēc kārtas, kura turpina darboties, 2007.g. izdots albums "Masters of War"Neil Young - Nīls Jangs nekur nav pazudis, un pavisam drīz - 7.aprīlī - nāks klajā kārtējais viņa albums "A Fork in The Road"Nick Drake - Dreiks gan ir miris, jau kopš 1974.g.Rod Stewart - jaunāko savu plati (koveru albumu) izdevis 2006.gadā, pagājušogad paziņoja par "The Faces" apvienošanos uz pāris koncertiem, taču pagaidām apvienošanās nav notikusi; pats Stjuarts tūrēThin Lizzy - hmm, nebiju zinājis, ka 1996.gadā grupa apvienojās bez mirušā Fila Lainota (vispār jau TL bez Lainota īsti autentiski neizklausās), bet vismaz pārējie dalībnieki sevi arī uzskata par vairāk tribute grupu, un nedomā arī ierakstīt jaunu materiālu.Van Der Graaf Generator - hā, šie arī ir apvienojušies, un 2008.g. iznākusi jaunākā plate "Trisector", turklāt sastāvs ir gana autentisksBlind Faith - šīs grupas apvienošanās šķiet pavisam nereāla, lai gan Vinvuds un Kleptons šogad dosies kopīgā tūrē, tomēr Riks Greks ir miris, bet trio Vinvuds + Kleptons + Beikers būtu tikpat lielā mērā Blind Faith kā CreamBloodrock - 2005.gadā notika Reunion koncerts, bet šķiet, ka nekas tam nesekojaGrand Funk Railroad - apvienojās 1996.g., studijā ierakstījušies kopš tā laika nav.Gravy Train - izjuka septiņdesmito vidū, nav apvienojušiesHigh Tide - izjuka 1970.g., nav atjaunošiesJames Gang - vairākas reizes apvienojās, pēdējo reizi koncertēja 2006.gadāMC5 - apvienojās 2003.gadā, ir koncertējušies, bet nav ierakstījušiesMott The Hoople - 2009.g. janvārī grupa pavēstījas par apvienošanos uz pāris koncertiem, patlaban tie paredzēti 5 un visi notiks oktobrī Londonā; tālākas informācijas navRingo Starr - Ringo, protams, turpina muzicēt, un 2008.g. janvārī iznāca viņa kārtējais albums "Liverpool 8". Laikam gan sevišķi daudzus tas neinteresēStone The Crows - kopš 1973.g. nekā no šiem nav bijis.Syd Barrett - lai gan daudzi domāja, ka Barets nomira vēl sešdesmitajos, patiesībā viņš nomira 2006.gada 7.jūlijā, tomēr mūzikai viņš patiešām nomira jau 1970.gadā
2009-03-17 18:22:49

Ko labu dara rokmūzikas dinozauri 3.daļa

Genesis - 2006.gadā grupa atjaunojās savā astoņdesmito gadu sastāvā ar trio Benkss, Kolinss, Razerfords, bet bez Geibriela un Heketa, devās tūrē. Par albumu bija runas, bet ne īpaši nopietnas, pēdējā laikā šajā sakarā nekas nav dzirdēts. Bija arī baumas par pilnā sastāva apvienošanos, bet tās nematerializējās. Katrā gadījumā mani Genesis interesētu TIKAI pie nosacījuma, ka tur būtu Hekets un Geibriels.John Lennon - kopš 1980.gada Lenons ir konstanti miris.King Crimson - patlaban grupas sastāvā ietilpst Frips, Belju, Masteloto, Levins un Geivins Harisons. Pēdējā studijas plate iznākusi 2003.gadā. 2009.gadā bija paredzēta tūre pa ASV rietumiem, taču patlaban izskatās, ka tā varētu nenotikt. Kas būs tālāk - grūti teikt.Paul McCartney - Makka nekur nav pazudis, un vēl tikai 2007.gadā izdeva "Memory Almost Full", bet 2008.gadā - svaigāko "The Fireman" plati. Domājams, ka tik ilgi, cik viņš būs dzīvs, Makka turpinās koncertēt un izdot jaunas plates.Stevie Wonder - pa lielam viņa karjera, manuprāt, norietēja vēl astoņdesmitajos, taču pazudis viņš nekur nav, pēdējā plate viņam iznāca 2005.gadā, uzstāties viņš turpina, un gan jau būs arī kāda jauna plate.Alice Cooper - 2008.gadā izdeva savu 25. studijas plati "Along Came a Spider", kura ASV čārtos sasniedza labāo pozīciju kopš "Hey Stoopid", salīdzinoši nesen bija arī ar koncertu Rīgā, šogad viņam paredzēta pamatīga tūre pa Krieviju.Amon Duul II - dīvainā kārtā grupa joprojām pastāv, pēdējo plati (Manana) tā izdeva 2000.gadā, turpina arī koncertēt. Allman Brothers Band - vispār jau tā nav brāļu Almanu grupa jau kopš 1971.gada un Dveina Almana nāves, bet grupa pēc gandrīz visus astoņdesmitos gadus ilgušas pauzes 1989.gadā atjaunojās un pastāv joprojām. Tajā joprojām ir trīs oriģinālsastāva dalībnieki - Gregs Almans, Bačs Traks un Džejs Johansons. Svaigāko studijas plati grupa izdeva 2003.gadā. Šogad grupa ar koncertu sēriju atzīmē savu 40 gadu jubileju. Par jaunu albumu neko neatrodu.Bob Marley - miris.Can - kaut kad aprīlī Rīgā uzstāsies Damo Suzuki (tā kā būšu Spānijā, es noteikti uz koncertu netikšu). Grupa, protams, sen vairs nepastāv, un neizskatās, ka grasītos tikt atjaunota.Caravan - grupa svaigāko plati izdeva laikam 2003.gadā, bet patlaban izskatās, ka tai ir pienācis gals. Kā izlasīju grupas pusoficiālajā lapā, Jan Schelhaas esot pārvācies uz Skotiju, vairāki dalībnieki negribot vairs spēlēt koncertus un visādi citādi var pieņemt, ka Caravan tuvākajā laikā neko kopā nepasāks.Crosby, Stills & Nash (& Young sometimes) - pirms pāris gadiem visi četri devās kopīgā tūrē, kopš pēdējās grupas studijas plates gan pagājuši jau 10 gadi, taču var ticēt, ka vismaz nepilnā sastāvā - kaut 2 no kvarteta - vēl kādu kopīgu ierakstu šie vīri radīs.David Bowie - pēdējos gados Bovijs ir kļuvis diezgan neaktīvs, kopš 2003.gada Reality nav izdevis jaunas plates, kopš 2006.gada arī īpaši nekoncertē, arī nekas nav dzirdēts par jauna studijas albuma plāniem.Deep Purple - faktiski jau labu laiku grupa ir pārvērtusies par veciem perdeļiem-naudas vācējiem no Austrumeiropas, taču, piem., 2003.gada "Bananas" man šķita tīri ok albums, 2005.g. "Rapture of the Deep" - mazāk. Emerson, Lake & Palmer - nekas nav dzirdēts, ka šī grupa varētu apvienoties.Electric Light Orchestra - bija laiks, kad grupa bija sadalījusies pat divos stipri neautentiskos sastāvos, bet kopš 2001.gada nepastāv neviena no tās reinkarnācijām. Ja būs interese, gan jau Džefs Linne atkal sastāvu kopā savāks.Elton John - kā izskatās šogad šim plānots koncertēt kopā ar Biliju Džoelu, 2006.gadā viņš izdeva savu 29.studijas plati, pagaidām par 30.ierakstu nekas nav dzirdēts.Eric Clapton - lai nu kurš, bet Kleptons rokas klēpī salicis nesēž, tā ka brīnums, ka jau kopš 2006.gada viņš nav nevienu plati izdevis. Šogad viņam paredzēta diezgan intensīva koncertēšana (tai skaitā - kopā ar Stīvu Vinvudu), kad gaidāms jauns ieraksts - neko neesmu atradis.Gentle Giant - 2004.gadā četri grupas dalībnieki ierakstīja kopā trīs jaunas dziesmas priekš boxseta, bet 2008.gadā divi bijušie dalībnieki - ģitārists Gerijs Grīns un bundzinieks Malkolms Mortimors - izveidoja grupu Rentle Giant, kas izpildītu īstās grupas dziesmas, pagaidām gan bijis tikai 1 koncerts un nekas jauns nav dzirdēts.George Harrison - diemžēl arī Džordžs ir miris.Gong - kā jau tas raksturīgs grupām ar milzīgu un mainīgu dalībnieku sastāvu, Gong ir spējis izdzīvot līdz pat mūsdienām. Jāpiezīmē, ka Gong sastāvā arī patlaban ietilpst divi nozīmīgākie cilvēki - David Allen un Gilli Smith. 2007.g. izdota plate "Mothergong O Amsterdam". Kaut kad gaidāms jauns albums ar nosaukumu "Gong 2032" (patlaban prognozes ir uz septembri), būs arī tūre pa Lielbritāniju.J.J. Cale - 2004.gada "To Tulsa and Back" ir svaigākais no viņa albumiem, ko esmu dzirdējis, bet Keils neguļ un izdevis pa šo laiku vēl vairākas plates, svaigākā - "Roll On" - klajā nākusi šī gada februārī, būs arī kārtējā tūre.Jethro Tull - atbilstoši Wikipedia 2007.gadā JT rakstīja jaunas dziesmas studijā, bet līdz albumam lieta tā arī neaizgāja. Šogad tai paredzēta diezgan intensīva koncertēšana - tai skaitā gandrīz katrā Vācijas miestā, diemžēl īsti tuvu Rīgai viņi nebūs - lai gan 10.martā viņi pat uzstājās Minskā.Led Zeppelin - līdz 2007.gada decembrim bija pieņemts uzskatīt, ka grupa ir mirusi, taču tad sekoja koncerts ar Bonama dēlu pie bungām, tālāk sekoja baumas par kopīgu tūri, tad Plānts noliedza savu dalību, Peidžs pavēstīja, ka varbūt būs cits dziedātājs. Ar ko tas viss beigsies - pagaidām nav skaidrs. Katrā gadījumā man jau negribētos, lai Peidžs + Džonss + Džeisons Bonams + kreiss vokālists būtu Led Zeppelin, bet ne jau mans viedoklis būs noteicošais :)Lou Reed - Lū turpina darboties, 2007.gadā izdeva ambienta ierakstu (neesmu dzirdējis un nevēlos dzirdēt, turklāt tas esot slikts), arī koncertēt nav beidzis, svaigākais, ko no viņa varēja dzirdēt, bija sadarbība ar The Killers "Tranquilize".Renaissance - pirms apmēram 10 gadiem grupa apvienojās, 2001.gadā izdeva albumu "Tuscany" un atkal izjuka (jāpiezīmē, ka sastāvs nebija īsti labs anyway).Yes - 2008.gadā vajadzēja notikt tūrei par godu grupas 40 gadu jubilejai, taču Andersona veselības problēmu dēļ nekas nesanāca. Kāda tūre gan jau vēl būs, bet jaunu albumu gan visdrīzākais nebūs, jo pēdējās plates "Magnification" (2001.g.) pārdošanas rādītāji bija tik zemi, ka Andersons esot atteicies no turpmākiem ierakstīšanās plāniem.
2009-03-13 13:47:52

Ko labu dara rokmūzikas dinozauri 2.daļa

Crazy World of Arthur Brown - šie one hit wonderi, kas nav pilnīgi aizmirsti tikai "Fire" dēļ īsti izmiruši vēl nav - pats Artūrs Brauns ir joprojām muzikāli aktīvs un epizodiski kaut ko ir izdevis arī zem Crazy World zīmes. Vēl 2008.gadā Artūrs Brauns turpināja uzstāties, lai gan izsekot viņa gaitām ir pagrūti - oficiālais saits nav atjaunots labi sen un teikt, ka prese pievērstu Artūram Braunam daudz uzmanības, būtu smags pārspīlējumsCaptain Beefheart - Dons van Vlīts ar mūziku aktīvi nenodarbojas jau kopš astoņdesmitajiem gadiem un nekas neliek domāt, ka viņš varētu atgrieztiesFamily - izjuka 1973.gadā, ne reizi vēlāk nav kopā uzstājušies. Riks Grečs un Tonijs Eštons ir miruši, diez vai pārējie dalībnieki domā grupu vēl kādreiz reanimētFleetwood Mac - pārdzīvojusi pāriz izjukšanas grupa ir atdzīvojusies, 2009.gada 1.martā sākās jauna tūre - patlaban par albumu runu nav. Ja kas - aktuālais sastāvs ir tīri pieklājīgs - Niksa, Flītvuds, Džons Makvī un Lindsijs Bakingems. Pietrūkst vienīgi Kristīnas Makvī, lai sanāktu tradicionālais 1975.-1987.g. sastāvs, protams, īsti klasiskajā sastāvā bija arī citas sejas. Pagaidām tūre iet pa Ziemeļameriku, taču būtu loģiski pieņemt, ka uz vasaru Mac varētu atgriezties Eiropā Ja kas - pēdējo ripuli šie izlaida 2003.gadā tajā pat sastāvā, kāds grupai ir patlaban.Frank Zappa - Zappa ir miris, un pēc sevis atstājis pietiekamu daudzumu ierakstu, lai pārāk maz nešķistu.Janis Joplin - arīdzan mirusi.The Left Banke - nekas nav dzirdēts, ka šie plānotu reanimētiesThe Moody Blues - grupa turpina koncertēt, sastāvs ir daudz maz pieklājīgs, iztrūkst gan flautists Rejs Tomass. Pēdējā plate iznākusi 2003.gadā, šo pavasari grupa tūrē Amerikā, ir dzirdēts, ka būšot arī jauns albums. Kad - tas jau cits jautājums.Procol Harum - grupa atjaunojās 1991.gadā, reizēm grupa koncertē, salīdzinoši nesen izdeva vienu koncertalbūmu, tā kā īsti daudz par šo grupu nezinu, grūti spriest, cik autentisks ir tās sastāvsThe Move - kopš 2004.gada tūrē Bev Bevan` Move, vēlāk - "The Move featuring Trevor Burton and Bev Bevan". Protams, ka bez Roja Vūda tā nav nekāda īsta The Move. Rojs Vuds tikām pats arī turpina muzicēt, pēdējais ieraksts šim iznācis 2007.hadāSimon & Garfunkel - pēdējos gados vīri atkal ir tūrējuši kopā, 2009.gadā paredzēta Austrālijas tūre, bet īsti apstiprināta tā nav; par jaunu albumu runu nav.T.Rex - bez Bolana grupas atjaunošanās nav iespējama, bet Bolans ir miris. Punkts.The Velvet Underground - 1996.gadā Rīds ar Keilu un Morīnu Takeri uzstājās Rokenrola slavas zālē, bet nekāda turpinājuma tam nebija. Atgriešanās šķiet praktiski neiespējama.13th Floor Elevators - pastāv virkne tribute grupu, taču neviena no tām nesaucās īstās grupas vārdā; nekas nav dzirdēts, ka šī grupa varētu atgriezties.Bee Gees - grupa atgriezās 2001.gadā ar "This is Where I Came In", taču Morisa Giba nāve 2003.gada sākumā gandrīz droši pielika punktu grupas vēsturē. Pārejie 2 brāļi gan reizēm uzstājas kopā, bet ne vairs kā Bee Gees.Buffalo Springfield - ap 2000.gadu bija runas, ka grupa varētu tikt atjaunota, taču Brūsa Palmera un Dīvija Mārtina nāve to domājams ir izslēgusi.Free - Pols Rodžers gana labi (finansiāli) jūtas kā Queen vokālists, tā ka diez vai šī grupa varētu tikt reanimēta (kā nekā tā izjuka 1968.gadā).The Grateful Dead - pēc Džerija Garsijas nāves ir skaidrs, ka jaunu albumu nebūs, taču pārējie grupas pārstāvji turpina tūrēt, saucoties vienkārši par "The Dead"Jeff Beck - Džefs Beks nekur nav pazudis, svaigāko albumu izdevis 2003.gadā, turpina tūrēt, gan jau ka būs vēl jauni ierakstiJefferson Airplane - lidmašīnas sen vairs nav, bet Jefferson Starhip gan joprojām pastāv un 2008.gadā pat izdeva kārtējo albumu (Jefferson`s Tree of Liberty). Protams, no Airplane te ir maz atlicis - īstenībā jau tikai Pols Kantners ir īsts Lidmašīnas dalībnieks šajā ansamblī, taču kaut kāda sadarbība grupai ir arī ar citiem kādreizējiem dalībniekiem.Love - nebiju piefiksējis, ka šī grupa bija nosacīti atgriezusies, tūrējot līdz pat 2006.gadam, kad nomira Artūrs Lī. Pēc viņa nāves turpinājums vairs sekot nevar.The Mamas & Papas - Kesa Eliota ir mirusi, Džons Filipss ir miris, Denijs Dohertijs ir miris. Ja kas - abu grupas vīriešu nāve man ir nedaudz šoks, no VH1 Behind the Music zināju vienīgi par Mammas Kesas nāvi. Dzīva ir vienīgi Mišela Filipsa, un būtu ļoti dīvaini, ja viņa atjaunotu grupu.The Monkees - viena no tām grupām, kuru atgriešanās mani personīgi nemaz neinteresētu, un patlaban nekas neliecina, ka šī grupa varētu apvienoties.The Nice - atgriezās ar koncertiem 2002.gadā, kuri gan laikam nebija diži veiksmīgi, jo Lī Džeksona balss nav neko labā stāvoklī. 2008.gadā nomira rupas bundzinieks. Nākotnes perspektīvas dara apšaubāmas fakts, ka Kīts Emersons viens pats ir labāks brends nekā The Nice kopā.Quicksilver Messenger Service - kaut kādas grupas atlūas turpina pastāvēt, 2006.gadā pat tika izdots kārtējais šīs grupas ieraksts. The Small Faces - Stīvs Meriots un Ronijs Leins ir miruši, diez vai pārējiem dalībniekiem ir tiesības atjaunot grupu.Soft Machine - pastāv aizdomīga grupa ar nosaukumu "The Soft Machine Legacy", kura 2007.gadā izdeva jaunu studijas albumu "Steam"; cik šī grupa ir jēdzīga - grūti spriestSpooky Tooth - neko daudz nezinu par oriģinālo grupu, kaut kādā sastāvā grupa laikam pastāvTen Years After - grupa pastāv, tiesa bez Alvina Lī, svaigākā plate "Evolution" iznākusi 2008.gadāTraffic - grupa pāris reizes gan tika apvienojusies, taču 2005.gadā nomira Džims Kapaldi, un tas liek domāt, ka nekādus jaunumus par Traffic dzirdēt vairs nenāksiesThe United States of America - šī viena albuma grupa nav ne reizi apvienojusies un domājams tā arī nedarīsCountry Joe and the Fish - dažas reizes ir kopā uzstājušies pēc savas izjukšanas, pēdejo reizi 2003.gadā.Iron Butterfly - grupa pastāv (neba nu tas daudzus interesē, bet tomēr), šogad pagaidām zināms, ka būs 2 koncerti štatos, lai arī grupas dalībnieki solījuši arī jaunu albumu un koncertus Eiropā. Kā nu tas materializēsies - redzēs.The Troggs - šī grupa joprojām vismaz nosacīti turpina pastāvēt (lai arī miruši divi tās oriģinālsastāva mūziķi), šogad gaidāmi vairāki noncerti Anglijā. Ja kas - tūrē šie kopā ar "The Move" - proti, vēl vienu vairāk vai mazāk viltotu sešdesmito gadu grupu (skat. augstāk)Aphrodite`s Child - neticu es, ka Demī Ruso un Vangelis varētu atjaunot šo grupu, pārāk tālu viņus aizveduši muzikālie ceļiThe Band - grupa bija atjaunojusies 1983.gadā, bet pavisam izjuka pēc Rika Danko nāves 1999.gadā, turklāt miris Ričards Manuels, bet Robijs Robertsons nepiedalījās atjaunotajā grupā, līdz ar to šķiet diezgan droši, ka Ze Grupa ir mirusi.Blood, Sweat and Tears - absolūti neautentiskā sastāvā grupa pastāv, tūrē gan Amerikā, gan Eiropā, par jaunām platēm runas navBlue Cheer - neko nezinu par šo grupu, ļoti aizdomīgs tās sastāv laikam joprojām pastāv, 2007.gadā izdots albums "What Doesn`t Kill You"Bonzo Dog Band - 2006.gadā grupa apvienojās un gadu vēlāk pat izdeva albumu "Pour l`Amour des Chiens" (Nīls Inss tur piedalījās). Tāpat pastāv arī "Three Bonzos and a Piano" - aizdomīgas kvalitātes koncertgrupa.Donovan - es par šo pēdējo reiz dzirdēju desmitgades sākumā, kad No Angels koverēja "Atlantis", jaunākā plate "Beat Cafe" datējama ar 2004.gadu, esot drīzumā gaidāms jauns ieraksts "Ritual Groove"Electric Prunes - atjaunojās 2001.gadā, svaigākā plate "Feedback" iznāca 2006.gadāFairport Convention - joprojām pastāv, protams, ne kanoniskā sastāvā, no seniem laikiem grupā ir Saimons Nikols un Deivs Pegs. 2007.g. iznāca studijas plate "Sense of Occasion"Harry Nilsson - miris 1994.gadā.The Incredible String Band - atjaunojās 1999.gadā, izjuka atkal 2006.gadā. Neizslēgtu iespēju, ka grupa varētu vēl kādu reizi uzpeldētLeonard Cohen - šī gada 31.martā iznāks vņa koncertalbums "Live in London", studijas plate "Dear Heather" iznāca 2004.g. Ja veselība atļaus, gan būs vēl kāda studijas plate.Lovin` Spoonful - grupa koncertē, taču bez Džona Sebastiāna, bez kura diez vai varētu rasties jauni studijas ieraksti, un Sebastians ar pārējiem Spoonful dalībnieki apvienoties neplānoMoby Grape - epizodiski grupa uzstājas. Bez mirušā Skipa Spensa. Par jauniem albumiem nav runas.Nico - mirusi.Sly and The Family Stone - neskaitāmas reizes apvienojušies un izjukuši, arī 2008.gadā, pēdējā plate gan datējama ar 1983.gaduSpirit - Rendijs Kalifornija un Džons Loks ir miruši, domājams, ka ar to pietiek, lai grupa neatjaunotos.Steppenwolf - nu jau labu laiku pastāv kā John Kay & Steppenwolf (var pieņemt, ka Kejs ir vienīgais autentiskais šīs grupas dalībnieks).Tim Buckley - miris. Arī viņa dēls Džefs Baklijs jau sen ir miris.
2009-03-11 17:03:26

Ko labu dara rokmūzikas dinozauri 1.daļa

Šajā rakstā sniegšu nelielu apkopojumu par virknes 60.-70.gadu ievērojamāko mūziķu svaigākajiem jaunumiem - tūrēm, jaunu albumu plāniem, kad pēdējo reizi izcēlušies ar kādu aktivitāti.Izvēlēties mūziķus, ko pieminēt, protams, ir pagrūti, tālab vienkārši iešu cauri to sarakstam no šīs lapas.Bītli - ja nu ir viena grupa, kura NEKAD neatgriezīsies, tad šī ir tā viena grupa. Es vēl varu noticēt, ka Makka un Ringo nospēlēs kopā pāris koncertu, bet ne kā Bītli.Bobs Dilans - patlaban tūrē pa Eiropu (mūsu reģionā gan neiegriezīsies), šogad gaidāms viņa jaunais albums "I Feel a Change Coming On" - noteikti vismaz kārtības labad vajadzēs to noklausīties.The Rolling Stones - pēc 2005.gada "A Bigger Bang" tradicionāli pamatīgi tūrēja, pagaidām nekādas precīzas informācijas par tālākajiem grupas plāniem nav.The Who - turpina pastāvēt par spīti divu oriģinālsastāva dalībnieku nāvei, 2006.gadā atgriezās ar jaunu studijas plati "Endless Wire" (pēc 25 gadu pārtraukuma!), kam sekoja pasaules turneja, bija lasīts, ka būšot vēl viena plate, bet šķiet, ka neko tālu šis projekts neaizgāja."The Byrds" - izjuka 1973.gadā, vēlāk bija pāris apvienošanās, pēdējo reizi ap 1990.gadu, turklāt deviņdesmito sākumā nomira divi grupas dalībnieki; varētu pieņemt, ka zem "The Byrds" zīmes jaunu ierakstu nebūs."The Kinks" - Rejs Deiviss ir izteicis apvienošanās iespējamību (pēdējo plati Kinks izdeva 1993.gadā) un pat runājis par jaunu albumu, bet īsti neticās, ka tas būtu iespējams, cik saprotu, Deivs Deiviss nav tādā stāvoklī, lai varētu atjaunotajos Kinks piedalīties, līdz ar to nešķiet ticama Kinks atgriešanās."The Animals" - tos laikus, kad pastāvēja oriģinālā grupa, ir pagrūti atminēties, ja nemaldos, pēdējais Animals veida projekts saucas "Animals and friends", bet tas ir ne vairāk kā "tribute" grupa, līdz ar to diez vai "dzīvnieku un to draugu" aktivitātēm būtu vērts sekot. Eriks Bērdons tikām turpina periodiski priecēt ar jauniem ierakstiem (tiesa - ne pārāk daudzus priecēt, jo ar pārmērīgu popularitāti šis lepoties nevar)."The Beach Boys" - Braiens Vilsons ir pieļāvis, ka dzīvie Beach Boys dalībnieki (tas ir - bez diviem viņa brāļiem) varētu kādreiz vēl apvienoties, taču diez vai tur varētu būt runa par pilnu tūri vai jaunām dziesmām - maksimums pāris koncertu (un ļoti šaubīgi, ka kaut ko tādu vajadzētu)."The Hollies" - kaut kādā kreisā sastāvā turpina eksistēt, bet vieglāk pieņemt, ka grupa nepastāv (no īstajiem Hollies tur atlikuši Eliots un Hikss - nebūt ne svarīgākie oriģinālās grupas dalībnieki)."The Yardbirds" - atgriezās totāli kreisā sastāvā 2003.gadā, bet atkal jau vieglāk pieņemt, ka grupa sen vairs nepastāv."The Zombies" - 2004.gadā izdeva svaigāko albumu, atkal jau grupas sastāvs ir aizdomīgs, bet vismaz tajā ir Rods Argents, tā ka par absolūti feiku šo grupu nenosauksi; Intereses pēc vajadzētu kaut kad "As Far As I Can See..." noklausīties, 2008.gadā bija pat viens "īstā" sastāva koncerts."The Pretty Things" - man par šoku grupa joprojām pastāv un pat daudzmaz pieklājīgā sastāvā, 2007.gadā izdeva "Balboa Island". Ar sevišķu popularitāti grupa laikam neizceļas."The Dave Clark 5" - atšķirībā no vairuma citu līdzīgo grupu, grupa ne reizi "neatgriezās". Pēdējo gadu laikā miruši divi grupas dalībnieki, tā ka var droši teikt, ka grupas atgriešanās nav gaidāma."The Searchers" - labākajos savos laikos bija C klases grupa; lieki teikt, ka tagad, spēlējot trešās šķiras Anglijas klubos, nav kļuvuši labāki un to neveicina arī grupas dalībnieku ne pārāk oriģinālais sastāvs."Manfred Mann" - oriģinālā sastāva grupa izjuka ļoti sen, vēl joprojām turpina pastāvēt tās spin-off "Manfred Mann`s Earth Band", svaigākā plate datējama ar 2004.gadu, grupa turpina koncertēt un tā kā tajā joprojām ir pats Manfrēds Manns, pēc idejas viss ir kārtībā."Cream" - pēc 2005.gada koncertiem bija runas par grupas īstu atgriešanos, taču tālāk par runām tās neaizgāja. Tomēr izslēgt grupas apvienošanos nevar."Creedence Clearwater Revival" - pasauli tūrē grupas "bastard" versijas, taču Džons Fogertijs īsto CCR atjaunot nedomā, turpinot savu solo karjeru (gana veiksmīgu)."The Doors" - par laimi izmantot īsto grupas nosaukumu Manzarekam un Krīgeram nav tiesību, tā ka ir skaidrs, ka jaunu grupas albumu ar šādu nosaukumu nebūs, paši vīri tikām turpina tūrēt.Džimijs Hendrikss - miris ir miris.Pink Floyd - ja "Live 8" koncerts lika domāt, ka grupas apvienošanās būtu iespējama, Rika Raita nāve pielika punktu diskusijām. Gilmors un Voterss turpina koncertēt (atsevišķi), varbūt Gilmoram būs vēl kāda solo plate, taču arī tas ir diezgan šaubīgi.Turpinājums sekos
2009-03-10 18:23:39

The influence of music on creative writing

To be honest, I`m cheating. When writing my new series of stories there should be one specific record that I should be listening to as a soundtrack to it. So far I haven`t been doing it. I tried to repeat one song on my playlist infinity when writing the second part today, but somehow it didn`t bring creatively satisfying results. I also tried to listen to one of the albums of "Ļeņingrad" (it was disastrous as Shnur seems to be killing all kinds of creativity within me) and afterwards - "Combat Rock" by "The Clash". The latter also wasn`t much of a success, as it is a rather crappy album, I gotta say. So I`m thinking that the main rule for music to be good in order to improve creativity is for it to be good. It can be good thrash metal and it can be good dance-pop, that doesn`t matter that much (although it does affect the mood of the writing), but it being good is a crucial requirement. So I ended up writing without any soundtrack whatsoever, as no music is better than bad music.
2008-11-07 14:51:26

Lost in the Supermarket

Im all lost in the supermarketI can no longer shop happilyI came in here for that special offerA guaranteed personality...Im all tuned in, I see all the programmesI save coupons from packets of teaIve got my giant hit discoteque albumI empty a bottle and I feel a bit freeAs you either know or don`t know this is a song by one of the greatest bands ever - The Clash.Personally it`s been already a while for me since I discovered that bigger != better. The smaller the store, the faster you`re out from it and the less likely you`re to buy some crap that you didn`t need in the first place. Supermarkets usually waste both your money and your time. Ok, sometimes it is cheaper to shop in a supermarket but money is nothing more than pieces of paper (or nowadays - bytes of information on your credit card). I don`t claim to spend most of my time meaningful. I`m not a yuppie. I don`t have plans for every microsecond. Time is not money for me. But time wasted on something that gives you neither pleasure nor profit, nor gives it to people you love, is wasted time anyway.You can surely guess that there`s just one reason why I posted this entry here - to spam about The Clash. By the way - this is one of the best examples of mixing politicians words to a song I`ve encountered so far:
2008-11-06 12:39:49

Pets Smīrs

Pirms brīža, lasot par Nirvanas "Unplugged in New York", kas šodien griežas manās austiņās, ieraudzīju pie ieraksta dalībniekiem vārdu Pat Smear. Izrādās, attiecīgais tips bija N. oficiāls dalībnieks tās pastāvēšanas pēdējā gadā. Man tas personīgi bija pamatīgs šoks. Līdz šim biju pārliecināts, ka Nirvana = Kobeins + Novoseliks + dažādi bundzinieki (Grols kā pēdējais šajā sarakstā), un ceturtais oficiālais dalībnieks mani tiešām šokēja.Varbūt kāds man vēl pateiks, ka bija arī piektais Bītls? :)
2008-11-03 13:46:31

Ko Allmusic Guide raksta par jauno Queen + Paul Rodgers albumu

Vispār jau es AMG pārāk neuzticos, bet viņu apraksti mani tāpat interesē, tāds nekonsekvents cilvēks es esmu.Faktiski viņuprāt šis ieraksts nav ne tuvu tik slikts kā live albums (neesmu klausījies):That none of these songs are good -- hell, some of them are frankly embarrassing, especially when Rodgers channels his inner David St. Hubbins to sing "The cosmos is rocking with the majestic power of rock" -- is almost beside the point. This is all clichés -- glittering gold, rock & roll and school`s out -- but the band seems happy to shuffle the pieces and put them together in a slightly different order, to get whatever meager charge there is by following a 20-degree curve instead of a 15-degree one.Jā - ar Spinal Tap zināma līdzība te ir, to nākas atzīt.Bet kas mani patiesībā šokē, ir fakts, ka kopumā albums ir gana normāli novērtēts:Classic Rock: 4/5Total Guitar: 3/5Mojo: 3/5AMG: 2/5Guardian: 2/5Ievērojot to, ka pat savos ziedu laikos Queen nebija nekādi preses mīluļi, tas vismaz zināmā mērā pārsteidz. Redzēs, vai Rolling Stone arī uzrakstīs pozitīvu recenziju?
2008-10-17 17:33:11

The best song in the world?

Yesterday was a great day. It was not great because of something I did (as I did nothing special) or something that happened (as nothing too special happened to me yesterday), but it was great because of something I found. And you know what I found? I found that on youtube you can find the timeless classic - the song "Mazcenais Mobilais" by Duets Sandra. Of course, it is not a music video as this "band" probably doesn`t have the cash to put a video out, but who cares about videos anyway?Here it is:Yes, you probably know this song as "Is this way to Amarillo" by Tony Christie, but who cares for originality anyway? Especially considering that even the original is a very silly song.And if you still haven`t had enough of crappy Latvian "schlagers", here`s something probably even worse - Kaija from the infamous band "Bruģis":And as I`ve already posted here two of the best examples of crappy Latvian music, as a special bonus (if you buy from this universal broom right now!) I will give you some additional links to schlocky disastrous Latvian music:(this is the legendary "don`t tread on the fuckin` ant" by Dālderi)("Es nevaru būt balts" from the `incredible` dance band "Tranzīts")I hope you enjoyed our today`s educational program - Latvian music in action.
2008-08-28 11:35:40

An object

Lately I`ve been quite fond of this song by ween - "Object". It`s so beautiful and sick at the same time that I can`t help but wonder about how come Ween aren`t universally recognised as one of the best bands in the modern world.Here`s a video to the song:And here are the lyrics:You`re just an Object to meI`d like to get to know you betterpaste you across my bodyyou`re just an object to meyou`re just a piece of meatand I am the butcherI love you better, love you foreveryou`re just an object to mewhy sit in the shadedrink what we made from our lovers cupdreams don`t always come when you fall asleepyou`re just an object to meI`m gonna do something wrongnobody`s gonna like itbut I`ve got my pride and my time isn`t freeyou`re just an object to meyou`re just an object to meI feel a little betterthey found your sweateryou`re just an object to meAnd here`s a heavier song from the same album:
2008-08-19 15:42:44

A selection of Latvian music

Being quite a fan of different kinds of music I decided that it`d be neat if I could bring our couchsurfing hosts in Italy discs with a retrospective of various kinds of Latvian music. That is - not a selection of best songs (according to what I call best) from different Latvian artists but a disc where every song would represent a different genre/subgenre of Latvian music, thus allowing the popsiest of pop to be placed next to the heaviest of metal. The disc isn`t complete yet, but I can provide here a blueprint of what I`ve got so far - maybe you can suggest me some better songs by the same artists of by different artists in the same genre (or some vital genres missing, or some songs listed in the wrong genres). The list is in no particular order.Jazz: Gunārs Rozenbergs - Krāsainās lāsesProgressive rock: Holy Lamb - The Lingering DreamsAlternative rock: Baložu pilni pagalmi - Mans rozā baloniņš Rock`n`roll: Pērkons - Piemineklis kazaiHard rock: Rūsa - Tikai rokenrolsPagan metal: Skyforger - Uz ziemeļkrasuSinger-songwriter: Imants Daksis - Es gribu mīlēties ar tevi šonaktNew Wave: NSRD - Ciku Caku Caurā Tumba * what genre exactly is it?Reggae: Hospitāļu iela - Sinepes (Par Raimi)Rap: Igo&Gustavo - Dzeltenās kurpes 2005Underground punk: Inokentijs Mārpls - Asins līstFolk-rock: Jauns mēness - Kad mēness jūrā krītSynth pop: Jumprava - ZiemeļmeitaElectronica: Latvijas Gāze - Revolūcijai80s Rock: Līvi - Iedomu pilsētaArt pop: Menuets - Viņi dejoja vienu vasaruPop rock: Prāta vētra - Tu izvēlējies paliktFolk: Iļģi - Visi ciema suņi rējaChoir music: Lauztās priedes (Emīls Dārziņš/Rainis)
2008-07-11 11:36:18

A Queen tribute band in Riga?

According to TVNET, sometime this year we can expect a concert of Queen + Paul Rodgers. There`s no confirmation of it yet on queenonline.com, but I wouldn`t be too surprised if this rumour would turn out to be true.Will I go to the concert? Now that`s a tough question. On one hand Queen were my favourite band for almost 10 years. On the other hand, almost everything this band has done since Freddie`s death in 1991 has been total rubbish.
2008-06-12 13:07:41

Mana rokupācija. II daļa

Kā jau rakstīju 1.daļas beigās, ap 9.-10.klases laiku manas muzikālās prioritātes sāka mainīties un no tīņu popsas sāku pāriet arī pie jēdzīgākas mūzikas klausīšanās.Sanāca, ka pirmā "nopietnā" grupa, kurai šajā ērā pievērsos, bija Pink Floyd - vieni no mana tēta iecienītākajiem izpildītājiem. Viss sākās (dabiski) ar "The Wall", kas droši vien ir visvairāk depresīvam tīnim piemērotais šīs grupas ieraksts. Vidusskolas laikos ar lielu prieku klausījos arī divus sliktākos PF ierakstus - "A Momentary Lapse of Reason" un "The Division Bell", kuri tolaik šķita tādi modernāki par pārējiem PF veikumiem, bet vēlāk, protams, tie pamazām atklāja man savu absolūto tukšumu. Tikai pakāpeniski to vietu manā sirdī ieņēma "Animals" un "Wish You Were Here". Dīvainā kārtā "Dark Side of the Moon" man vēl vismaz pāris gadus ne tuvu nebija mīļākais PF ieraksts. No "Piper at the gates of dawn" sākotnēji mani piesaistīja vienīgi "Bike".Paralēli, kā jau vidusskolniekam pienākas, klausījos arī visādus tā laika VIVA hitus - ieskaitot "Bloodhound Gang", "Blink 182", "Offspring" un, protams, "HIM". Pie sienas Villes Vallo plakātus gan nelīmēju (neesmu gejs), bet "Right here in my arms" man riktīgi labi garšoja. Kas attiecas uz Bloodhound gang un Blinkiem, šos uzskatīju par izciliem popmūzikas izsmējējiem, kas "ierēc par tiem dirsām".Bet pietiek par skumjo. Vēl videnes laikos parādījās lieliskie mp3 pirāti, kas izplatīja diskus ar mūziku par relatīvi saprātīgām cenām (lai arī mūsdienās man tas šķiet ļoti slikts naudas ieguldījums). Viņu bija trīs - vispirms Sinagors. Par to - neko labu neteikšu, ierakstu kvalitāte bieži bija drausmīga, bet saturs - neatbilstošs solītajam. Patiesībā no viņa man ir tikai viens disks, kurā bija vairākas savdabīgas parādības - Džona Lenona "Imagine", kas nez kāpēc izrādījās kaut kāda viņa dziesmu izlase, nevis albums (turklāt - ieskaitot vairākas bītlu dziesmas); tas pats izrādījās ar Queen "The Game". tātad - Sinegors nerullē, nepērc no viņa mp3 diskus, ja tev nejauši gadās nokļūt 1999.gadā. Tad bija Dmitrijs aka MyOhMy - tas gan bija labais tips, kuram bija milzīgs un pastāvīgi augošs disku krājums, operatīvs serviss un lielākoties laba ierakstu kvalitāte. Manu maciņu viņš kopumā gan paputināja tīri pamatīgi - kopumā no viņa man ir ap 30-40 diskiem. Un vēl bija Rinalds, bet mēs kā "uzticīgi" Dmitrija klienti pie Rinalda iepirkāmies minimāli.Kas gan bija dīvaini - tas, kādu mūziku es no Dmitrija iegādājos (un vēlāk - pats lejuplādēju, izmantojot lieliskos nu jau sen mirušos servisus Kazaa un Audiogalaxy), īpaši nesaskanēja ar to, kādu mūziku es ikdienā klausījos. Un ko tad es klausījos? Diezgan ilgstoši regulāri - tikai divas grupas - "Pink Floyd" un "Queen" (un no otrās - arī visu dalībnieku solo ierakstus).Par tālāko rakstīt ir grūti, jo kaut kā vienā brīdī mūzikas klausīšanās procesam pazuda struktūra, līdz ar to varbūt jēdzīgākais būtu uzskaitīt mūziķus, kuri dažādos laikos man bijuši būtiski. Secība nav hronoloģiska, pēc svarīguma skalas, vai asociatīva. Tā ir nejauša.1) Lū Rīds - visvairāk "Transformer" un "Magic and Loss", bet arī citi ieraksti. Savā ziņā Lū Rīds ir pirmais solis ceļā uz Bobu Dilanu2) Bītli - no pamatskolas laikiem bītli asociējās ar visu, kas nav stilīgs, ir novecojis un kas nav aktuāls. Tikai vēlākos laikos nāca atklāsme, ka bītli ir droši vien vienīgā grupa, kurai ne tikai nav sliktu albumu, bet gandrīz nav arī neveiksmīgu dziesmu. "Abbey Road", "Magical Mystery Tour", baltais albums un "Stg. Pepper`s" varu klausīties vienmēr un visur3) Beach Boys - tiesa neviens cits viņu albūms kā vien "Pet Sounds" mani tā arī nav spējis pārliecināt, bet toties tas viens ieraksts gan...4) The Kinks - droši vien visbiežāk nenovērtētā britu invāzijas grupa, kuras sešdesmito gadu otrās puses ieraksti ir labākais skaņu celiņš Anglijas laukiem5) The Who - visi viņu ieraksti pirms astoņdesmito gadu balagānam ir pieminēšanas vērti6) Chumbawamba - pārlecam uz pancisku deju mūziku ar anarhistiskām tendencēm, faktiski ar prieku klausos visus viņu veikumus, izņemot komerciāli veiksmīgo "Tubthumper" (un ne tāpēc ka viņi būtu pārdevušies, tur vienkārši ir sliktas dziesmas)7) vesela virkne swing revival grupu - Squirrel Nut Zippers un līdzīgie8) Cream. No smagajām un pussmagajām grupām neapšaubāmi mani lielākie elki. Esmu mēģinājis iemīlēt arī Kleptona solo veikumus, bet nekas nespēj sacensties ar "Disraeli Gears"9) Janis Joplin un lielā brāļa holdinga kompānija - bez komentāriem. gluži kā misters Džimijs Hendrikss.10) Dead Kennedys - vienīgie hardcore panki, kas mani uzrunā.iepriekšminētie izpildītāji nosacīti būtu iedalāmi manā "veco" mīlestību kategorijā, kura vēlāk paplašinājās ar vairākiem gan jaunākiem, gan mazāk jauniem izpildītājiem, kuru vidū būtu izceļami:1) Toms Veitss. Ja nu ir kāds mūziķis, pret kuru man mīlestība radās kā no zila gaisa, tad tas ir tieši šis vecais vīrs, kurš manu sirdi spēlē kā akordeonu. Veitsam ir vienīgi trūkums, ka viņš absolūti nav klausāms sieviesu auditorijā.2) White Stripes. Lai arī kopumā pret jaunajām garāžroka grupām esmu skeptisks, Džeka un Megas Vaitu duets ir pilnīgi no citas operas un pamatīgi rullē.3) Ween. Vislabākā plaši nezināmā mūsdienu grupa.4) The Clash. Protams, viņi nav īsti panki, bet vai tāpēc viņi būtu sliktāki5) Matching Mole, Soft Machine un Roberts Vaiats - jo vairāk klausos, jo vairāk saprotu, ka Vaiats ir viens no the greats6) Bobs Dilans. Ilgstoši viņš man šķita garlaicīgs un nebaudāms, līdz reiz piesēdos klausīties pēc kārtas visus viņa ierakstus un sapratu, ka patiesībā viņš diezgan pamatīgi rullē.Varētu rakstīt vēl, bet man jau pirms laba laika apnika
2008-06-11 12:49:36

Mana rokupācija. I daļa

Kad biju mazs, man mūzika nepatika. Tagad grūti pamatot, kāpēc tas tā varētu būt bijis, bet tas ir neapstrīdams fakts. Un vēl vairāk - neesmu pārliecināts, ka mūsmājās mūzika vispār sevišķi bieži skanēja. Mans tētīs gan kopš laika gala ir bijis izteikts mūzikas cienītājs un kolekcionārs, bet mammas attieksme pret mūziku vislabāk raksturojama ar vārdu "atturīga".Nupat kādas piecas minūtes domāju, kamēr atcerējos, kā saucās vokāli instrumentālais ansamblis, ar kuru man saistās pirmā muzikālā atmiņa. "Ornaments". Vai tev ir zināma šāda grupa? Man - ne pārāk, taču izrādās, ka astoņdesmito gadu vidū šī grupa divreiz ieņēma otro vietu Liepājas Dzintarā. Tolaik (astoņdesmito beigās?) man šis "Ornaments" šķita kaut kas vienkārši pārcilvēciski spēcīgs. Protams, tagad ļoti labi saprotu, ka nekā vairāk par triviālu šlāgermūziku ar zaļumballes jokiem šīs grupas priekšnesumā nebija, bet tajos laikos televīzijā redzētais šīs grupas koncertieraksts man joprojām ir palicis labā atmiņā. "Ornamentu" vēlāk klausījies netiku, taču kaut kad ap šo laiku man sanāca pirmā saskarsme ar tēva krājumā ietilpstošajām lentēm, kuru viņam bija (un patiesībā - joprojām ir) pāri par simtu. Protams, ne jau es tolaik izvēlējos, ko klausīties (uzticēt man rīkoties ar lenšu atskaņotāju tajā laikā nebūtu gudrs risinājums). Faktiski no tiem laikiem atceros trīs ierakstus - vienu milzīgu Bītlu izlasi, Elvisa Preslija labāko dziesmu izlasi un mūziklu "Jesus Christ Superstar".Tomēr par mūzikas cienītāju es vēl ilgu laiku nekļuvu, un vienu no agrīno skolas gadu sāpīgākajām epizodēm man nācās piedzīvot, kad izrādījās, ka es nekad neesmu dzirdējis Pet Shop Boys dziesmu "Go West".Rokmūzikas pasaulē mani ieveda klasesbiedrs Niks, kuram mājās bija vairākas aizdomīgas izcelsmes kasetes ar mūziku. Niks no saviem vecākiem bija mantojis nepārspējamu mīlestību pret grupu "Queen" un arī es kā īsts sekotājs kļuvu par šīs grupas fanu. Protams, tas nenozīmēja, ka es būtu dzirdējis daudz šīs grupas dziesmu, manuprāt, es par Queen sāku fanot vēl pirms vispār izdzirdēju viņus jebkādā formātā. Taču pēc kāda laika es patiešām biju "uzsēdies" uz šīs grupas diviem ierakstiem - "Greatest Hits" un "Greatest Hits II" (pēdējo es pat kaut kādā veidā piespiedu vecākus man iegādāt legālā formātā). Ja arī "Queen" cienīšana man patlaban nešķiet labas gaumes apliecinājums, ko tad lai saku kādu ierakstu, ko tolaik noklausījos droši vien savas simts reizes. To saņēmu dāvanā dzimšanas dienā no Scs un jau pieminētā Nika un labu laiku es par šo katastrofāli tizlo deviņdesmito gadu deju mūzikas ierakstu vienkārši nereāli kaifoju. Army of Lovers - "Glory, Glamour and Gold". Kāda traģēdija man bija, kad šī kasete pēc apmēram gada konstantas klausīšanās kaut kur neatgriezeniski pazuda, lai nekad vairs neatgrieztos... Bet nekas, apmēram pusei šī ieraksta dziesmu piedziedājumus es joprojām varētu nodziedāt.Tomēr ne tikai tādi mēsli kā "Army of Lovers" un "Džonī atbalsis" tolaik skanēja manā istabā, bet arī vismaz nedaudz tādas mūzikas, ko par labu atzīstu vēl joprojām. Vēl vienā kasetē Nikam bija kāds ieraksts, par kuru mēs nezinājām, kas tas ir, bet tas bija ļoti labs un tajā bija viena dziesma, kas sākās ar frāzi "good morning, the worm, your honour". Dīvaini, ka tikai vairākus gadus vēlāk es uzzināju, ka pilnīgi neapzināti biju regulāri klausījies Pink Floyd "The Wall" otro plati, kura mitinājās šajā kasetē. Kāpēc tur nebija pirmās puses un ko tā vispār darīja Nika mammas krājumā līdzās "Modern Talking" un "Laid Back" (šos brīnumus arī klausījāmies vairāk nekā būtu vēlams atcerēties), man nav skaidrs, bet sanāca tā, ka 11-12 gadu vecumā es biju neapzināts Pink Floyd cienītājs.Deviņdesmit ceturtajā gadā (t.i. - 10-11 gadu vecumā) manā dzīvē ienāca mūzika caur televizoru, konkrētāk caur televīzijas kanālu RBS. Eh, tas bija viens labs televīzijas kanāls un tā bankrots nedaudz vairāk kā gadu vēlāk man bija īsta traģēdija. RBS līdzās filmām (tais bija vienīgais laiks, kad televīzijā regulāri skatījos tieši filmas) bija vesela tonna mūzikas raidījumu, kuru vidū dominēja "RBS TV Top 20" un "Eirotops". Pirmajā bija televīzijas skatītāju sabalsotas populārākās dziesmas, otrajā - kaut kādi droši vien aizdomīgas kvalitātes eiročārti. Taču ne tikai topi tur bija, bet arī specializēti raidījumi par dažādām grupām. Mani gan interesēja nevis tie raidījumi, bet dziesmas, kas tajās skanēja, kuras ļoti cītīgi rakstīju videokasetēs, sperot savus pirmos soļus personīgās mūzikas kolekcijas virzienā.Kāda mūzika šajā televīzijā man visvairāk patika? Kā jau pieklājas agrīnam tīnim, man nepatika nekas smags un draudīgs (un par tādu uzskatīju gandrīz jebkādu rokmūziku), bet sūdīga popsa un disko mūzika bija tieši tas, par ko man vajadzēja fanot. "Take That" un "East 17" bija manas mīļākās puišu grupas, taču tur bija arī The Connells ar `74-`75, vairākas Nirvanas dziesmas no Unplugged koncerta (tādējādi man tika aiztaupīta Nirvanas smagākā puse), Džimija Neila "Crocodile Shoes" un vēl daudz visādu šāda veida brīnumu. No "smagajiem" man patika vienīgi H-Blockx un arī vien tāpēc ka viņiem bija jodzīgi videoklipi.Vai es biju īsts kādas grupas fans? Nē, pilnīgi noteikti, ka nē. Tiem pašiem "Take That" es zināju kādas 2-3 dziesmas, ne vairāk, bet domas noklausīties veselu viņu albumu man noteikti nebija. Man patika tā mūzika, kas gāja pa TV un ar to es jutos pilnīgi apmierināts. Un par vienu no galvenajiem dziesmas kvalitātes rādītājiem es uzskatīju videoklipu.Tad RBS TV pazuda un kādu laiku nekādas jaunas vēsmas manā mūzikas gaumē neienāca. Klausījos tās dažas kasetes, kas man bija, neskaitāmas reizes skatījos videokasetēs ierakstītos videoklipus, bet deviņdesmit septītā beigās sāku klausīties radio.Un kā tev šķiet, ko es klausījos? Protams, ka tā bija "lieliskā" radiostacija Super FM, kurā tolaik dominēja trīs izpildītāji - "Backstreet Boys", "The Prodigy" un "Scooter". Pirmie man šķita pārāk salkani (kā nekā man bija jau 14, nebiju vairs nekāds sīkais), otrie - pārāk nemuzikāli, bet Scooter bija tieši man kā radīti. Vēl pirms pāris gadiem viņu "Move Your Ass" un "Hyper Hyper" RBS kanālā mani nebija uzrunājuši, bet tagad izrādījās, ka tā ir tieši man radīta mūzika. Centrāltirgū iegādājos divus viņu ierakstus - "Our Happy Hardcore" un izlasi "Rough And Tough And Dangerous", un dreijāju tās abas nedēļām ilgi.Lai sasniegtu zemāko punktu man trūka tikai viena - vācu dueta "Modern Talking" apvienošanās. Un 1998.gadā tā patiešām notika - Dīters Bolens un Tomass Anderss izdeva "Back For Good", kurā tik iekļautas viņu vecās dziesmas jaunās skaņās, mans māsasvīrs to iegādājās kompaktdiskā, es nokopēju kasetē un tā es pārvērtos par Modern Talking cienītāju. Yuck! Un tad vēl nāca pats nožēlojamākais punkts manā biogrāfijā - es biju uz Modern Talking koncertu Rīgā. Dīvaini, bet tieši šis koncerts savā ziņā kļuva par lūzuma punktu. Nebija gan tā, ka man pēkšņi būtu pārstājusi patikt šāda draņķīga popmūzika, bet kaut kāda iemesla dēļ es pamazām sāku laboties.Turklāt dīvainā kārtā par manas "labošanās" vienu no katalizatoriem kļuva mani senie elki - "Queen". Gadu gaitā biju iegādājies visus viņu ierakstus (kasetēs), kā arī aplīmējis istabas sienas ar Fredija Merkūrija plakātiem, taču tad 1998.gadā atlikušie grupas dalībnieki izdeva Fredijam veltīto singlu "No-one but you". Super FM to neatskaņoja, jo dziesma neatbilda radiostacijas formātam un rezultātā mana mīlestība pret šo radiostaciju sāka atslābt un arvien biežāk es klausījos Radio SWH, kas tomēr atskaņoja pilnīgi cita veida mūziku.1.daļas beigas
2008-06-10 11:55:48

Classical music in the form of jazz/rockabilly?

If you can, get a hold of "Wolfgang`s Big Night Out" from the Brian Setzer Orchestra. It kicks ass in the most classical way there is. You know those crappy arrangements of classical music masterpieces that make classics into dance music shit? This ain`t anything like it as Setzer knows exactly how to make this stuff work, and he does it with style.
2008-06-06 11:17:59

Ouch!

Tom Waits will be touring Europe this summer but boy does his schedule make me sad! Most of it happens during our Italian trip and he even plays three gigs in Italy. But all of those in Milano and he comes there two days after we leave and I can`t stay because of him extra days in MilanJuly 12 - SAN SEBASTIAN, SPAIN – Auditorium Kursaal - Ticket Hotline 902 10 12 12. International enquiries +34 933 262 946. Tickets also available online from www.telentrada.com. Tickets on sale Monday 2nd June at 9.00AM.July 14 & 15 - BARCELONA, SPAIN – Auditorium Forum - Ticket Hotline 902 10 12 12. International enquiries +34 933 262 946. Tickets also available online from www.telentrada.com. Tickets on sale Monday 2nd June at 9.00AM.July 17, 18 & 19 – MILAN, ITALY – Teatro Degli Arcimboldi - Ticket Hotline – valid only in Italy – 892101. International enquiries +39 0584 46477. Tickets also available online from www.ticketone.it. Tickets on internet presale on Friday 23rd May at 9.00AM and all other outlets from Monday 26th May at 9.00AM.July 21 & 22 – PRAGUE, CZECH REPUBLIC – KCP - Tickets available on www.ticketpro.cz with ticket@ticketpro.cz handling enquiries from English and German speaking customers. Tickets on sale on Friday 30th May at 9.00AM.July 24 & 25 – PARIS, FRANCE – Grand Rex - Ticket Hotline is 0890 39 01 00 – accessed from France only – with +33 (0)1 46 91 57 67 for international enquiries. Tickets on sale as an internet presale here on Monday 26th May at 9.00AM, with all other outlets from Wednesday 28th May at 9.00AM.July 27 & 28 – EDINBURGH, SCOTLAND – Playhouse - Ticket Hotline on +44 870 606 3424 and online from www.ticketmaster.co.uk. On sale at 9.00AM on Tuesday 27th May.July 30, 31 and August 1 – DUBLIN, IRELAND – The Ratcellar, Phoenix Park - Ticket Hotline is 0818 719 300 – accessed from Ireland only – with 0870 243 4455 for the UK and +353 1 4 569 569 for international enquiries. Tickets also available online from www.ticketmaster.ie. On sale at 9.00AM on Tuesday 27th May. Damn! I would really, really love to see waits live and I doubt that I will ever get a chance for it again. Currently I can think of two options how I can go to a Waits concert:1) on the afternoon of the 19th go from La Spezia to Milan and back to La Spezia after the concert (it`s about 240 km between those two cities)2) upon returning from Italy to go directly to Dublin (seems kinda expensive but - who knows?).I would prefer the first option. But I`m not sure that I will be able to make it :(
2008-05-22 10:12:39

A cultural shock?

Yesterday when I decided to listen to a couple of songs from "The Wall" by Pink Floyd I realized that I didn`t like them as much as I should and as much as I did before. Was it just because I was in some strange mood or have I lost affection for one of my favourite records? The answer will be found out as soon as I give it another try but currently I`m in a slight state of shock.
2008-05-20 16:21:38

There should be something

I hadn`t bought a music CD in the last five years. A band I`ve never liked too much recorded an album and hds a rapper produce it. I don`t like any kind of rap. And I bought this record.Because it rocks!
2008-05-16 09:16:52

Finally I`m over The Cure

For many months according to last.fm my favourite band was The Cure (by favourite I mean - most listened to). Now at last it has slipped to the second place and has been overtaken by Alice Cooper. I may not be a rabid fan of the Coop but I certainly like him more than the Cure, so that is a positive change. Of course, it will take some time for other bands that I dig to reach similar heights but at least one thing now seems pretty sure - with Alice on the rise it is unlikely that "Uriah Heep" will ever reach the number one spot. If it were up to me I wouldn`t listen to the Heep at all anymore but as my policy is to listen to every record in my collection in a chronological order I know that at least two Heep albums are still to follow.As for other artists in my top, now I can see that artists that I do find very good are finally taking over from the ones I don`t give a damn about. For example "Pink Floyd" (which I adore) has now caught NOFX (which I don`t care much about).
2008-04-25 13:26:34

Par Allmusic Guide albūmu aprakstiem

Brīžiem mani pārņem sajūta, ka AMG, cik liels un prestižs resurss tas lai arī nebūtu, faktiski ir stipri mēslains interneta produkts kā recenziju interneta lapa. Kā vieta apskatīties mūziķu diskogrāfijas vai albūmu dziesmu sarakstu, tas ir normāls risinājums (lai arī Wiki bieži nav sliktāks variants), bet recenzijas...Tas, ka reizēm turienes aprakstos iekļautas acīmredzamas kļūdas, un tas, ka katram pat pašam draņķīgākajam izpildītājam ir vismaz viens albūms uz 3-3.5 zvaigznītēm, tas vēl būtu piedodami. Bet vairāk par visu mani kaitina absolūts konsekvences trūkums viena izpildītāja albūmu aprakstu ietvaros.Pirmkārt, tas attiecas uz zvaignīšu sistēmu. Tipiska parādība, ka albūmam iedotas 4 zvaigznītes un vienlaikus tas nosaukts par sliktu vai 2 - un tas nosaukts par labu. Otrs - kā tas var būt, ka piemēram, Rika Raita albūma "Broken China" aprakstā (4 zvaigznītes) pieminēts, ka pārējie divi viņa albūmi ir labāki, bet viens no tiem pārējiem recenzijā ir stipri vien nokritizēts (3 zvaigznītes), bet otrs nav vispār šajā saitā recenzēts (turklāt Zee ieraksts "Identity" ir oficiāli atzīts par absolūtu kaku, arī Raits pats to nenoliedz).Plus gandrīz nekad AMG smagi neatļaujas kritizēt ierakstus, kas bijuši komerciāli veiksmīgi, līdz ar to daudz slavas vārdu izpildās gan tādi "šedevri" kā Alice Cooper albūms "Trash", gan Fila Kolinsa astoņdesmito gadu solo ieraksti, gan "labākie" Britnijas, Parisas Hiltones un tamlīdzīgo superzvaigžņu veikumi.
2008-04-07 13:08:36

Lū Rīds Rīgā

Dīvaini, ka ziņa par Lou Reed gaidāmo koncertu šovasar Rīgā, šķiet, nav rakstījis neviens blogs. Ok, es saprotu, ka Lou nevar lepoties ar fenomenāliem panākumiem Billboard topos un, protams, viņš nav jauns un skaists. Taču tas ir Lū Rīds, for god`s sake!Protams, es labprātāk vēlētos, lai viņš koncertā pilnībā spēlētu "Transformer" un nevis "Berlin", bet tas jau ir sekundārs jautājums. Kā teikt, ja es šogad aiziešu uz 1 koncertu, tad tas būs tieši Lū Rīda koncerts.
2008-03-11 14:32:24

John Deacon no Queen solo karjera pilnā apjomā

Džons Dīkons iekš Queen bija klusais grupas dalībnieks un arī individuāli neko daudzos projektos viņš nav piedalījies - izņemot basa spēlēšanu dažās Eltona Džona un pārējo Queen dalībnieku solo dziesmās Dīkons ir kā dalībnieks nevis kā viesmākslinieks piedalījies nieka divu dziesmu ierakstā - vienā ar grupu "The Immortals" un vienā ar "Man Friday & Jive Junior". Dīvainā kārtā līdz nesenam laikam par otrās eksistenci es pat dzirdējis nebiju, bet pirmo gan gribēju noklausīties vēl tad, kad skolā gāju. Šodien, izmantojot YouTube sniegtās iespējas, es beidzot to varēju. Turklāt Immortals dziesmai "No turning back" pat ir video!Varbūt tu teiksi, ka tā nav izcilākā dziesma mūzikas vēsturē un ka Dīkons tur neko citu kā basu nespēlē, bet tas taču ir Dīkons, viņš neko citu darīt nemaz nemēdz!Otrajai dziesmai video diemžēl pieejams nav, bet vismaz audio ir (tiesa, arī bez tā patiesībā varētu iztikt):
2008-02-07 15:36:33

Eirovīzijas 1.pusfināls

Kamēr vēl nav pagalam aizmirsies, mazliet padalīšos savos iespaidos par pirmo šī gada Eirovīzijas pusfinālu. Par katru dziesmu atsevišķi neizteikšos, jo vairākas no tām nebija vienkārša nepaplašināta apraksta teikuma vērtas. Tāpēc šeit sniegšu tādu numurētu sarakstu ar būtiskākajiem "punktiem":LTV uzreiz izcēlās ar organizatoriskām problēmām - kad sazinājās ar azerbaidžāņiem, bija ļoti īpatnēja skaņa, šo to neizdevās tur pārraidīt, tad pat reklāmas pauzi nevarēja savlaicīgi palaist.Valsts televīzijas gaismotājiem - publisks fui! Kas tā ir par skatītāju acu žilbināšanu, apgaismojot skatuvi, ka vairāku dziesmu laikā uz ekrānu bija grūti skatīties, acis sāpēja?Kopsolī ar gaismotājiem strādāja arī skaņu meistari - piemēram, Borowas dziesmai kaut kas tika salaists absolūtā dēlī, tā ka piedziedājuma laikā tā īsti nevarēja saklausīt, nedz vokālu, nedz ģitāru. Zināms taču, ka Eirovīzijā pavadījums iet "finiera" veidā - kādam talantam ir jābūt, lai to nevarētu normāli saregulēt, lai visu var normāli saklausīt?Vispār Borowa dziesmai nebūtu ne vainas, ja ne grupas līderis - reperis. Kā rokgabals būtu ok, bet latgaļu runātājreps tur galīgi neiederējās.Daudz maz labs bija "More than 27" - varbūt mazliet populistiska tematika, bet skanēja sirsnīgi. Protams, varētu diskutēt par to, vai labi, ka Latviju Eirovīzijā pārstāv vācu puisis.Valsts valodu viņš gan šķiet apguvis ne sliktāk par dažu citu konkursa dalībnieku, kurš Latvijā dzīvo kopš dzimšanas..."Pirates of the sea" pārsteidza ar brūno sievieti ar izslēgto mikrofonu, ka sākumā šķita, ka te ir darīšana ar kādu transvestītu - rāda tuvplānā, kā sieviete dzied, bet dzirdama veča balss. Citādi, protams, ne ar ko atmiņā nepaliekošs šlāgeris.Otra kaut cik saistošā dziesma izņemot vācietu Jorenu bija "Funky Drivers" izpildījumā - īsts "fanks" tas, protams, nebija, bet īstenībā nebija ne vainas.Kā trešo savu "simpātiju" (lai arī ar milzīgu piespiešanos) nosauktu Kettas "Lovely Dexter". Protams, pseidodžezisks retro Eirovīzijā gandrīz ar garantiju lemts neveiksmei, bet uz pārējo gabalu fona šī vēl bija salīdzinoši laba.Ģeniāls bija LTV gājiens balsošanas laikā pāris reizes tikai parādīt telefona numurus, uz kuriem īsziņot, lai varētu nobalsot, un lielāko balsojuma laiku rādīt reklāmu (būtu kaut augšā vai apakšā numurus "uzspieduši", citādi no mūsu kompānijas pāris cilvēku pat gribēja nobalsot, bet nevarēja, jo pēc šī lēmuma pieņemšanas numuru vairs neparādīja.Secinājumi par rezultātiem: Šokēja, ka Pirāti uzvarēja (biju domājis, ka šiem būs stabila 8.-10.vieta). Skaitās, ka viņu uzvara visvairāk saistīta ar to, ka visi trīs esot varen slaveni. Es gan, izņemot Roberto, nevienu no šiem nezināju. Un arī Roberto - tikai no pagājušā gada Eirovīzijas. Es saprastu, ja šie būtu slaveni vismaz kā dziedātāji, bet nē - vienkāršas Latvijas "beznosacījuma" slavenības. Jorans pat netika finālā - kaut kā dīvainā kārtā nebija iepaticies žūrijai. Kopumā - patiešām baisi, tagad atceroties pagājušo gadu, šķiet, ka tad konkursā piedalījās stipri vairāk normālu izpildītāju.
2008-02-03 20:36:18

2007.gada pārskats manā faktoīdā

Aizvadītais gads iezīmēja divus jaunus "projektus" manā baudāmās mākslas izvēlē:1) mūzikas klausīšanos atbilstoši veco mp3 disku saturam hronoloģiskā secībā;2) pievēršanos "netradicionālo" valstu kino 2007.gada beigās.Abi šie projekti turpināsies arī šogad, bet tagad mazliet statistikas:Kopējais ierakstu skaits gadā: 518.No tiem: 102 grāmatas, 202 filmas, 209 mūzikas ieraksti, 2 datorspēles, 2 teātra izrādes, 1 - neklasificēts ieraksts. Kopumā - ievērojami vairāk filmu un mūzikas nekā iepriekšējos gados. Par mūziku nav nekāda brīnuma, jo sekoju principam - 1 albūms katru darbadienu (ar retiem izņēmumiem tikai no tā atkāpos), filmām savukārt lielākais "nopelns" ir Ženēvā nodzīvotajam februārim, kurā noskatījos veselas 30 filmas. Vidējais vērtējums: grāmatām 7.0, filmām - 6.6, mūzikai - 6.4 (attiecībā pret filmām un mūziku šoreiz esmu bijis kritiskāks kā iepriekš, pret grāmatām - labvēlīgāks).Gada laikā noskatīto filmu top 5:1. Roberto Benīni - Tīgeris un sniegs2. Els Gors - Nepatīkamā patiesība3. Ričards Eirs - Skandāla piezīmes4. Himalaji ar Maiklu Peilinu5. Mišels Gondrī - Miega zinātne*(uz 5.vietu gan pretendē vesela kaudze lielisku filmu)Pagaidām labākās redzētās 2007.gada filmas: Gardēdis, 300, Karaula.Gada debīlākā filma: vairāki varianti - Epic Movie, Slither, Norbit, I Now Pronounce you Chuck and Larry (par laimi Slither no manas atmiņas jau gandrīz izdzēsusies)Labāko klausīto albūmu top 5 (no iepriekš mazāk klausītajiem, ne jau Dark Side of the Moon es te minēšu):1. Jethro Tull - Aqualung2. Robert Wyatt - Comicopera3. Tom Waits - Blood Money4. Nick Cave and the Bad Seeds - Kicking Against the Pricks5. Frank Zappa - One Size Fits AllGada drausmīgākais albūms: Billy Idol - Cyberpunk.Labāko izlasīto grāmatu top 5 (neskaitot pārlasītās grāmatas):1. Šāndors Mārai - Sveces izdeg līdz galam2. Kurts Vonnegūts - Cilvēks bez valsts3. Haruki Murakami - Uzvilcējputna hronika4. Svens Oge Madsens - Bezdievīgais farss5. Kadzuo Išiguro - Kad mēs bijām bāreņiGada sliktākā grāmata: Norman Mailer - Tough Guys Don`t DanceGada atklāsme kino: Roberto Benīni, mūzikā: nav, literatūrā: Svens Oge Madsens.Ko gaidu no 2008.gada? Pirmajos mēnešos jāskatās potenciālās Oskaru filmas, jāturpina iepazīt alternatīvais kino, mūzikā - jāmēģina tikt līdz kādam 50-tajam mp3 diskam, literatūrā - jāmēģina dabūt nelasītos Ērika Emanuēla Šmita darbus, kārtības labad jādabū pēdējais darbs no Verbēra "Dievu triloģijas"
2008-01-02 17:21:46

Out for lunch

Katru dienu, kad eju pusdienās un par to ziņoju kolēģiem, manā galvā ieskanas Iggy Pop "Lust for Life" piedziedājums ar vārdiem "Out for lunch". Šodien tam tapis arī pārējais teksts. Varbūt ne pārāk gramatiski pareizs, varbūt - galīgi neasprātīgs (sliktākajās Weird Al tradīcijās). Bet - man emocionāli ļoti nozīmīgs.Here comes eating time againWith the pancakes and milkStart the microwaveTake one more minute at the PC.Hey man, whered ya get the sour cream? Ive been eating pancakes always so dryWithout something like ketchupYeah, something like ketchup.Well, thats like eating horse shit.Well, Im just a regular guyOf course, Ive eaten out before.I go now out for lunchcause I go out for lunch.I could eat a million of pizzasWith my tapeworm palTake a coatGo to the mallAll on my short lunch break.I could eat a million of pizzasYeah, Im through with eating at my desktopNo more eating from cansNo more eating from cansWith potatoes and meatWith potatoes and meat.Well, Im just a regular guyOf course, Ive eaten out before.Well, I`ll go out for lunch (Out for lunch)cause I go out for lunch. (Out for lunch, oooo)I go now out for lunch (oooo)I go out for lunch (oooo)Oh, just out for lunch (oooo)Oh, just out for lunch (oooo)Just out for lunch (oooo)I go now out for lunch (oooo)I go out for lunch.
2007-12-19 14:52:09

Jaunais Queen singls

Nezinu, kā es to palaidu garām, bet šī gada 1.decembrī (vai dienu pirms tam) lejuplādei Internetā nācis klajā jauns "Queen" singls - Say It`s Not True (AIDS awareness dziesma).Protams, uzreiz jāatzīmē, ka īsti par Queen es šo grupu nenosauktu, un arī oficiālais nosaukums Queen + Paul Rogers man nepatīk. Vai Rodžers Teilors un Braiens Mejs kopā ir Queen? Manuprāt, nav. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Taču domāju, ka tas ir ne tikai mans viedoklis, ka jaunā dziesma nerullē. Kāpēc? Pirmkārt, tā neizklausās pēc Queen. Labākajā gadījumā tā izklausās pēc kompozīcijas no kāda Rodžera Teilora solo albūma (kuri visi nav īpaši labi). Uz dziesmas beigām Meja ģitāras partija kaut cik atgādina agrāko dienu Queen, bet vokāls ir absolūti nekāds (īstenībā nesaprotu - vai tas ir Rodžerss vai Teilors, kas to dzied). Īsi sakot, es galīgi nesaprotu, kāda vella pēc viņi noalgoja par savu "jauno" dziedoni Rodžersu - kura balss, skatuves tēls un personība ir absolūts antipods Fredijam, turklāt muzikāli viņi, manuprāt, sapas diezgan draņķīgi. Queen tomēr savos labākajos gados bija pietiekoši ekstravaganta blice, kuras mūzikā apvienojās smagais roks un operete, bet Rodžersa "Free" un "Bad Company" bija daudz tradicionālākas rokgrupas. Ja Meja ģitāras virtuozitātei (kura, ceru viņam nav vēl pilnībā zudusi) pievienotu, piemēram, Mikas pop melodijas izjūtu un vokāla pasniegšanas manieri, vēl varētu par kaut ko domāt.Bet tā man ir gandrīz pilnīga pārliecība, ka nākamais Queen albūms (ja tas atbilstoši solītajam nākamgad iznāks) būs sliktāks gan par "Hot Space", gan par "Flash Gordon" skaņu celiņu, gan par "Made In Heaven".
2007-12-14 16:08:33

Gadžets

Vakardienas pēcpusdienā darbavietā tiku sveikts svētdien piedzīvotajā dz-d un saņēmu dāvanā attēlā redzamo priekšmetu (faktiski gan bildē redzamais nav mans MPIO, bet gan web-ā atrasta bilde, savējo neesmu vēl nobildējis). Protams, tas nav iPod Nano, bet stilīgs, manuprāt, tāpat. Žēl tikai, ka diez vai to daudz izmantošu, jo pa ceļam uz darbu mūziku klausīties man ne pārāk patīk.
2007-11-21 09:35:42

Mani last.fm čārti

Izlēmu apskatīties, kā izskatās kopsavilkums mūzikas daudzumiem, ko esmu klausījies ar palaistu last.fm sekotāju. Un ko var secināt? Ka esmu vienkārši maniakāli daudz klausījies The Cure - šai grupai esmu veltījis vairāk uzmanības nekā 2., 3. un 4.vietas īpašniekiem kopā. Vēl var secināt, ka es katru ierakstu, par kuru rakstu savā faktoīdā, noklausos pamatīgu skaitu reižu, bet par to nevajadzētu brīnīties. Tiesa ir arī tāda lieta, ka lielu daļu laika, cik saprotu, man last.fm vispār nav bijis palaists, līdz ar to grūti spriest, kādi būtu šie dati, ja tajos parādītos VISS, ko es patiešām esmu klausījies. Un tomēr interesanti redzēt, ka The Cure ir mana mīļākā grupa.
2007-10-26 15:40:41

Alice Cooper būs Rīgā

Izlasīju, ka decembra sākumā Rīga viesosies pats leģendārais Alice Cooper, pret kura mūziku jūtu lielu cieņu. Tas gan nenozīmē, ka plānoju apmeklēt viņa koncertu. Iemesli tam vairāki:1) biļešu cena: sākot ar 22Ls, kas nozīmē 44Ls diviem cilvēkiem, kas nozīmē - vairāk nekā es esmu gatavs ieguldīt viņa redzēšanā (esmu pretīgs skopulis, tā nu ir tiesa)2) kopā ar Alice Cooper kaut kādā "megazvaigžņu" pasākumā uzstāsies grupa "Foreigner". Sorry, bet šie vecie arēnu roka pārstāvji man ar vārdu "kvalitāte" neasociējas (it īpaši ņemot vērā, ka pat no oriģinālā Foreigner sastāva tur atlicis viens vienīgs Miks Džonss, visi pārējie ir jaunpienācēji, kuru vidū gan ir leģendārā Džona Bonema dēls Džeisons)No otras puses, setlisti koncertiem ir tādi, ka it kā jau gribētos aiziet. Piem.:It`s Hot TonightNo More Mr Nice GuyUnder My WheelsI`m EighteenIs It My Body?Woman Of Mass DistractionLost In AmericaBe My LoverRaped And Freezin`Long Way To GoMuscle Of LovePublic Animal #9DesperadoHalo Of Flies (inc.Drum Solo)Welcome To My NightmareCold EthylOnly Women BleedStevenDead BabiesBallad Of Dwight FryMedley: Black Widow / I Love The DeadSchool`s OutBillion Dollar BabiesPoisonElectedĪsi sakot - ja varētu tikt lētāk, noteikti ietu.
2007-08-20 16:36:14

Reižu skaits

Cik reizes katrā bītlu albūmā parādās vārds LOVE:Please Please Me - 72With the Beatles - 24A Hard Days Night - 56Beatles for Sale - 40Help - 19Rubber Soul - 28Revolver - 22Stg.Pepper`s - 21Magical Mystery Tour - 33White album part 1 - 20White albums part 2 - 12Abbey Road - 10Let it Be - 12
2006-11-13 16:19:14

Mūzika

Šonedēļ iznākusi vesela virkne albūmu, kurus vajadzētu dabūt, būtiskākie no tiem ir:1) Meat Loaf - Bat Out of Hell 3 (AMG apgalvo, ka esot pašvaks)2) Kevin Federland - neatceros nosaukumu, bet tā kā tas ir Britnijas vīrs un albūms esot gandrīz neaprakstāmi slikts, tas ir obligāti jādzird ikvienam3) The Who - Endless Wire: lieki komentēt, The Who ir atpakaļ! es personīgi gan neticu, ka viņi 2006. gadā var būt labi, bet ja nu tomēr???
2006-11-01 16:30:45

Toms Veitss

Jo vairāk klausos, jo vairāk patīk. Gan agrīnais, gan 80-to gadu trakais Toms Veitss ir vienkārši lielisks mūziķis. Žēl, ka viņš diez vai varētu gribēt uz Latviju braukt. Kas gan mani pārsteidz, ka jau kopš 80to gadu sākuma šis nedzerot un nesmēķējot, bet laikam gan jaunības dienās viņš paspēja pietiekami, lai viņa balsij nekas vairs nedraudētu.
2006-09-28 04:43:37

Priekšrocības no tā, ka esi vecs sakārnis (mūziķiem)

Jaunajiem allaž ir grūtāk. Tu ņem un nodibini grupu, nosauc to par "The Sick Babies" un sāc mēģināt izsisties. Vispirms, neviens par tevi neliekas ne zinis, jo tādu kā tu ir miljoniem. Tad tu sāc uzstāties klubos, kur neviens tavus koncertus neapmeklē. Paralēli kaut kāda stulba underground grupa no Kanādas tevi iesūdz tiesā par nosaukuma nozagšanu un tev nākas grupu pārsaukt par "The new sick babies". Beidzot tev izdodas dabūt kontraktu ar kādu kreisu ierakstu kompāniju, nosauksim to ērtības labad par "Mapl". Neviens tavu albūmu nepirks un tie pāris kritiķi, kas saņemsies to noklausīties (vai vismaz apskatīties uz diska vāciņu), recenzijā paziņos, ka tava mūzika ir klišejiska, totāli atdarina, piemēram, Bobu Dilanu un ka viss, ko tu piedāvā, jau iepriekš pateikts 1000 labākos veidos.Turpretī, ja tu esi tāds vecs sakārnis, kas kādreiz bijis lielisks, un tu ieraksti precīzi to pašu albūmu ko "The new sick babies" un visa prese ziņos par to, ka tu esi atgriezies, cik lieliski tu savā mūzikā atsaucies uz savu pagātni, utt. un tev garantēti tīri neslikti panākumi. Galvenais, lai tu neuzdrīkstētos izmēģināt kaut ko jaunu, jo tad kritiķim būs pašam jādomā, vai šis ieraksts ir vai nav labs.P.S. Neuzskatīt to par uzbraucienu SCS, vienkārši tā var pavērot, ka gandrīz visi autoritatīvākie kritiķi par ikviena "dinozaura" jaunāko albūmu paziņo, ka tas esot baigi labs un labāks nekā iepriekšējie daži, taču pēc vēl dažiem gadiem, kad dinozaurs atkal atgriezies, tu konstatē, ka iepriekšējais viņa albūms neesot bjis neko labs un ka tam visur reitingi nokritušies.
2006-07-28 02:19:07

R.I.P.

Syd Barrett (1946-2006)"I`m only a person with eskimo chainI tattooed my brain all the way...Won`t you miss me?Wouldn`t you miss me at all"Shine on, you crazy diamond!
2006-07-12 00:32:13

Par audiofīlismu

Biju šodien uz pasākumu, kur prezentēja "Linn" tehnikas ienākšanu Latvijā (dažs Normis/Sīcis droši vien zina, kas tā par štelli). Pasākums kā tāds tīri ok, īpaši labs bija skots vārdā Andy, kas runāja tā it kā viņš būtu nupat no kaut kāda "Trainspotting" laukā izvilkts (ja neskaita to, ka viņš ne reizes neteica "bloody fucking cunt"). Tad bija arī tehnikas demonstrācija (btw., par piemēriem audio ziņā izmantoja Eagles reunion koncertu, Dire Straits - Money for Nothing un Deivida Gilmora Meltdown konci), kas mani zināmā mērā pārsteidza. Proti, apakšējā gala high end tehnika man šķiet tāda visai nožēlojama - klausoties "Hotel California" uz skaņu sistēmas tā 5-7 tk. Ls, nekādu "orgasmu ausīm" nejutu. Jā, krutajā 50 tūkstošu sistēmā atšķirība bija manāma, bet parastajā - manām ausīm nekā tik brīnumaina visā tajā padarīšanā nebija. Protams, telpa varbūt nebija sistēmai ideāli piemērota vai vēl kaut kas, bet es patiešām biju gaidījis vairāk.
2006-06-29 06:13:56

Kastaņetes: ērkšķainais ceļš bez slavas

Stāsts par vienu no savdabīgākajām rokgrupām, kas jebkad minusi un patērējusi Anglijas zāli, sākās 1983. gada maijā. Džons Kāstavejs, frizieres un ārpusdienesta seržanta dēls, nupat bija pametis kārtējo augstskolu, par kur vēl pirms gada viņš bija pārliecināts, ka tajā viņš spēs atrast savu īsto un vienīgo Es. “Nē, interjera dizains tomēr nav man radīts,” pirms nedēļas Džons bija izklāstījis savu sāpi nejaušam pabā satiktam pusmūža īram. “Man nepieciešams plašāks lidojums, kaut kas tāds, ko krēslu un galdu izvietošana man nevar sniegt. Pie tiem galdiem sēž tikai resno birokrātu izdrāztās pakaļas, tas nav mans aicinājums, ar kaut ko tādu nodarboties.” Īrs tikai pasmīnēja, nolamājās par to, ka pie visa vainīgi katoļi un protestanti. To pateicis, indiešu izcelsmes īru patriots aizsteidza uz tualeti, atvieglināt kuņģi.Džons Kāstavejs par savu pusnakts sarunu krogū bija uzreiz piemirsis, taču šorīt, kad viņš atklāja, ka viņu no Selfordas universitātes viņu vai nu visā drīzumā atskaitīs, vai arī viņš pats var aiziet ar skaļu blīkšķi, apziņa par augstākiem dzīves mērķiem viņā atgriezās.Pēc skaļākas vārdu pārmaiņas un draudiem no dekāna puses panākt, ka Kāstavejs nekad un nekur vairs nestudēs, Džons aizdevās uz biljarda zāli, kurā viņš un pāris viņa čomu bija regulāri viesi. “Velns, ja tie pautu laizītāji vēl kādreiz mani ievilks savās ķetnās, tad tik es viņu sasvīdušās smadzenes izmasēšu,” Kāstavejs atstāstīja savas nedienas Polam Ņūmenam-Gaskoinam, vēl vienam bēdu brālim no Braitonas. Polu pastāvīgi vajāja dažādas neveiksmes. Pavasara sākumā viņu kaut kādas mazpilsētas centrā bija notriecis zirgs, nedaudz vēlāk Pola līgava aizbēga uz Čikāgu ar kaut kādu amerikāņu fermeri, no darba rūpnīcā viņu izmeta štatu saīsināšanas dēļ un klāt pie visa Gordons Smits “Braitonai un Hovai” nespēja iesist vārtus kausa fināla papildlaika pēdējās sekundēs. Zināmā mērā tieši tas Ņūmenam-Gaiskonam sagādāja vislielākās ciešanas. Sezonā, kad Braitonas komandai nācās atstāt pirmo divīziju, gribējās vismaz kaut kādu mierinājumu, taču vispirms Smits un pēc tam vēl Mančestras United atbildes spēlē Braitonas “kaijas” pārstrādāja vistu pastētē ar 4:0. Kāds tur vairs brīnums, ka Pols nespēja vairs atturēties no dzeršanas arī dienas pirmajā pusē?“Klau, vecais, a varbūt dibinām grupu? Sievietes mūs gribēs bez naudas, dzert varēsim uz velna paraušanu, nekāda vairs darba rūpnīcās, nekādas studēšanas, nekādas nepieciešamības pirkt “Kane” žurnālu, lai varētu izbaudīt tādu kārtīgu bloody spanking,” zināmā mērā sapņodams izteicās Kāstavejs. “Tu, šķiet vecais, es` ar urīnu smadzen`s laukā izmīz`s,” gudri atbildēja Pols, “kādu sūda instrumentu tavs spēlē? Tava balss ir sliktāka nekā Sidam Višesam, kaut viņš ķelli jau kad nolicis. Jā, mani vienreiz gandrīz paņēma par Who buņģieri, kad draudzene trakajam Mūnam nepagatavoja šķiņķi ar olām un viņam nācās pārrīties tabletes. Bet priekš kam man tu vajadzīgs? Pols Ņūmens-Gaskoins arī pats par sevi var būt sasodīti lieliska grupa.”Kāstavejs kādu mirkli padomāja, malkodams draņķīgu alu, un tad atbildēja: “Tu, Zābakgalva, nekad nevarēsi pats izveidot grupu. Tu sevi pašu nevari izveidot. Tev vajadzētu klāt kādu tādu kā mani, kas tevi bakstīs un kaustīs, lai tu zinātu, ko un kad tev kā darīt. Pie bungām tu varbūt patiešām esi gandrīz Bonams, gandrīz Mūns, gandrīz Votss, par Polu Kuku nemaz nerunājot, taču tev nav nedz harismas, nedz sajēgas. Varbūt visi kārtīgi buņģieri arī beidz, aizrijoties ar paša vēmekļiem, bet viņi to vismaz dara ar stilu, kamēr tu... tu pat nomirtu kaut kā tizli kā pēdējais nīkulis. Pie velna, ka es nemāku dziedāt, tavuprāt visiem ir jābūt tādām balsīm kā pediņiem no Spandau Ballet? Man vienkārši ir citāda balss, nekā pārējiem.”Pols un Džons vēl kādu stundu palamājās par to, kurp virzās mūzika, ja pašā Anglijas topa virsotnē ir varējuši nokļūt melnie amerikāņu nīkuļi no “New Edition”, bet viss beidzās, kā jau kārtīgam dzertiņam pienākas – apgāzti pāris galdi un trīs piekauti ķīniešu tūristi. Nākamo rītu Pols un Džons sagaidīja policijas iecirknī, kur arī radās grupas nosaukums. Vispirms Pols piedāvāja nosaukt grupu par “Shit Beetles” (mēslu vabolēm), taču Džonam šāds variants likās pārāk rupjš. Tad Pols ierosināja variantu “Cock sucking bastards” (gaiļus zīdoši ārlaulības bērni), taču arī pret to Džons iebilda. Vēl tika izskatīti varianti “Slutty nitwits” (nevīžīgie muļķi), “Ass eaters” (ēzeļu ēdāji), “The New Sex Pistols” (jaunie dzimumsakaru ieroči) un “The fucked-up fuckers” (stulbie stulbeņi), taču arī visi šie varianti tika noraidīti. Visbeidzot arī Džons izteica savu versiju: “The Black Castanets” (melnās kastaņetes). “Tu vari man nepiekrist, bet tas ir vienlaikus stilīgi, jo kastaņetes – tās tev nav nekāds sintezators, un bīstami – jo tās ir melnas, ko teiksi?” Pols atļāvās visai atklāti nepiekrist: “Tas ir sūda variants un tikai tāds sūds kā tu varētu līdz tādam aizdomāties – melnās kastaņetes! Kas ir dzirdējis par tādu lietu kā melnām kastaņetēm? Kastaņetes nekad nav melnas!” Tā arī radās grupas nosaukums - “Castanets are never black!” (kastaņetes nekad nav melnas).Dažas nākošās nedēļas pagāja, meklējot grupai papildu dalībniekus. Bundzinieks ar personības problēmām un nekam nederīgs dziedātājs, protams, ir labs sākums grupai, tomēr ar bungām un vokālu vien par slaveniem nekļūt. Teikt, ka uz “Al`s ale” krodziņā izlikto sludinājumu “Supergrupa meklēt ģitāristu un vēl kādu labu mūziķi” būtu atsaukušies bariem talantīgu izpildītāju, būtu liels pārspīlējums. Nesen gan Internetā parādījās informācija, ka kā viens no kandidātiem bija pieteicies tolaik vēl tikai sešpadsmitgadīgais Noels Galahers, taču īstu apstiprinājumu šī informācija nav guvusi, tā kā pats Galahers, kad Vh1 žurnālists viņam jautāja par viņa attiecībām ar “Castanets are never black!” atbildēja, ka tajos gados viņš esot dzēris kā jūrnieks un ka pilnīgi iespējams, ka viņš pat esot pārgulējis ar Dīteru Bolenu no “Modern Talking”, tik maz viņš atceroties no astoņdesmitajiem gadiem.Tomēr “Castanets are never black!” neiegāja vēsturē kā grupa, kurā slavens kļuva Noels Galahers. Nē, protams, ka vismaz Bārnslejas apvidū Noels Galahers kļuva pazīstams, kad viņš spēlēja ar “The gospel queers” dažādos lauku pasākumos, un arī šai slavai viņš varēja pateikties tikai un vienīgi savam vārda un uzvārda brālim no “Oasis”.Taču gluži bez ģitārista “Kastaņetes” nepalika. Kad abi grupas dibinātāji bija jau praktiski atmetuši idejai kļūt par pasaules megazvaigznēm ar roku, savu ģitāras spēles māku viņiem piedāvāja kāds paresnāks vīrs vārdā Toms O`Millers. Toms O`Millers bija 54 gadus vecs un jau 30 gadus pasniedza vidusskolā ģeogrāfiju, bet no darba brīvajā laikā praktizēja ģitārspēli, spēlējot līdzi sešdesmito gadu platēm. O`Millera interese mūzikā bija apstājusies kaut kad “Herman`s Hermits” slavas virsotnes laikā, līdz ar to smagais roks, panki un jaunais vilnis viņam bija apgājuši ar līkumi, taču “Kastaņetēm” tas nekādā ziņā netraucēja.Kāpēc Toms O`Millers izlēma kļūt par “Kastaņeti”, tā arī līdz šim nav ticis noskaidrots. Viņa kādreizējā mīļākā Betija Snijdere laikrakstam “The Sun” izteicās, ka O`Millers esot bijis cilvēks, kas vienmēr esot gribējis vairāk, nekā viņam bijis un ka viņa raksturs esot bijis ideāli piemērots, lai spēlētu grupā. Jāatzīst, ka ar raksturu O`Milleram viss varbūt bija kārtībā, taču veselība viņam gan bija tāla no ideālas un reti kurā grupā bija ģitārists ar tik spēcīgu aizdusu un tik pliku pauri (protams, mūsdienās, kad pat Bono jau pārkāpis piecdesmit gadu slieksnim, veci rokmūziķi nav nekāds retums, taču astoņdesmito sākumā pat Pols Makartnijs bija relatīvi jauns).Vēl pirms grupas pirmā mēģinājuma Džons Kāstavejs sacerēja pirmo “Kastaņešu” dziesmu, kurai viņš pats paredzēja starptautiska megahīta statusu. Protams, ka tā bija leģendārā “Loving you is so cool”. “Al`s Ale” tālaika īpašnieks Rašīds Hačaturjans atceras pirmās dziesmas tapšanu: “Vienu dienu Džonijs ieradās pie manis jau pilnīgi pārdzēries un viņa acīs bija asaras. `Es nekad nekļūšu par Mārvinu Geju!` viņš pinkšķēja kā kristiešu sieviete, `es nespēju sarakstīt nevienu dziesmu`. Zinādams, ka tas ir vienīgais praktiskais līdzeklis, es Džonijam mazliet iekrāvu pa mūli, un pēc desmit minūtēm viņš jau bija sacerējis `Loving you is so cool`.”Patiešām, pārsteidzoši, kā no Kāstaveja līdz šim tukšās galvas varēja iznākt kaut kas tāds kā “Loving you is so cool”. Jau pirmās rindas: “I`ve been alone for a long long time/ Since I went sober a week ago/ No more drinking you with or without lime/ Since I went sober a week ago” tik perfekti atklāj visas izjūtas, kas tolaik bija pārņemušas Kāstaveja prātu. Protams, grupas nelabvēļi pēcāk apgalvoja, ka “Loving you is so cool” esot tikai vārdu savārstījums, kas uzlikts virsū vecajai labajai dziesmai “No milk today”, taču domājams ikvienam ir skaidrs, ka šādas runas varēja palaist tikai totāli nelabvēļi.Pirmie grupas mēģinājumi notika Toma O`Millera skolas sporta zālē, kura piedzīvoja visus brīnumainos jam sessions, kas deva pasaulei tādus neaizmirstamus gabalus kā “Ode to hangover”, “Dirty Magazine Romance”, “Oooh I love you so”, “Satan is a kraut” un virkni citu melodiju, kuras paliek atmiņā uz mūžīgiem laikiem. Jā, arī par šīm dziesmām tika apgalvots, ka tās esot aizdomīgi līdzīgas tai pašai “No milk today”, taču te būtu loģiski uzdot jautājumu – un kur šajās dziesmās ir pieminēts piens? Vai “Satan is a kraut” tekstā par to kā sātans uzvelk šortas un ēd Oktoberfestā cīsiņus kaut kur parādās piens? Vai varbūt “Oooh I love you so” nav veltīts kādai anonīmai Mančestras prostitūtai, no kuras Toms O`Millers saķēra gonoreju, bet gan piena trūkumam Lielbritānijā? Gribas vienkārši smieties par šādiem apgalvojumiem.Kā lai arī nebūtu, visai drīz pēc grupas dibināšanas notika pirmais tās koncerts. 1983. gada septembrī “Kastaņetes” uzstājās ballītē O`Millera skolā. Kamēr vairums audzēkņu bija stāvā sajūsmā, it īpaši pēc dziesmas “The masturbating teacher” (kaut ko sliktu darošs skolotājs) izskanēšanas, tad skolas vadība gan nebija sajūsmā un Tomam O`Milleram nācās darba vietu pamest. Tomēr uz to laiku viņš bija kļuvis jau par pietiekami pazīstamu mūziķi, lai tas viņu pārāk neuztrauktu. O`Millers pārvācās dzīvot pie kādas savas bijušās skolnieces, kas nupat bija sasniegusi 16 gadu vecumu, un sāka visā pilnībā izbaudīt rokmūziķa dzīvi. Tā kā Megijas Smitas tēvs bija savā apgabalā pazīstams viskija rūpnieks, Toms O`Millers no trūkuma necieta. Leģenda vēstī, ka ik dienu bijušais matemātikas skolotājs izdzēra vairāk kā litru ugunīgās dziras un atņēma nevainību vismaz trim skolniecēm. Protams, ilgi tas turpināties nevarēja un pēc tam, kad 15 gadīgā Betija Snijdere palika stāvoklī, viņas vecākie brāļi Tomu O`Milleru pakāra priedē.“Kastaņetēm” O`Millera nāve bija pamatīgs trieciens. Grupa nupat bija tikai iekarojusi popularitāti Mančestras klubos, kad tā pazaudēja savas radošās ass kodolu. Labi, varbūt patiesībā radošās ass kodols bija Džons Kāstavejs, taču viņš, kā zināms nemācēja dziedāt, tāpēc koncertos bieži Toms O`Millers uzņēmās arī vokālista funkcijas, kamēr Kāstavejs taisīja dažādus piedauzīgus žestus publikas virzienā. Vienu brīdi Pols un Džons pat apsvēra domu atmest mūzikai ar roku un kļūt par datorhakeriem, taču Betija Snijdere pārliecināja viņus, ka Toms būtu vēlējies, lai grupa turpina pastāvēt.Nav zināms, kā tieši tas notika, bet par jauno “Castanets are never black” ģitāristu kļuva Betijas Snijderes vecākais brālis Veslijs. Veslijs Snijders līdz divpadsmit gadu vecumam bija dzīvojis Surinamā, kur viņš bija apguvis ģitārspēli no kāda karjeru beiguša holandiešu futbolista. Pirmajā jaunā sastāva Kastaņešu koncertā, kas notika kādas Mančestras rūpnīcas direktora jubilejas svinībās, skatītāji vispirms jaunā ģitārista parādīšanos uzņēma ar svilpieniem, bet pēc tam pievērsās uzkodām. Tomēr visai drīz arī Veslijs Snijders spēja iekarot popularitāti.Līdz ar viņa parādīšanos ievērojami mainījās grupas skanējums. Jebkāda līdzība ar “Herman`s Hermits” ātri vien pazuda un to aizstāja Boba Mārleja kults. Slavenā jamaikieša juristi pat iesūdzēja Kastaņetes par to, ka viņu dziesma “Ode to hangover” esot atklāts “No Woman no Cry” plaģiāts, taču, izmantojot vecāku tiesas atzinumu, ka šī dziesma ir variācija par “No milk today” tēmu, Kastaņetēm izdevās no lielākām ķibelēm izvairīties.Par grupu pamazām sāka runāt arī ārpus Mančestras. Tā bija jau uzstājusies gandrīz jebkurā vidēji un pavisam neprestižā vietā, ko šī lielā rūpniecības pilsēta varēja piedāvāt, un agrāk vai vēlāk tai vajadzēja iekarot popularitāti arī citviet Anglijā. Šādā nolūkā Kastaņetes devās tūrē pa dažādām Anglijas skolām un rūpnīcām, kur to sagaidīja ar aizvien lielākām ovācijām un kādā koncertā vidusskolā tai izdevās pulcēt vairāk kā divpadsmit tūkstošus skatītāju.Bija skaidrs, ka Kastaņetes ir gatavas sava debijas albūma ierakstīšanai. Pēc ilgākām pārrunām grupa vienojās ar “Factory Records” par ilgspēlējošas plates ierakstīšanu. Par albūma nosaukumu tika izvēlēts “Cuntesque pictures” (Kantam līdzīgi attēli). Pēc ieceres albūmam vajadzēja veidot spirāles veida struktūru, kurā katra tēma tiktu atkārtota vairākas reizes, katrā nākamajā kļūstot mazliet primitīvāka. Vairākās avīzēs vēl pirms oficiālā paziņojuma nonāca albūma dziesmu saraksts. Tajā ietilpa gan “vecie” gabali: “Dirty Magazine Romance”, “Oooh I love you so”, “Satan is a kraut”, “Only Beer Today”, kas bija tapuši vēl O`Millera ērā, gan Veslija Snijdera atnākšanas ietekmētās dziesmas “I stabbed the police chef”, “From Jamaica to Manchester” un “Don`t discriminate me”, gan arī vairāku tolaik pazīstamu dziesmu kaverversijas - “Karma Chameleon”, “Uptown Girl”, “Relax” un “Wake me up before yo Go Go”. Albūma ierakstīšanu bija paredzēts sākt 1984. gada 10. jūnijā, taču dienu pirms tam notika kaut kas tāds, kā dēļ “We are `Castanets are never black`” tā arī nekad ierakstīts netika.1984. gada 9. jūnija rītā Pols Ņūmens-Gaskoins nedaudz iereibis atgriezās no neliela burziņa, kas bija noticis kāda viņa bērnības drauga mājās. Pīterstrītas un Mauntstrītas krustojumā Pols pakrita ielas vidū, kur viņu notrieca bez gaismām braucošs automobīlis, kuram pie stūres sēdēja Betija Snijdere, kas veda mājās savu heroīnu pārlietojušos brāli un divas viņa apkampienos guļošas Betijas klasesbiedrenes. Pols Ņūmens-Gaskoins uz vietas bija pagalam. No pārciestā šoka un no heroīna pārdozēšanas pusstundu vēlāk mira arī Veslijs Snijders, kas pirms nāves vēl paspēja nožņaugt abas apkamptās meitenes. Pārdzīvotā šoka iespaidā Betija Snijdere zaudēja prātu un līdz 2001. gadam nodzīvoja dažādās psihiatriskās klīnikās, kad pēkšņi viņa atguva saprātu un ātri kļuva par sabiedrībā pazīstamu personību.Džons Kāstavejs par savu grupasbiedru bojāeju uzzināja tikai 10. jūnijā, kad neviens, izņemot viņu neieradās ierakstu studijā. Tā kā viņš apzinājās savu mūziķa dotību ierobežojumus, 1984. gada septembrī, kad visi žurnālisti bija atgriezušies no atvaļinājumiem, viņš sniedza preses konferenci, kurā paziņoja, ka grupa “Castanets are never black” pārstājusi eksistēt.1985. gadā Kāstavejs mēģināja sapulcināt dažādus pazīstamus Mančestras mūziķus, lai ierakstītu albūmu – veltījumu “Kastaņetēm” un to bojā gājušajiem mūziķiem. Pasākums nojuka, kad atklājās, ka ne tikai nekad nebija ierakstījušas nevienu dziesmu studijā vai koncertā, bet arī mirušie dalībnieki nebija to notis pierakstījuši uz papīra. Džons Kāstavejs notis nepazina un no viņa paskaidrojumiem saprast, kā tieši katra dziesma bija izklausījusies, neviens skaidrāks tā arī netika. Tiesa, slavenā grupa “New Order” kādu laiku koncertos visai regulāri izpildīja “Satan is a kraut”, taču ar laiku tā nomainīja dziesmas tekstu un nosaukumu, kā rezultātā visa saistība ar “Kastaņetēm” tai tika pazaudēta.Līdz ar to Džona Kāstaveja mūziķa gaitas nebeidzās. Astoņdesmito beigās viņš mēģināja izveidot grupu “The new castanets are also never black”, taču, nespējot vienoties ar jaunajiem dalībniekiem, viņš šai idejai atmeta ar roku. Vēlāk Kāstavejs piedalījās vairākos labdarības projektos, kuros slaveni angļu mūziķi atbalstīja mazāk slavenus angļu mūziķus un uzrakstīja grāmatu “A Castaway`s Castanet”, kurā atklāja daudzus plašākai publikai nezināmus faktus par “Kastaņešu” dzīves aizkulisēm, tai skaitā to, ka Toms O`Millers patiesībā esot bijis homoseksuāls un ar nepilngadīgu meiteņu pavešanu nodarbojies tikai tādēļ, lai apslēptu savu tieksmi pret paša dzimumu. “Kāstaveja Kastaņete” kļuva par salīdzinošu panākumu, it īpaši pateicoties daudzām nepiedienīgajām drukas kļūdām, ko bija pieļāvis grāmatas autors.2005. gadā Džons Kāstavejs nomira miegā no pārēšanās. Viņa bērēs uzstājās grupa “Oasis” un tās līderis Noels Galahers atklāja, ka, iespējams, viņš esot tas Noels Galahers, kas neesot ticis paņemts par “Kastaņešu” ģitāristu.Lai gan ir pagājuši jau vairāki gadu desmiti, kopš “Kastaņetes” ir izjukušas, šī savdabīgā grupa nav tikusi aizmirsta. Par spilgtu apliecinājumu tās nozīmei mūsdienās kalpo arī šis referāts, kas sarakstīts priekšmetā “Manas ģimenes vēsture”. Ceru, ka Jums tas patika. Rigoberts Snijders, 15 gadi.
2006-06-19 05:34:36

Dzīves skaņu celiņš

Pa radio skanēja Joy Division “Love will tear us apart”. Ignats uz mazliet norūsējušās pannas cepa vakardien vārītos kartupeļus. Kaut gan kartupeļi pirms cepšanas bija sadalīti (sagriezti), tā nebija mīlestība, kas tos sadalīja, bet gan virtuves nazis. Nekāds dižais baudas divīzijas cienītājs Ignats nebija, tad jau labāk viņam patika cepti kartupeļi.Nē, mammu, es pats uztaisīšu brokastis, man šodien nekur nav jāsteidzas, gan es pats tikšu galā. Radio čerkstēja visnotaļ nebaudāmi. Draņķīga antena, padomāja Ignats. Vajadzēs droši vien kaut kad nopirkt jaunu aparātu, tad es varēšu vienmēr normāli klausīties raidījumu “Apsveicam!” Iespējams, tieši mīlestība pret sudrabkāzu apsveikumiem bija pie vainas tam, ka Ignats nemīlēja “Joy Division”.“Ja es esmu aizvācis mazāko elementu, man nav ne jausmas, kur ir nākamais mazākais elements.” Man nav ne jausmas, kur ir nākamais mazākais elements. Man nav ne jausmas, kur palicis šķīvis. Droši vien, neesmu to nomazgājis un kaut kur nozūmējis. “Faktiski viss būs ar pakāpi nulle.”Vajadzētu tā kā šodien beidzot mazliet pastrādāt. Mammai Ignats jau pēdējās pāris nedēļas izlikās rakstām kursadarbu. Reāli viņš darīja vienalga ko, izņemot kursadarba rakstīšanu. Darbā viņš bija paņēmis slimības lapu, gaužoties par hroniskām sāpēm gurnos, bet nekas kaut kā negribēja rakstīties. “Kursadarbs will tear me apart,” varētu dziedāt Ignats. Starp citu, vārdu Ignats var transformēt par Stinga. Tādā ziņā, ka Ignats pieder Stingam, tam, kas “Every breath you take”. Vai tādā ziņā, ka viņš bija sastindzis. Vai arī dzlekšņains.Nē, šodien Ignatam strādāt negribējās. Mūžu dzīvu, mūžu tusē, neslikts sauklis. Varētu piezvanīt Vovam un noskaidrot, ko viņš dara. Vova (īstajā vārdā Valdis) strādāja par naktssargu kaut kādā HESā, bet pa dienu lielākoties zvilnēja pie teļļuka. “Aļo, Vova, davai aizšaujam šodien uz rautu Ragaciemā?” – “Nē, šodien pasaules čempis svarcelšanā. Man patīk siļnije ženščini, brauc labāk viens.” Braukt bez Vovas? Kā spirts bez etiķa. Nē, ne gluži bez etiķa, bez kaut kā cita.Ledusskapī atradās pāris pudeles alus. Paņēmis tās, Ignats nolīda bēniņos pie datora. Kompis viņam jau pasen kā stāvēja bēniņos. Tāpēc, ka tā vajadzēja. Pieslēdzās serverim un ar pāris čomiem no Kauguriem uzrāva “HalfLife”. Geimošana bija Ignata dzīves sāls, lai gan viņš apzinājās, ka par profesionāli viņam nekad nekļūt. Kursā ar viņu kopā mācījās Rūdis Soboļevs, tas gan varētu dienās kļūt patiešām slavens. Pēc atklātā Vidzemes čempionāta Rūdi bija vienkārši apsēdusi prese, uzdeva desmitiem visdažādākos jautājumus. Ignatam neviens nekādus jautājumus neuzdeva – cerības uz tikšanu draftētam “World Gaming League” viņam bija mazākas par niecīgām.Protams, WGL, bija pasaulē labākā geimeru līga, līdz ar to tajā latvietim iekļūt bija praktiski nereāli. Vienīgi Indulim Zvārgzdiņam bija izdevies tajā nostiprināties un aizvadīt pāris normālas sezonas, bet tas bija vēl septiņdesmito gadu beigās, kad līga bija nesen dibināta un profesionālo geimeru bija salīdzinoši maz. Cita lieta mūsdienās – laba līmeņa geimeri pelnīja vairāk kā pornozvaigznes un nopietni trenēties vajadzēja jau nu sākumskolas vecuma. Patiesībā jau arī Rūdis diez vai varētu nokļūt WGL, bet kaut kur Zviedristānā vai Rietumkrievijā viņš varētu arī pie kontrakta tikt.Pašam Ignatam spīdēja vienīgi kāda otrā Reiha sestās līgas rūpnīcas amatieru komanda un iespēja skatīties uz profesionāļiem pa televizoru. Protams, arī tās nav sliktākās perspektīvas. Tā kā Ignatam bija vismaz apgūta obligātā sešu klašu izglītība, pārstrādāšana bērnu cīsiņos viņam nedraudēja, bet iesāktā otrā līmeņa izglītība pavēra tīri labas karjeras iespējas.Tomēr cilvēkam, kas sapņo par WGL un skaistu sieviešu uzmanību, darbs rūpnīcā nevarētu sniegt gandarījumu. Tāpēc Ignatam kursadarbs arī nerakstījās, tāpēc arī viņš nolaidās tik zemu, ka spēlēja “HalfLife” ar puņķu tapām no Kauguru bērnudārza.Mamma atkal piekasījās. “Semantiskais tīmeklis”... “Protege OWL plugin”... Ignatam par to visu nospļauties. Viņš gribēja būt līderis, gribēja būt izlases geimeris, nevis kaut kāds semantikas analītiķis ziepju fabrikā.Ignats pateica mammai, es izeju, un izgāja. Nav ko sēdēt mājās, kad apkārt kūp dzīve. Protams, uz ielas jābūt uzmanīgam, ka tevi nesavāc protokola sargi. Par staigāšanu apkārt bez nepieciešamās PIN atļaujas sodi bija tik bargi, ka Ignats par tiem labāk nedomāja. Taču sēdēt mājās viņam arī negribējās. Kaut kur vārtrūmē Ļoļiks un HB2 bakstīja ar kociņu kaut kur atrastu sūdu. Citu dienu Ignats būtu viņiem piebiedrojies, bet šodien negribējās. Kāpēc tad viņš bija kalis no galvas visas tās Ulmaņa runas, ja vienīgais, kam viņš bija derīgs, bija sūda bakstīšana vārtrūmē?Apmēram divu mezglu attālumā no Ignata mājas atradās bārs “Pie D.Irsas”, uz turieni Ignats arī gāja. Dāvis Irsa, kā to visi zināja, strādāja valdības uzdevumā, taču viņam bija tīri normāls alus. It īpaši, ja salīdzina ar to žļurgu, kas bija atrodama Ignata ledusskapī. Divus alus, un bez šmaukšanās, Ignats teica bārmenim. Irsa nosmīkņāja bārdā, ko bija pielīmējis pie letes un, protams, Ignatu piešmauca. Pie galdiņa pa kreisi sēdēja pāris Ignatam pazīstami puiši no piektās klases – Teofīls Bīdermanis, Jākobs Zelčs, Ulle Mīkelā un Svens Rīdigers Līpmanis. Ar šo kompāniju Ignatam bija visai neskaidras attiecības. No vienas puses, kā vecākajam viņam bija tiesības šos laiku pa laikam iekaustīt un iekasēt pusdienas naudu. No otras puses, kompānijas līdera Teofīla Bīdermaņa māte bija viena no Vadoņa sievietēm, kas nostādīja viņu visai augstā sabiedriskā stāvoklī un līdz ar to deva Teofīlam un viņam tuvu stāvošām personām laiku pa laikam tumšā alejā pielavīties Ignatam no mugurpuses un viņu vidēji smagi piekaut, pie reizes atņemot jauno ziemas jaku. Taču pārējā laikā Ignatam ar septītās klases skolniekiem bija pilnīgi normālas attiecības.Teofīls: hei, Ignat, piesēdi, šodien mēs izmaksājam alu. Ullem beidzot izdevies izvarot Svena māsu. Ignatam patiesībā visas tās izvarošanas padarīšanas īpaši nepatika, viņam kaut kā šķita, ka tur kaut kas nav īsti dabiski, bet alum nav ne vainas. Starp citu, vai tu zināji, ka šovakar vecajā angārā būs mahačs tetrī uz nāvi? Mēs dabūjām pa lēto biļetes no viena hanžas, bet tu jau varētu arī kā dalībnieks piedalīties. Protams, ja tev nav novītuši pauti no HalfLife rubīšanas. Ignats gan par to pēdējo apgalvojumu nebija pārliecināts, bet viņš neiebilda. Patiesībā – varētu taču vienu reizi pamēģināt. Īsti legālas gan tās sacensības nebija, bet toties tajās arī notika daudz nejaušību un pazīstami favorīti bieži zaudēja no nekurienes izlekušiem pretendentiem. Tādiem kā Ignats.Kad Ignats nokļuva angārā, reibums bija sasniedzis maksimālo pakāpi. Pieteikties par dalībnieku bija pavisam vienkārši – jāaizpilda dalībnieka forma, jāapsolās zaudēšanas gadījumā atdot savas aknas ģenerālim Tikumam un tu jau biji nakts Tetra turnīra dalībnieks. Pirmajos raundos cīnījās cāļa svara kategoriju sportisti (Ignats bija pīles kategorijā), tāpēc īpaši interesantas cīņas nebija. Skatītāji arī vēl bija sanākuši diezgan nedaudz – cāļu grupā pat čempioniem nebija piekrišanas pie pretējā dzimuma un tikai reta geiminga entuziaste atļāva viņiem sevi izvarot (un arī tikai gadījumā, ja viņai nebija ne mazāko cerību uz kādu nopietnāku sportistu tuvību).Beidzot pienāca laiks ringā iet Ignatam. Nu, ko – varbūt viņam lemts kļūt par Rokiju. Varbūt nav lemts. Bet vismaz tajā brīdī ruporos atkal skanēja “Love will tear us apart”.Maybe it will. Maybe it won’t.
2006-03-22 14:18:02

Marks Prindls rullee!

Sniedzu citaatu no nupat izlasiita albuuma apskata. Btw, recenzeets jauns Stiivena Malkmusa (who`s that?) albuums, kuraa M.Dzheksons, protams, neparaadaas. Negribu rasiit taalaaku diskusiju par sho teemu, vienkaarshi Prindls ir tik ekselents, ka nevaru to nokluseet."I guess you`ve all heard by now that Michael Jackson was declared Not Guilty of screwing a baby. I know we all have our own opinions regarding his guilt or innocence, and maybe we`ll never know the truth about what happened in that bedroom. I tend to think he didn`t do it, but the little boy I sleep with thinks he`s guilty so who`s to say?Which brings up a question that I`m sure we`ve all asked ourselves for months, but it bears repeating: exactly how shitty a parent do you have to be to let your child sleep over at the house of a creepy old man with no nose who was ALREADY ACCUSED of molesting little kids just a few years ago!? What did they THINK was going to happen? And you have to imagine that they wouldn`t have green lighted their kid sleeping with just ANY horrifying pasty creature that`s incapable of having a normal heterosexual relationship, so the key must be money and fame. See, if a man is rich and famous, he CAN`T be a child molester. So it`s OKAY to let your cancer-ridden toddler sleep with his ding-dong in the man`s mouth.But wait! Exactly how rich and famous does this brain-addled miscreant have to be for you to let your child parade around his house ass-naked with beer? Is Pete Townshend famous enough? Paul McCartney? Surely Mr. Sean "Puff `P. Diddy` Daddy" Combs is sufficiently famous to rub his sleepy brown pipe against your little boy`s innocent pink tushy. So why is Michael Jackson the only celebrity who has earned this prestigious honor?BECAUSE HE`S THE ONLY ONE THAT`S INSANE ENOUGH TO WANT IT, YOU FUCKING IDIOTS!!!"Not that any of the parents I`m addressing are planning to read my Stephen Malkmus reviews. Or anything else with words.
2005-06-20 12:29:55

Preses reliize

Agjentuura "Mediju buudele ar sirsninjdurviim" pazinjo, ka 21. apriilii Riigaa, Neatkariigajaa teaatrii `Skatuve`, po adresu Maskavas apmeeram 100, notiks grupas "No Support" koncerts ar Andreju Veitneru uz ksilofona, aiz bungaam un zem galda. Uz skatuves deeljiem grupa kaaps ap pulksten 20:00 un speelees lielaakos hiitus no sava pagaidaam beznosaukuma albuuma. Ieeja par ziedojumiem, Coca Cola neskaitaas.Grupa "No Support" dibinaata 2005. gadaa uz grupu "Elkor Datori Tech Support", "Microsoft Latvia" un "Praata Weetra" (nejaukt ar "Praata veetra") baazes, un speelee triphopa stila muuziku ar zinaamu referenci uz grupaam "Elkort Datori Tech Support" un "Ban IP".
2005-04-20 12:50:07

ja nu kas

Kaut arī opera sako, pret mūziku vienaldzīgs kļuvis neesmu. Aizvakar aizņēmos no kāda zināma Andreja DVD ar The White Stripes konci. Šodien beidzot to noskatījos. Un tas ir vienkārši satriecošs. Kaut gan iepriekš domāju, ka Straipiem ir maz labu dziesmu, tagad savu viedokli esmu spiests mainīt.Vismaz koncī nebija neviena slikta gabala, un bija virkne vienkārši satriecošu performanču (labais vārds!).Personīgi ļoti patika dzīvā versija "Hotel Yorba", "The Big Three Killed my Baby", noslēdzošais gabals bija vienkārši superīgs, tāpat "Apple Blossom". Un viņi tak ir baigi daudzveidīgi - no kantri/folk stila līdz baigākiem eksperimentiem bez maz vai Frenka Zappas garā. Un vispār - grupa no diviem cilvēkiem ar šādu skaņu, tas ir glauni. Nemaz nerunājot par Megu Vaitu, kas bungas močī baskājaina. (tas gan nenozīmē, ka gaidu līdzīigu stilu nākotnē no "Sāres" Andrieva). Ū, garš posts sanācis!
2005-02-27 18:11:26