Raksti ar birku 'pārdomas'

Kas man Valsts Vēstures arhīvā šķiet arhivējams

Pēdējā pusotra gada laikā esmu itin bieži iegriezies gan Latvijas Valsts vēstures arhīva lasītavā, gan šobrīd kārtējo reizi nestrādājošajā vietnē Raduraksti. Tematika, kuras dēļ tur esmu viesojies, ir bijusi dažāda - mājas vēsturisko projektu meklējumi, dzimtas koka pētījums, bet pēdējā laikā galvenokārt - pirmskara Latvijas futbola neskaidru jautājumu noskaidrošana. Šī procesa ietvaros itin daudz esmu saskāries ar dažādiem sarežģījumiem, kas liecina - visā sistēmā ir ļoti daudz vietas izaugsmei. Aprakstīšu virkni nejēdzību, kuras ir sasāpējušas šī laika gaitā. Vispirms gan atruna - man nav pretenziju pret arhīva darbiniekiem, jo viņi tikai pilda priekšrakstus - problēmas pilnīgi noteikti saskatu no vadības puses, kurai vajadzētu vadīt pārmaiņas, jo ne jau lasītavas darbiniece ņems un pati izlems, ka no rītdienas mēs kaut ko darīsim citādāk. Aprakstīšu saskarsmes ar arhīvu procesu soli pa solim.
2020-01-04 11:10:28

Radio 101 kā Latvijā tipiskas komunikācijas paraugs

Pirms neilga laika hipsteru plašumus pāršalca nepatīkama ziņa, ka Radio 101 šobrīd nav tie labākie laiki un ka tur vairs nebūs dzirdami Švāns, Terzens un Peneze jeb raidījums "Ausīs rīts". Par šo ziņas var atrast gan @delfilv, gan @irlv, gan droši vien simtos dažādu twitter kontu. Nepretendēju uz finansista statusu un nemēģināšu analizēt, kālab tā notika, ka rīta raidījuma komanda paziņoja, ka finansiālu apstākļu dēļ viņi 101 ēterā vairs nebūs atrodami, bet viens gan man šķiet tizli.Proti - nekādas informācijas par šo notikumu no pašas raidstacijas puses (vismaz Interneta vidē ne). Laikā starp Ausīs rīts komandas pazušanu no ētera un viņu pašu publiskā paziņojuma par aiziešanu, no Radio vadības puses tika dzirdēti apgalvojumi, ka viss esot čikiniekā, šie tikai atpūšoties un būs atpakaļ. A nav! Un tagad - normāls kapa klusums. Līdzīgā stilā parasti uzvedas atbildīgos plauktos sēdoši vīri.Bet man kā relatīvi regulāram 101 klausītājam tagad ir visai liela neskaidrība - vai ar šiem izmaksu griešanas pasākumiem radio spēs turpināt eksistēt, vai arī tam pavisam pienācis gals.
2012-04-12 13:22:21

Par referendumu: mani trīs šiliņi

Fakts: referendumā piedalīšos, balsošu pret krievu valodu kā valsts valodu. Motivācijai šeit pat īsti nav nozīmes.Tomēr, neatkarīgi no manas pārliecības šajā jautājumā, virkne sabiedriskajā telpā izskanējušo argumentu un jo īpaši - veids, kā tie izteikti, man pagalam nešķiet pieņemami.1. Kāpēc latviešu partijas neuzrunā cittautiešus? Manuprāt, daudz svarīgāk (no latviešu viedokļa) būtu panākt, lai būtu mazāk nobalsojušo par un nevis - vairāk nobalsojušo pret. Proti, jo mazāk cilvēku ir "par", jo starptautiskā imidža ziņā skaidrāks apliecinājums tam, ka Latvijas sabiedrībai kopumā otrā valsts valoda nav nepieciešama. Vairuma Augstāka par+pret summa liecina tikai par pretrunām starp sabiedrību veidojošajām grupām, nekā pozitīva tur nav. Argumentējiet cittautiešiem (turklāt - sakarīgi, nevis aizvainojoši), kāpēc VIŅIEM otrā valsts valoda nav vajadzīga!2. Nepatīk man abu pušu apgalvojumi, ka šis referendums ir kaut kas vairāk, nekā tas patiesībā ir. Šī nav iespēja paust savu nepatiku pret valdību, kā to apgalvo Ušakovs un ko. Un vēl jo vairāk šis nav referendums par Latvijas valsts turpmāku pastāvēšanu. Kaut vai tāpēc vien, ka gadījumā, ja otrā valsts valoda tomēr tiek pieņemta, šiem pastarās dienas sludinātājiem vajadzētu tērpties palagos un ar katliņiem galvā doties kapu virzienā. Ko viņi pilnīgi noteikti pat neplāno darīt.3. Kaitina atsevišķu (daudzu) politiķu nievājošā attieksme pret saviem vēlētājiem - ka šis, redz esot tāds jautājums, kur vēlētājiem teikšanas nevar būt, jo vēlētāji ir manipulējami. Vienlaikus - vēlētāji ir pietiekami kompetenti, lai ievēlētu Saeimu, kura gan šādus lēmumus drīkstētu pieņemt. Kaut kas drusku absurds.4. Apgalvojums, ka bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas (nostiprinātas Satversmes 4.pantā) Latvija vispār nevar pastāvēt. Ja ievēro to, ka šādu pantu Satversmē ieviesa Saeima 1998.gadā, un iepriekš nekādas valsts valodas Satversmē vispār nebija, jāsecina - ka Latvijas valsts ir radusies 1998.gadā, kas īsti vēsturiskajai patiesībai neatbilst.5. Absurda šķiet doma nostiprināt jebkur, ka atsevišķi Satversmes panti nav maināmi nekādos apstākļos. Ja, šāda norma arī tiktu kaut kur nostiprināta, tad vēlmes mainīt, piemēram, Latvijas karogu gadījumā, atliktu tik vien, kā vispirms atcelt šo jauno normu X un tad - grozīt Satversmi.6. Viestura Dūles akcijas "Baltā lapa". Wtf? Vispār manā skatījumā balsojumam "es esmu pret visiem" kaut kāda jēga ir vien tad, ja tas ir likumīgi piedāvāts balsojuma variants. Variants "nederīgs balsojums" ir vēl saprotams, ja tev piedāvā izvēlēties starp diviem ļaunumiem, kur tev neviens variants nešķiet pieņemams. Jautājumam "jā/nē" formā pēc idejas nevajadzētu atbilst šim gadījumam. Turklāt atkal jau - uzrunāti tiek galvenokārt latvieši, kamēr pārējie Latvijas pilsoņi šķiet, ka saistoši ir tikai Ušakovam un Lindermanam.
2012-02-14 14:24:01

Kāda ir jēga no CSS3?

Piekrītu, ka pirmssvētku laiks varbūt nav īstais, kurā apcerēt dažādu web tehnoloģiju plusus un mīnusus, bet mani mazliet ir satraucis tāds brīnums kā CSS3. Idejā tur viss ir perfekti - pārvarēt tos šauros rāmjus, ko nosaka vecāki CSS standarti, atbrīvoties no nepieciešamības visam izmantot bildītes, javascriptus (vai, Ūsiņš tevi atpestī, flash!), bet ko tas nozīmē praksē? To, ka ir labi ja pāris CSS3 īpašības, kuras vienādi būtu realizētas visos populārākajos pārlūkos. Es pat nerunāšu par to, ka man šķiet stulbi, ka pat apaļoto malu nodrošināšanai Firefox ir jāraksta papildu priedēklis -moz, bet sliktāk ir ar tādām īpašībām, kuras šur tur ir atbalstītas, šur tur ir atbalstītas daļēji un kaut kur nav atbalstītas nemaz. Visādi 3D brīnumi un tā tālāk. Šodien man tika ar lielu sajūsmu parādīts kaut kāds CSS brīnums, kas ļoti smuki ar dažādiem efektiem veic pārejas starp bildēm galerijā. Gribēju apskatīties to arī savā datorā un izrādījās, ka nevaru, jo šī funkcionalitāte esot atbalstīta tikai iekš Safari. Yeah, right! Es neesmu tik psihs, lai gribētu visu perfekti redzēt strādājam iekš IE6 (lai arī tas veido dažus procentus potenciālās auditorijas, bet tā vismaz ir tā auditorijas daļa, bez kuras es vēl varētu izdzīvot), bet atbalsta trūkums VISIEM pārlūkiem izņemot tos pāris % auditorijas, ko veido Safari? Tikpat labi var taisīt IE6-only lapas.Un tādu tehnoloģiju ir tonnām. Tāpat ir kaudzēm JQuery spraudņu, kuri nestrādā uz IE8, daudz dažādu HTML5 brīnumu, kas iet tikai iekš Safari un/vai Chrome.Vai var būt nākotne tehnoloģijām, kurām pamatos nav nekādu vienotu standartu? Kaut kas man saka - nē, šiem brīnumiem nākotnes nav, un web pēc pāris gadiem parādīsies kaut kas pilnīgi jauns, kam nebūs nekādas pārmantojamības no dažādiem tagad populāriem piedēkļiem.
2011-12-23 16:05:12

Par atbildību par deputāta zvēresta laušanu

Kaut kā palaidu garām, ak elektronisko parakstu vākšana šajā jautājumā izgāja tik raiti, ka nepieciešamie 10`000 parakstu iniciatīvas iesniegšanai izskatīšanai Saeimā, tika savākti nedēļas laikā. Nezinu, ko viedie vīri šajā lietā izlems, bet manā skatījumā šajā gadījumā ir viens nopietns šķērslis, kas varētu atbildības reālu pielietojumu padarīt neiespējamu.Lūk, zvēresta teksts:Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.Kas man te rada bažas? Galvenokārt - kritēriji, pēc kuriem novērtēt zvēresta pildīšanu vai pārkāpšanu. Kādā veidā ir iespējams noteikt, vai deputāts A pilda savus pienākumus pēc labākās apziņas? Un ja nu deputāts A patiešām strādā pēc labākās apziņas, bet faktiski deputāts B, kas nestrādā uz pilnu klapi, tāpat ir efektīvāks? Un vai zvērests skaitās pārkāpts, ja deputāts, piemēram, braucot ar auto pārkāpis atļauto ātrumu (nav ievērojis likumu)?Protams, to visu var skatīt caur veselā saprāta prizmu un tādā gadījumā problēmu būtu mazāk. Taču vienlaikus šis varētu būt lielisks instruments, lai vienkārši dzītu sviestu.
2011-12-22 14:16:19

Par sauso barību cilvēkiem

Mēdz teikt, ka ēšana ir vairāk nekā tikai eksistencei nepieciešamās enerģijas uzņemšana. Kultūra, rituāls, varbūt pat garīgs pasākums. Nenoliedzami - svinīgas pusdienas, kur sanāk kopā ģimene, kas citkārt netiekas, ir kaut kas vairāk kā vienkārša pieštaukāšanās. Kopīgu ēdienreizi neaizstāsi ar pāris uzturvielām bagātām kapsulām.Taču realitātē ir pietiekami daudz gadījumu, kad cilvēks ēd tikai tāpēc, lai izdzīvotu. Un šādos gadījumos, manuprāt, ideāls risinājums viņam būtu kaut kāda "profesionālā cilvēku barība" pēc mājdzīvnieku barības analoģijas.Situācijas, kad šādam ēdienam būtu pielietojums:- cilvēkiem, kas dzīvo vieni un kam nepatīk gatavot (veselīgāka alternatīva pusfabrikātiem);- cilvēkiem, kas nedzīvo vieni, bet kura dzīvesbiedrs aizbraucis uz neilgu laiku un palicējam sev vienam nav vēlmes kaut ko nopietni pagatavot (atkal jau - labāk speciāla sabalansēta barība nekā tonna makaronu vai pelmeņu);- cilvēkiem, kuriem ēšana nekādu baudījumu nesagādā, kuriem svarīga tikai fizioloģija (pieņemu, ka tādi eksistē);- vienkāršs risinājums, dodoties uz ārzemēm, ja tev ir jutīgs kuņģis.Doma ir tāda: cilvēkiem paredzēts "Pedigree" vai "Royal Canine" analogs nekad nevarētu aizstāt "normālo ēdienu". Taču, ja tādu sāktu ražot (un pareizi prezentētu), kaut kāds tirgus tam noteikti atrastos.
2011-12-14 16:05:00

Cik grūti ir būt rokmūziķim

Aizdomājos par sekojošu lietu - nav gandrīz neviena puslīdz zināma mūziķa, kura karjera ilgtu kaut vai 20 gadus, lai tās laikā viņš nebūtu savārījis kādus smagus sūdus - ierakstījis vismaz vienu albumu, par kuru vīpsnājuši kritiķi un/vai par kuru pašam vēlāk bijis kauns.Vispār tā šķiet, ka vairumam līkne ir tāda - pirmie daži ieraksti ir progress, līdz tiek sasniegts labākais, uz ko konkrētais mūziķis ir spējīgs, tad sākas stagnācija un pakāpenisks kritums, kas kulminē ar mēģinājumu pierādīt, ka joprojām esi jauns un skaists, kas parasti ir absolūts fiasko, tad seko pakāpeniska sava vecuma pieņemšana un formas kāpums, taču nesasniedzot jaunības dienu maksimumu. Protams, papildus faktors, kas var ietekmēt līkni, ir dažādas atkarības.Un tātad - vai tu vari nosaukt kaut dažus mūziķus, kuriem nav bijis smaga krituma, kura laikā tapuši ieraksti, kuru eksistenci pat paši to autori labprātāk gribētu aizmirst?Daži piemēri "sliktajiem" ierakstiem:- Metallica "St.Anger"- Led Zeppelin (pēdējie 2-3 albumi)- Pink Floyd "A Momentary Lapse of Reason" (iespējams arī "The Final Cut")- Queen "Hot Space" (un visi ieraksti pēc Fredija nāves)- Lou Reed "Growing Up in Public"- Genesis - vairāki albumi ar Kolinsu kā dziedātāju, un arī tas albums, kurā bija "Congo", ar to čali, kura vārdu pat zināt nav vērts;Patiesībā - kuru mūziķi ņemsi, gan tam atradīsies kaut kas skumjš un nožēlojams krājumā.Šķiet, ka Toms Veitss varētu būt vienīgais, kuram šādu "slikto" albumu nezinu. Varbūt vēl kādi citi - ar komerciāliem panākumiem ne pārāk bagāti mūziķi būtu līdzīgi vērtējami (Niks Keivs?), bet jautājums ir tāds - vai tu vari nosaukt grupas, kurām, tavuprāt, visi albumi ir labi (pie nosacījuma, ka to albumu ir gana daudz)?Piezīme: ja grupas debijas ieraksts ir slikts, bet viss tālākais ir progress, tad varu pieņemt, ka grupai nav bijis izgāšanās punkta, jo slikts sākums - tas vēl principā ir pieņemami.
2011-11-23 21:35:40

Nook vs. Kindle?

Varbūt kāds var padalīties pieredzē par attiecīgajām ierīcēm - plusi, mīnusi, raksturīgākās problēmas? Patiesībā mīnusi un problēmas ir tas, kas mani interesē vairāk - proti, ar ko jārēķinās, attiecīgo ierīci iegādājoties. Un vispār - vai Latvijā kāds Barnes and Noble tirgoto "Nook" izmanto? Vienkārši pēc Wikipedia izskatās, ka abas ierīces ir apmēram līdzvērtīgas, bet zināms jau, ka Wikipedia nav tas avots, kuram 100% uzticēties.Jā - atzīstos, ka nule beidzot esmu sācis apsvērt variantu, ka arī man būtu jēga no grāmatām ciparu formātā.
2011-06-05 20:44:44

Par filmu atbilstību realitātei

Skatījāmies mēs vakar tādu filmu kā Splinterheads. Tajā visai amatieriski tika parādīts Geocaching, ļoti savdabīgi interpretējot to, kā realitātē notiek slēpņošana: GPS ierīce, kura neļauj galvenajai varonei ne tikai noskaidrot, kurā virzienā viņai jādodas, lai atrastu klintis, bet pat ar tā palīdzību viņa nevar noteikt, pa ceļam uz objektu, cik tālu vēl atlicis, un tāpēc viņa jautā puisim - how far is it?; nez kāpēc, lai veiktu apkopi slēpnim, ko viņa pati izvietojusi klajā laukā, viņa nevis izmanto GPS, bet gan saka - let`s split up and search the field; sākumā pati saka - nepievērs citu cilvēku uzmanību, jo geocaching`ā tā darīt nedrīkst, tad izģērbjas un ar milzīgu švunku ielec ūdenī, piesaistot pilnīgi visu tuvumā esošo vīriešu uzmanību.Tas rosināja mani domāt - vai nav tā, ka viss, kas tiek rādīts filmās, ir absolūti garām un realitāte neatbilstoši? Un vai nav tā, ka parasti tas mums netraucē tikai tāpēc, ka mēs paši no attiecīgajām tēmām pārāk maz sajēdzam? Vismaz, ja filmās ir datori, tad man kā šīs sfēras pārzinātājam, parasti ir kauns par to, cik viss ar IT saistītais tiek lāmiski realizēts. Un tagad tas pats izrādījās ar slēpņošanu. Vai nebūs tā, ka Ziņģis varēs ņirgāties par idiotismiem kara filmās, Sīcis - filmās par medijiem, Blondyimp - par ķīmijas laboratorijas rādošām filmām, Liene - par tiesu procesu filmām un tā tālāk?
2011-03-01 07:12:33

Pārdomas par Latvijas kino

Vakar lasīju ziņu par to, ka Kino profesionāļi kritizē deputātus par šauru skatījumu uz nozares attīstību. Ziņas doma bija tāda, ka Saeimas deputāti pauda sašutumu par to, ka Latvijā tiek uzņemtas filmas par tēmām, kas sabiedrībai nav svarīgas vai nav pieņemamas (konkrēti runa bija par homo@lv - dokumentālu filmu par Praidu - treileri skaties šeit - naudas jau tāpat esot maz (fakts!) un tā pati tiekot izmantota visādiem kaitīgiem projektiem, nevis patriotiskām un nozīmīgām filmām.Droši vien, kā pozitīvo piemēru būtu minējuši drīzumā gaidāmo "Danci pa trim":Šī filma noteikti kinoteātros gūs diezgan labus ienākumus kaut vai tāpēc vien, ka tajā vienā no galvenajām lomām ir Mārtiņš Freimanis, un zināms, ka "death sells" (Hīts Ledžers pat pie Oskara posthumously tika).Bet vienlaikus tādas filmas kā "Dancis pa trim", manuprāt, ir tipisks piemērs, uz kā var apskatīt Latvijas mūsdienu kinematogrāfa problēmas.1. Aizraušanās ar vēstures un kara tematiku.Šķiet, ka pēdējos gados gandrīz neviena "lielā" (budžeta) Latvijā tapusī filma nav izvairījusies no kara tēmām - vai nu darīšana ir ar 1.Pasaules karu vai (biežāk) ar 2., bet karš ir šausmīgi aktuāls. Ja ignorē pat tādu apstākli, ka par šo tēmu sen vairs neko jaunu nepateiksi, šādu filmu uzņemšana parasti prasa lielu resursu ieguldījumu specefektos, tērpos, dekorācijās un tā tālāk, kas noved pie 2.problēmas.2. Mēģinājumi uzņemt lielbudžeta filmas ar mazu budžetuLai uzņemtu vērienīgas kara drāmas, nepieciešami lieli līdzekļi. Tādu Latvijas kino nav. Līdz ar to tradicionāli notiek izlīdzēšanās no kategorijas - uztaisīsim, kā sanāks par mūsu naudiņām, un gan būs labi. Ja tev nav naudas, lai uzbūvētu no kartona visu Pārdaugavu kara laika Pārdaugavu, varbūt tev vienkārši vajadzētu uzņemt citu filmu? Ja nevari uztaisīt ainu ar ložu apliekšanos, varbūt tev to nemaz nevajag uzņemt? Varbūt labāk uzņemt filmu par attiecībām un nevis par nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem? Varbūt vērtīgāk ir vairāk laika ieguldīt scenārijā, dialogos, un mazāk - veicot pēcapstrādi studijā? Plus ar šo ir saistīta vēl viena problēma.3. Intereses trūkums par to, lai filma atpelnītos.Nekad un nemūžam nevarēs filma, kas uzņemta Latvijā, atpelnīt budžetu 2-3 miljonu dolāru apmērā. Ja gribi uzņemt relatīvi lielbudžeta kino - padomā par to, kā šo filmu varēs pārdot ārpus Latvijas. Pareizā atbilde - vairumu filmu pārdot ārpus savas valsts robežām ir gandrīz neiespējami, un arī Eiropā vairums filmu tiek uzņemtas pamatā vietējam tirgum. Līdz ar to jārēķinās ar vietējā tirgus izmēru un to, cik daudz šajā tirgū var nopelnīt. Nevar valstī ar 2 miljoniem iedzīvotāju atpelnīties 2 miljonus vērta filma. Un nesaki man, ka par rupji ņemot 50 tūkstošiem latu nevar uztaisīt labu filmu (pieņemot, ka tā būtu summa, kuru teorētiski varētu atpelnīt). Ja tādu Primer varēja uzfilmēt par 7000 dolāru (un Amerikā - kur droši vien uzņemšanas izdevumi būtu lielāki nekā Latvijā), tad droši vien arī Latvijas apstākļos normālu filmu tapšana būtu iespējama.Ja tomēr nepieciešams lielāks budžets, vērts padomāt par to, lai filma varētu šķist arī cilvēkiem ārpus Latvijas. Pozitīvais piemērs - igauņu "Klass":Šīs filmas tematika bija pietiekami universāla, lai to gribētu skatīties arī Eiropā, ne tikai pašmāju skatītāji ar domu, ka filmā, redz, statista lomā piedalās arī Rūdis no kaimiņu pagasta.Domas par skatītāju noved pie problēmas, kas raksturīgas vienai citai Latvijas filmu kategorijai:4. Kapitālismā nevar rotaļāties ar artsy-fartsy lietāmVairums to Latvijā uzņemto filmu, kuras nav Ēķa-Graubas produkti masveida patēriņam, vispār nospļaujas uz "Juri parasto" un mēģina taisīt "augsto mākslu". Tomēr "Juris parastais" ir tas, kas ienes filmai naudu, kamēr atzinība no "šallainajiem" maku nepiepilda.Es nesaku, ka filmas ir jātaisa trulas un stulbas filmas, bet pirmkārt filmām ir jābūt skatāmām. Protams, vieta pasaulē ir arī nekomerciālajam kino, bet - manuprāt, nav īsti korekti uzņemt nekomerciālo kino par valsts līdzekļiem - vai vismaz vajadzētu pastāvēt balansam - ja valsts iegulda naudu 10 filmās, ideālā variantā gala rezultātā valstij vajadzētu būt vismaz uz nulles, varbūt - kaut ko nopelnīt. Bet doma - mums ir N latu, ko mēs ieguldīsim nacionālajā kino un neko no tās nedabūsim atpakaļ, ir pilnīgi garām.
2011-02-03 15:44:27

Par salidojumiem

Bišķi baisi pat iedomāties, bet šovasar apritēs 10 gadi kopš beidzu vidusskolu. Cik zinu, šādos apaļos gados ierasts organizēt klases salidojumus, atskatīties uz aizgājušo laiku un tā tālāk. Man gan ir visai izteiktas aizdomas, ka mums nekāda salidojuma nebūs, bet tā ir cita lieta. Neatkarīgi no tā, man šķiet, ka tādi salidojumi mūsdienās ir kļuvuši pavisam neaktuāli. Kāpēc? Mēģināšu pamatot.Pirmkārt - ja tevi interesē, ko tagad dara Anniņa, vai viņa ir apprecējusies un cik viņai ir brēkuļu, tev pilnīgi pietiek ieiet Paziņām.lv vai kādā citā Feisbukā un apskatīties Anniņas galeriju, varbūt pat izlasīt kādu viņas bloga ierakstu un viss - tu esi informēts. Līdz ar to fiziska Anniņas satikšana tev nav nepieciešama.Otrkārt - un tas ir vēl būtiskāk, un tas nav tikai mūsdienās parādījies, bet tā ir bijis vienmēr - vispār nav skaidrs, kāda ir šādu pasākumu doma. Tur sanāk tā, kā rakstīts Milana Kunderas Nezināšanā - Odisejs pēc 20 gadu prombūtnes atgriežas Itakā, pa šo laiku kļuvis par pilnīgi citu cilvēku, bet visi no viņa gaida tos pašus izgājienus un tādu pat uzvedību kā pirms šiem 20 gadiem, jo viņu atmiņās viņš, protams, nav mainījies. Un klases salidojumu gadījumā visi ir vienlaikus itakieši un Odisejs - Annijā tu joprojām redzi klases cacu, Jānis joprojām ir nīgrais ģeogrāfs ar stulbajiem jokiem, un tā tālāk. Līdz ar to šādos pasākumos tu mēģini cilvēkos saskatīt kaut ko tādu, kā viņos sen vairs nav, saglabājas tie paši stereotipi, kā tīņu gados un tas viss ir viens vienīgs murgs, un nekas tā īsti mainīt neko nespēs. Vēl spēcīgāk tas izpaužas, sastopot kādu skolasbiedru, ar kuru tavi ceļi šķīrušies vēl agrāk - līdz ar to, ja man gadītos sastapt Niku, es viņā redzētu pat ne 17-18 gadus vecu čali, bet drīzāk viņu 10-12 gadu vecumā, kad mums bija visciešākā draudzība.Līdz ar to es nekādi nespēju saskatīt dižu jēgu šādiem salidojumiem.
2011-01-25 09:56:51

Neizprotu

Braucu no rīta ar riteni uz darbu, kā allaž - pa Slokas ielu. Nezinu, vai teritorija starp Maritimu un Uzvaras bulvāri jau skaitās Uzvaras parks vai nē, bet ērtības labad pieņemšu ka jā. Tātad - šorīt atkal parkā atsākusies "simtlatnieku" nodarbināšana. Kādi 15 cilvēki ņem un kaļ ledu no vienas no parka taciņām. Cik nu katrs centīgi, tas pat nebūtu būtiski. Bet - liels daudzums cilvēku. Parka celiņi patiesībā jau tāpat ir ļoti labi iztīrīti un, manuprāt, tur nekādi papildu darbi nav nepieciešami. Bet nē - ir jātīra. Tikām tiltiņš pāri Mārupītei, kas atbilstoši manai izpratnei arī ir šī parka sastāvdaļa, pa ziemu nav tīrīts ne reizi - sniegs un ledus tur ir cilvēku kāju sablietēti biezā slānī, un braukt pa to ir ļoti problemātiski. Bet, protams, to tīrīt nevajag, jo gan jau ka kaut kāda birokrātiska absurda dēļ par tiltiņa tīrīšanu neviens nav atbildīgs. Nošausminos par, manuprāt, stulbo veidu, kā tiek likts lietā cilvēku darbs, un tad ieraugu kaut ko īpaši jēdzīgu - pa parka celiņiem braukā pussmagā mašīna, no kuras aizmugures divi veči lielām saujām bārsta maģisko komplektu - smiltis ar sāli. Vai tas patiešām ir vitāli nepieciešams - parkā kaisīt to pretīgo sāli? Nebija tur tie celiņi pirms tās kaisīšanas slideni, es tev saku! Bet nē - ir paredzēts kaisīt, tātad jākaisa, pofig, ka jēgas nekādas. Un saki vēl, ka nedzīvojam padomijā.Roc grāvi no šejienes un līdz vakaram, kā teikt.
2011-01-11 23:13:48

Kāpēc cilvēki Āzijā vēlas fotografēties ar baltajiem tūristiem?

Pēdējo dienu laikā divos neatkarīgos avotos (visai draņķīgas kvalitātes romānā un "1000 jūdzes Mjanmā") tika piedāvāta viena un tā pati atbilde uz šo jautājumu. Proti, Āzijā mītoša cilvēka acij divi eiropieši izskatās tikpat līdzīgi kā eiropietim - divi ķīnieši. Un līdz ar to, ieraudzījuši tevi uz ielas, viņi (kas kaut kādā mērā seko tam, kas notiek apkārtējā pasaulē) tavā izskatā sazīmē kaut ko līdzīgu kādam citam baltajam, un pieņem, ka tu esi attiecīgā slavenība.Tā Egonu ReiteruMjanmā cilvēki visdažādākajās vietās uzskatīja par Deividu BekhemuBet aprakstītajā grāmatā, kur varonis dzīvo Japānā viņā atpazina katru reizi citu slavenību, atkarībā no tā, kas bija aktuāls ziņās.Man grūti spriest, cik tur ir taisnības, jo:1) mana līdzšinējā dzīves pieredze nav mani ne reizes nogādājusi tālājos Austrumos2) cilvēka galvā iekšā neiekāpsi.Bet kaut kāds racionālais grauds šajā domā ir, un cik grūti lai arī sākotnēji man nebūtu noticēt, ka taizemietim es un Artūrs Mednis varētu būt neatšķirami, pamazām esmu šo domu pieņēmis.Patiesībā jau noteicošais ir viens - cik daudz tu esi saskāries ar attiecīga veida cilvēkiem, tik ļoti tavas acis ir uztrenētas viņus atpazīt.Līdzīgi kā tas ir mums ar suņiem - šobrīd diezgan droši pēc vienas sastapšanas reizes nākamajā reizē es varēšu atpazīt taksi, bet trīs reizes sastaptu kolliju identificēt bus daudz grūtāk.
2011-01-09 21:23:13

Atgriezties pagātnē un nogalināt Hitleru

Seriālā Misfits divas reizes tika pieminēta raksta virsrakstā minētā tēma, arī šur tur citur zinātniskās fantastikas kontekstā tiek minēts šāds gājiens kā viena no populārākajām lietām, ko varētu darīt, ja tiktu izgudrota laika mašīna. Otrs populārākais variants - apskatīt klātienē Jēzu.Neatkarīgi no tā, vai principā ir iespējams kaut kas tāds kā ceļošana laikā un no tā, kā darbotos tā sauktais Vectēva paradokss, manuprāt, gadījumā ar Hitlera nonāvēšanu būtu cita problēma. Piezīme: jā, tā ir tukša teoretizēšana, bet kurš var man aizliegt veikt šādu domu eksperimentu?Tātad, iedomāsimies, ka 2XYZ.gadā kāds ebreju zinātnieks izgudro laika mašīnu, ar to aizceļo pagātnē un nogalina Hitleru bērnu autiņos. Tad viņš atgriežas savā laikā, paņem vēstures grāmatu par 2.Pasaules karu, un ko viņš ierauga? Hitlera vietā viņam pretī veras praktiski tāda pati seja, varbūt bez ūsām, bet ar bārdu, bet vēstures ritējums nav nekādi izmainījies, Holokausts ir noticis tādā pat veidā, un nekas principiāli nav mainījies. Kāpēc tā? Tāpēc ka 20.gadsimta 20.-30.gados pastāvēja tādi apstākļi, lai Hitlers rastos. Iespējams, citam Hitleram būtu nedaudz atšķirīgas prioritātes un nedaudz savādāka izpratne par to, kas ir labās rases un kas sliktās - bet pieprasījums pēc hitleriem bija, un tāpēc arī radās piedāvājums. Un Vācija, kas pēc 1.PK bija smagi pazemota un kontribūciju nomocīta, bija īstā vieta, kur šādam hitleram rasties. Te gan, protams, ir mūžīgais jautājums par to, kas veido vēsturi - personības vai sabiedrības noskaņojums, bet šajā jautājumā es patiešām uzskatu, ka Hitlers bija Versaļas miera līguma tiešas sekas. Turklāt tam bija arī citi papildu ļoti svarīgi apstākļi - Padomju Savienība, kura bija nopietns biedrs rietumvalstīm un līdz ar to tām bija sava interese maniakālā komunistu valsts pretiniekā Hitlerā. Un vienlaikus arī pati PSRS pielika daudz pūliņu un resursu Hitlera radīšanā, jo tā savukārt cerēja viņu pavērsties ar stroķi pret rietumiem.Līdz ar to, ja mans plāns būtu novērst Hitleru, es būtu rīkojies pavisam citādi, nekā nogalinājis pašu Hitleru, bet gan kādu no cēloņiem, kas viņu radīja. Piemēram, Jukumu Vācieti 1918.gada pavasarī. Iedomājies - Sarkanā Armija piedzīvotu sakāvi pret baltajiem, netiktu izveidota PSRS, komunisti pie varas nāktu kādā civilizētākā valstī nekā Krievija (jo kaut kur tas visticamākais būtu noticis, iespējams - tajā pašā Vācijā), un vēstures rats būtu pagriezts citā virzienā. Protams, nekur nav teikts, ka tas būtu labāks virziens, bet daudz ticamāk - ka cits.Tomēr grūti iedomāties, kā kādas filmas varonis pilnā nopietnībā pavēsta: "I`m gonna travel to the past and I will kill Jukums Vācietis."
2010-12-21 21:41:11

Žultspūšļa uzliesmojums

Vakar piedalījos Britu Padomes organizētajā pasākumā Es esmu vērtība, kur mani bija paķēris līdz cilvēks, kurš (tā vismaz man šķiet) mēdz dēvēties par Unrepublic.Pirms pasākuma es ne mazākajā mērā nebiju informēts par to, kas tur notiks un kāda tauta tur būs, un viss šis gājiens bija ļoti spontāns, bet es jau arī neesmu misters "septiņreiz nomēri un tad tāpat negriez", tālab mani tas sevišķi neuztrauca.Britu Padomē nekad iepriekš bijis nebiju, jau tas vien bija interesanti. Pasākuma ievadā visiem (vai pareizāk - tiem nedaudzajiem, kas to dzirdēja) bija dots uzdevums - pieiet klāt diviem cilvēkiem un pavaicāt, kāpēc viņiem patīk dzīvot Latvijā un ko viņi sagaida no šī vakara. Izmantojot spējas, ko man deva "No Kurzemes ar mīlestību", šāda pieiešana klāt svešiniekiem nekādas grūtības nesagādāja, un es uzdevumu izpildīju visai savlaicīgi.Tad pēc kāda brīža sākās diskusija, kura (kā izrādījās) bija par izglītības tēmu. Pasākuma dalībnieku vidū zināmākā persona bija Viesturs Dūle, kamēr tā galvenie runātāji bija Oļģerts Tipāns un Mārtiņš Bērziņš. Runāts tika par dažādiem izglītībā samilzušiem jautājumiem, diezgan intensīvi pievēršoties problēmai, kas īsti ir prioritārāk - vispusīgas zināšanas vai specializētas zināšanas. Tāpat tika uzsvērta motivācijas problēma no skolu direktoru un skolotāju puses - proti, lai skolotāji būtu motivēti strādāt tā, lai skolēni būtu motivēti mācīties.Sev raksturīgā stilā visai ilgi klusēju kā partizāns un diskusijā neiesaistījos, bet vienā brīdī tomēr vadzis trūka, un arī es sāku runāt. Neko tādu grandiozu gan nepateicu, un neizteicu ari būtiskāko savu iebildi. Taču Internetā visi ir varoņi, tāpēc šeit varu to izteikt:Lai arī ir jauki tā pasēdēt un darbadienas vakarā papļāpāt, ēdot mandarīnus un piparkūkas, bet es pagalam nesaprotu, ko šāda diskusija var dot. Cilvēki atnāk, parunā par viņiem aktuāliem jautājumiem un aizejot mājās, atgriežas pie saviem ikdienas darbiem un nekādu samta revolūciju neveido. Daudz uzmanības diskusijā tika veltīts tam, kādiem būtu jābūt izglītības mērķiem un vīzijai, bet nebija skaidrs - kādi ir konkrētās diskusijas mērķi un vīzijas. Proti, kāds ir tas sausais atlikums, ko diskusija dod? Jā, man bija saistoši uzzināt atšķirīgos izskanējušos viedokļus, es varēju smelties šādu tādu informāciju, kuru varbūt pat varēšu kādreiz likt lietā, bet tas ir ieguvums man un nevis Latvijas izglītības sistēmai. Pareizi teica Mārtiņš (kurš patiešām aktīvi piedalās projektā Iespējamā misija - ir jādara, lai būtu rezultāti. Bet paliek jautājums - vai kāds no vakardienas diskusijas dalībniekiem tās iespaidā sāks darīt vairāk? Uz šo jautājumu es atbildēt nevaru.
2010-12-10 07:32:12

Ziemīgā dienā aktuāli

Mapē ar dažādiem brīnumiem pie vecākiem šorīt uzgāju šādu te unikālu "dokumentu":Šāds visai apšaubāmas kvalitātes papīrs (ar sākotnēji nepareizi uzrakstītu uzvārdu) man tika izsniegts pirmā ārzemju ceļojuma laikā 1991.gada rudenī. Tiesa, tolaik Sibīrija vēl nebija nekādas īstās ārzemes un uz Krieviju vēl varēja doties bez vīzas. Ja kas - izrādās, ka abās pilsētās aiz polārā loka, kurās es esmu bijis, tagad nokļūt man nebūtu pat teorētisku iespēju:"Города Норильск и Дудинка не имеют статуса ЗАТО, но их посещение иностранными гражданами (кроме граждан Белоруссии) с 25 ноября 2001 возможно только по разрешению властей, до этого в течение 10 лет (с 1991 года) въезд для иностранцев был свободный."Tiesa, izlasot par Noriļsku šādu frāzi: "Один из самых экологически загрязнённых городов в мире", es neesmu pārmērīgi bēdīgs, ka man nav iespējas tur nokļūt vēlreiz.Bet kas gan ir bēdīgi - ka no Sibīrijas ceļojuma man nav nevienas vienīgas fotogrāfijas. Varētu, protams, mēģināt uzmeklēt kādus "Latvija aiziet no Sibīrijas" ceļojuma dalībniekus, kuriem varētu bildes no tiem laikiem būt, bet tas varētu būt grūti, jo:1) šaubos, ka tur bija daudz cilvēku, kas fotografēja;2) par šo braucienu webā nav nekur nekādas informācijas un kur meklēt kaut vai braucēju vārdus, man nav ne mazākās idejas.Ja kas - par tēmu Polārais loks - šodien rakstu tālab, ka ārā ir drusku vēss un ceļā uz darbu pat atteicās funkcionēt mans velodators, bet pirksti sala arī dūraiņos.Neliels papildinājums, atradu šādu frāzi grāmatas "Pesni uznikov" ievadā:"Тексты песен политических узников мне удалось собрать в основном во время экспедиции 1991 года по Енисею от Красноярска до Норильска, посвященной памяти жертв сталинских лагерей. В этой экспедиции (она называлась "Латвия", уходит из Сибири") на борту дизельэлектрохода "Латвия" ехало много бывших политзаключенных из большинства республик Союза."
2010-11-29 09:52:43

Pateicība maniem skolotājiem

Es neesmu viens no tiem, kam pēc skolas beigšanas paliek par to vislabākās atmiņas. No tiem, kas iegriežas savā vecajā skolā arī tad, kad tas nav nepieciešams. No tiem, kas par visu vairāk vēlas apmeklēt katru salidojumu. No tiem, kas visus savas skolas beidzējus uzskata par "savējiem". Es esmu nejauks un spurains. Bet tas nenozīmē, ka man nebija skolotāju, kuriem man būtu jāsaka liels Paldies par laiku un pūliņiem, ko viņi ieguldījuši, lai no manis uztaisītu cilvēku (un kaut ko pie reizes arī iemācītu). Secība izvēlēta nejauši.1) Gunārs Tomass, pie kura mācījāmies Vācijas vēsturi. No visiem vāciskajiem priekšmetiem (tiem, kas nebija pati vācu valoda, bet tika mācīti vāciski) šis bija visjēdzīgākais. Bija gan diezgan daudz jāzubrās (no kā Ziņģis un es kaut kā veiksmīgi izvairījāmies), bet atšķirībā no visām pārējām vēsturēm šajā kaut ko tiešām iemācījos. Skolotājam Tomasam skolā gan bija visai diskutabla reputācija - viņa kontekstā tika lietots termins "svina apakšbikses", bet patiesībā tas, protams, bija tīrais sviests.2) Aina Vinčele - labākā vācu valodas skolotāja, kas man 11 gadu laikā skolā bija. Gados, ko mācījos pie Vinčeles, normālā līmenī "uztjūnēju" gramatiku, kas ļāva arī ģimnāzijas gadus pārdzīvot veiksmīgi. Visu gadu laikā droši vien man nomainījās ne mazāk kā 6-7 vācu valodas skolotājas, bet Vinčele neapšaubāmi bija labākā no tām, ar ko man bija darīšana.3) Maruta Jurģe - ar fiziku man sākumā gāja kā pa ciņiem, pirmajā 8.klases semestrī knapi dabūju 6nieku, bet vēlāk problēmu nebija. Jurģe bija no skolotājām, kas ticēja, ka man iekšā ir potenciāls un palīdzēja to vismaz kaut kādā mērā īstenot. Ne visiem skolēniem viņa patika, bet Jurģe bija ļoti principiāla skolotāja, kas darīja visu no sevis atkarīgo, lai mēs viņas priekšmetā patiešām kaut ko apgūtu. Kas gan nerullēja, bija mūsu skolas tehniskais aprīkojums - fizikas laboratoriju savādāk kā par parodiju nosaukt nevarēja, viss bija saglabājies droši vien no Brežņeva laikiem.4) Ģirts Paeglītis - viņš mums mācīja ģeogrāfiju pēdējā gadā, kad šis priekšmets bija apgūstams. Ja no pamatskolas laikiem man ģeogrāfija asociējās ar priekšmetu, kur katras stundas pirmās 10 minūtes bija jāstāv kājās, jo skolotāja uzskatīja, ka neesam pietiekoši mierīgi, un bieži viss beidzās ar to, ka viņa tika saraudināta un nāca mācību pārzine mūs lamāt, tad Paeglītis (kuram gan arī bija līdzīga reputācija kā Tomasam) mums beidzot kaut ko ģeogrāfijā arī mācīja. Plus viņš organizēja mūs pētnieciskajam darbam par Āgenskalnu, kas gan ne ar ko diži jēdzīgu nebeidzās, bet vismaz tas bija teju vienīgais skolotājs, kurš uzskatīja, ka mums vajadzēja darīt kaut ko, kas neietilpa skolas programmā - proti, attīstīt kaut kādas papildu iemaņas un spējas. Diezgan daudz tiku kritis Paeglītim uz nerviem ar savu noslieci pāri visai klasei sarunāties ar Mr.Iltneru, kā rezultātā bieži saņēmu aizrādījumus un vienreiz skolotājs man iesvieda ar zīmuli. Jāpiezīmē, ka sēdēju pirmajā solā, tādējādi mana runāšana bija īpaši traucējoša.5) Helga Lindenberga - Lindenberga bija mūsu skolas viena no ilggadīgākajām skolotājām, pie viņas mācījāmies matemātiku, kad beidzot bijām panākuši to, lai mums būtu tā saucamais "profilkurss" matemātikā. Protams, salīdzinoši ar citām skolām matemātika mums tika mācīta stipri švakā līmenī, bet pie Lindenbergas tā bija maksimālajā līmenī, kas šajā skolā bija iespējams. Tiesa, skolotāja Lindenberga nebija diez ko jauka, un man ar viņu spilgtākā atmiņā palikusī epizode ir pēc viena no pēdējiem kontroldarbiem ģeometrijā, kur biju ticis pie visai skumja četrinieka, kad Lindenberga tiešā tekstā man pateica, ka es nekad nespēšu iestāties nevienā augstskolā. Jā, esmu diezgan ļaunatminīgs.6) Ēriks Paups - no visiem fizkultūras skolotājiem Paups man atmiņā palicis vislabāk. Sports skolā man bija diezgan pamatīgs murgs, jo biju pagalam fiziski neattīstīts, un tikai ap 8.-9.klasi kaut kas sāka mainīties uz labo pusi. Ar Paupu pēdējā spilgtākā atmiņa man ir, ka pēc 100 metru skriešanas uz atzīmi (droši vien tā bija 9.klase), Paups man pateica, ka es esmu progresējis. Un tad vienā piektdienas vakara skolas diskotēkā tika paziņots, ka skolotājs Paups ir miris. Kā viens no šķiet diviem mūsu klases pārstāvjiem biju skolotāja Paupa bērēs.7) Mētra Lepeka - mana pirmā latviešu valodas skolotāja. Pie viņas mācījos tajos gados, kad diktātā labākā atzīme, uz ko varēju cerēt, bija "vāji". Bija pat gadījums, kad manam pirmo skolas gadu labākajam draugam Nikam diktātā bija atzīme "ļoti vāji", bet man - "ļoti, ļoti vāji". Nekādi nevarēju sevi saukt par skolotājas Lepekas mīluli, toties viņai bija kādas īpašas spējas organizēt autobusus visādiem izbraucieniem - visbiežāk gan tie bija uz Teātra muzeju, bet bija arī garāki braucieni. Kā šodien atceros pirmo šādu braucienu, kura noslēgumā muzejā aizmirsu savu zilo vējjaku, par ko vēlāk no vecākiem pamatīgi dabūju pa galvu, un tad man nācās pamatīgi skaidroties, lai dabūtu jaku atpakaļ. Sākumā man šī skolotāja ļoti nepatika (galvenokārt - mana snieguma viņas priekšmetos dēļ), bet 4.klasē (pamazām progresēja arī mana pareizrakstība) skolotāja Lepeka man jau patika itin labi. Un tad 5.klasē 1.septembrī uzzinājām, ka skolotāja Lepeka ir mirusi.8) Andris Sprūds - vēsture bija viens no tiem priekšmetiem, ko ĀĢ mācīja ļoti vāji, un vienīgais gads, kurā tā apguve bija produktīva, bija 5.klase pie skolotāja Sprūda. Viņš bija viens no tiem skolotājiem, kas lieliski mācēja motivēt skolēnus un līdz ar to Latvijas senvēsturi apguvu labāk nekā jebko, kas tika mācīts vēlāk. Sprūds izmantoja žetonu sistēmu, kur par aktivitāti stundās saņēmi žetonu, bet noteikts skaits žetonu vēlāk pārvērtās par labu atzīmi. Bija pie viņa iespējams arī vienā piegājienā uzreiz saņemt desmitnieku semestrī - vajadzēja tikai uzreiz uz sitiena pateikt Garlība Merķeļa "Latviešu" pilno nosaukumu. Ja kas - šis nosaukums ir "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadusimteņa beigās". Neviens gan to, protams, nezināja, bet es, redz, atceros vēl šodien. Nomācījis mūs vienu gadu, Sprūds pārgāja strādāt augstskolā.9) Aina Britāne - skolotāja, kura pretendē uz to, ka ir teiciena "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini" oriģinālā radītāja. No tā, ko skolotāja Britāne mums deva, visaugstāk vērtēju to, ka skolas literārais žurnāls "Lai top!" mani motivēja uz jaunradi, proti, es sāku rakstīt. Skolotājai Britānei gan bija izteikti raksturīgs, ka klasē viņai bija mīluļi un nemīluļi, pirmajiem gandrīz viss tika piedots, kamēr otrajiem nācās visu laiku pierādīt, ka viņi nav konkrēti āmuri. Būdams viens no mīluļiem, es varēju atļauties domrakstos ignorēt uzdoto tēmu un rakstīt jebkādas muļķības, kas pašam nāca prātā. Kā īsts nekauņa, reizēm atļāvos rakstīt domrakstus mājās uz datora, numurēt daļas bināri un visādi citādi pārkāpt kopējos principus. Pāris reizes gan nedaudz iekritu - kad paviršības rezultātā vienā no datorizētajiem domrakstiem biju sapludinājis divu Jaunsudrabiņa romānu nosaukumus, radot jaunu literatūras klasiku "Jaunsaimnieks un Aija", kā arī tad, kad biju izvairījies doties klases "ekskursijā" uz Jāņa Poruka kapu un vēlāk rakstot savas "emocijas pie Jāņa Poruka kapa", aizmuldējos tik tālu, ka izteicu versiju, ka es pats esmu pārdzimis Poruks.10) Dace Celiņa, Valda Salaka, Sandra Zandersone - matemātikas skolotājas, ar kurām visām man bija gana labas attiecības. Nekādu super personīgu atmiņu par katru no viņām man nav, bet matemātika vienmēr bija tas priekšmets, kuru mācījos vairāk nekā citus.11) Inga Jasaite - labākā angļu valodas skolotāja, kas mums bija. Vienīgā angļu valodas skolotāja, kurai bija gan labas valodas zināšanas, gan perfekta izruna. Pie skolotājas Jasaites pat vienreiz bijām ciemos viņas mājās, aizņēmos no viņas tur grāmatu par Frediju Merkūriju (manu tā laika galveno elku). Angļu valoda ĀĢ gan nebija sevišķa prioritāte.12) Rūta Pīmane - pirmā klases audzinātāja, mācīja mums vācu valodu. Neko daudz neatceros, kāds bija mācību process pie viņas, bet atmiņā Pīmane palikusi kā laba klases audzinātāja, sākumskolas gadi kopumā bija ļoti forši.13) Irina Matvejeva - labākā (no 3) krievu valodas skolotājām, kas mums bija. Šis gan atkal nebija no tiem priekšmetiem, kur man kaut ko īpaši vajadzēja mācīties.14) Bernd Meisterfeld - labākais skolotājs no Vācijas, ar ko gadījās saskarties. Žēl gan, ka pie viņa mācījāmies tikai vācu literatūru, nevis valodu. Un vispār jau vācu literatūru viņš mums ne nieka neiemācīja, vērtīga bija tikai runāšanās ar pašu skolotāju vāciski, neviena cita skolotāja, ar ko varētu apspriest Vācijas 5.līmeņa futbola līgas, mums nebija.15) Baiba Siliniece - pēdējā skolas gadā Siliniece aizstāja Britāni latviešu valodā un literatūrā un pārmaiņas pēc lika mums pasvīst gramatikā, ko Britāne vidusskolā bija atstājusi izteikti novārtā. Salīdzinoši ar Britāni Siliniece izcēlās ar modernākām mācīšanas metodēm un cilvēcīgāku attieksmi pret skolēniem. Galvenā problēma - atbildot skolotājai, nelietot vārdu "nu", kam neizbēgami sekoja aizrādījums, ka skolotāja neesot zirgs.Vēl ir vairāki skolotāji, par kuriem man kopumā ir pozitīvas atmiņas, bet viņu pasniegtie priekšmeti man nekad nekļuva kaut nedaudz tuvi un arī tagad tajos nevaru lepoties ar kompetenci, te varētu minēt bioloģijas skolotājas Muižnieci un Maurīti, ķīmijas skolotāju Zeili, mūzikas skolotāju (un mūsu klases audzinātāju vidusskolā) Kārli Hammeru (daudziem, cik zinu, Hammers bija vispār mīļākais skolotājs ever).
2010-10-19 11:10:17

KRIEVI NĀK!

Apkārt pēdējās nedēļās to vien varēja dzirdēt kā - jāiet uz vēlēšanām, citādi pie varas nāks saskaņas centrs un mēs atkal būsim padomju savienībā. Krievi mums pārgrauzīs rīkles un piekakās mūsu akas. Saskaņas centrs ir kremļa piektā kolonna un Latvijas valsts ienaidnieki. Vienīgais glābiņš - Vienotība! (pat ne TB/LNNK, jo šiem nebija pietiekami naudas reklāmai)Savas mierīgās dabas un nevēlēšanās klātienē strīdēties es parasti šajā jautājumā klusēju. Bet tagad, kad to vairs nevar nosaukt par politisko aģitāciju, jo vēlēšanas ir garām, to tomēr izdarīšu.Sāksim ar argumentiem par izstāšanos no Eiropas Savienības un tuvināšanos tam, lai iekļautos Krievijā. Kā tu iztēlojies šī procesa norisi? Ka Urbanovičs aizbrauc uz Briseli un saka: "Viss, mēs stājamies laukā no jūsu bariņa, mums ir apnicis." Pat ja abstrahējas no tā, ka no ES juridiski nav iespējams izstāties (nepastāv atbilstošs process), kālab lai SC gribētu aiziet no Eiropas? Domā, Ušakovam un citiem večiem gribas braukāt uz Murmansku un Arhangeļsku, nevis uz Londonu, Parīzi un Riodežaneiro? Domā, viņi grib stāvēt rindā pēc desas un pa lielu blatu dabūt Polijā ražotus skapīšus?Turklāt pat gadījumā, ja Urbanovičs būtu premjers, nebūtu viņam tādas varas, lai pēkšņi pagrieztu valsti par 180 grādiem. Filmās var viena labā vai ļaunā kandidāta uzvarēšana kaut ko izmainīt dramatiski, bet realitātē kopējās valsts attīstības vadlīnijas no personālijām tik ļoti atkarīgas nav. Pat gadījumā, kad vienu valsti iekaro cita, jaunie okupanti parasti turpina daudzus iepriekš noritējušos procesus - par piemēru var ņemt to, ka gan padomju, gan vācu okupācija Latvija 2.p.k. un pēc tā turpināja vēl Ulmaņa laikā ieprojektēto ceļu būvi - ja pēc kaut kā ir objektīva nepieciešamība, nav tik svarīgi, kas šajā brīdī ir pie varas. Bet attiecībā uz saskaņas centru - tas ir politisks spēks, kuru veido šajā valstī dzīvojoši cilvēki, kuriem lielos vilcienos ir līdzīgi mērķi kā Jānim un Pēterim. Un dzīvot ar apziņu, ka teju puse tavas valsts iedzīvotāju ir "ļaunie" un "naidīgie", kuri to vien grib, kā tev nodarīt ļaunu.Ja kas - tu droši vien esi ievērojis, ka Rīgā kopš pagājušā gada pie varas ir tas ļaunais Saskaņas centrs. Es nebūt neteikšu, ka Ušakovs ir MANS mērs. Bet vai iepriekšējie Rīgas mēri tādi bija? Un vai tu tiešām domā, ka tikai tāpēc, ka viņš pārstāv "krievu" partiju, ar viņu kā mēru visi Rīgas krievi ir apmierināti? Vai tu būtu apmierināts ar mēru tikai tāpēc, ka viņš ir latvietis? Vai tu domā, ka krievi ir tik truli, ka viņiem neko citu kā nacionālo pazīmi nevajag? Vai varbūt tu būtu dzirdējis, ka Ušakova dome būtu kaut kādu šausmīgu labvēlību izrādījusi Rīgas krievu skolām? Esmu lasījis, ka kopš Ušakova iemērēšanas esot slēgts ievērojams skaits krievu skolu, un pat bieži daudzinātā Dudajeva gatves pārdēvēšana nav notikusi. Ja kas - pirms Domes vēlēšanām arī daudz bija runu par to, ka krievu valdīšana Rīgā varētu novest pie Latvijas neatkarības zaudēšanas. Es gan neesmu dzirdējis, ka pašvaldībām būtu dotas tiesības grozīt Satversmi...Un nobeigumā - vai tu tiešām esi pārliecināts, ka nospiedošais vairums "latviski nedomājošo" Latvijas pilsoņu atbalsta SC? No personīgi man zināmajiem "nelatviešiem" (cik pretīgs, izslēdzošs vārds, ja kas!) ir gana daudz tādu, kas balsoja gan par ZZS, gan par PLL, un nevis par SC. Un tu nebūt nevari galvot, ka liela daļa SC atbalstītāju nebija tādi paši bāleliņi kā tu vai es. Bet, protams, vieglāk ir atrast kādu ārēju ienaidnieku, kurš vainīgs pie visām nelaimēm - vai tie būtu žīdi vai riteņbraucēji, galvenais - lai es nebūtu nekādā ziņā līdzvainīgs. Un lai vainīgie būtu iespējami mazāk man līdzīgi.Pats pēdējais apgalvojums: vai tu esi kaut kur dzirdējis, ka "krievu" partijas būtu pie vainas tajā, cik dziļi Latvija ir iekritusi ekonomiskajā krīzē? Bet es jau saprotu - labāk ir darīt visu iespējamo, lai sašķeltu pūli vairākos savstarpēji naidīgos grupējumos tā, lai tie, viens ar otru kaudamies, piemirstu, ka viņu patiesais ienaidnieks esi TU.
2010-10-07 22:33:43

Nr.8 - ne tik ļoti cieti

Viss tālākais būs tikai manas fantāzijas, iedomātas hipotēzes, kam nav īstas saistības ar realitāti. Tas tā - atrunai, lai tu nenāktu ar spēlētāju parakstītu nūju sašķaidīt manu galvaskausu.Neatkarīgi no tā, vai ir pareizi vai nav, ka profesionāla sporta komanda ir ļoti nopietni saistīta ar kādu politisku spēku, šobrīd šāda situācija Latvijā ir izveidojusies. Un jautājums ir - kādas sekas tam var būt un ko no tā var iegūt/zaudēt?Pēc vakardienas spēles ar diezgan lielu pārliecību varu apgalvot, ka "spice" rēķinās ar to, ka sestdien "Dinamo" piedzīvos zaudējumu. Kāpēc tā? Pirmkārt, SKA (tas nav apstrīdams) ir nopietnāks pretinieks, nekā "Automobīlists". Otrkārt, ja vakar tika izspēlētas kārtas "Saeimas deputāts" un "Šlesers", šaubos, ka sestdienai ir atlicis kāds spēcīgāks komplekts, ja nu vienīgi Demakova+Šķēle. Un kāpēc šīs kārtis izspēlēja vakar - tāpēc ka uzvarai sestdien netic, jo citādi loģiskāk būtu trumpjus likt galdā pēdējā spēlē savā laukumā pirms dienas X. Bet uzvaras nebija...Un tad jautājums - kā tas varētu ietekmēt komandu ilgtermiņā? Vai no komandas novērsīsies fani? Gan jau ka nē, jo kā fanam ir vieglāk pozicionēties, ka tu fano par sportu un nevis par politiku, un tev vienalga, vai komandu atbalsts Lāčplēsis, Melnais bruņinieks vai Kolumbijas narkobaroni. Vismaz Arēnas apmeklētību tas diez vai ietekmēs. Cita lieta, ka apmeklētība tāpat pagaidām nav nekāda dižā, kas liek domāt par vienu - apgalvojumi, ka krīze ir garām, šķiet nedaudz pārspīlēti. Ja kas - to pašu nesen lasīju intervijā ar Mielavu, kura koncerti šobrīd esot visai vārgi apmeklēti.Bet jautājums ir - kā tas ietekmē pašus hokejistus? Diez vai būtu pareizi pieņemt, ka sportistiem viss ir pofig, ka tik alga tiek maksāta, viņiem ir vienalga, kaut vai viņiem liktu kluba popularizēšanai iesmērēties ar kakām, taisot erotiskas fotosesijas. Taču tā tomēr laikam jau nav. Gan jau ka vismaz dažiem hokejistiem prieka no būšanas par priekšvēlēšanu kampaņas daļu nav. Viņu līgumi gan noteikti paredz, ka kritizēt kaut ko publiski viņi nedrīkst un es nespēju iztēloties, ka kāds spēlētājs paziņotu, ka viņš idejisku apsvērumu dēļ "Dinamo" rindās vairs nespēlēs. Taču tas nenozīmē, ka šāda lieta nevarētu ietekmēt mikroklimatu komandā. Kaut kādas negācijas tur vēsā mierā varētu rasties, un tas, savukārt, var ietekmēt komandas sniegumu. Un zaudējums pret "Automobīlistu" tieši šādai lietai labi atbilst.Iesim vēl tālāk - kāpēc komandai pēkšņi ievajadzējās to jauno slovāku? Šuplers iepriekš bija teicis, ka komandas komplektācija ir pabeigta, slavēja, ka visas četras maiņas ir labi saspēlējušās, a te pēkšņi - jauns spēlētājs. Un rokāde 3 no četrām maiņām. Protams, varbūt Karsums un Meija tiešām nevar spēlēt veselības dēļ. Bet varbūt - ir kādi citi iemesli? Varbūt slovāks ir paņemts tādēļ, lai pateiktu tagadējiem spēlētājiem - slikti uzvedīsieties, un mēs atradīsim jūsu vietā streiklaužus?
2010-09-24 10:21:39

Primitīva Java aplikācija

Slēpņojot ar man pieejamo "budžeta" komplektu, nopietna problēma, ņemot Lodža slēpņus, ir saistīta ar nepieciešamību vadīties no viena punkta uz citu punktu, norādot attālumu un azimutu nākamajam punktam. Problēma ir tajā, ka TrekBuddy gluži vienkārši nepiedāvā iespēju pateikt, ka no šejienes vēlos doties 632 metrus 125 grādu leņķī. Tā faktiski ir vienīgā nopietnā problēma, kas būtu atrisināma ar labāka aparāta iegādi.Taču pēc idejas, lai arī ar nelielu čakarēšanās devu, kā padomāju, šo lietu vajadzētu varēt atrisināt.Pēc loģikas vajadzētu varēt uztaisīt kalkulatoru, kurā ievadi sākuma koordinātes, metrus līdz nākamajam punktam un grādus vai miljemas, ārā saņem jaunās koordinātes, kuras tad ar prieku ievadi TrekBuddijā un soļo tik tālāk.Izklausās vienkārši, vai ne?Varbūt tomēr ne tik vienkārši, jo koordinātu pārejai vajag izmantot magnētisko azimutu (proti, ka nulle rāda uz magnētiskajiem, nevis ģeogrāfiskajiem Ziemeļiem), bet tas, maita, ir kustīgs. No otras puses - nez, kādā veidā, piemēram, Garmins zina, kur ir tie Ziemeļi? Un ja viņš to zina, vai to varētu uzzināt arī "mana" programma (kura gan dabā, protams, vēl nemaz neeksistē)?Protams, ideālais variants, ko darītu šāda proga, būtu sekojošs:tu to palaid, tā uzzina no GPS caur Bluetooth tavas faktiskās koordinātes, tu ievadi distanci un virzienu, programma aprēķina koordinātes, ieraksta jaunā GPX failā un tu to vari uzreiz no Trekbuddy palaist.Izklausās labi, vai ne?Žēl tikai, ka:1) neesmu sevišķs Javas draugs2) nezinu, ar kādu formulu aprēķināt jaunās koordinātes3) nezinu, ko darīt ar to magnētisko azimutu4) noteikti nemācētu izveidot savienojumu starp telefonu un GPSJa man kāds varētu izskaidrot trešo punktu, varbūt es varētu dot uzdevumu pārējās lietas atrisināt. Vismaz būtu motivācija kaut ko šādu uzkodēt - savu pirmo mobilo aplikāciju (nekas, ka tai varētu būt tikai viens vienīgs lietotājs - es).Kā teikt - I have a dream.
2010-08-06 14:36:36

Vai Dombrovskis vienā gultā ar Šķēli?

Līdz vēlēšanām vēl, protams, ir tālu, bet par vienu esmu diezgan drošs - daļa no šodienas principiālajiem pretiniekiem un tumšo spēku atmaskotājiem pēc tām būs spiesti kopā veidot koalīciju. Atbilstoši jaunākajai SKDS aptaujai, 10.Saeimas sastāvs varētu būt aptuveni šāds:Saskaņas centrs - 36Vienotība - 23ZZS - 19Visu Latvijai/TB/LNNK - 8Par labu Latviju - 7 PCTVL - 7Kādi šādā gadījumā būtu koalīcijas varianti?Kā zināms, valdības apstiprināšanai nepieciešama 51 balss. Saskaņas centrs ar savām 36 vietām varētu sadarboties ar 6 PCTV deputātiem, veidojot bloku ar 43 balsīm. Lai izveidou valdību, vajadzētu vē 8. Reāli ar SC varētu piekrist sadarboties PPL - kā zināms, Šlesers neatsakās no jebkādiem piedāvājumiem. Bet ar to lieta apstātos. 50 balsis valdības veidošanai nebūtu pietiekamas.Ja valdību neveido SC, tad nākamais variants būtu Vienotība. Pieņemsim, ka tā varētu vienoties ar zemniekiem un nacionāļiem. Un kas sanāk? 23+19+8=50 balsis. Tikpat, cik SC iespējamajai valdībai. Un ko tas nozīmētu? Tikai vienu - Vienotībai būtu jāņem bariņā AŠ2, lai savāktu nepieciešamo atbalstu. Un tas, savukārt, nozīmētu to, ka principiālie un nesamierināmie pretinieki, kurus es labprātāk joprojām saucu par "Jauno laiku" un "Tautas partiju" valdību veidotu kopā (atkal! jau kārtējo reizi).Vai arī būtu iespējami citi varianti?Vienotība taču nevienosies ar savu otru principiālo pretinieku - SC? Protams, iespējams, ka vēlēšanu rezultāti nebūs tik glumi kā manā variantā (lai gan - es neko speciāli "nepielīdzināju", tā vienkārši sanāca), bet ar to tomēr ir jārēķinās - ka pēc vēlēšanām kārtējo reizi izrādīsies, ka:OCEANIA IS AT WAR WITH EURASIA, OCEANIA HAS ALWAYS BEEN AT WAR WITH EURASIAMinistru kabinetu veidojušo partiju saraksts kopš pastāv JL un TP.Partija/PremjersRepšeEmsisKalvītisKalvītis 2GodmanisDombrovskisJaunais laiks+-+/---+Tautas partija-+++++/-LPP+/-++++-TB/LNNK+-++++ZZS++++++Un tātad - principiālais jautājums:Stundu stāvu domādama, kam lai guļos kamanās.Vai lai guļos pie taut(part)iešaVai pie krievu bāleliņ`?Starp citu - visu cieņu zemniekiem, bez kuriem nav iztikusi neviena valdība pēdējo 8 gadu laikā. Ir ļaudis, kas kritizē Lembergu, ir tādi, kas viņu slavē, bet bez viņa klātbūtnes valdības gulta vienkārši nav iedomājama. Un es vismaz iztēlojos, ka ar atbilstošu piedāvājumu ZZS varētu pavedināt arī Saskaņas centrs.
2010-07-08 11:07:02

Viedi vārdi no veca vīra mutes

Robert Wyatt ir viens no maniem absolūti lielākajiem elkiem. Un viens no tiem mūziķiem, kurus man diez vai jebkad būs lemts redzēt uzstājamies dzīvajā. Kaut tāpēc vien, ka jau kopš astoņdesmitajiem gadiem Vaiats koncertus nesniedz vai arī sniedz gaužām reti."I don`t feel depressed! What I am is...pissed off that I`m probably not going to see a post-colonial era. One thing I remember from my childhood is that my parents` generation thought "Ah thank god, that`s the end of racism, and empire and all that stuff, and now we can have a new world of equality and mutual respect…The empire was disintegrating, it was turning into the Commonwealth and the Americas seemed to becoming more democratic and so did the Australians. It seemed like the world was becoming more decent.And then this thing creepy thing came along, where a kind of financial empire began to replace the military one. Lead from the United States. A pretty ruthless predatory economic approach. And the Americans became the most powerful people in the world, and became the role model for everyone else. I think it perverted everything. And of course economic power has to be constantly reinforced with military power otherwise people tell you to piss off. Every military enterprise that we`ve been involved in in the last 50 years, though in the guise of ridding the world of bad men, has been about not letting people get control of their own resources. But of course you can`t say that. You can`t say, "We don`t want Iraqis and Iranians to own their own oil because we want to own it." Who`s going to let you go to war on that basis? Nobody. So it`s not just the crime that`s annoying, it`s the bollocks that goes with it."
2010-07-06 09:15:45

Arī manas 2 kapeikas par Madara Drinks

Foto patapināts no blog.sapnis.com - nesaki viņam, ka nepaprasīju atļaujuPie "Madaras" dzērienu komplekta tiku konkursa rezultātā. Šādā veidā gan izpildīju vienu no pieciem punktiem sadaļā "piedalīties Interneta konkursos" manā lielajā 101 uzdevuma sarakstā, gan tiku pie veldzējošiem dzērieniem, ko nobaudīt, dodoties pēc "The Messenger".Pirmais, ko gribu atzīmēt - ideja ar spēli un laimējamajām dzērienu pudelēm bija vienkārši lieliska! Proti, skaidrs, ka uzreiz cilvēki bariem nemetīsies pirkt nepazīstamu produktu, kas turklāt vēl nav diez ko lēts (vienīgais izņēmums varētu būt publicitātes tīkotāji, kam patīk pakliegt, ka kaut kas ir totāls sūds, tādējādi saģenerējot savai mājaslapai lielu daudzumu klišķu). Taču šādā veidā pirmajās dienās "Madara Drinks" nogaršoja ļoti liels daudzums cilvēku, tādējādi priekšstats par to, kas īsti ir jaunais produkts, ir radies tūkstošiem cilvēku. Un vismaz mūsu gadījumā sanāca, ka viena "Madaras" četrpaka ar šiem dzērieniem iepazīstināja uzreiz četrus cilvēkus - jau minētos "Messenger" meklētājus. Tātad - uzrunāja mūs tieši un saprotami.Arī par vizuālo pusi varu teikt tikai tos labākos vārdus - tā, lai neatbiedētu nedz radikālos "eko frīkus", nedz "stilīgo jaunatni". Un man personīgi ļoti patiktu, ja tādi "Ričardi Beriji" un "Annas Mintas" vidusskolnieku vidū spētu radīt nopietnu konkurenci tādas pat formas pudelēs mītošajiem alkoholiskajiem kokteiļiem. Katrā ziņā man labāk patīk, ja jaunietis ir "stilīgs", dzerot ķirbju sulu, nevis sidru vai "džinartoniku". Bet te, protams, runā mana tikumiski moralizējošā puse.Paliek vēl tāda detaļa kā dzēriena garša. Trīs no četriem dzērieniem man garšoja, vienīgi "Pumpkin" tā īsti pie sirds negāja, bet tas varētu būt vairāk pieraduma jautājums - ka šis dzēriens negaršo līdzīgi nekam man pazīstamam.Tomēr beigās jāprecizē viena lieta - es neesmu "Madara Drinks" mērķauditorijas sastāvdaļa. Lai arī man ir diezgan svarīgi, ko es ēdu un ko es dzeru, es nevēlos sev kabināt klāt zīmolus un ļaut tiem definēt to, kas esmu ES. "Madara Drinks" manās acīs ir tāds dzēriens, kuru tu nekad nedzersi vienatnē, lai atveldzētos - jo tam ir būtiski, lai citi redzētu, ka tu to dzer un ka tu esi viens no "tiem". Es dzeru, lai remdētu slāpes, un 0.3 litru pudele ar "stilīgu" dzērienu nav tas, ko man vajag vairāk par visu pasaulē.Taču, protams, man labāk patiktu, ja Liene dzertu kādu no šiem dzērieniem un nevis brūno indi, ko sauc par kokakolu. Un es būtu priecīgāks, ja Ziņģis, mani apciemojot, pa brīdim iemalkotu kādu "Betty Rose" un nevis kokteili "Dins".
2010-06-09 11:44:24

Velobraukšanas pārdomas: Kādu zāli pīpēja Ozols?

Šodien, braucot ar velosipēdu no centra uz darbu, aizdomājos par sekojošu tēmu - kādas muļķības repoja Ozols savā pirmajā solo karjeras hitā "Rajons". Dziesmas tekstu Internetā diemžēl neatradu, bet labi atmiņā palikušas rindiņas par to, ka cilvēks visu mūžu dzīvo vienā rajonā, turpat apprecās utt. Un pretstatīti tiek divi šādi rajoni - Pārdaugava (kuru pārstāv pats Ozols) un Zoļiks (no kura ir grupējums RDK).Pirmais, kas šķiet absurdi - kā var pretstatīt Zolitūdi Pārdaugavai? Kamēr pirmā ir viens atsevišķs guļamrajons, Pārdaugava ir puse Rīgas, kurā Zolitūde ietilpst. Līdzīgi varētu prestatīt cilvēku un viņa aknas. Un, ja nu ar Pārdaugavu Ozols saprastu kādu tās daļu, piem., rajonu ap Botānisko dārzu, tā nebūs pietiekami slēgta telpa, lai patiešām apgalvojumi par visas dzīves aizvadīšanu šajā vienā rajonā būtu pamatoti. Vispār, manuprāt, no Rīgas mikrorajoniem varbūt tikai Bolderāja ir tāds izteikti slēgtā tipa rajons, no kurienes mazāk cilvēku izraujas laukā un pārvācas citur. Pat Pļavnieki nešķiet tik slēgti.Un beidzot - kas ir pavisam absurdi. Par kādiem ļaudīm, kas visu dzīvi aizvadījuši Zolitūdē Ozols šajā dziesmā repo? Dziesma iznāca 2000.gadā, Zolitūde kā mikrorajons ir apdzīvota kopš 1988.gada. Proti, tobrīd cilvēki Zolitūdē dzīvoja 12 gadu garumā un nekādu mūžu Zolitūdē nodzīvojušo ļaužu principā nevarēja būt. Īsi sakot - bullšit!
2010-06-03 13:33:33

Give the fascist man a gunshot

vakar vairākas reizes mani pārņēma tramīga sajūta - ka uz ielas kāds mani apturēs un pavaicās: "А где твоя ленточка, фашист!?"Jau šorīt pa Daugavgrīvas šoseju man pretī panesās VW Passat ar lielu uzrakstu "На Берлин". Saistoši gan tas, ka tas ir vācu auto, gan gribētos redzēt, ko teiktu čalis, kas sēdēja tajā auto, ja viņam Putins/Medvedevs iedotu rokās ieroci un teiktu - ej, čalīt, uz Berlīni!šķiet, ka Ušakova "Saskaņa" nav starp latviešiem un krieviem, bet krieviem un vēl citiem krieviem. ko Rīgas mērs darīja 4.maijā? cik zinu - svinēja "Ģimenes dienu", kas ir tradicionālais korķis, ar kuru aizbāzt "geju parādi", bet šogad tika izmantots, lai aizbāztu Latvijas valstisko neatkarību. Un ko Ušakovs darīja 9.maijā?neticami - bet šoreiz piekrītu Kristovskim: "kvienam jāsaprot, ka cilvēki, kas ikdienā saticīgi un mierīgi dzīvo un strādā līdzās, 9.maijā no jauna tiek nostādīti Otrā pasaules kara frontes pretējās pusēs. Tā nedrīkst būt - ir jāmeklē izlīgums. (..) Lielai daļai Latvijas sabiedrības Uzvaras svētku svinēšana 9.maijā kļūtu cilvēciski saprotamāka un pieņemamāka, ja vienlaikus ar uzvaras cildināšanu šo svētku svinētāji apliecinātu arī lojalitāti neatkarīgai Latvijas valstij, kurā dzīvo jau 20 gadus." (via TVNET)vakar kādā Couchsurfing diskusijā lasīju krievu meitenes izteiktu apgalvojumu, ka dienā, kad cilvēki aizmirsīs 2.Pasaules karu, sāksies trešais. man gan šķiet, ka labāk ir atcerēties to, kādas šausmas bija šis karš, nevis svinēt kaut kādu iluzoru Uzvaru tajā. Uzvaras svinēšana drīzāk liek gatavoties jaunām, līdzīgām uzvarām.un saki vai nesaki - bet Vācija karu uzvarēja. nē, ne jau nacistiskā Vācija (un ne Austrumvācija). padomā - vācieši atbrīvojās no maniakāla diktatora, izveidoja demokrātisku valsti, kas kļuva par vienu no attīstītākajām un ietekmīgākajām Eiropā. Pēc kara Vācijā nebija koncentrācijas nometņu, vācieši varēja brīvi ceļot, brīvi runāt (ok, varbūt ne tik brīvi, lai publiski slavētu Hitleru, bet tā gan nebūtu nožēlošanas vērta lieta). un PSRS? laikam var neatbildēt
2010-05-10 08:30:11

Kā darbojas spekulanti?

Visapkārt daudz (domājams - pamatotu) runu, ka milzīgu daļu Dinamo biļešu izķer spekulanti, lai vēlāk pārdotu tālāk par lielāku naudu. Mans mērķis nav vērtēt šādu rīcību no tikumiskā viedokļa, bet gan gribas saprast - kādā veidā šī sistēma darbojas.Proti, kā es kā potenicāls spekulanta klients varu zināt, ka biļete, ko viņš man pārdod, ir:a) īstab) vienīgais attiecīgās biļetes eksemplārsIt īpaši tas attiecas uz e-biļetēm - kā gan es varētu zināt, ka šis pats tipāžs nav vienu biļeti izprintējis 10 reizes un pārdevis 10 tādiem auniem kā man? Un vai ar papīra biļeti ir daudz drošāk? Es, piemēram, nezinu, kā atpazīt īstu hokeja biļeti no viltotas, un diez vai esmu vienīgais tāds naivulis.Līdz ar to gribu noskaidrot:a) cik liela ir iespējamība, ka spekulants tev (man) pārdos nederīgu biļeti?b) vai tālab, ka no spekulantiem pirktām biļetēm absolūti nevar uzticēties, nav tā, ka spekulanti neko daudz nevar notirgot?Ja kas - sestdienas spēlē Arēnā, kura bija izpārdota, bija diezgan daudzu tukšu vietu. Tādējādi apliecinot, ka laikam jau biznesa plāns spekulantiem nav nekāds dižais.
2010-03-17 18:53:23

Kur te ir sāls?

Skat., diagramma no Wikipedia, kas rāda dažādu narkotisku vielu radīto fizisko kaitējumu un atkarības līmeni.Atbilstoši diagrammai, tabakas atkarības līmenis ir augstāks pat nekā bartiburātiem (protams, fiziskais kaitējums no tās ir ievērojami mazāks). Un tomēr - kāpēc tabaka un alkohols, kas nosacīti atbilst vidēji smago narkotiku kategorijai, ir legāli teju vai visās pasaules valstīs, kamēr "zāle", LSD un citas vielas, kuru potenciālais kaitējums ir zemāks nekā alkoholam un tabakai - aizliegti? Vai tam ir kāda cita loģika, kā vien tajā, ka tabakas un alkohola rūpniecības ir milzīgas industrijas, kas ienes naudu "pareizajiem ļaudīm"?Man personīgi nav ne mazākās vēlmes saistīties ne ar kādām atkarību izraisošām un apreibinošām vielām, un tomēr - man šķiet, ka kaut kas šajā sistēmā nav īsti kārtībā.Ja tevi interesē papildu dati - 2008.gadā, atbilstoši aptauju datiem, ik dienas smēķēja 45,0% Latvijas vīriešu un 15,6% sieviešu. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka sieviešu vidū šis procents reāli varētu būt augstāks, varbūt pat ievērojami, tā vismaz liek domāt personīgie novērojumi + sajūta, ka sieviete drīzāk neatzīs sevi par smēķētāju, nekā vīrietis (ar vienkāršu un trulu domu tam apakšā - "veča" smēķēšana ir pilnīgi "normāla" parādība, bet sievietei tik ļoti nepiedien būt smēķētājai).Ja kas - jāpiemin, ka līdzās tradicionālajai smēķēšanai pamatīgi izplatījusies arī ūdenspīpe, kura "ideālajā" variantā apvieno tabakas un alkohola patērēšanu vienlaicīgi. Un pret kuru pagaidām vismaz nekāda nopietnāka kritika vērsta netiek.Man ļoti patīk, ka "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā" tabaka tiek nošķirta no alkohola un narkotiskajām vielām, liekot it kā domāt, ka smēķēšana būtu salīdzinoši mazāka problēma.Attiecībā uz alkohola patēriņa daudzumiem, no šī pētījuma diez ko daudz informācijas izlobīt nevar. Parādās divi alkohola lietošanas līmeņi - "esmu lietojis alkoholu pēdējās nedēļas laikā" un "esmu lietojis alkoholu pēdējā gada laikā". Manuprāt, pozitīva atbilde nedz uz vienu, nedz uz otru jautājumu pozitīvi, neko daudz neliecina. Te būtisks jautājums ir - ko saprot ar alkohola lietošanu. Vai tas, ka es ieēdu šašliku, kuram cepšanas procesā ir uzliets drusku alus, ir skaitāms par alkohola lietošanu? Vai Ekselences saldējums ar kaut kādu 1% alkohola saturu? Ok, to varbūt par alkohola lietošanu uzskatītu tikai retais. Un tomēr - vai būtu pareizi kā regulārus alkohola lietotājus klasificēt visus zemāk minētos piemērus (jo nedēļas laikā šie ir dzēruši):A - izdzēris nedēļas nogalē pudeli alus, ejot pirtīB - katru dienu pie pusdienām iedzer glāzi vīnaC - četras reizes nedēļas laikā piedzēries līdz nemaņai, novēmis savu kaķi?DisclaimerEs neaģitēju, ka vajadzētu aizliegt alkoholu. Es neaģitēju, ka vajag atļaut marihuānu. Es nevēlos aizskart neviena cilvēka cieņu un godu, un nejūtos par kādu pārāks tikai tālab, ka nesmēķēju un nelietoju alkoholu.
2010-03-14 09:38:07

Profesionālais sports - teātris!?

Apgalvojumu, ka sportā viss ir iestudēts, vakar pēc "Dinamo" pārsteidzošās uzvaras Mitiščos izteica Liene. Man kā cilvēkam, kuram kopumā sports patīk, dabiskā pretreakcija bija tāda, ka tas nav iespējams. Tiesa, Sergejs un Marina par šādu variantu bija vēl vairāk sašutuši.Vēlāk par šo tēmu vēl nedaudz padomāju, un tagad mēģināšu iztirzāt teoriju, kā tas varētu praksē darboties. Piezīme: es neapgalvoju, ka tā būtu patiesība vai pat, ka tāds patiešām būtu mans viedoklis, es tikai piedāvāju modeli, nevērtējot tā ticamību un iespējamību.Tātad, sākuma punkts. Ir "sports", par kuru ir zināms, ka tas ir iestudēts. Runa te, protams, ir par restlingu. Tur domājams, ka pat šī "sporta" fani apzinās, ka viņi skatās teātri, kas gan viņiem netraucē just līdzi tam vai citam "sportistam". Aiz restlinga nākamais manā sarakstā uz aizdomīgā sporta statusu būtu NBA basketbols. Tur, protams, atklāti nekas iestudēts nav, bet spēlēts vismaz regulārajā sezonā tiek izteikti vairāk uz skatītājiem nekā uz rezultātu, noteikumi bieži tiek traktēti diezgan brīvi (lai "zvaigznēm" būtu augstāka rezultativitāte) un šovs ir pārāks par sportu. Līdz ar to, ja izrādītos, ka NBA spēļu rezultāti būtu iepriekš noteikti, tas nebūtu nekas īpašs.Tālāk - autosports. Kad uzpeldēja ziņas, ka Pikē juniora avārija bija iestudēta, tā varētu būt bijusi zīme, ka arī citkārt sacīkstēs parādās šādi momenti. Vai vienmēr viss būtu pilnīgi saplānots - to, protams, grūti definēt.Futbols. Varbūt Mančestras izcilā atgūšanās Čempionu līgas fināla pret Bayern toreiz nebija vis futbola varoņdarbs, bet gan konkrētas plānošanas rezultāts? Tepat kaimiņos Krievijas čempionātā (kur līmenis tomēr ir diezgan augsts) savādu spēļu nekad nav trūcis, un reizēm nemākulīga iestudēšana ir acīmredzama - kaut vai pag.gada "Terek" - "Kriļja sovetov" spēlē. Kas zina, vai citās spēlēs vienkārši iestudējums nav labākā līmenī.Tu varbūt iebildīsi - bet nevar taču sportisti būt tik lieliski aktieri, lai to neviens nepamanītu! Un kālab lai viņi nevarētu patiešām būt aktierspēles meistari? Varbūt tieši tādēļ sportistiem maksā tās milzīgās summas, un nevis tālab, ka viņi ir tik labi sportā?Vēl viens arguments "pret" iestudēto spēļu teoriju būtu - bet nevar taču daļa komandas spēlēt godīgi un daļa - negodīgi, tas taču būs acīmredzami, ka ne visi spēlē ar pilnu atdevi. Piekrītu - tas nozīmē, ka "aktieri" ir visi komandas sportisti. Un kas par to?Tāpat varu atspēkot teoriju, ka, piemēram, negaidītas "Rīgas Dinamo" uzvaras nav nevienam izdevīgas un līdz ar to tām ir jābūt godīgi izcīnītām. Proti - vai tu zini, kādas spēlītes spēlē pelēkie vīri, kurus tu neredzi? Varbūt viņiem ir kāds īpašs plāns, kurā it visam ir nozīme. Kā teikt - Ciāna hokeja gudro protokoli...Es nešaubos, ka tu varētu atrast desmitiem argumentu, kālab šī teorija nav ticama un izklausās pēc zāles pīpēšanas rezultāta. Un tomēr - vai tikai tādēļ tā nav pelnījusi tiesības uz pastāvēšanu? Nibiru, Jēzum un rūķīšiem arī ne katrs tic.
2010-01-29 11:01:57

Par reliģiju (aizvainojošs ieraksts)

Atvainojos, ja ar šo rakstu aizvainoju tavas ticīgās jūtas - nav mans mērķis smieties par tiem, kas patiešām tic un kurus ticība padara par labākiem cilvēkiem.Nelasi šo rakstu, ja esi ticīgs un jūtīgs!!!Lai arī tiesa kas tiesa - manas attiecības ar baznīcu ir neeksistējošas, reizēm man rodas jautājumi, uz kuriem gribētos rast skaidru atbildi.Tā kā ar citām reliģijām esmu pagalam slikti pazīstams (kādreiz gribētos palasīt kādas grāmatas par dzen-budismu, bet ne par to šoreiz), pievērsīšos jautājumiem, kas man nav skaidri tieši kristietības kontekstā.Ko es nekādi nevaru saprast saistībā ar lūgšanām - vai tiešām Dievam ir nepieciešama pielaizīšanās un slavināšana? Vai tā tomēr nevarētu būt, ka šausmīgā pazemība un nemitīgā slavēšana "ak, Dievs, tu esi tik labs un tik varens, tik spēcīgs un tik skaists, un tik ļoti godājams" nav nākusi no šīs pasaules vareno vēlmes pazemību izjust attiecībā pret sevi no padoto puses? Proti, vai patiešām Radītājam tādas ārišķības varētu šķist svarīgas? Un vai Radītājam būtu nepieciešams desmit baušļu - pašu svarīgāko likumu vidū - iekļaut tādas blēņas kā aizliegumu nevietā pieminēt Radītāja vārdu un strādāšanu svētdienā (sestdienā?)? Šīs tēmas, manuprāt, lieliski apspēlē Monty Python komanda visās savās filmās.Chaplain: Let us praise God. O Lord...Congregation: O Lord...Chaplain: ...Ooh, You are so big...Congregation: ...ooh, You are so big...Chaplain: ...So absolutely huge.Congregation: ...So absolutely huge.Chaplain: Gosh, we`re all really impressed down here, I can tell You.Congregation: Gosh, we`re all really impressed down here, I can tell You.Chaplain: Forgive us, O Lord, for this, our dreadful toadying, and...Congregation: And barefaced flattery.Chaplain: But You are so strong and, well, just so super.Congregation: Fantastic.Humphrey: Amen.Congregation: Amen. (citāts no "The Meaning of Life")Un ir jautājums, ko es ar nevaru saprast - Tēvreizē jeb visu lūgšanu lūgšanā ir rinda "neieved mūs kārdināšanā". Vai šī rinda TIEŠĀM būtu adresējama Dievam? Cik esmu dzirdējis, no Dieva nāk viss labais un skaistais, un tu Dievam lūdz, lai viņš tevi neieved kārdināšanā? Vai par to tad nebūtu atbildīgs tas otrs tips, tas, kam dakša? Vai tiešām Tēvreizē tiktu pieminēts arī viņš?Patiesībā Tēvreize arī kopumā ir visai īpatnējs teksts. Šīs divas rindas:Un piedod mums mūsu parādus,kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.arī ir diezgan aizdomīgas. Proti - cilvēks lūdz Dievam, lai Dievs rīkojas tāpat, kā to dara cilvēks. Kā nez tas iet ar pazemīgumu? Turklāt visas rindas ar lūgumiem Tēvreizē izklausās vairāk pēc prasībām. Tiešām, visai mīklaini.Protams, skaidrs, ka teologiem ir pietiekoši sakarīgas atbildes - par to pašu kārdināšanu apskatīju rakstu, kurā skaidrots, ka Dieva vešana kārdināšanā nav tas pats, kas sātana kārdināšana, jo Dievs šādā veidā pārbauda tavu ticību, kamēr sātans grib tevi pazudināt. Protams, atbilstoši manai izpratnei, Dievs varētu arī cilvēku nepārbaudīt ar kārdināšanas palīdzību - jo Viņam vajadzētu jau tāpat zināt, vai šis cilvēks ir cienīgs, vai nē. Tātad - šaubu nav, ka baznīcas ļaudīm atbildes ir. Bet jautājums ir:1) vai cilvēks, skaitot Tēvreizi, aizdomājas par šo vārdu būtību?2) vai atrodamās atbildes uz pretrunīgajiem jautājumiem patiešām ir Atbildes vai arī tikai viltīga lavierēšana?
2010-01-03 15:05:55

Par transportlīdzekļu nodevu

Tātad motociklisti savu panāca - viņiem nodeva tiek palielināta mazāk drakoniski, autovadītājiem - vairāk. Man personīgi šī situācija ne pārāk patīk, jo šaubu nav, ka vismaz noteikumu neievērotāju motobraucēju vidū ir vairāk nekā autovadītāju aprindās. Intereses pēc jautājums - vasaras sezonas laikā, braucot ar mašīnu, kas ir novērojams biežāk:a) tu apdzen motociklistub) motociklists apdzen teviTaču gribēju mazliet parunāt par ko citu. Proti, par nodevas paaugstināšanas pamatojumu un apstākļiem. Es, protams, saprotu, ka budžetam ir nepieciešams atrast papildu naudu un ka labākais veids, kā pie naudas tikt, ir palielināt nodokļus. Bet jautājums ir - vai tas vispār ir likumīgi?DELFI raksta, ka:Paredzēts, ka, iekasējot transportlīdzekļa nodevas, nākamā gada budžetā valsts iegūs 45 miljonus, kas ir par 18,86 miljoniem latu vairāk nekā pērn.Kopumā nodevas palielināšana ir tikai viens no veidiem, kā valsts veic iepriekš plānoto budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu.Kas man te nešķiet īsti pareizi? Ieskatāmies likumā Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu:2.pants. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas mērķis Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas (turpmāk — nodeva) mērķis ir veidot valsts autoceļu un pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas finansiālo pamatu.Tātad atbilstoši šim likumam palielinātajai nodevai vajadzētu nozīmēt ievērojamu līdzekļu pieplūdu autoceļu uzlabojumiem, vai ne tā? Un nevis papildu ieņēmumus valsts budžetā? Taču pieejamā informācija par nodevas palielināšanu nebūt neliek domāt, ka lielāka nodeva mums nozīmēs labākus ceļus, drīzāk otrādi.Protams, es nojaušu, ka manis minētā problēma tiks novērsta, izmainot transportlīdzekļu nodevas mērķi, lai gan īsti nevaru iedomāties, kāds varētu būt formulējums. Auto un moto transporta pasludināšana par luksusa preci? Atsaukšanās uz kaut kādām ES Direktīvām? Kopumā situācija ar šo nodevu labi raksturo to, kas man nepatīk mūsu valsts nodokļu politikas jaunumos: proti - palielinot maksājumus, pretī netiek piedāvāts labāks serviss (bieži - sliktāks) un vienīgais pamatojums jauniem nodokļiem ir "tā mēs varēsim iegūt vairāk naudas". Atbilstoši šādai loģikai tikpat labi varētu transporta novedu palielināt visiem līdz 200 latiem, sarēķināt, ka tādējādi valsts iegūs par 120 miljoniem latu vairāk un līksmot tālāk.Es, protams, nenomiršu no tā, ka būs tie papildu 24 lati jāmaksā (ja nu kas - mani interesē, cik procentuāli daudz ir auto ar pilnu masu zem 1500kg), bet man tomēr diezgan svarīgi ir saprast - par ko tieši es maksāju. Un auto nodevas gadījumā man patiktu apziņa, ka maksāju par labākiem ceļiem un nevis par to, ka valsts pārņēma "Parex" banku...
2009-12-01 13:54:49

Hofštatera Q-rinda

Lēnām un neatlaidīgi turpinu lasīt Duglasa Hofštatera "Goedel, Escher, Bach: an Eternal Golden Braid". Lai arī visticamākais ar šo grāmatu galā netikšu vēl vismaz dažus mēnešus, tā varētu pretendēt uz tādas grāmatas statusu, kas uz mani atstājusi vislielāko iespaidu pēdējo n gadu laikā. Tāpēc arī necenšos to pievarēt pārāk ātri, jo kāda gan jēga ir pārmērīgi ātri pārskriet pāri grāmatai, kas tevi motivē uz domāšanu un dod iedvesmu un idejas. Tieši šīs grāmatas iespaidā uzrakstīju savus divus pēdējos stāstus - Mana pēdējā dziesma un Dusmas against the Machine. Protams, ka ne jau tieši no grāmatas ietekmējos, bet tā kalpoja par idejisku atspēriena punktu. Un ja būtu man pacietība realizēt citas idejas, šādu stāstu būtu vairāk. Turklāt tieši šī grāmata man radīja domu, ka varbūt vajadzētu atsākt studijas. Pēdējais punkts gan ir zem milzīgas jautājuma zīmes - bet ko var zināt, varbūt tomēr kādreiz...It kā jau nekādas mega sarežģītās lietas šajā grāmatā nav - citādi diez vai Hofštaters par to varētu dabūt Pulicera balvu, bet viņam patiešām ir satriecošas spējas tēmu pasniegt tā, lai man tas šķistu interesanti.Šodien lasu par rekursiju. Droši vien katrs pirmā kursa datorikas (matemātikas) students un vismaz sava tiesa vidusskolnieku ir pazīstami ar Fibonači skaitļiem - 1 1 2 3 5 7 12 utt. Ja nemaldos, pat Dens Brauns "Da Vinči" kodā to izmantoja (varbūt arī maldos, bet tas nav būtiski).Hofštaters savā grāmatā piedāvā līdzīgu virknes definīciju, tā saukto Hofštatera Q-rindu, ko definē šādi: a(1) = a(2) = 1; a(n)=a(n-a(n-1))+a(n-a(n-2)) for n > 2Programma, kas rēķina k-to virknes skaitli, uzrakstāma sekunžu laikā un bez jebkādām problēmām. Taču pati skaitļu virkne ir daudz pārsteidzošāka par Fibonači virkni. Pirmie skaitļi tajā ir sekojoši:1 1 2 3 3 4 5 5 6 6 6 8 8 8 10 9 10 11 11 12 12 12 12 16 14 14 16 16 16 16 20Sākums vēl būtu ok - bet no brīža 10 - 9 - 10 sāk jau kļūt nedaudz dīvaināk. Un tālāk funkcija kļūst arvien haotiskāka un haotiskāka.Grafiski tas izskatās šādi:(attēls no AT&T Integer Sequences Research)Interesantums te ir tajā, ka par šīs virknes īpašībām ir zināms diezgan maz - it kā tā šķiet haotiska, bet likumsakarības tajā ir atrodamas, un nav arī zināms, vai Q-rinda ir definēta visiem naturāliem skaitļiem, vai arī pastāv kāds līmenis, kurā tās nobīdes noved pie sabrukuma.
2009-11-16 21:30:20

Почему Вы не пишите полковнику, Сударыня?!

Несколько дней назад у нас с Лиене завёлся спор про эту сверхивестную песню группы БИ-2. А точнее - про то, о чём же на самом деле она. Я отстаивал точку зрения, что это - пустые слова, Лиене - свою точку зрения.Теперь, поразмыслив могу предстваить свою версию.Были он и она, они любили друг друга, но она его не понимала, так как у него в прошлом было что-то неприятное, и она его в итоге покинула. И осталась в одиночестве. И "полковник" в этой песне - она, а вовсе не он (понятно же, что фраза взята из Маркеса и никакого полковника в самой песне нет).А как думаешь ты - почему полковника почтальон не радует?"Большие города,Пустые поезда,Ни берега, ни днаВсё начинать сначала.Холодная войнаИ время, как вода,Он не сошёл с ума,Ты ничего не знала...Полковнику никтоНе пишет,Полковника никтоНе ждёт...На линии огняПустые города,В которых никогдаТы раньше не бывала.И рвутся поездаНа тонкие слова,Он не сошёл с ума,Ты ничего не знала..."
2009-09-24 17:34:13

Nekustamā īpašuma nodokļa projekts

1) katrs n.ī. īpašnieks pats nosaka, cik lielu viņš vēlas maksāt n.ī. nodokli. Šī būtu summa A.2) A tiek uzskatīta par noteiktu procentu no īpašuma vērtības, proti vērtība = A*k, kur k=konstante3) n.ī. ir pienākums pārdot jebkuram potenciālajam pircējam savu īpašumu par summu, kas ir A*k*150%.Pamatojumu, kāpēc šāds modelis varētu būt interesants, nerakstīšu. Domājams, pats katrs var to izdomāt.
2009-07-28 14:51:33

Vai kaut kas ir mainījies?

Teju jau pusgadu Baraks Obama ir ASV prezidents. Miljonu sapņi piepildījās, visas pasaules gandrīz nedalīti nīstais Bušs ir prom. Bet gribētos zināt - vai kāds var nosaukt tās grandiozās pārmaiņas, kurām pasaulē vajadzēja ieviesties līdz ar jauno ASV prezidentu? Mūsu CS viesis no Itālijas apgalvoja, ka Obama esot tikai skaists pozitīvais tēls, kas gan praksē turpina to pašu iekš- un ārpolitiku, kas bija Buša administrācijai, cita starpā Obama esot arī pagarinājis bēdīgi slavenā Patriot Act darbības termiņu. Pēdējam apgalvojumam apstiprinājumu neatradu - lai arī vienlaikus nekur nemana runas, ka būtu domas no šī ne pārāk demokrātiskā instrumenta atbrīvoties. Tāpat gan jau ne bez ASV valdības atbalsta sākās protesti pēc prezidenta vēlēšanām Irānā un ir dzirdētas baumas, ka šo nemieru gala rezultāts varētu būt invāzija Irānā (un šoreiz - ar visu ANO atbalstu). Neņemos šādus apgalvojumus nedz apstiprināt, nedz noliegt. Vispār jau Obamas administrācija nav pagaidām publiski runājusi par šāda kara iespējamību, bet ne jau vienmēr kā tas bija Buša gadījumā kara plāni tiek publiski izziņoti sešus mēnešus iepriekš.Vienkārši vēlos uzzināt tavu viedokli - vai Obama jau ir sācis attaisnot uz sevi liktās cerības vai arī nav?
2009-07-16 10:30:20

Kur internetā slēpjas krievvalodīgie?

Zināms, ka LV latviešu un nelatviešu ir apmēram vienāds daudzums. Un domājams, ka kopuma internets latviešiem un nelatviešiem ir pieejams apmēram vienādā mērā. Tomēr man vismaz virtuālajā vidē šķiet, ka latviešu ir daudz vairāk. Apskaties www.nekur.lv - cik tur ir blogu ar tekstiem krieviski?Es uzgāju sekojošus:moosatov.livejournal.comSergeja blogsMaksima Berjozas blogsnvoiceh.livejournal.comDroši vien ir vēl pārītis (slinkums meklēt), vēl, protams, krieviskā versija ir portālam www.managimene.lv, reizēm krieviski kaut ko ieraksta Džerijs Šterns, reizēm arī es (bet mēs neesam īsti krievvalodīgie blogeri).Bet kur ir pārējie?Livejournal, protams, ir daudz LV krievvalodīgo - bet kā viņus atpazīt?Kur ir krievi twitterī? Kur viņi ir geocachingā?
2009-05-12 18:01:11

Saldējuma pagatavošana mājās?

Tagad, kad tikai retajam (man) mājās nav maizes cepēja un citu līdzīgu ietaišu, ar ko mājās pagatavot tādus produktus, ko esi radis pirkt veikalā, radās jautājums par saldējuma gatavošanu mājas apstākļos. Ir neapšaubāms fakts, ka veikalos iegādājamie saldējumi lielākoties neizceļas ar sevišķi augstu dabiskuma pakāpi. Ja godīgi, man ir apnikuši saldējumi, kuros ietilpst "siera suliņu pulveris", 5 dažādi stabilizētāji un visāda citāda brīnišķīga draza. Tomēr jautājums ir par to, cik lielā mērā mājās gatavots saldējums var būt garšīgs. Ja es tādu vispār jebkad esmu ēdis, tad tas būs bijis pirmsskolas gados, proti - vēl padomju laikos, kad arī veikala saldējumā visticamākais dažādu E-brīnumu bija daudz mazāk (zinātne nebija gana augstā līmenī...), bet kā tāds varētu garšot - noteikti neatceros.Cik saprotu, gatavojot saldējumu "pašrocīgi", pasākums ir gana ķēpīgs un arī laikietilpīgs.Nedaudz pagūglējot, uzgāju, ka ir pieejamas arī saldējuma pagatavošanas mašīnas, kas turklāt nav sevišķi dārgas. Tādas kā:Bomann ICM 352CBKenwood CO600 (un citi šīs firmas modeļi)Jautājums - vai kādam ir bijusi pieredze, lietojot kādu saldējuma "mašīnu"?Plus vēl otrs ne mazāk principiāls jautājums - vai tik nav tā, ka "godīgi" gatavots saldējums sanāks baismīgi dārgs?Cik skatos, saldējumu bez E piedevām var iegādāties arī Dabas Dobē, kur tas maksā 6 latus litrā jeb kādas 3-4 reizes dārgāk par parasto veikala saldējumu. Tomēr jāpiezīmē, ka DD piedāvājumā ir tikai PIENA, nevis KRĒJUMA saldējums, un ir skaidrs, ka saldā krējuma saldējums būs arī radikāli dārgāks. No otras puses, pārmērīgi trekns saldējums anyway nav manā gaumē, līdz ar to normāls (īsta) piena saldējums varētu būt tieši tas, ko man vajag.Vēl mani teorijā interesē, kā varētu garšot kefīra saldējums (un vai tāds principā ir iespējams), protams, ne tāds, kā to piedāvā Diskonts.
2009-05-11 12:51:43

Gribu balsot par pirātiem!

Žēl, ka Eiroparlamenta vēlēšanās būsim spiesti balsot obligāti par kādu no Latvijas partijām un nevis no visa kandidējošo partiju saraksta. Varbūt es gribētu atbalstīt Zviedrijas Pirātu partiju. Vai Portugāles Zemes partiju. Negribu es izvēli starp "Citu Politiku", "Jauno laiku" un PCTVL! Eiroparlaments taču ir vienots visai Eiropai. Kāpēc mums tad obligāti vajadzētu lobēt, lai tur iekļūst vairāk "mūsējo"? Varbūt man, piemēram, šķiet, ka Latvijai lielāku labumu Eiroparlamentā varētu dot tie paši zviedru pirāti, bet nē - par viņiem man neviens balsot neļaus, atstājot izvēli starp Štokiju un Pabriku (ja viņi, protams, nav vienā partijā - whatever).
2009-04-30 08:26:13

The power of advertising

Patiesībā par reklāmas spēku nerakstīšu. Vienkārši šorīt pa ceļam uz darbu Daugavgrīvas ielā uz liela stenda ieraudzīju Jātnieku skolas reklāmu. Es, protams, neesmu eksperts šajos jautājumos, bet kaut kā man neticās, ka šobrīd pēc jāšanas skolām varētu būt liels pieprasījums, un neticu arī, ka vides reklāma te kaut ko varētu mainīt. Ir dzirdēts, ka ekonomiskie krīze nav tie tipiskākie apstākļi, kad daudz cilvēku nododas elitāriem sporta veidiem. Labi vēl, ka reklāmā bija tikai jāšanas skola, nevis zirgu polo nodarbības vai "kļūsti par profesionālu golferi".
2009-04-16 09:00:35

Uzdevums

Jau pirms kāda laika man no Amazona pienāca Gödel, Escher, Bach. Vakar pirmo reizi kaut nedaudz to pašķirstīju un uzdūros sekojošam uzdevumam:MI ... MUMūsu rīcībā ir vārds MI, nepieciešams no tā iegūt vārdu MU, izmantojot 4 transformācijas likumus:(1) Ja vārds beidzas ar I, tu vari tā galā pievienot burtu Upiem., MI -> MIU; MII -> MIIU(2) Tu vari atkārtot vārda daļu, kas seko burtam M:piem., MI -> MII; MIIU -> MIIUIIU; MIIUIIU ->MIIUIIUIIUIIU utt.(3) Trīs vienu otram sekojošus burtus I tu vari pārvērst par vienu burtu Upiem., MIIII -> MIU; tāpat MIIII -> MUI(4) Divus vienu otram sekojošus burtus UU tu vari atmest:piem., MIUU -> MIVai tu vari no MI izvest MU?--------------------------------Ja gadījumā tevi interesē, kāds ir šī uzdevuma risinājums, spied: Vakar pirms gulētiešanas pamēģināju atrisināt uz papīra, neizdevās. Tad vēl pirms gulētiešanas vairāk vai mazāk noformulēju galvā domu, ka tas nav iespējams principā. Šorīt pārbaudīju gūgles tantes viedokli un šis viedoklis guva apstiprinājumu, ka tas tiešām nav iespējams (pamatojumu gan neatradu - un patiesībā arī nemeklēju). Mēģināšu tagad zemāk ne gluži pierādīt, ka tas nav iespējams (tam man prātiņš par īsu), bet vismaz vairāk vai mazāk loģiski pamatot, kāpēc MI nevar kļūt par MU.Lai iegūtu vārdu MU, mums ir nepieciešams iegūt vārdu, kurā nebūtu neviena burta I (jo vārdā MU šādu burtu nav) - tas būtu acīmredzami. Tā kā vārdā MI burts I ir pārstāvēts, tātad mums no I būs jāatbrīvojas.Ir tikai viens likums (3), kas atļauj atbrīvoties no burtiem I. Līdz ar to skaidrs, ka burtu I likvidēšanai būs jāizmanto tikai un vienīgi šis likums.Likums (3) atļauj katrā reizē atbrīvoties no trim burtiem I. Tātad, lai varētu no šiem burtiem tikt vaļā, ir jāpanāk, ka burti I vārdā būtu pārstāvēti skaitā n*3, kur n - patvaļīgs naturāls skaitlis. Pretējā gadījumā visu saīsināšanu rezultātā allaž atliks viens vai divi "nelikvidēti" burti I.Iegūt jaunus I burtus mēs varam tikai ar vienu likumu - numur (2). Tā kā tas divkāršo jebkuru burtu virkni (neskaitot sākuma burtu M), tad šī likuma pielietošanas rezultātā burtu I skaits pieaug sekojošā veidā: count(I(x+1))=count(I(x))*2, proti, katru reizi burtu I skaits tiek divkāršots. Tā kā sākumā mūsu rīcībā ir 1 burts I, proti, mūsu rīcībā esošais I burtu skaits nedalās ar trīs, tad šādā veidā mēs nekad neiegūsim tādu burtu I skaitu, kas būtu skaitļa trīs daudzkārtnis, bet gan tikai I skaitu 2 pakāpē n - kam loģiskā kārtā vienīgais pirmreizinātājs ir skaitlis 2.Vai kombinējot likumus (2) un (3) mēs varam iegūt tādu burtu I skaitu, kas dalītos ar 3? Piemēram, mēs esam "pavairojuši" burtus I līdz skaitam 16. Tad mēs varam ņemt nost 3, 6, 9,12 vai 15 burtus I, un iegūt attiecīgi 13, 10, 7, 4 vai 1 burtu I. Redzams, ka neviens no iegūtajiem skaitļiem ar 3 nedalās.Skaidrojums: no skaitļa 2n mēs varam atņemt 3*k. 2n ar trīs nedalās, to mēs jau iepriekš noskaidrojām. Tā kā 2n ar trīs nedalās, tad tas ir vai nu (3*j)+1 vai (3*j)+2.(3*j)+1 - (3*k) = 3*(j-k) + 1, kas faktiski ir tas pats, kas (3*j)+1, un loģiski, ka ar 3 nedalās.Tas pats ar (3*j)+2.Vēl viens pieejams gājiens ir - atņemt kaut kādu daļu no burtiem i un tad veikt atkal divkāršošanu. Problēma ir tajā, ka neko diži vairāk variantu no tā nerodas. Proti, mēs šādi varam iegūt skaitļus (3*j+1)n un (3*j+2)n, kuri atkal ar 3 nedalās. Un pēc analoģijas ar iepriekš aprakstīto arī (3*j+1)n - 3*k ar trīs nedalīsies.Likumi (1) un (4) nekādi burtu I skaitu neietekmē, kas ļauj secināt, ka izveidot vārdu, kurā nebūtu burtu I, ar mūsu rīcībā esošajiem izvedumu likumiem nav iespējams. Un tātad nav iespējams izveidot arī vārdu MU.Pseidopierādījuma beigas.Universitātē to varbūt par pierādījumu neatzītu (un arī uzdevums patiesībā ir triviāls), bet tas jau ir cits jautājums.
2009-03-30 10:40:48

Mindfuck jeb AKKA/LAA saņēmusi pasūtījumu

Vai tas nav ļoti ērti, ka situācijā, kad valsts atrodas uz bankrota sliekšņa, kad tiek nogriezta nauda pilnīgi visam (izņemot to, par ko saņemti atbilstošie otkati), visa Latvjzemes interneta vide tiek pārpludināta ar diskusijām un strīdiem par tik dzīvībai svarīgu tēmu kā Youtube un autortiesības Internetā? Šī principā absolūti trešās svarīguma pakāpes tēma ir aprijusi jautājumus: kādā veidā mēs esam nonākuši šajā situācijā? ko darīt tālāk? kādā veidā ir paredzēts atdot nereālos parādus (un vai vispār ir paredzēts?)? Tā vietā stājusies Agnese no AKKAs un viens sasodīts Coldplay videoklips.Es gan principā neesmu sevišķs sazvērestību teoriju fans un katru vakaru nepārskatos "Zeitgeist", lai gūtu motivāciju cīnīties tālāk, BET tas tomēr ir diezgan uzkrītoši, ka mums visai regulāri tiek pasviestas kaut kādas muļķības, ar kurām aizsist savu smadzeņu laiku, lai neatliktu laika apskatīties apkārt un padomāt: wtf?Visam ir sava loma šajā spēlē - jezgai ap 16.martu, Praidam, "lietussargu revolūcijai" aka "let`s save Aleksejs Loskutovs", Gudeles dzimšanas dienas tortei, policijas interesei par blogeri Veidenbaumu un tā tālāk. "Lai jau viņi sašūt par sīkumiem, bet lielās lietas liek mierā," tāda apmēram man šķiet visu centrālo "notikumu" pamatdoma. Mūs baro ar surogātiskiem realitātes šoviem, un mums šķiet, ka tā arī ir realitāte.Tīri intereses pēc: vai tu esi dzirdējis kaut vienu no viņiem atzīstam kādu no lielajām kļūdām? Un vai kāds viņiem to vispār ir pajautājis? Un es nedomāju ar šiem viņiem tikai Kalvīti, Godmani. Latvijas valsts plānveidīgi uz to ateju, kurā mēs tagad veicam visnopietnāko iegremdēšanos, ir vesta jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Un dīvainā kārtā NEVIENS nav par to līdz šim uzņēmies atbildību.
2009-03-20 10:35:02

Septiņas lietas par mani

Nē, es tās tomēr nerakstīšu, lai arī N.R. mani aicināja šim pasākumam piebiedroties.Ja man nebūtu slinkums (un man tāds ir), es labprāt izveidotu statistiku, kas raksturotu, kā procentuāli sadalās šo 7 lietu ieraksti:1) tādi, kas varoni parāda labā gaismā;2) neitrāli ieraksti;3) tādi, kas varoni parāda sliktā gaismā.Domājams, ka trešā kategorija nebūs sevišķi labi pārstāvēta. Protams, ar to pozitīvo/negatīvo gaismu nav viss gluži triviāli - domājams, ka ir cilvēki, kuriem punkts "mani izmeta no pamatskolas par nesekmību pilnīgi visos priekšmetos" būs vērtējams pozitīvi, bet citiem - negatīvi.Līdz ar to drīzāk būtu prātīgi pieņemt, ka šo "7 lietu" mērķis ir nevis parādīt autora pozitīvās puses (piem., ka viņš ir stahanovietis-pirmrindnieks vai labs ģimenes tēvs), bet gan no "vēsās" puses. Proti, cik kokrētais autors ir stilīgs un progresīvs.Varbūt es kļūdos un blogerus parasti vada citāda motivācija. Bet kaut kā man neticās, ka vidēji viens no trim ierakstiem šajos daudzajos sarakstos būs no kategorijas "skolā mani klasesbiedri bieži sita un saukāja par resno žīdu" vai "patlaban man ir trīsdesmit pieci gadi un man nav jēdzīga darba".Atruna: šis ieraksts nav mērķēts kā uzbrauciens TEV. TEVI es ļoti cienu un zinu, ka tu nebūtu savu 7 lietu sarakstu veidojis peņa pagarināšanas (krūšu palielināšanas?) nolūkā. Šis iespaids man nav radies, izlasot TAVU sarakstu, bet gan izlasot daudzus un dažādus sarakstus, un līdz ar to kā parasti mana iekakāšana dvēselē nav adresēta nevienam konkrēti un vienlaikus visiem vienlaicīgi (mani ieskaitot, jo šis ieraksts jau arī ir tāds pats peņa pagarinātājs, kas apliecina, ka es neesmu tāds kā citi, bet īpašs, labāks).
2009-01-26 17:19:34

Кризис в головах, а не в сортирах

Kā katru rītu šodien izgāju no mājas 8:30. 37.autobuss uz centru bija pustukšs. Vanšu tilts bija pustukšs. Rīgas centrā bija uz pusi mazāk cilvēku kā vakar.Vakar, kad arī nekādu skolēnu un studentu satiksmē nebija, cilvēku bija ievērojami vairāk.Šodien nav brīvdiena. Pēc idejas visiem strādājošajiem vajadzētu būt darbā, izņemot tos, kam atvaļinājums. Taču loģiski būtu ņemt abas divas dienas brīvas, nevis tikai vienu. Tā ka var pieņemt, ka liela daļa cilvēku šodien vienkārši "sačko" (pamatā droši vien valsts sektora darbinieki). Jo redz esot "pirmssvētku diena". Kas, sasodīts ir pirmssvētku diena? Es vēl varu saprast, ka ir cilvēki, kuriem ir "pēcsvētku dienas", proti, dienas ar sāpošu galvu.Turpinot - Ziemassvētki 24.decembrī vispār sākas tikai vakarā un pēc idejas pat šajā dienā varētu mierīgi iet uz darbu (es gan šogad laikam neiešu). Un pat ticīgs cilvēks 24.datumā līdz 17:00-17:30 normāli var iet uz darbu.Par ko es te mēģinu pakurnēt? Ja jau pastāv "krīze", pieaug bezdarbs un nākamgad visticamākais nekā diži laba arī nebūs, varbūt ir vērts strādāt vairāk, cītīgāk un darīt no sevis atkarīgo, lai nenokļūtu vēl lielākos mēslos? Bet laikam gan daudziem cilvēkiem tā nešķiet.Un tā laikam nešķiet arī valsts iestāžu vadībai. Manuprāt, doma "ļausim cilvēkiem šodien atpūsties, jo taču ir slikti laiki un tagad būs svētki, lai viņi aizmirst par savām problēmām" ir pilnīgs bulšit.
2008-12-23 10:23:37

Par androīdiem

Pagājušonedēļ lasīju vienu Kliforda Saimaka sci/fi romānu, kurā aktīvi tika izvērsta tēma par to, vai androīds ir pielīdzināms cilvēkam vai nav, un kas īsti definē cilvēku. Tēma, protams, sastopama arī citu - Filipa K. Dika "Do Androids Dream of Electric Sheep" uzreiz nāk prātā, tāpat filma "A.I.".Kas mani ieinteresēja - cik tālu līdz tādiem androīdiem kā Blade Runner Reičela būtu ejams mūsdienās. Proti - cik tālu attiecīgajā virzienā cilvēki jau ir tikuši.Ā, ja kas - ar vārdu androīds tiek saprasts cilvēkam līdzīgs robots.Kā izrādās, aktīvi šajā virzienā sacenšas savā starpā korejieši un japāņi. Neteikšu, ka līdz šim demonstrētie androīdi būtu kaut kas fenomenāli reālistisks.Ko piedāvā japāņi:Šī ir DER 01 - pasaulē pirmais androīds. Zemāk redzams jau trešais DER modelis - DER 03:Šī savukārt ir korejiešu versija EveR-1:Var apskatīt arī amerikāņu robo-galvu Evu:Pēdējai vismaz normālā līmenī ir facial expressions (balss gan, protams, ir baismīga). Kas attiecas uz androīdu kustībām - tās pagaidām šķiet šausmīgi neveiklas un taisnlīnijainas - turklāt man ir aizdomas, ka te lielākās problēmas ir tieši programmēšanas daļā un nevis tehniskajās iespējās, lai gan - fig viņu zina, bet ir pilnīgi skaidrs, ka dzīvs cilvēks nemēdz kustēties līdzīgi kā DER sērijas androīdi.Lai gan, protams, ir skaidrs, ka tas IR tikai laika jautājums, līdz cilvēks būs spējīgs izgatavot patiešām foto-reālistiskus androīdus. No otras puses, protams, "uzražot" un izaudzēt bērnu Āfrikā vai austrumos droši vien tāpat būs vēl ļoti ilgi lētāk nekā androīdu izgatavošana.
2008-12-22 12:59:41

Latvijas biatlona lepnums un posts

Pēc kārtējā ne pārāk veiksmīgā Latvijas biatlonistu starta, izlēmu apkopot diagrammās viņu sniegumu šodienas sacīkstē, lai mēģinātu saprast, kā ir ar potenciālu rezultātu uzlabošanai. Nu un vispār man vienkārši patīk visādu veidu diagrammas.Pirmajā diagrammā redzams, kādās vietās katrs no mūsu biatlonistiem atradās attiecīgā sacīkšu starpposmā un beigās. Skaidrojums - jo zemāk diagrammā, jo tas nozīmē augstāku vietu un līdz ar to - labāku rezultātu. Var redzēt, ka izņemot Ilmāra Briča rezultātu pēc noskrieta 1.2km neviens no sportistiem nevienu brīdi nav atradies top 40 līmenī (proti - tādā, kur varētu gūt punktus). Iedobumi uz augšu vai leju pretī 1. un 2. šautuvei liecina par to, vai sportistam izdevās sašaut visus 5 mērķus vai nē. Protams, šeit nebūtu īsti korekti veidot līnijas, jo rezultāti tiek ņemti tikai norādītajos punktos un līdz ar to pozīciju maiņas reāli varētu būt notikušas ievērojami savādāk.Ko tomēr no šī attēla var secināt? Pirmkārt - neko labu. Ja Bērziņš ar 10 trāpījumiem no 10 ar milzīgām pūlēm nosargā vietu top 60 līmenī, bet Lībietis - ar 1 šāvienu garām ir tuvu 80.vietai, tad nerodas ne mazāko šaubu, ka izņemot īpašu apstākļu sakritību par punktiem jeb iekļūšanu labāko četrdesmitniekā var nesapņot (vienīgais izņēmums var būt 20 km slēpojums, kurā jau pagājušonedēļ pateicoties precīzai šaušanai Lībietis sasniedza 37.vietu).Apskatīsimies, cik ātri mūsu sportisti bijuši tieši slēpojumā. Rādītāji ir pieejami par 1., 2., 3. apli un kopējie par visiem trim apļiem. Labākais sniegums bija Bricim 1.aplī - ap sešdesmito vietu, Lībietis uzsāka salīdzinoši ciešami, bet uz beigām ātrums pavisam nokritās, tikām Bērziņš motivēts tikt sešdesmitniekā pēdējo apli noslēpoja vismaz salīdzinoši nedaudz labāk. Kopvērtējumā gan viņš un Lībietis abi ir ap 90.-95.pēc slēpošanas ātruma, un tas nešķiet sevišķi cerīgi. Par Pleiksni, kurš gan, protams, ir juniors, vispār nerunāsim.Trešais aspekts - šaušanas ātrums. Te redzams, ka Bērziņam viss ir kārtībā - viņš abas reizes šāva pietiekami ātri (turklāt, kā zināms, arī precīzi), bet to pašu nevar teikt par pārējiem komandas dalībniekiem. Pirmajā šautuvē, kurā viņš bija pilnīgi precīzs, Lībietis šaušanas ātruma ziņā nebija pat labāko astoņdesmitniekā, un tas nav nekas spožs. Otrajā reizē viņš šāva nedaudz ātrāk, bet aizlaida vienu šāvienu pienā. Līdzīgi gāja Pleiksnim - viņš varēja sašaut visus mērķus, bet tam patērēja vienkārši neadekvāti daudz laika, otrajā reizē šaušanas ātrums bija normāls, bet precizitāte - nē. Bricis tikām šāva ne vien pagalam neprecīzi, bet arī nožēlojami lēnām.Un ko no tā visa var secināt? Patiesībā - acīmredzamo. Latvijas biatlonistiem katastrofāli pietrūkst ātruma, un pat komandas potenciālais līderis Bricis katastrofāli atpaliek no labākajiem slēpotājiem, un pat ar precīzu šaušanu neko dižu sasniegt nevarētu (Bricis droši vien varētu cerēt uz kādu 30.-40.vietu, ja visu sašautu). It īpaši tas, protams, attiecas uz Bērziņu - čalis jau nav sen nekāds juniors un viņam tiešām vienīgais, kā pietrūkst, ir kaut cik jēdzīgs ātrums. Pleiksnim kā junioram var šo to piedot, Lībietis vismaz kopumā ir ātrāks par Bērziņu, tā ka tas arī vēl ir pieciešami.Ko es ar to visu gribu teikt? Piektdiena.
2008-12-12 14:54:51

Filozofiskas dabas jautājums

Šīs tēmas aizsākums meklējams diskusijā par vārda liemenis nozīmi Lienes saitā. Apvaicājos arī Andrejam, vai viņš ir pazīstams ar vārdu "liemenis". Uz ko viņš vaicāja, vai tā gadījumā nav kāda daļa no cilvēka vai cita dzīva organisma?Un līdz ar to principiāls jautājums. Proti - vai viņa līķis (liemenis) ir daļa no cilvēka? Vai jau visā dzīves laikā cilvēkā "ietilpst" viņa paša mirušā stadija/forma? Proti, vai līķis ir kaut kas, kas aizstāj cilvēku pēc viņa nāves, cilvēka turpinājums vai arī:cilvēks = līķis + dzīvā daļa (kam trūkst vārda, dvēsele vai whatever?)kādas ir tavas domas?
2008-11-27 11:40:45

The influence of music on creative writing

To be honest, I`m cheating. When writing my new series of stories there should be one specific record that I should be listening to as a soundtrack to it. So far I haven`t been doing it. I tried to repeat one song on my playlist infinity when writing the second part today, but somehow it didn`t bring creatively satisfying results. I also tried to listen to one of the albums of "Ļeņingrad" (it was disastrous as Shnur seems to be killing all kinds of creativity within me) and afterwards - "Combat Rock" by "The Clash". The latter also wasn`t much of a success, as it is a rather crappy album, I gotta say. So I`m thinking that the main rule for music to be good in order to improve creativity is for it to be good. It can be good thrash metal and it can be good dance-pop, that doesn`t matter that much (although it does affect the mood of the writing), but it being good is a crucial requirement. So I ended up writing without any soundtrack whatsoever, as no music is better than bad music.
2008-11-07 14:51:26

Novērojums par cilvēku attieksmi

Filmā "In Bruges" Rejs visā tās garumā pārdzīvo to, ka viņš nošāvis mazu zēnu. Bet ne mirkli viņš nepauž nožēlu par to, ka nošāvis mācītāju. Arī es kā skatītājs uzreiz šajā situācijā automātiski pieņēmu, ka tas mācītājs nebija labs cilvēks - pedofīls, blēdis vai vēl kaut kas tamlīdzīgs. Domājams, ka ļoti rets šīs filmas skatītājs iedomājās arī par netaisnību pret mācītāju, pret to, ka viņam tika atņemta dzīvība. Jautājums - kāda gan ir baznīcas reputācija mūsdienu pasaulē, ja vairums cilvēku (tas gan ir tāds mans pieņēmums, kas nav balstīts faktos) automātiski pieņem, ka ja kāds nošauj filmā mācītāju - tātad šis mācītājs to bija pelnījis?
2008-10-27 12:21:38

Is me dumb or what the heck?

I know dung about world economics, that`s a fact. So quite probably the following text will be childish and not corresponding to the real situation. But I don`t give a damn anyway and will write as silly as I want to.In my tiny little mind I can grasp such a thing as a local economic crisis. Say there is a country which for convenience I will call Latvia. This country has no working factories, it produces nothing, doesn`t gain enough foreign investments, its tourism industry isn`t able to feed the country and the dudes who are responsible for planning the financial situation in advance are not really interested in anything but their wallets (or to be precise - bank balances). So after a short period of supposed growth because of joining some international organization which I will call EU there comes a rather unpleasant decline and living in this country gets tougher, unemployment grows and other problems arise. In the worst-case scenario this country even goes bankrupt (as it happened not such a long time ago to a country which I will call here Argentine).The scenario described in the previous paragraph makes total sense to me. If you live above your income it is quite possible that one day your creditors will come with metal rods in their hands and kick the shit out of you.But what on earth is a global economic crisis? How can such a situation be that nearly every country in the world is in shit? Where does all the money go in that case? As far as I understand, matter doesn`t just disappear spontaneously. And there can not be a situation where everyone is in debt. There should be someone who isn`t because otherwise it doesn`t make any sense. I get a feeling that something should be fishy in peculiar situations like this. There should be people who shake the boat in order to throw others overboard.What do I want to express with this blog entry? Mostly - that something is fundamentally wrong with the system of distribution of wealth and resources on this little planet of ours.P.S. This morning when I cycled to work there was a very dense fog over Daugava. It was so dense that from the top of the bridge it was difficult to see the water underneath. And I got a feeling that presently nearly all the civilized world is in such a fog - with no idea when the next turn comes and where to it leads.
2008-10-07 09:59:35

Notāri...

Eh, kā man patīk notāri. Un visādi citādi valsts pārstāvji. Viņi lielākoties ir tik kompetenti, tik labi saprot lietas būtību un nemaz viņiem nav noslieces pašu primitīvāko uzdevumu sajāt līdz pēdējam.Pagaidām esmu zemes lietu kārtošanas nolūkā bijis pie, ja nemaldos, pieciem notāriem. Atstāstīšu hronoloģiski, kas man nepatika pie katra (neminot viņu vārdus, jo es patiesībā tos nemaz neatceros).1. notārsMan vajadzēja no mātes pilnvaru rīkoties ar zemes gabaliem divos pagastos. Notāre vispirms manu māti brīdināja, ka tā pilnvara ir saistīta ar baigāko risku un ka es varu māti aptīrīt (ok, lai nu būtu), bet pēc tam pati iekļāva pilnvarā frāzi pie sadaļas "rīkošanās" (ne pārdošana vismaz) - "un citu manu nekustamo īpašumu", kas nozīmē, ka man pilnvara atļauj mājā Rīgā izmitināt, teiksim, četrdesmit čigānus.2.notārsŠoreiz gāju taisīt pilnvaru Lienei pārstāvēt mani bankā un pastā (ja nemaldos) - mana Ženēvas komandējuma periodam. Notāre drošības labad pierakstīja vēl vairākas vietas, kur Liene mani drīkstētu mani pārstāvēt, tādas, par kurām es nebūtu iedomājies un ko es noteikti nebūtu prasījis.3.notārsPirmā īpašuma (Bērzaunes pagastā) reģistrēšanai Zemesgrāmatā, protams, vajadzēja nostiprinājuma lūgumu. Aizgāju pie notāres, viņa kā pievienojamos dokumentus pielika vismaz vienu papīru, kas galīgi nebija pa tēmu, bet nepievērsa uzmanību, ka mums nebija Zemes dienesta galīgā lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu. Rezultātā to, ka mums šādu lēmumu vajag, uzzinājām tikai Zemesgrāmatā, kur mūs pasūtīja trīs mājas tālāk, brīnoties, kā gan "Rīgas notāri" var būt tik stulbi.4.notārsŠo otrdien aizgāju tādu pašu nostiprinājuma lūgumu taisīt otrajam zemes gabalam. Notāra palīdze apskatījās manus papīrus un paziņoja, ka vajadzēs no Zemes dienesta kadastra izziņu, jo mums papīros neesot norādīta īpašuma vērtība (kura gan, kā vēlāk konstatēju, nekur nostiprinājuma lūgumā neparadās) un vispār mums papīros neesot rakstīts īpašuma kopējais kadastra numurs (jo tas sastāv no diviem gabaliem, kam katram savs numurs). Vēlāk apskatījos darbā - nē, kopējais numurs ir tikai notāra palīdze to nebija ievērojusi, tāpēc izlēmu bez jebkādas izziņas dabūšanas (jo to, loģiski, var dabūt tikai Madonā) aiziet pie cita notāra.5.notārsŠoreiz notāra palīdze nekādus papildu dokumentus neprasīja, visu paņēma un teica - rīt atnāciet. Atnācu. Izrādījās, ka viņai nekas vēl nav sagatavots (to esmu jau iepriekš ievērojis, ka notārs papīrus nemēdz sagatavot pirms tavas ierašanās), bet tas daudz laika neprasīja, nezinu, protams, vai arī pareizi, bet tas jau cits jautājums. Tiesa, bija sava ekstra - uz dokumenta, protams, vajag pašas notāres parakstu, bet notāre birojā nebija, kā rezultātā varēju vēl pagaidīt 10 minūtes, kamēr atnāks notāre.Kopumā no saviem pieciem iepazītajiem notāriem (notārēm) varu secināt sekojošo:1) lai strādātu par notāra palīgu, nav nepieciešama satriecoša kompetence;2) lai strādātu par notāru, ir jāmāk parakstīties.P.S. Neuztvert to negatīvā veidā un kā mēģinājumu kritizēt visus notārus kā sugu. Es neesmu rasists.
2008-09-04 17:03:58

Characters age in Narnia films

There have been tons of jokes regarding how old Harry Potter would be when he should be in his last year at Hogwarts (Daniel Radcliffe is now 19 and he will probably be around 21-22 by the time the last movie gets filmed), but it`s a much more serious issue with the Narnia films.According to the books in "Prince Caspian" the age of the characters should be the following:Peter - 14Susan - 13Edmund - 11Lucy - 9Prince Caspian - 13According to Wikipedia if we presume that the film was filmed in 2007 the ages of the actors were:Peter - 20Susan - 17Edmund - 15Lucy - 12Prince Caspian - 26The age of Caspian did bother me when watching the film because he seemed to be an adult who didn`t know what the hell he was doing in this film playing a child. Luckily in the next film Caspian gets 3 years older in comparison to 1 year for Edmund and Lucy, so if the film gets out 2 years after this one by then Edmund will be 17 (instead of 12), Lucy - 14 (10), Caspian - 29 (16).And then we have 3 more films which will probably be made every 2 years, then in the end we will have:Peter - 30 (22)Susan - 27 (21)Edmund - 25 (19)Lucy - 22 (17)On the other hand it probably won`t matter anyhow as none of these characters will be participating in all of the future films because of the series specifics in changing the lead characters between books.Anyway I still think that they should had taken the chronological order in terms of story and not the one in terms of books having been written - e.i., started with "The Magician`s Nephew".
2008-09-03 14:32:48

It's a nice day for a white wedding

That`s the way the Billy Idol song goes, and so apparently has decided the vast majority of Latvian young couples that 08-08-08 is the perfect day for their weddings. At least when I cycled through the city centre a couple of hours ago, there wasn`t a direction where you could spit and not hit a bride in a white dress. In the Bastejs park there were queues of newly-weds on every bridge.I wonder if it really is the best strategy to get married on a day when everybody gets married. Don`t people want their wedding day to be somewhat special? Or do they really have some comfort in knowing that they got married on the same day as Syd and Nancy, Bill and Monica, John and Yoko, Bonnie and Clyde and hundreds of other their friends and relatives? Please note that by the names in the previous sentence I don`t state that, for example, John Lennon and Yoko Ono got married on 08-08-08, I just use well-known names for couples.
2008-08-08 16:25:02

Road in Estonia and Latvia

I haven`t written about our trip to Estonia yet (because I`m too lazy and have too much to do at the same time) but there`s one thing that I absolutely feel the urge to write about: how come our Northern neighbours have good roads and we have none? In Latvia you usually get the regular excuse that we are a Northern country where because of snow and rain the roads get bad much quicker than in the South. In that case - how can Estonians keep their roads in a very good condition? To be honest so far I haven`t been to a single European country where roads would be worse than in Latvia - and that`s one of the reasons why I fear of going to Belarus (I`m not afraid that they may have worse roads but that the roads could be better there).
2008-06-26 16:20:56

Words of wisdom from Douglas Adams

According to "Dirk Gently`s Holistic Detective Agency" which I`m currently reading the human brain constantly performs calculation that you as the "owner" of this brain would never be capable to perform. For example he writes about calculating the trajectory of a flying ball: A ball flying through the air is responding to the force and direction with which it was thrown, the action of gravity, the friction of the air which it must expend its energy on overcoming, the turbulence of the air around its surface, and the rate and direction of the ball’s spin. And yet, someone who might have difficulty consciously trying to work out what 3 x 4 x 5 comes to would have no trouble in doing differential calculus and a whole host of related calculations so astoundingly fast that they can actually catch a flying ball.People who call this ‘instinct’ are merely giving the phenomenon a name, not explaining anything.Don`t you think he has a point?
2008-06-19 11:24:23

Licence to multiply

One of the most fascistic plans ever to appear in my head is to make reproduction a privilege instead of a right.What do I mean by this sick idea? It goes like this - if you want to have a baby, first you have to provide evidence that you are qualified - that you`re not a useless alcoholic, drug addict, degenerate of any kind and that you would be able to provide for a baby. And that applies to both a man and a woman. There are tons of reasons why I believe that such a radical measure should be introduced including:1) otherwise there`s quite a strong possibility that "Idiocracy" could turn into a visionary film, as it is quite characteristic that it`s a global tendency that way too many children are born to parents that according to all common sense should not reproduce at all;2) it could be one of the measures to stop inheritable diseases like AIDS (and diseases of the mind in some cases);3) why do you think are there millions of starving children in the world? Isn`t it because their parents should had though before sticking the weenie in the bottle (pardon my French)?4) Overpopulation. Have you ever heard about such a problem. The resources of our planet are not limitless and the more there is of us, the worse it gets.And that`s not all, of course. The main contras to serious birth control usually fall within two categories:1) if there are not enough children, who will pay my pension when I`m old?and2) otherwise our nation will die out.My reply to number one is: do you really believe that your well-being depends entirely on the number of young and strong working lads? If people can build machines to produce goods, with a reasonable system of division of the wealth there shouldn`t be any problems letting you have a good pension despite the reduced number of children.And the "nation dying out" question. Let`s ask a different question. What do you prefer: the entire planet dying out (all kinds of lifeforms, not just people) or the population of your nation being reduced by, say, a half? (and not through catastrophes but through systematic planning)Yes, I know that this may sound like crazy-talk and maybe even like nazi-talk, but are you sure that the simple fact of someone possessing a penis makes him a qualified father and having a vagina - a good mother? How come you can`t drive a car without a licence thus endangering the society, but there`s no problem for two HIV infected drug addicts having, say, 8 children? I have absolutely no idea how on earth such a system for controlling birth could be introduced, who would control it and how it would work, but I`m convinced that it would be a good idea.And what do you think?
2008-06-11 17:08:04

Riding a bicycle improves your reaction time

I`m 100% certain that the statement above is correct. Why? Because as a bicycle rider you get every day training in keeping yourself safe and alive, avoiding strangely behaving cars and pedestrians. You can probably say that the same is true for drivers and pedestrians as well, yet I believe that the bicycle riders are in a more dangerous position. The possibility for a pedestrian to be hit by an opening car door is rather low while on a bicycle you must always be ready to dodge such a door, plus a pedestrian usually moves relatively slowly, plus he usually is on the pavement. On a bicycle (in Riga) you don`t have a part of the road of your own - you`re either among cars or among pedestrians. The first ones can hit you and the second ones can attack you (luckily I don`t have much experience being attacked by aggressive old ladies yet I know that for many bicycle riders it is an almost everyday experience), so you become trained and you must always be ready to change your path in order to avoid a clash. And theoretically it should transfer to driving a car - that is in a car an experienced cycler should (probably) also be able to react faster.
2008-06-03 09:18:44

Which is the best higher education school in Latvia?

According to a research published in Latvijas avīze the best school for higher education in Latvia is the University of Latvia. Since it is the university where I got my degree, theoretically I should be proud. But a closer look at the results table (table copied from the page of LA as I know that it will be removed from the public viewing section pretty soon).What do these results show? Basically the ranking is made up from a sum of 10 components which should show how professional the educational facility is in different aspects. Yet some of these attributes are strange, to say the least. For instance, "the number of students per 1 member of the academic staff". That`s a good one, I know. But why does the table indicate that it is better to have less lecturers and more students? If the University of Latvia has 88 students per 1 lecturer and the Riga School of Economics has 3, why does the University of Latvia get 88 points in comparison to 3 given to the school of economics (the table clearly indicates that more points means - better)? Isn`t it total nonsense?Another parameter - the percentage of graduates from the total amount of students. If a school would have 100% graduates would it show that it is a high-quality educational facility or simply that it has very low standards? In some situations this percentage can indeed show that the students don`t lose their trust in studies and are keen to graduate, while in others it doesn`t mean a thing.Another criterion - the percentage of lecturers in the age between 30 and 50 years. Ok, I admit that in this age a lecturer is the most likely to be good. But - is it really true that it is best if ALL your lecturers are in this age group? And that a 25 year old lecturer (or a 75 year old one) is always just a dead weight? Science isn`t sports where you can`t compete when being too old. This can theoretically be compensated with another criterion - the amount of scientific publications per a lecturer - an experienced lecturer should have more publications and thus earn more points for his school. But publications vary. Say, you have a "Business school for Dummies" which publishes a weekly newspaper (which is considered more or less scientific) in which all its lecturers publish their not too brilliant thoughts, thus an employee of this school can have for example 20 publications a year thus totally out-gunning a real scientist whom it takes 2 years to publish something earth-shattering.And such points can be made for every single one of these criteria, so I wouldn`t hold this classification too highly.
2008-06-02 14:51:46

No to the foam pig, yes to the canal illumination

Our city elders have decided that spending around 40-45 thousand euros on a huge foam pig in the city market is not a reasonable measure under the current economic situation. And as they now have "spare" 45 thousand euros they now can spend a 1.4 million euros on illuminating the Riga city canal. Isn`t it nice to live in a rich country?
2008-05-28 20:15:19

Don`t try suicide?

You know the "Queen" song with this title? It sucks.But I don`t want to write about the song, but about a completely different subject. This morning I read on the web that in Japan there`s a huge popularity for the so called suicide internet clubs. That is - you go to a chatroom to look for people to perform suicide together with. Sounds creepy, doesn`t it? But there are thousands of people who join these suicide clubs and quite often they do indeed perform group suicide. And the Japanese motivate it with the fact that their religion (unlike Christianity for example) doesn`t prohibit suicide and promise eternal damnation for the ones who off themselves.By the way the Christian denial of suicide with the argument that it`s only up for God to decide who`s to live and who`s to die is kinda week. Why? How can you be sure that it is the man`s decision to off himself and that it`s not God acting through him? If a brick falls on your head and kills you it`s the God`s will (which you can`t undestand because God works in mysterious ways), but why if you shoot yourself it isn`t God`s will (He works in mysterious ways after all, doesn`t He?)?Personally I don`t consider suicide a good option to either escape ones problems, avoid misery or pain (only in case of an extremely painful and incurable disease), yet I believe that it`s up to the person in question to decide whether he/she wants to live or die and the society doesn`t play a significant role in this issue.
2008-05-27 11:27:13

Boycott Chinese products? Yeah, sure

Recently a rather strange campaign has gained spread in Latvia - don`t buy Chinese products, in order to support the struggle of Tibet. Although on an emotional level I can understand such an attitude, this whole situation is way too laughable to be taken seriously. Boycott China? How is that possible. Almost everything is made in China and even with wares that have labels "made in Spain" probably are made in China anyhow. Plus if you boycott China, aren`t there tons of other countries that you can boycott just as well? Russia drowned Chechnya in blood (or didn`t it?) - perhaps we should restrain from using Russia`s natural gas and warm ourselves entirely by rubbing one against another? Turkey doesn`t recognize the Armenian genocide plus it oppresses the Kurds - let`s boycott Turkey then? India and Pakistan are two war-crazy states because of the Kashmir region for decades - I don`t want to support either of them. Israel and Arab states around it are constantly on the brink of war and their actions are usually targeted against civilians - let`s boycott them (although I`m not sure that even if I wanted to I could buy any Lebanese products). USA invaded Iraq for no clear reasons and has caused death of thousands of civilians there - let`s boycott the Americans. And all the countries that supported the invasion. Including Latvia.Why is Tibet exclusive? There are tens of places around the world where oppression is on the same level and where civil (and all other) rights are treated as if they didn`t exist. And it is perfectly clear that if I buy a Vietnamese shirt instead of a Chinese one I`m not making any impact, just as I`m not making it by signing an Internet petition. I could make some impact if I became the prime minister of Latvia and would start persuading heads of other EU member states to take some global steps in order to support Tibet, Darfur or maybe even Catalan people. While I`m not - it`s all just bullshit in order to show myself and have a clear conscience. You don`t fight an entire army with a paper knife and you don`t fight China by buying a T-shirt made in India.
2008-05-21 09:24:31

Par nekustamā īpašuma cenām Irānā

Kad mans irāņu vēstuļu draugs pastāstīja, ka viņš pērkot dzīvokli Tehrānā par 46 tūkstošiem dolāru, pirmā emocija man bija skaudība par to, cik pie viņiem NĪ ir lēti, ko viņam arī atklāju, bet tagad uzzināju, ka patiesībā tur no lētuma tomēr tika daudz nav. Proti, lētajos pilsētas rajonos un draņķīgajās mājās patiešām cenas nav dramatiskas, bet jaunajos projektos cena par kvadrātmetru tāpat esot ap 3-4 tūkstošiem ASV dolāru un par lētumu runāt neesot nekāda pamata. Viņam pašam gan esot paveicies pirkt dzīvokli no laba cilvēka, bet tāpat viņam tas nav nedz jaunā mājā, nedz kaut kas satriecoši kvalitatīvs. Tā ka apskaust irāņus lētu dzīvokļu dēļ laikam nebūtu vērts.
2008-04-15 17:00:00

Žīds vai ebrejs?

Līdz nesenam laikam biju pilnīgi pārliecināts, ka vārdu "ebrejs" latviešu valodā ieviesa padomju laikos, bet pirms tam tika tika izmantots gandrīz tikai un vienīgi vārds "žīds". Bet caurskatot pirmskara (1937.gada) Jelgavas avīzi, ievēroju, ka tur Hakoah futbola komanda tiek saukta par EBREJU komandu. Tā kā biju par to pārsteigts, mazliet pagūglēju un uzgāju šādu pasāžu Republika.lv intervijā ar profesoru Leo Dribinu: Latvijā vārds žīds ienāca pa diviem kanāliem — no Krievijas, kur tas nozīmēja svešais, atgrūžamais. Ķeizariene Katrīna II ar savu dekrētu 1764. gadā aizliedza lietot vārdu žīds valsts dokumentos. Uz ielas gan to neaizliedza. Polijā žid nozīmēja tikai tautību, nekādas nicinošas pieskaņas tam nebija. Latvijā, Kurzemē, vācu autonomijā, ienāca vārds Der Hebreer — ebrejs. Tā ieviešana bija saistīta ar to pašu Katrīnas pavēli. Kādu laiku tas noturējās. Tā kā Vācijā lietoja vārdu der Jude, arī Kurzemē 19. gadsimtā pārgāja uz šo lietojumu. Mans tēvs bija Kurzemes ebrejs, kurš prata vācu valodu. Es pirms kara gāju vācu bērnudārzā. Kurzemē ebreji bija vairāk orientēti uz vācu kultūru. Vārdu žid viņi lietoja, kad bija runa par Latgales ebrejiem.(..)Latvijas Republikā vārdu žīdi lietoja oficiāli. Sākumā, divdesmitajos gados, lietoja abus vārdus — žīdi un ebreji. Zīmīgi, ka Marģers Skujenieks sākumā lietoja vārdu ebreji, pēc tam pārgāja uz žīdi. Trīsdesmitajos gados vārds žīdi ieviesās visur, bet vārds ebreji pazuda. Oficiālajos dokumentos un presē lietoja žīdi. Ebreji pret to neprotestēja. Bija, piemēram, Latvijas žīdu atbrīvošanas biedrība, Latvijas žīdu skola, Latvijas žīdu futbola klubs, Latvijas žīdu slimnīca. Tie bija oficiāli nosaukumi. Bet holokausts visu mainīja. Vārdu žīds rakstīja uz māju sienām. Lika vēl Dāvida zvaigzni līmēt uz muguras kā žīdu pazīšanās zīmi — jūs esat tie atgrūstie un iznīcībai nolemtie žīdi. Tas šim vārdam piešķīra ļaunu nozīmi.
2008-04-11 14:46:51

Rīgas Dinamo vajag Irbi!

Jā, es pilnā nopietnībā uzskatu, ka jaunajā Rīgas Dinamo kā vienam no vārtsargiem ir jābūt Artūram Irbem. Es zinu, ka Arča nu jau kādu laiku nekur nespēlē un ka viņa sportista karjeras labākie gadi ir pagātnē, bet VIŅŠ IR IRBE. Proti, pirmkārt tas būtu simboliski, ka lielajam hokejam atgriežoties Rīgā (jo par spīti to, kāda attieksme katram būtu pret Krieviju kā valsti, Krievijas hokeja līgā droši vien tomēr spēlē labāko hokeju Eiropā - kas gan man, protams, neliedz bieži just pret krievu klubiem vai izlasi starptautiskos turnīros), tieši Irbe būtu tas, kas sargātu mūsu komandas cietoksni. Turklāt Irbem ir viens liels pluss - viņš Latvijas sporta aprindās bauda bezprecedenta cieņu un mīlestību (protams, vienmēr ir pietiekami daudz gudro uzbraucēju, bet neviens neapšauba, ka tāds Artūrs Latvijas hokejā ir bijis tikai viens), un komanda, kuras rindās spēlētu viņš automātiski tiktu pieņemta daudz labāk nekā patlaban, kad zināms, ka starp tās dibinātājiem ir ne pārāk populārie A.Kalvītis un K.Lipmans. Irbe varētu piesaistīt gan fanus, gan sponsorus, un es nedomāju, ka tas būtu uz sportisko rezultātu rēķina gūts labums - manuprāt, dažu mēnešu laikā Irbe stabili varētu sasniegt tādu formu, lai bez problēmām konkurētu ar diviem potenciālajiem Dinamo vārtsargiem - Naumovu un Masaļski. Protams, tas vienlaikus nenozīmē, ka Irbem vajadzētu visas sezonas garumā būt komandas pamatvārtsargam, bet pirmajā Dinamo spēlē Rīgā viņam obligāti būtu jāspēlē, 5-10 spēles Irbes izpildījumā jaunās komandas rindās un es patiešām noticētu, ka jaunā komanda ir Rīgas "Dinamo", nevis kaut kāds aizdomīgs projekts ar mērķi saraust naudiņu.
2008-04-10 14:55:41

Ja tu esi liberāls, tad tu...

Mani vienmēr pārsteidz tas, cik labi funkcionē viltus dilemmas sistēma. Piemēram, ka cilvēks ir vai nu liberālis vai konservatīvais. Un vēl jo labāk, ka cilvēkam, kas vairāk vai mazāk identificējas ar vienu vai otru pusi, uzreiz ir jāuzņemas vesela kaudze pozīciju, kuras, redz, attiecīgās pārliecības cilvēkam, ir obligātas.Piemēram, cilvēkam, kurš ir pret abortiem, kā konservatīvajam ir jābūt par Irākas karu. Tikām cilvēkam, kurš ir pret šo karu, kurš līdz ar to ir liberāls, ir jābūt par geju laulībām. Un politiķis, kurš uzņemas šādu viena vai otra veida imidžu, piespiedu kārtā obligāti seko tam pārliecību sarakstam, kas vienam vai otram uzskatam atbilst (te es, protams, nedomāju Latviju, kur iedalījums liberāļos, konservatīvajos utt. nedarbojas principā).
2008-03-26 10:26:48

Cik bieži vajadzētu rakstīt blogā

Uzsākot blogu, tu uzņemies atbildību par to. Protams, tas nav tā kā, piemēram paņemot kaķēnu, atbildība tev ir tikai pret sevi un nevis pret citiem. Un tomēr - blogs tā ir apņemšanās. Apņemšanās iz stila - es šeit rakstīšu. Un tāpat kā tas ir ar apņemšanos katru rītu pusstundu skriet pa vietējo mežiņu, tam visam ir jēga tikai tad, ja tu pieej šai lietai puslīdz nopietni.Tāpēc pirms uzsākt blogu, vērts ir padomāt - vai tev būs ko tajā rakstīt un vai tev būs apņēmība tajā rakstīt. Protams, vienmēr var izmantot atrunu - man galīgi nav laika, kad tas būs, kaut ko rakstīšu. Bet faktiski tās ir muļķības. Ja tev ir patiešām vēlēšanās rakstīt, tad atradīsies arī laiks. Neatceros, kurā grāmatā tas bija, bet bija tāda doma - ka neeksistē jēdziens "man nav laika", bet tikai jēdziens "man nav laika tev", jo laika visiem ir vienādi daudz - 24 stundas diennaktī un ja tu kādam saki, ka tev nav laika, faktiski tu domā, ka viņš tev nav tik svarīgs, lai tu viņam savu laiku veltītu.Tāpat ir arī ar blogu. Formāli, protams, nevienam nekas nenotiek - nu, labi, tu uzsāc blogu, ieraksti tur divus rakstus, un atmet ar roku. Bet īstenībā citiem tur darīšana tomēr ir - jo izveidojot blogu tu esi sevi piepulcinājis tā saukto blogeru pulciņam un līdz ar to, ar savu blogu tu vari ietekmēt arī blogosfēru kopumā. Ja 99% blogu pārstāj aktīvi funkcionēt pēc pirmās nedēļas, diez vai var runāt blogu kopumā kā par nopietnu spēlmani sabiedriskās domas veidošanā. Tā ir tikai tāda rotaļlieta vai pastilošanās, "redzi, man arī ir blogs".Protams, blogi ir dažādi un dažādas ir pieklājības normas, cik bieži katra veida blogā vajadzētu rakstīt. Ja, piemēram, tev ir nosliece uz gariem un detalizētiem rakstiem, kuros katrā jāiegulda pietiekami daudz darba, laika un pūliņu (piem., NR rakstu sērija par fotogrāfiju), tad ir pilnīgi normāli, ka tavā blogā ieraksti neparādās katru dienu. Tomēr tādā gadījumā noderīgi ir, ja taviem rakstiem piemīt kaut kāds periodiskums, piemēram, ka tev ir oficiālā nostādne - viens raksts nedēļā, un tu iespēju robežās šim grafikam seko.Ja tavs blogs ir izteikti radoša veida - piemēram, tu raksti dzeju, tad tu, protams, šādiem grafikiem vienmēr sekot nevari, bet šādā gadījumā tas ir arī saprotami un attaisnojami.Turpretī, ja tavi ieraksti kā likums ir īsi un satur internetā sazvejotus materiālus vai ikdienas piezīmes, tu nevari pēkšņi bez iepriekšēja paziņojuma blogā trīs nedēļas neko nerakstīt, tas vairs nav "stilīgi". Varētu izveidot tādu kā bloga pussabrukšanas perioda aprēķināšanas formulu, pēc kuras varētu noteikt, cik ilgs klusums starp bloga rakstiem būtu interpretējams kā bloga nāve.Intereses pēc pamēģināju dažādās blogu sistēmās apskatīt 10 nejauši izvēlētus blogus.Cik no tiem tiek regulāri atjaunoti?blogiem.lv - 0 no 10blogs.lv - 0 no 10sviesta ciba - 7 no 10Protams, es arī esmu reizēm izveidojis sev kādu testa blogu un par to vēlāk aizmirsis - nedz izdzēsis, nedz apdeitojis. Bet es jau arī nesaku, ka esmu īpaši labs cilvēks. Vienīgi blogu sistēmu veidotājiem ieteiktu vismaz vienu lietu - varbūt sistēmā, kas randomā izspļauj kādu tavas sistēmas bloga paraugu, būtu vērts paredzēt, ka nevajag piedāvāt blogus, kuros nav ierakstu vai kur pēdējā gada laikā, diez vai tas atstāj labu iespaidu par sistēmu kā tādu.
2008-03-07 15:15:04

Vai mēs dzīvojam virtuālajā realitātē?

Šis jautājums, protams, ir vecs kā pati pasaule un ne jau es uz to atradīšu atbildi (lai gan - kāpēc nē?). Bet tas man neliedz pārstāstīt filozofa Nika Bestrēma argumentus tam, ka mēs tīri teorētiski varētu dzīvot virtuālā realitātē.Bestrēma premisas:1. Ir iespējams, ka civilizācija varētu izveidot datorsimulāciju, kurā būtu indivīdi ar mākslīgo intelektu.2. Šāda civilizācija visticamākais palaistu ļoti daudz - teiksim dažus miljardus - šādu simulāciju - pētījumiem, izklaides pēc u.t.t.3. Simulēts indivīds šādā simulācijā nezinātu, ka viņš dzīvo simulācijā.Ja pieņemam, ka premisas 1-3 vismaz teorētiski ir iespējamas, tad jautājums ir - kurš no sekojošajiem variantiem ir ticamāks?a) mēs esam viena no nedaudzām civilizācijām Visumā, kas varētu šādas simulācijas kādreiz palaist?b) mēs esam viena no miljardiem civilizāciju, kas dzīvo virtuālajā realitātē.Faktiski Bestrēms apgalvo, ka patiess ir viens no trim variantiem:Inteliģentas civilizācijas nekad nespēs sasniegt tādu tehnoloģiju līmeni, lai varētu izpildīt tik detalizētas simulācijas, ka tās varētu sajaukt ar realitāti.Civilizācijas, kas šādu tehnoloģiju līmeni sasniedz, šādas simulācijas vienkārši neveic.Mēs gandrīz noteikti dzīvojam šādā simulācijā. Vispār Wikipedia rakstu par Simulated Reality noteikti ir vērts izlasīt.Un te pat tiek apskatīts mūsu jau sen diskutētais jautājums - vai pasaulē, kurā dzīvojam mēs, ir boti?
2008-02-13 11:09:17

Monopoly Expert Edition

Bieži, spēlējot Monopolu, mani ir mocījusi doma - vai šo spēli nevarētu kaut kā padarīt nopietnāku, sarežģītāku? Proti, lai monopols nebūtu spēle, kurā visvairāk izšķiras tajā, kā tu izmet kauliņus, un tev ir minimālas iespējas pieņemt jebkādus lēmumus, bet patiešām nopietna spēle. Kas tajā varētu ietilpt:1) birža2) iespējas ņemt kredītu3) kaut kādi "dummy" spēlētāji, kas kaut kādā veidā tev ienestu vai neienestu papildus līdzekļus4) īpašumi būtu nevis ielas, bet kaut kādi noteiktu veidu uzņēmumi (kas tas, pie joda, ir par monopolu, ka tev pieder Doma laukums un Kaļķu iela?), kas noteiktu, ka tava biznesa funkcionēšanai tev nepieciešams dažāda veida uzņēmumu īpašums (ideja tāda, ka lai tu varētu labi pelnīt, piemēram, ar kokzāģētavu, tev nepieciešami, piemēram, elektrostacija un loģistikas uzņēmums). Un tev varētu piederēt nevis viss īpašums, bet kaut kāda domājamā daļa;5) expert monopolā tu nevarētu saņemt naudu par apļa pabeigšanu, tas ir kaut kāds sviests, laiks neko nedarot naudu neienesutt.Protams, es pats diez vai kādreiz šādu Expert Monopoly izstrādāšu un vēl iespējamāk, ka arī neviens cits tādu neradīs, bet es katrā ziņā būtu sajūsmā, ja tāds parādītos.Ā, un vēl tu vari nobalsot par Rīgu Monopoly world Edition pilsētu balsojumā.
2008-02-01 15:27:12

Par MacBook

Jā, patiešām arī Lienča un es esam iegādājušies savu pirmo Apple produktu - macbook`u. Jā, tas ir ļoti vizuāli smuks, lietošanā ērts un stilīgs un tā tālāk.BETTas ir un paliek tikai un vienīgi dators. Tas nav nekas vairāk. Tāpēc es negrasos tagad uzmākties cilvēkiem uz ielas un viņus aģitēt pievērsties Ābolu kultam, nedomāšu, ka pastāvām mēs - mac`isti un kaut kādi viņi, kas neko nesaprot. Ne jau tas, vai tev ir vai nav mac`s, apliecina, ka tu spēj vai nespēj domāt citādāk un būt savādāks, nekā pārējie. Ja man Apple maksātu, tad gan es to slavētu un ikvienam mēģinātu iestāstīt, cik tas ir labs.Es arī apzinos, ka gluži iespējams, ka Mac`i ir pārejošs modes kliedziens, kaut kas līdzīgs kā savulaik Jo-Jo un Tamagoči. Ar visu augstāk rakstīto es vēlos pateikt tikai vienu - kaut kādas lietas pirkums tevi nepadara "part of the community". Tas, ka tev ir BMW, tevi nepadara par šaurpieraino agresīvo braucēju pārstāvi, un tas, ka tev ir gara šalle un berete tevi nepadara par dzejnieku. Pat gari taukaini pinkaini mati tevi nepadara par sisadminu. To, kas tu esi, definē tava dzīve, nevis priekšmeti tev apkārt.
2008-01-28 15:29:50

Sum, ergo sum

Kad pabeidzu pamatskolu (uh, ku sen tas bija...), es nespēju saprast, kāpēc par to vajadzētu priecāties un to uzskatīt par kādu sasniegumu. Pamatskolu taču beidz visi, vai ne tā? Un izlaidums, ja tu turpini pēc tā mācīties tajā pašā mācību iestādē, nav nekāds izlaidums.Beidzot vidusskolu arī nejutu sevī nedz gandarījumu, nedz sasniegumus. Pabeigt vidusskolu jau nav nekāda dižā māka. Bija mazliet skumīgi, ka vairs nebūs "klases", bet ne vairāk.Kad beidzu bakalaurus, nejutos kaut ko baisu uzvarējis vai sasniedzis. Beidzēju daudz, mans bakalaura darbs nebija tik labs, lai varētu ar pārliecību zināt, ka tikšu maģistrantūrā, par ko tur diži lepoties?Beidzot maģistrantūru, bija liela sajūta "uff", ka viss ir garām, bet vai es tāpēc varētu justies gudrāks, prestižāks, veiksmīgāks? Diez vai. Es kā biju es, tā arī paliku.Interesanti, vai ja es iestātos doktorantūrā un to pabeigtu, vai es justos paveicis kaut ko lielu?Īstenībā mācību sakarā tikai pāris reizes mūžā esmu izjutis tādu īstu gandarījumu. Ja ne gluži kā varonis, tad kā malacis gan.Pirmo reizi - devītās klases beigās fizikā, kurā biju pēc gaužām bālajiem rezultātiem astotajā klasē, sasniegt pietiekami "konkurentablu" zināšanu līmeni (kas par to, ka sekojošajos gados to visu lieliski pazaudēju). Otro reizi - iestājoties LU un sev pašam par lielu pārsteigumu tiekot pie vietas budžetā, kas 2001.gadā patiešām man bija fenomenāls sasniegums. Trešo reizi - nokārtojot labi eksāmenu pie profesora Stroda.Īstenībā gan tikai otrajā gadījumā patiešām jutos kā "varonis", lai arī biju izbraucis faktiski "na haļavu". Vienmēr citreiz es zināju, ka varētu to izdarīt arī labāk, veiksmīgāk, gudrāk.Vai tas nozīmētu, ka esmu vēnas griezošs pokemons? Cerams, ka nē. Vienkārši vienmēr jūtu, ka ir jācenšas vairāk un tad varbūt kādreiz man arī izdosies sasniegt to pietiekami augsto latiņu, ko sev esmu izvirzījis.Ko nozīmē viss augstāk redzamais teksts? Pārdomas, ēdot pusdienas pārtraukumā pankūkas. Tieši šādos brīžos parasti manī rosās visvairāk domu. Reizēm jēdzīgas, reizēm - tādas kā šodien.
2008-01-22 14:51:37

Alkoholiķa blogs

Pirms brīža, cepot gaļu pusdienām, radās ideja - vajadzētu Latvijā kaut kādā veidā izveidot pirmo īsta alkoholiķa blogu (Diskonts neskaitās!), tādu, kurā rakstītu normāls ikdienas Jānis vai Vasja par savu dzīvi, alkoholismu un citām nedienām. Protams, to varētu būt grūti īstenot - diez vai kurš katrs alkoholiķis piekristu kļūt par blogeri un saprastu, ko no viņa vispār vēlas (jā, slaveni alkoholiķi arī nederētu par blogeriem, nebūtu autentiskuma). Bet rezultāts varētu būt unikāls. Ja kādam ir lieka nauda un liela uzņēmība, es neļaunošos, ja šo projektu īstenosiet ;)
2008-01-02 15:15:48

Kāpēc TVNET ir tik dzeltens?

Atbildi uz šo jautājumu es nezinu, bet tas nu ir fakts, ka no visiem lielajiem Latvijas ziņu portāliem TVNET ir visdzeltenākais. Šodien tajā ieejot mani pārsteidza pašā augšā links un bilde ar tekstu "Gedroica blogs". Pirmā doma bija: wtf? Otrā doma bija: wtf? Pie trešā wtf? nospiedu uz linku. Vai TVNET būtu noslēdzis sadarbības līgumu ar bēdīgi slaveno Gedroicu, kas atļautu Gedroicam publicēties viņu portālā? Vai arī kāds TVNET darbinieks būtu pēkšņi atradis klab.lv mītošo A.G. blogu un izdomājis, ka nepieciešams arī plašākas masas informēt par tā eksistenci? Izrādījās - ne šis, ne tas. Links uz kaut kādu pilnīgi idiotisku (nekautrējos šī vārda) ierakstu orb.lv blogā, kura autors mēģina rakstīt parodiju par A.G. blogu. Taču censonim acīmredzami pietrūcis spējas iejusties A.G. ādā.Citēju fragmentu:Ilgi meklēju papīru, taču, neatradis pašmāju ražojumu, esmu spiests rakstīts uz bērza mizas. Labāk tā, nekā atbalstīt nolādētos mēslus masonus, kas tīko pēc Latvijas bojāejas. Norakstījis smalkā rokrakstā trīs A 4 formāta mizas gabalus, dodos uz domi, taču tur manu ģeniālo veikumu atraida, piemetinot, ka uz mizas iesniegumus nepieņem. "Okupantu varza, tā taču ir latvju miza!" es nokliedzu, cērtot ar durvīm tā, ka nograndēja visa apkārtne. Izlemju, ka miza tika izbrāķēta tieši tāpēc, ka tā ir latviešu, tāpēc ķeros pie nākamās ieceres. Meklēju krievu mizu, to viņi nevarēs nepieņemt. Paiet diena, diemžēl neveicas. Bet jācer uz labāko. Jācīnās. Cīņai sveiks!Vai īstais A.G. šādi rakstītu? Nē, nē un vēl jo vairāk nē. Turklāt īstā A.G. sacerējumi lielākoties ir pietiekami smieklīgi paši par sevi, tos nav nepieciešamības parodēt (protams, "smieklīgi" visšausminošākajā šī vārda izpratnē - apmēram tādā "Anal Cunt" humora gaumē).Īstā A.G. citāti:Jaunā premjera psihiskais stāvoklis: Liecība, ka žīds Go(l)dmans jau ir bijis nojūdziesDeģenerāti - pidaru aizstāvji*Smirdīgās kuces atzīšanās sātanismāPēdējā frāzē aprakstīta Vaira Vīķe-Freiberga.Bet īstenībā jau šoreiz gribēju rakstīt par TVNET, nevis A.G. Par ko viņu redakcija, sasodīts, domā? Vai viņi ir gatavi uz pilnīgi jebkādu sviestu lieka klikšķa dēļ? Varbūt viņi varētu ielikt linku uz Goatsee saitu ar lielu bildīti? Varbūt izveidot bilžu galeriju "Seksuāli izmantotu bērnu līķi"?
2007-12-20 12:22:10

Par sabiedriskā transporta biļetēm

Kas notiks ar desmitiem tūkstošu uzražoto sab.tr-ta biļešu, kuras kļūs nederīgas līdz ar jauno tarifu iestāšanos no 1.janvāra? Tualetes papīram it kā neder. Izmantot mikriņu vadītāju metodiku dot vairākas lētākas biļetes vienas dārgākas vietā - pagrūti (ja nu vienīgi ļaut 3 cilvēkiem braukt ar 4 biļetēm, bet tas izklausās pārāk absurdi). Plus - tramvaju biļetes, kuras var iegādāties uz priekšu. Ja nu man uz 2008.gada 1.janvāri būs atlikušas, piemēram, 100 neizmantotas tramvaja biļetes 30 latu vērtībā - kā man šādā situācijā rīkoties? Vai Rīgas satiksmē man tās apmainīs atpakaļ pret naudu? Vai pret mazāku skaitu jauno biļešu? Vai es varēšu iet uz Eiropas cilvēktiesību tiesu? Tik daudz jautājumu (absurdu), tik maz atbilžu.
2007-12-05 09:55:24

Par Ziemassvētku reklāmām

Katru gadu tās mani tracina ar savu absolūto pretējumu kaut cik autentiskam Ziemassvētku garam. Es varbūt neesmu īsti ticīgs (labākajā gadījumā mani var klasificēt kā agnostiķi) un tomēr kā vismaz oficiāli kristīgajai reliģijai piederīgu cilvēku mani Ziemassvētku komerciālais kults vienkārši "kretinē". Es kaut kā varu pieciest ar Ziemassvētkiem īsti nesaistīto Ziemassvētku vecīti, svētku noskaņās dekorētos apģērbu veikalus (it kā tiem būtu jebkas kopīgs ar Ziemassvētku reālo nozīmi), bet šorīt rūpīgāka ieskatīšanās "Kolonnas", kurai ik dienu eju garām uz darbu, skatlogā, man kalpoja par pēdējo pilienu. Kas ir atveidots viņu reklāmā? Vismaz es to interpretēju kā Dievmāti Mariju, kas skatās spogulī un novērtē, vai ir gana labi uzkrāsojusies un sasmaržojusies svētkiem. Un es uzskatu, ka šāda stila reklāmas nav ok.Vai, ja tās ir ok, tad pieņemamai ir jābūt arī šim rakstam pievienotajā attēlā redzamajai reklāmai (Karla Heinriha Bloha "Kalna sprediķis" ar nelieliem papildinājumiem no manas puses).
2007-12-04 09:40:52

Pārdomas par Ziemassvētku dāvanu sev pašam

Pēdējās dienas ja ne gluži intensīvi, tad vismaz pusintensīvi domājam par kaut kādu apgreidu mājas datora sakarā, taču pie galīga kopsaucēja tā arī nonākt nav izdevies. Iespējamie rīcības varianti faktiski ir vairāki: 1. neko nemainīt 2. nomainīt monitoru (ja godīgi, vecais 21`` CRT ir pamatīgi piegriezies) pret wide screen 22`` LCD - vai nu Acer vai Viewsonic 3. nopirkt iMac: * no Ābolu veikala * no štatiem, izmantojot vai neizmantojot kaut kādu starpnieku 4. miksētais variants: nopirkt mac`u bez monitora + monitoru atsevišķi (tā izdarīja viens mans kolēģis ekonomijas nolūkā)Katram variantam ir dažādi plusi (šis saraksts neatbilst katram no variantiem, bet veido pārskatu pār dažādiem argumentiem) - netērēt naudu, izskatīsies smukāk, aizņems mazāk vietas, varēs labāk skatīties filmas, būs labāka ātrdarbība, arī tagad ir ok, mums ir citas prioritātes, nekāda praktiska ieguvuma no tā nebūs, kaut ko gribās, it kā jau būtu foršāk, utt. Kā tas viss beigsies - pagaidām nezinu.
2007-12-03 13:28:22

Kā es izvēlos grāmatas lasīšanai

Kas ar grāmatām ir grūti - tas ir noteikt, vai grāmata būs laba vai slikta pirms tās izlasīšanas. Ar filmām un mūziku situācija ir daudz labāka - te tu vari ieskatīties IMDb, AllMusicGuide, kādā MetaCritic, apskatīties Rodžera Eberta recenziju, bet kur Internetā var noskaidrot vai nu kaut cik ekspertisku vai ļoti masveidīgu viedokli par grāmatām un to kvalitāti? Uzprasās pati par sevi atbilde - nekur. Cik zinu, populārākais resurss, kuram šādā jautājumā uzticēties ir amazon.com, bet es personīgi amazonam neuzticos. Kāpēc? Tāpēc ka grāmatu ir pārāk daudz un lasītāju pārāk maz. Ja grāmatai Amazonā ir 10 vērtējumi un trīs apraksti, vai tas atļauj man spriest par to, cik lielā mērā šī grāmata varētu mani interesēt? Pēc analoģijas - vai tu paļausies uz 10 balsojumiem IMDb, lai novērtētu, cik filma ir laba vai slikta? Es - nē.Kritiķi? Kur internetā tu vari izlasīt kritiku par, piemēram, norvēģu grāmatām, kas nav izdotas angliski? Man tas vismaz nav zināms. Un cik daudz grāmatu viens kritiķis gadā apraksta? Desmit? Divdesmit? Katrā ziņā - daudz par maz.Vienīgais, kas atliek, ir anotācijas uz grāmatu aizmugurējā vāka. Bet tās parasti izlasu PĒC grāmatas lasīšanas, lai nenāktos šausmināties par muļķībām, kas tur sarakstītas. Tad nu man atliek tikai viena metode - randoms.Un kāds tad brīnums, ka no trim bibliotēkā paņemtām grāmatām parasti ne vairāk kā viena izrādās laba?
2007-11-28 11:55:58

Dīvainas sagadīšanās

Taisnība tiem ļaudīm, ka viss dzīvē plūst tādās kā strīpās. Un ne tādā ziņā, ka ir veiksmīgie un neveiksmīgie posmi - tieši tas nebūtu nekas pārsteidzošs. Bet sērijās notiek arī pilnīgi nebūtiski un nekādi nevērtējami notikumi. Piemēram, kad pirms apmēram divām nedēļām četru dienu laikā pieredzēju trīs gandrīz identiskas tramvaja-mašīnas sadursmes. Vai pēdējo dienu mistiskā pasen neredzētu cilvēku sastapšana/ieraudzīšana. Vispār es no dabas nepavisam neesmu vērīgs un uzmanīgs, līdz ar to droši vien es vairumam paziņu centrā paeju garām, viņus nemaz nepamanījis. Jā, man patīk iegrimt sevī un droši vien tā rezultātā daudzi mani uzskata par neaudzinātu cūku. So be it. Līdz ar to, ja es kādu pamanu, tad parasti tas ir tā otra cilvēka nopelns, bet faktiski tas atgadās ne biežāk kā reizi mēnesī.Tikām pēdējās dienās:Svētdien Spicē redzēju vienu programmētāju, kas vēl pirms pāris mēnešiem bija mans kolēģis (viņš mani neredzēja)vakar pie LU sastapu vienu meiču, kuru pazīstu no Čehu valodas lekcijām universitātē (viņa ievēroja mani, es steidzos un apkārt neskatījos)pēc darba Maximā sastapu Latvijas Ārstu tenisa savienības vadītāju, kurš arī ievēroja mani, nevis es viņušorīt pa ceļam uz darbu redzēju vienu bijušo klasesbiedreni, ko pēdējo reizi biju redzējis vēl laikā, kad gāju autoskolā (pirms 2,5 gadiem) (viņa mani neredzēja)krustojumā blakus darbam mani atpazina kāds Austrālijas latvietis, kas bija mans kolēģis pāris mēnešus pirms apmēram gada (atkal jau es būtu steigā pagājis garām).Nekādas loģikas tajā visā droši vien nav, bet varbūt tomēr?
2007-11-27 16:30:16

Bet labāku jau mums nav

Cik bieži gan nākas dzirdēt par kaut kā Latvijā tapuša kvalitāti atrunu, ka labāka, redz, tāpat neesot. Māja nekvalitatīvi uzcelta, jo strādnieki ir nekvalificēti alkoholiķi? Labāku nav. Politiķi - korumpēti zagļi? Labāku nav. Rīgas sargos aktieri izklausās pēc parodijas? Labāku nav.Gribētos teikt - un vai tā ir sasodīts laba atruna? Ja man teiktu, ka nav mums tik labu rakstnieku, kas varētu pretendēt uz Nobela prēmiju, es vēl varētu piekrist (lai arī patiesībā es neuzskatu, ka Nobela dabūšanai kvalitāte ir tik būtiska). Bet celtnieki? Aizdzen šos mācīties, sodi par alkoholismu, atalgo labākos utt. Vai tur nepieciešams Dieva dots talants? Korumpēti politiķi/tiesas? Sodi par korupciju (reāli, nevis fikcionāli), ievies kontroles mehānismus, neļauj cietumā sēdošam cilvēkam būt par Saeimas deputātu (Boldāns anyone?). Aktieriem problēmas ar lielo ekrānu sadzīvot? Triec viņus ratā! Ja Vittorio de Sika varēja "Velosipēdu zagļus", vienu no visu laiku izcilākajām filmām (tā vismaz tā skaitās) nofilmēt, paņemot rūpnīcā atrastu strādnieku par galvenās lomas atveidotāju, vai patiešām nepieciešama ģenialitāte, lai varētu izvairīties no gluži vienkāršas "pārtēlošanas"? Manuprāt, GameLV kolektīvs varētu labāk ierunāt lomas, nekā to izdarīja, piemēram, filmā "Es mīlu jūsu meitu" iesaistītie profesionālie aktieri.
2007-11-26 13:59:33

Random filmas

Pie diskusijas par tēmu, kādas valsts filmas ir biežāk labas: ASV vai Francijas. Desmit nejauši izvēlētas 2003.-2005.gada fimas no katras no šīm valstīm. Un to RottenTomatoes vērtējumi. Rezultāti - ļoti līdzīgi. Secinājumi? Pagaidām nav. Jo nevienu no šīm 20 filmām neesmu redzējis.ASVStuck on You 61Bad Santa 75In Her Shoes 75The Producers 51Lord of War 61Coach Carter 64Good Night, and Good Luck 94Kicking & Screaming 44Duma 93Open Water 72========FrancijaKaena: The Prophecy 7L`Intrus 84Monsieur N. 70Look at Me 87Bon Voyage 77The Russian Dolls 72Gabrielle 75Notre musique 65Le Grand Voyage 83Le Petit Lieutenant 79
2007-11-06 17:22:01

Kāpēc es neesmu ticīgs kristietis

Citēju arhibīskapu Jāni Pujātu:Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujāts aicina Latvijas iedzīvotājus būt pacietīgiem un ļaut turpināt darbu pašreizējais Saeimai, kas ir iestājusies par garīguma un ģimeniskuma saglabāšanu sabiedrībā."Ne no maizes vien dzīvo cilvēks," otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Pujāts, norādot, ka "Tautai vajadzētu būt zināmā mērā pacietīgai".Kā man simpatizē tradicionālā kristietības attieksme - nesacelies pret vācu baroniem, viņi ir par taviem kungiem Dieva ielikti, bet par lēnprātīgu dzīvi tu tiksi atalgots Paradīzē.Es varbūt arī neuzskatu, ka "no maizes vien dzīvo cilvēks", garīgās vērtības, protams, arī ir svarīgas, bet ja tev tās sasodītās maizes nav (te es ne par sevi), tad diez vai tev no šādiem gudriem vārdiem kļūst vieglāk.
2007-11-06 09:54:03

How to stop an exploding man

Noskatījāmies līdz galam pirmo Heroes sezonu. Uz diviem no četriem manis uzdotajiem jautājumiem saņēmām atbildes: Kāpēc pataupīja dzīvību Tedam un kāpēc Haitian neiztīrīja Sailera atmiņas - jo centram tā vajadzēja. BET:Iedomāsimies, ka tu esi Hiro Nakamura nākotnē pēc atombumbas sprādziena. Tu mēģini izdomāt, kurā brīdī pagātnē tev vajadzētu atgriezties, lai nenotiktu tas sviestainais sprādziens. Kas būtu loģiskākais variants? Vai tu plānotu kaut kādu nopietnu stratēģiju, lai Saileram nebūtu kādas no nepieciešamajām spējām sprādziena brīdī? Personīgi es parūpētos, lai viņam nebūtu nekādu spēju. Proti - es atgrieztos pie Chandra Suresh un viņam pateiktu, lai viņš neiet uzmeklēt Saileru un pastāstīt viņam, ka viņš ir izredzēts. Tad Sailers mierīgi turpinātu savu pulksteņmeistara darbu un nenogalinātu nevis tikai Klēru, bet vispār nevienu.Otra lieta: kāda velna pēc tas stulbais Petrelli vispār eksplodēja? Kāds tam bija pamatojums? Kāds izskaidrojums? Pilnīgs sviests.Vēl viena problēma - sezonas beigas neliek gaidīt otro sezonu - pārāk maz intrigas. Tas, ka Sailers ir dzīvs, nav intriga - ir taču skaidrs, ka viņš vēl kādus pāris gadus tur darbosies. Un intriga par tipu, par kuru mazā meitenīte nedrīkst domāt, mani kaut kā neientriģē.Vērtējošāks apraksts parādīsies šodienas garumā faktoīdā.
2007-11-05 10:12:59

Par Dievu, skolu un kino

Vērtējot filmas, mūziku, grāmatas un vēl dies viņu zina ko, esmu saskāries, ka fiziski nespēju neko novērtēt uz desmit. Un ne tāpēc, ka esmu baisi kritisks, bet vērtējums 10 man šķiet pārāk radikāls. Tas nozīmē, ka nekā pārāka vairs nebūs, ka neko dižāku es dzīvē vairs nedzirdēšu/neredzēšu/neizlasīšu. Ja es atzītu, ka, piemēram, "Krusttēvs" ir filma uz desmitnieku, tad es varētu visu atlikušo dzīvi skatīties tikai "Krusttēvu", jo neviena cita filma par to tāpat labāka nebūs, maksimums, ko es varētu cerēt, būtu kaut kas tādā pašā labumā. (tas gan, protams, mazliet izskatās pēc "Spinal Tap", kuriem pastiprinātājiem maksimālais skaļums bija 11 un nevis 10, lai "būtu skaļāk")Bet citāda 10-nieka interpretācija gan mani vienmēr ir kaitinājusi. Domājams, ka ne tikai man skolā (iespējams - arī universitātē) ir nācies saskarties ar pasniedzējiem, kuru vērtēšanas sistēma balstās principā - "uz deviņi zina skolotājs, uz desmit - Dievs, skolēns - ne vairāk kā uz astoņi". Ja es būtu kristīgs cilvēks (šī vārda tradicionālajā nozīmē), es par šādu definīciju būtu pamatīgi sašutis. Skolotājs - pusceļš starp Dievu un skolēnu? Dievs, kurš par skolotāju zina tiktpat lielā mērā vairāk kā skolēns ar atzīmi 6 par skolēnu ar atzīmi 5? Manuprāt - pilnīgs absurds. Ja 10 ir vērtējums, kuru var dabūt tikai patiešām retais, tad viss ir ok, bet ja 10 ir rezervēts Dievam, WTF? Vai tas patiešām paredzēts gadījumam, ka Dievs iedomāsies kārtot septītās klases kontroldarbu vācu valodā? Turklāt gribētos teikt, ka arī Dievs šo kontroldarbu diez vai uzrakstītu labāk nekā vienkārši 100% pareizi, līdz ar to pēc idejas arī viņam vajadzētu samierināties ar astotnieku.Protams, iespējams, ka kā mācības beigušam cilvēkam man vienkārši ir sākušas atmiekšķēties smadzenes, ka es domāju šadas muļķības.
2007-09-10 15:32:12

Dīvaina sajūta

Rīt - pirmais septembris, bet mani tas neskar. Pirmo reizi, šķiet, 18 gadu laikā šim datumam manā dzīvē nav nekādas lomas. No vienas puses - patīkams atvieglojums. No otras - tas nozīmē, ka nākamā un aiznākamā nedēļa būs precīzi tādas pašas kā visas nedēļas pirms tam - vienā un tajā pašā laikā celšos, braukšu uz darbu, braukšu mājās (un droši vien - iešu gulēt). Ne tev vairs uztraukumu par parādiem, ne prieka par kaut kā veiksmīgu nokārtošanu. Secinājums viens - vajadzīgi jauni mērķi, jauni izaicinājumi, lai atkal būtu kaut kas, kas naktī traucē mierīgi gulēt. Varbūt sākt spēlēt azartspēles? Nē!
2007-08-31 16:12:50

Ideja romānam

Iedomājies romānu ar galveno varoni pirmajā personā. Viņš dzīvo, iet uz darbu, viņam ir kaut kāda personīgā dzīve, reizēm viņš ir laimīgs, reizēm - nelaimīgs. Ir sīkākas ķibeles un lielākas ķibeles, reizēm viņam uzsmaida veiksme. Viņa domas par dažādiem jautājumiem mainās laiku pa laikam, viņš nav viendabīgs un monumentāls. Reizēm viņš joko, reizēm smejas par viņu. Viņš skatās filmas, izlasa kādu grāmatu, paklausās kādu mūziku un tad kādu dienu nomirst. Nav svarīgi - kādā veidā. Tā var būt slimība, nelaimes gadījums, slepkavība, vecums vai vēl kaut kas. Un tad atlikušās romāna simts lappuses ir tukšas. Vienkārši baltas lappuses.Droši vien, kāds šādu romānu jau ir uzrakstījis - vienmēr kāds jau ir iedomājies visu pirms manis. Bet lasījis tādu es neesmu.
2007-08-17 14:54:44

Sāpes, kas neir fiziskas

Jā, saskarsme ar valsts (un ne tikai) iestādēm lielākoties nav īpaši patīkama. Tu pie viņiem nāc ar savu problēmu, kuru viņiem vajadzētu risināt, bet viņi par tevi neliekas ne zinis, nodarbojas ar laika vilcināšanu, nepārzina savas lietas un savus pienākumus. Tu desmitiem reižu skaidro, ko tieši tev vajag un kur to atrast (jo pašam vienkārši nav tiesību to paņemt), bet viņi allaž izliekas par nezinīšiem. Skumji, vai ne?Bļeģ, tos visus pidarus vajadzētu aiz olām nahuj pakārt un visas tās vecās maukas piebāzt ar sūdiem visos caurumos, tā ka podjobkas šiem dirsu dročītājiem mazas neliktos, tvaju maķ!Tas tā - lirisks ekskurss manā dvēseles stāvoklī.
2006-10-25 12:08:56

Tik dīvaini un neparasti

kad viena nodaļa tavā dzīvē beidzas. nodaļa, kura kopumā bija izdevusies. nodaļa, kurā tu iepazini daudzus jaukus personāžus. nodaļa, pēc kuras paliek smeldze. un priekšā - nākamā nodaļa. kāda būs tā? gribētos, lai tā kā Vinnijā Pūkā būtu jau zināms gaidāmās nodaļas saturs. bet še tev - piga!
2006-09-29 01:20:49

Priekšrocības no tā, ka esi vecs sakārnis (mūziķiem)

Jaunajiem allaž ir grūtāk. Tu ņem un nodibini grupu, nosauc to par "The Sick Babies" un sāc mēģināt izsisties. Vispirms, neviens par tevi neliekas ne zinis, jo tādu kā tu ir miljoniem. Tad tu sāc uzstāties klubos, kur neviens tavus koncertus neapmeklē. Paralēli kaut kāda stulba underground grupa no Kanādas tevi iesūdz tiesā par nosaukuma nozagšanu un tev nākas grupu pārsaukt par "The new sick babies". Beidzot tev izdodas dabūt kontraktu ar kādu kreisu ierakstu kompāniju, nosauksim to ērtības labad par "Mapl". Neviens tavu albūmu nepirks un tie pāris kritiķi, kas saņemsies to noklausīties (vai vismaz apskatīties uz diska vāciņu), recenzijā paziņos, ka tava mūzika ir klišejiska, totāli atdarina, piemēram, Bobu Dilanu un ka viss, ko tu piedāvā, jau iepriekš pateikts 1000 labākos veidos.Turpretī, ja tu esi tāds vecs sakārnis, kas kādreiz bijis lielisks, un tu ieraksti precīzi to pašu albūmu ko "The new sick babies" un visa prese ziņos par to, ka tu esi atgriezies, cik lieliski tu savā mūzikā atsaucies uz savu pagātni, utt. un tev garantēti tīri neslikti panākumi. Galvenais, lai tu neuzdrīkstētos izmēģināt kaut ko jaunu, jo tad kritiķim būs pašam jādomā, vai šis ieraksts ir vai nav labs.P.S. Neuzskatīt to par uzbraucienu SCS, vienkārši tā var pavērot, ka gandrīz visi autoritatīvākie kritiķi par ikviena "dinozaura" jaunāko albūmu paziņo, ka tas esot baigi labs un labāks nekā iepriekšējie daži, taču pēc vēl dažiem gadiem, kad dinozaurs atkal atgriezies, tu konstatē, ka iepriekšējais viņa albūms neesot bjis neko labs un ka tam visur reitingi nokritušies.
2006-07-28 02:19:07

Starije pesņi o glavnom

Vakar noskatījos dok. filmu "Da Vinci Code Decoded" un tagad gribas mazliet atkal papļāpāt par Leonardo, Denu Braunu un slepenajiem pasaules valdniekiem.Pirmkārt, iezīmēsim, kas ir dokumentālajā filmā. Šamējā rāda vairāku ļauteļus, uz kuru darbiem atsaucas Brauns, un kuri stāsta par visādiem saviem atklājumiem.Kopumā kā izrādās nekā īpaši jauna "Da Vinči kodā" nav - visam par pamatu kalpo grāmata "Holy Blood Holy Grail" - pirmais bestselleris par M.Magdalēnu kā Jēzus sievu, plus pāris darbi, kas šo domu attīstījuši. Patiesībā tieši "HBHG" viens no autoriem, kas parādās šajā filmā, vienīgais atstāj daudz maz normāla cilvēka iespaidu - viņš neapgalvo, ka ir atklājis īsto patiesību, bet tikai apgalvo, ka ar dokumentiem varot dažādi spekulēt un ka visi tā saucamie pierādījumi jebkurā virzienā tiesas priekšā tiktu vienkārši izsmieti.Pārējie gan ir klasiska stila sazvērastību teoriju cienītāji, kuri, protams, runā par templiešiem, Sionas prioreju un citām tikpat nozīmīgām lietām. Un, protams, viņi lieliski manipulē ar tekstu fragmentiem, uz kuriem atsaukties, izvēloties tikai tos gabalus, kas nerunā pretī viņu "loģikai".Atstāstīšu, manuprāt, unikālāko spriedumu virkni.Fakti:1. Jēzus piedzimšana, dzīve, nāve, augšāmcelšanās līdzīga stāstiem dažādās senākās mitoloģijās (piemēram, Ēģiptiešiem).2.Citos šādos stāstos vienmēr klāt Dievam/pravietim ir arī sievišķā puse, kas viņu pavada.3. Stāstā par Jēzu tādas nav (ja neskaita M.Magdalēnu, bet oficiāli viņa netiek atzīta).4. Jēzus nav uzskatāms par mitoloģisku tēlu - variāciju par senākiem nostāstiem, bet gan vēsturisku personību. Notikumi viņa sakarā izprotami pārnestā nozīmē.Secinājums: Arī Jēzum vajadzēja būt otrai pusītei.Vadoties no loģikas, es būtu izdarījis kādu no šādiem secinājumiem:1) stāsts par Jēzu ir mitoloģisks (bet varbūt balstīts uz reāliem cilvēkiem), bet tajā ieviestas zināmas variācijas, lai tas tik ļoti neasociētos ar citu reliģiju mītiem2) Ja mēs tomēr uzskatām Jēzu par reālu personu, no šiem faktiem nekādi neizriet tas, bija viņam vai nebija sieva/piegulētāja.Kopumā visa teorija par to, ka Jēzus obligāti bija precējies, šķiet saistīta ar 2 lietām:1) feminismu: nevar būt, ka Jēzus varēja eksistēt bez sievietes2) vairošanās kulta - tas taču ir tik slikti, ja šitāds labs vīrietis neveido ģimeni un nerada pēcnācējus.Kaut arī nevēlos izpelnīties "seksista" slavu, esmu gatavs lielā mērā oponēt (protams, apskatu gadījumu ar Jēzu kā vairāk vai mazāk reālu vēsturisku personu, bez augšāmcelšanās, nevainīgās ieņemšanas utt.).Pirmkārt, loģiski būtu pieņemt, ka Jēzus bija sava veida fanātiķis - kā nesen izteicās Normunds - jebkuram cilvēkam nevar rasties sekotāji, tev pašam vajag ticēt tam, ko tu dari. Bet fanātiķis ne vienmēr dzīvo tā, kā to par pareizu uzskata vairums cilvēku.Otrkārt, atsaukšos uz romānu "Pilāta evanģēlijs", kurā, manuprāt, ir ļoti pārliecinošs iemesls, kāpēc Jēzus varēja nebūt precējies. Proti, mīlēt visus un mīlēt vienu ir praktiski nesavietojamas lietas - nav iespējams, ka viens no otra necieš. Grūti ir būt reizē fanātiķim un mīlēt konkrētu cilvēku.Plus, man personīgi itin riebīga šķiet doma, ja Jēzus atstātais "mantojums" cilvēcei ir viņa asinsradinieki - pēcnācēji. Izklausās pēc tipiskas monarhistu domāšanas. Nu, un pod koņec pāris aspekti, kas credibility "Da Vinči kodam" nepavisam neuzlabo:1) Brauns piesauc saistību starp Antīkajām Olimpiskajām spēlēm (to ciklu) un Venēru - dievieti. Taču izrādījās, ka ciklu viņš bija norādījis nepareizu, kas vēlākos izdevumos pēc izteiktās kritikas tika nomainīts, plus Olimpiskās spēles bija Grieķijā, kur bija nevis Venēra, bet Afrodīte (vārda sajaukšana), plus Olimpiskās spēles pēc visiem grieķu avotiem bija veltītas Zevam un nevis Afordītei2) Sionas prioreja, kura it kā pastāv jau kopš vismaz Templiešu laikiem, ir itin aizdomīga organizācija, kuru oficiāli reģistrējis tās vadītājs Pjērs Planšārs 1956. gadā, tiesa, arī apgalvojot tās šausmīgo senumu. Taču astoņdesmitajos gados esot itin pārliecinoši pierādīts, ka viss tas esot bijis tikai Planšāra veikts apmāns (btw., viņš pats apgalvoja, ka esot cēlies no Merovingu dinastijas, kas arī esot meli). Par kādreizējiem Priorejas vadītājiem - Ņūtonu, Leonardo, Botičelli utt - vienīgais, kas tiešām esot to noteikti vadījis ir franču režisors Žans Kokto, visu pārējo saistība ar kaut kādām slepenām brālībām izrauta no mistiķu grāmatām3) Tas, kā var vai nevar atšifrēt "Mona Lisa" nosaukumu - anagrammu no dieviem Amona un Iziidas - nespēlē nekādu lomu, jo gleznai nosaukumu Leonardo nav devis, bet tas radies 19. gadsimtaa, pamatojoties uz taa, ka kaut kaada Lisa Gherardini, tā pati, ko sauc par Džokondu - otrs "Monas Lizas" nosaukums- ir iespējamākā Leonardo modele šai gleznai (ja neskaita Leonardo pašu).Pieiks rakstīt, tāpat tas nevienu neinteresē (izņemot mani).
2005-11-22 11:22:23

Potenciāls slepkava?

Jau minūtes 5 mani moka kāds jautājums - vai jebkurš cilvēks ir potenciāls slepkava? Es nedomāju par situācijām, kurā cilvēka nonāvēšana būtu vairāk vai mazāk attaisnojama - pašaizsardzība, negadījums (pie kura neesi vainīgs), neizbēgamība (piem., mirsi tu vai mirs kāds cits), karš (kas gan ietilpst iepriekšējā), utml. Bet - vai jebkurš cilvēks būtu gatavs nogalināt naudas dēļ. Protams, es šaubos, ka ikviens būtu gatavs nogalināt svešinieku par 100 Ls, 1000 vai tamlīdzīgu summu (vismaz ceru, ka nevienu šādu cilvēku es nepazīstu). Arī par miljonu noteikti ne katrs ir gatavs uz slepkavību - kā zināms, miljons ir tikai skaista summa, bet kā Toms Krūzs tu par šo summu mūžu nenodzīvosi. Bet, piemēram, par 10% Apvienoto Arābu Emirātu naftas?Protams, pastāv tāda lieta kā morāle, bet, kā zināms, cilvēks savu sirdsapziņu bieži mēdz piečakarēt. Nu, un vēl bailes. Bailes ir vienīgā lieta, kas ir spēcīgāka par naudu. Bet, ja tu zinātu, ka ne ar ko neriskē, ka tavam nodarījumam būs tikai divi rezultāti - miris cilvēks un netīra sirdsapziņa. Vai tu vari 100% droši atbildēt, ka tu teiktu nē?Par sevi nezinu. Neesmu aizdomājies.Kāpēc vispār tāda tēma.
2005-09-25 18:07:20