Fantastic Four: Rise of the Silver Surfer
Otrā daļa "Fantastiskajam četriniekam" ir vienkārši fenomenāli naiva filma, kā jau patiesībā īstai komiksu filmai piedienas. Mūsdienās kaut kādu iemeslu dēļ komiksu ekranizētāji ir iedomājušies, ka šīm filmām ir jābūt nopietnām, drūmām un uz mākslas statusu pretendējošām. Iespējams, viņi mēģina no Spaidermena izspiest laukā Pilsoni Keinu. Iespējams, viņi vienkārši neko "nerubī". Taču fantastiskā četrinieka otrās daļas veidotāji no jebkādas nopietnības izvairās.
Sižets filmai ir aptuveni sekojošs: Misters Fantastic (gumijotais vecis, kurš var sev pats pagarināt) grasās precēties ar Neredzamo sievieti (kura kautrējas būt neredzama kaila), tikām cilvēks-akmens (par kuru nav skaidrs, kā viņš TO dara) ir laimīgs ar savu beibi, bet cilvēks-lāpa vienkārši jājas pa labi un pa kreisi (lai arī tur ir zināmas problēmas ar aizsvilšanos, bet, kā apgalvo filma, ugunsdroša apakšveļa problēmas atrisina; cik var saprast, TO viņi dara apakšveļā).
Taču neredzamā un gumijotais apprecēties nevar, jo viņu kāzas iztraucē Sudraba Sērfotājs, kas, iespējams, ieradies, lai iznīcinātu Zemi. Nu un tad šie visi četri ņemas ar viņu cīnīties. Plus no pirmās filmas daļas atgriežas ar Viktors no Doom spēles (tā vismaz pēc viņa vārda var padomāt).
Sižets un personāži, protams, ir pilnīgi komiksaini - atšķirībā no tā paša Spaidermena skatītājam neviens nemēģina ieskaidrot, ka viņi ir kaut kas vairāk par stereotipu un klišejisku īpašību kopumu. Specefekti brīžam ir pārsteidzoši tizli: vairākās ainās tas sudraba sērfotājs izskatās kā no deviņdesmito vidus filmas izkāpis (reizēm arī sliktāk). Humors pilnībā tāds pats kā filmas pirmajā daļā.
Bet tagad: atklāsme. Kopumā nemaz tik slikti nav. Un kāpēc nav? Tāpēc ka no šīs filmas es negaidīju pilnīgi neko. Es jau iepriekš apzinājos, ka tā būs ļoti nenopietna izklaide, ka tur nebūs ne miņas no aktierspēles, ne miņas no loģikas, ne miņas no interesantas kinematogrāfijas, bet ka tā būs tipiska darbadienas vakara popkorna filma iz tās kategorijas, kuru tu aizmirsti vienas dienas laikā, bet kura vismaz nav aizvainojuši un kaitinoši stulba (ne salīdzināt ar Šausmenītēm vai Norbitu) - tā ir vienkārša filma tīņu auditorijai, kura tā arī tiek pasniegta, un tas principā ir ok.
Sižets filmai ir aptuveni sekojošs: Misters Fantastic (gumijotais vecis, kurš var sev pats pagarināt) grasās precēties ar Neredzamo sievieti (kura kautrējas būt neredzama kaila), tikām cilvēks-akmens (par kuru nav skaidrs, kā viņš TO dara) ir laimīgs ar savu beibi, bet cilvēks-lāpa vienkārši jājas pa labi un pa kreisi (lai arī tur ir zināmas problēmas ar aizsvilšanos, bet, kā apgalvo filma, ugunsdroša apakšveļa problēmas atrisina; cik var saprast, TO viņi dara apakšveļā).
Taču neredzamā un gumijotais apprecēties nevar, jo viņu kāzas iztraucē Sudraba Sērfotājs, kas, iespējams, ieradies, lai iznīcinātu Zemi. Nu un tad šie visi četri ņemas ar viņu cīnīties. Plus no pirmās filmas daļas atgriežas ar Viktors no Doom spēles (tā vismaz pēc viņa vārda var padomāt).
Sižets un personāži, protams, ir pilnīgi komiksaini - atšķirībā no tā paša Spaidermena skatītājam neviens nemēģina ieskaidrot, ka viņi ir kaut kas vairāk par stereotipu un klišejisku īpašību kopumu. Specefekti brīžam ir pārsteidzoši tizli: vairākās ainās tas sudraba sērfotājs izskatās kā no deviņdesmito vidus filmas izkāpis (reizēm arī sliktāk). Humors pilnībā tāds pats kā filmas pirmajā daļā.
Bet tagad: atklāsme. Kopumā nemaz tik slikti nav. Un kāpēc nav? Tāpēc ka no šīs filmas es negaidīju pilnīgi neko. Es jau iepriekš apzinājos, ka tā būs ļoti nenopietna izklaide, ka tur nebūs ne miņas no aktierspēles, ne miņas no loģikas, ne miņas no interesantas kinematogrāfijas, bet ka tā būs tipiska darbadienas vakara popkorna filma iz tās kategorijas, kuru tu aizmirsti vienas dienas laikā, bet kura vismaz nav aizvainojuši un kaitinoši stulba (ne salīdzināt ar Šausmenītēm vai Norbitu) - tā ir vienkārša filma tīņu auditorijai, kura tā arī tiek pasniegta, un tas principā ir ok.
2007-08-28
comments powered by Disqus