Es esmu Putina zombēts mankurts?
Varbūt ne Putina, varbūt ne zombēts un varbūt ne mankurts, bet pie šāda secinājuma nonācu, apskatoties kāda tautieša komentārus pie viena paveca mana raksta.
Ja abstrahējas no rupjībām, cilvēka doma ir vienkārša - tādi skeptiķi kā es esot vajadzīgi VIŅIEM (pasaules valdniekiem), jo mēs neticam tam, ka viss tas, ko VIŅI mums saka ir meli. Savs pamats tam, protams, ir. Man ir grūti pieņemt jebkuru sazvērestības teoriju nekritiski par vienīgo patiesību. Bet tas jau darbojas abos virzienos. Tāpat kā es neticu tam, ka pār pasauli valda Cionas gudrie, tāpat es neticu kurām katrām muļķībām, kas nāk no "oficiālajiem" avotiem. Kas tas, pie joda, būtu par skeptiķi, kas nekritiski skatītos uz vienalga ko? Ja es esmu Pink Floyd fans, tas obligāti nenozīmē, ka man ir jābūt sajūsmā par visām "A Momentary Lapse of Reason" dziesmām. Ja man patīk Haruki Murakami romāni, tas nenozīmē, ka es viņam uzticētu kļūt par Latvijas premjerministru.