Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinu iepazīt Jana Sverāka filmas, un jāatzīst, ka šoreiz viņš man sagādāja daudz mazāk pozitīvu emociju nekā ar "Koļu" un "Taras pieņemšanu". "Pamatskola" ir šī režisora otrā filma, un pirmā, ar kuru viņš ieguva zināmu popularitāti arī ārpus dzimtās valsts robežām. Tā stāsta par mācību gadu kādā Prāgas skolā pirmajā gadā pēc 2. pasaules kara beigām. Filmā paralēli risinās vairākas sižeta līnijas, no kurām centrālā (iespējams) ataino viena skolnieka ģimeni. Šis skolnieks ir Eda - tievs un ne pārāk veselīgs puika, par kuru viņa māte ir konstanti satraukusies, jo Edas vecākais brālis nomira vēl būdams pavisam mazs uzkāpšanas uz sarūsējušas naglas dēļ. Eda pats tikām ir nebēdnis, kā gandrīz visi viņa klasesbiedri, kuri augot kara apstākļos nav tikuši sevišķi labi disciplinēti un ar savu nevaldāmo uzvedību pat noveduši līdz trakonamam savu skolotāju. Zināma kārtība skolā parādās tikai tad, kad par skolotāju kļūst Igors Hņizdo - izskatīgs vīrietis, kas stāsta esam bijis partizāns un cīnītājs pret nacismu (vai viņš tāds patiešām ir bijis, tas jau cits jautājums). Šim harizmātiskajam skolotājam izdodas iekarot zēnu cieņu. Taču paša Hņizdo raksturā arī ir savas problēmiņas - ne velti viņš nosūtīts uz šo skolu par sodu pēc tam, kad viņam bijušas kādas problēmas ar meitenēm iepriekšējā skolā. Labi vēl, ka šeit viņš tiek pielikts pie darba zēnu klasē.

Kas ir interesants šajā filmā, ir tie vēsturiskie apstākļi, kuros norisinās tās darbība. Proti, tas ir tas ne sevišķi ilgais laiks pēc 2. Pasaules kara beigām, kad Čehoslovākijā vēl nebija pie varas nākuši komunisti un notika gatavošanās pirmajām pēckara vēlēšanām, bet paši čehi vēl domāja, ka viņi savā valstī spēs apvienot vienā demokrātiju un sociālismu, un šajā ziņā daudz saistoša filmā saka Edas tētis - transformatoru drošības tehniķis elektrostacijā (viņu spēlē Zdeneks Sverāks, kuru man gan šajā filmā nācās visai grūti atpazīt).

Diezgan lielu līdzību šajā filmā sižetiski var saskatīt ar nesen skatīto 1963.gada "Až přijde kocour" - lai gan šajā filmā nav nekādu pārdabisku elementu, pieeja skolas dzīvju atainošanai abas filmās ir ļoti līdzīga. Protams, arī ar vēlākajiem paša Sverāka darbiem saistītu elementu netrūkst, tomēr kā jau minēju ievadā, manuprāt, vēlākās filmās Sverākam izdevās savu stāstāmo atklāt labāk. Tikām "Pamatskola" nav slikta, bet ne viena no tām filmām, kas man ilgi varētu palikt atmiņā.