Diva

Tā šķiet, ka šī ir viena ievērojama filma. Man prieks par to, taču es īsti nesapratu, kā tā tāda varētu būt. Iespējams, pie vainas bija apstāklis, ka skatījos šo filmu dublētu angliski - un jāatzīst, ka arī angliski filmas dublē ļoti draņķīgi. Zini, ir tāda "aktieru" suga, kura ierunā filmas vācu televīzijā? Šķiet, ka angliski runājošajās zemēs viņi arī ir sastopami, un ar šo filmu viņiem ir bijis sakars. Jau tāpat filma šķiet esam kiča pārbāzta, bet ja to vēl papildina ar tādu banālu teatrālu runāšanu, labāk noteikti nekļūst.
Laikam jau par labu nenāk arī tas, ka filma stāsta par puisi, kurš iemīlas operdziedātājā. Ja viņš būtu iemīlējies kaut vai Keitā Bušā, lieta būtu pilnīgi citāda, bet kaut kādā melnādainā operdziedātājā? Jā, viņai ir ļoti spēcīga balss, but - who cares? Puisis ir pastnieks, kurš ieraksta būtlegu ar šīs dziedātājas vārdā Cynthia Hawkins koncertu, plus viņš nejauši kļūst par turētāju kasetei, ko pirms savas nāves ierakstījusi kāda prostitūta, atmaskojot prostitūcijas un narkobiznesa tīkla vadītāju. Līdz ar to puisim uz pēdām min bandīti, un filmā sadzīvo love story, muzikālas filmas elementi un bandītu gabals, un tas viss - ar tādu uzspēlētu nereālismu, kāds nebija raksturīgs franču kino sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Bet ne velti astoņdesmitie gadi visādās ziņās bija diezgan tukšs periods, un tajā šī filma ļoti labi iederas. Es apzinos, ka tai RottenTomatoes ir 95% svaiguma reitings un ka tā kaut kādā ziņā laikam bija revolucionāra ar to, ka atteicās no visa tā, kas bija tik svarīgs Jaunajam Vilnim, bet es laikam būšu no tiem cilvēkiem, kas teiks, ka ne katra revolūcija ir labums un ka šī filma manās acīs noteikti nav nekāds labums. Man tā šķita tāda... lēta un pat lika domāt par Latvijas kino problēmām, nevis baudīt mākslu.
2010-12-17
5.0
comments powered by Disqus