Kazhes pierakstu burtnīca

"Eņģeļu pilsētas" ekspedīciju mums sanāca skatīties gandrīz tāpat kā tai sabiedrības daļai, kas ir apgādāta ar to tehnoloģisko brīnumu, ko sauc par televizoru - pēdējās pāris sērijas bija jāgaida nedēļas garumā līdz to publiskošanai online. Var redzēt, ka veidotāji ir ievērojami progresējuši salīdzinājumā ar pirmo Krievijas ekspedīciju (Polāro loku), viss ir gan uzfilmēts labāk, gan tiek pasniegts pārliecinošāk. Tiesa, viens vecais niķis atkal bija - kā vienmēr, katra nākamā 1000 jūdžu sērija bija labāka par iepriekšējo, kas vismaz kaut kādu skatītāju daļu varētu pēc pirmajām sērijām aizbiedēt projām. Katrā ziņā man tā bija, ka pēc pirmajām 2-3 sērijām es varētu mierīgi pateikt "tālāk neskatīšos", bet jo tālāk uz priekšu skatījāmies, jo kļuva aizraujošāk.
Kā vienmēr, ekspedīcijā bija viens dalībnieks, kurš tur šķita visai nevietā. Šoreiz tas bija Aldis Siliņš - Dailes teātra aktieris, kurš daudz runāja visādas pārgudrības, kuras lielākoties izcēlās ar savu banalitāti un reizēm - vienkārši bezsakarīgumu. Viņš varēja pilnā nopietnībā runāt par to, ka viņu pieredzētā super karstā Arhangeļskas vasara ir kaut kas neatkārtojams un nākotnē neiedomājams, kamēr Sils šajā apstāklī spēja saskatīt iespējamās klimata pārmaiņas. Tāpat Aldis atzīmējās ar eleganto citātu, ka viņam "kājās sakāpa adrenalīns", par ko ļoti trāpīgi atzīmēja Zin., ka to, kas varētu veidoties uz kājām, sauc par sēnīti. "Geo" galvenais redaktors Kaspars Ozols tikām bija tāds vēsais tips, kas nekādas baigās emocijas man kā skatītājam neizraisīja, bet vismaz uz nerviem arī nekrita. Līdz ar to ekspedīcijas kolorītākais un pozitīvākais personāžs izrādījās Gints Grāvelis (kurš jau bija devies vienā no iepriekšējām Krievijas ekspedīcijām), kurš rūpējās par skatītāju iespējām pasmaidīt un kurš izskatījās, ka gatavojas teātrī spēlēt Če Gevaru.
Vispār jau vietas, kurās ekspedīcija pabija, tiešām bija interesantas (lai arī mani uz to reģionu noteikti nevelk) - Pētera I pirmā kuģubūvētava, zona, kurā Sils bija izgājis dienestu padomju armijā, izžuvušas upes un pamesti ciemi, un baisi bezceļi. Protams, šo to līdzīgu var atrast arī mūsu pašu dievzemītē, un domājams, ka gana daudziem interesanti būtu apskatīties, kā izskatās kaut vai tepat salīdzinoši netālu - Vecslabadā, pie Draudzības kurgāna un citās visai no Rīgas attālinātās Latgales vietās, kuras neietilpst standarta maršrutos Rīga-Ventspils, Rīga-Sigulda un Rīga-Cēsis. Līdz ar to patiesībā arī ekspedīcija "1000 jūdzes Latvijā" varētu būt ne mazāk interesanta, ja, protams, šādu projektu kādam varētu pārdot.
Bet par Eņģeļu pilsētu - noskaties visas sēijas Q filmas lapā, un tev būs pašam savi iespaidi.