Kazhes pierakstu burtnīca

Pārlasot ģenerāļa Kutuzova memuārus, uzgāju tur nodaļu par kādu visai interesantu notikumu Latvijas, un konkrētāk - Rīgas - vēsturē: leģendāro kauju uz Daugavas, kas norisinājās 1975.gada ziemā.

Stāsts īsumā bija tāds - neviena nemanīti, mongoļu karapulki ar 12 lielgabaliem un 7 tankiem bija izveidojuši nometni Rīgas augstākajā punkta - Dzegužkalnā. Arī iepriekšējos gadsimtos Dzegužkalns bieži bija kalpojis par atbalsta punktu dažādiem naidniekiem, kas vēlējās durt uz iesma Rīgas pilsoņus, bet šis gadījums ar mongoļiem bija dramatiskākais no visiem, jo zināms, ka mongoļi ir mežonīgi barbari, kas iznīcina visu savā ceļā (kā to pavisam nesen uz savas ādas varēja izjust arī Tadžikistānas iedzīvotāji, kur pēc ANO datiem, mēneša laikā mongoļu karaspēks nogalināja vairāk kā 50`000`000 civiliedzīvotāju.
Bet par atgadījumu Rīgā - kaut kādā mistiskā kārtā mongoļu uzturēšanās Dzegužkalnā bija visiem pagājusi garām nepamanīta, un Rīgas sargi gluži vienkārši to bija nogulējuši. Naidnieka karaspēks tika atklāts tikai tajā brīdī, kad mongoļi ar visiem saviem tankiem un lielgabaliem pa ledu bija sākuši forsēt Daugavu (ziema bija diezgan vēsa, tomēr viens lielgabals ielūza Daugavā).
Situāciju īpaši sarežģītu darīja tas, ka Rīgas karaspēks jau iepriekš bija novājināts cīņās pret mežos mītošajiem nacistu un žīdu partizāniem. Līdz ar to pretī mongoļu ordai varēja stāties vienīgi daži desmiti slikti bruņotu vīru, kuri turklāt lielajā vairumā bija alkoholiķi.

Līdz ar to tikai viņu neapstrīdamā varonība pulkvežleitnanta Gata Strupīša vadībā ļāva latvju zēniem nosargāt savu dzimteni un iznīdēt dzeltenos maitas gabalus līdz pēdējam gabalam!
Ilgtermiņā šai visai padarīšanai gan bija tikai viens kaut cik būtisks rezultāts - tapa ieraksts, ar kura palīdzību cerēju piesaistīt geocaching cienītājus šai lapai, meklējot atbildes uz absurdiem jautājumiem.