Un été brûlant

Ir viens čalis, viņš ir mākslinieks. Viņam ir sieva, viņa ir aktrise. Viņš ir francūzis, viņa ir itāliete. Viņai ir sakars ar citu vīrieti. Viņa pamet vīru. Vīrs izdara pašnāvību. Šādi varētu ļoti īsi atstāstīt šīs filmas sižetu. Vai to var atstāstīt arī garāk? Ir vēl otrs čalis. Viņš ir otrā plāna aktieris/statists. Filmas uzņemšanā viņš iepazīstas ar meiteni. Viņi tagad ir kopā. Viņš iepazīstas ar mākslinieku. Tas viņu un meiteni uzaicina pie sevis dzīvot. Tā viņi arī dara. Meitenei nepatīk, ka viņas puisis vairāk tusē ar mākslinieku un mazāk ar viņu. Nekāda homoseksuālisma tur gan nav, viņi ir tikai draugi. Kad mākslinieku pamet sieva un viņš pārdzīvo, bet aktieris viņu mierina, viņa draudzene ir totāli sašutusi un grib puisi pamest. Viņai tas gandrīz izdodas.
Par šo filmu nevar rakstīt citādi, kā tikai strupiem un aprautiem teikumiem, jo pati filma ir tieši tāda - strupa un aprauta. Tās varoņi savā starpā cenšas runāt iespējami mazāk, un ja tomēr gadās - tad neizplūst liekvārdībā. Galvenajās lomās šeit ir Luiss Garels (kura tēvs Filips, ja kas, ir filmas režisors, un kura vectēvs Moriss ir šeit redzams epizodiskā lomā) un Monika Beluči. Ievērojot to, ka Luiss Garels ir pēdējās desmitgades viens no franču kino tipiskākajiem seksīgajiem aktieriem, bet Monika Beluči ir... Monika Beluči, laikam gan no šīs filmas varēja gaidīt strāvojam erotiku un seksapīlu. Bet patiesībā nevajadzēja, jo filma galīgi nav tāda. Tā ir vēsa un atturīga, drīzāk raksturīga zviedriem, nekā francūžiem. Patiesībā tā varbūt nav gluži slikta, bet visai garlaicīga gan.
2012-04-04
6.0
comments powered by Disqus