Koncerts Primavera Sound festivālā

Brīdī, kad iegādājos biļetes uz festivālu, "Air" bija droši vien galvenais pievilinātājs, ar kuru mēģināju pārliecināt draugus par nepieciešamību doties uz Portugāli. Protams, kad dažas nedēļas vēlāk šos franču elektroniķus izziņoja arī "Positivus", šis arguments mazliet zaudēja savu spēku. Toties, tā kā beigu beigās sanāks, ka vismaz uz pēdējo dienu būsim arī Salacgrīvas pasākumā, vismaz varēšu salīdzināt Air koncertus abos festivālos.

Nevaru lepoties ar to, ka būtu tik liels Air fans kā Andrejs, kurš savulaik viņu uzstāšanās dēļ aizgāja no pēdējā Deivida Bovija koncerta, bet tas galīgi nenozīmē, ka man šis ansamblis nebūtu interesants. Tiesa, elektronika nav gluži man izcili tuva, taču neesmu tāds dzīvās skaņas un tradicionālo vērtību piekritējs, lai noliegtu visu moderno.

Būtu pārspīlējums teikt, ka Air repertuārā būtu daudz jaunu kompozīciju - visplašāk koncertā bija pārstāvēts grupas pirmais un slavenākais ieraksts "Moon Safari", no kura Dunkels un Godēns (un divi papildu mūziķi uz skatuves) nospēlēja veselus piecus skaņdarbus, tāpat četras dziesmas izskanēja no grupas otrā albuma "10 000 Hz Legend", kamēr no pēdējiem desmit gadiem - pilnīgi nekā. Un pat grupas debijas īsplate "Premiers Symptomes" ar vienu skaņdarbu te bija pārstāvēta - "J'ai domi sous l'ou". Apskatoties setlist.fm, secināju, ka salīdzinoši ar, piem., 2010.gada tūri, veco skaņdarbu procents ir tikai audzis un nekādu dižu pārmaiņu kompozīciju sarakstā nav - kas laikam nav labs rādītājs grupas iedvesmas līmenim. Protams, faniem ar stāžu tas varētu būt bēdīgi, kamēr man noteikti interesantāk bija dzirdēt atpazīstamākās kompozīcijas: "Playground Love", "Sexy Boy", "How Does It Make You Feel" utt. Man bija mazliet bažas (līdzīgi kā Baibai tas bija par "Sigur Ros"), ka koncertā nebūs pietiekami daudz enerģijas - nekādi baigi lēkājamie jau nu tie "Air" gabali nav, taču problēmas ar šo lietu it nemaz neradās - bija pietiekami atraktīvi un vienlaikus - vakara stundai ļoti iederīgi. Šova ziņā gan laikam es teiktu, ka "Sigur Ros" šai reizē bija pārāki par Air, taču to viņi noteikti varēja kompensēt ar lipīgākām melodijām (vismaz mani ir grūti iedomāties, ka Irbe - izslavēta svilpotāja - varētu nosvilpot kādu atpazīstamu Sigur Ros dziesmas fragmentu).

Publika gan centās izsaukt "Air" atgriezties uz skatuves pēc "La Femme d'Argent" izskanēšanas, bet nesekmīgi. Un laikam jau pareizi - kad priekšnesums ir viengabalains un ar pabeigtības sajūtu (kā tas šajā reizē bija), tā īsti loģiska jau papildporcija nav, līdz ar to es it nemaz neļaunojos par to, ka tādas nebija.

Droši varu teikt, ka Air parūpējās par to, ka festivāla noslēgums mums bija uz pozitīvas nots un pēc viņu uzstāšanās nebija sevišķas vēlmes gaidīt vēl kādu šī vakara izpildītāju - labi bija tāpat, galīgi nebija vēlmes vēl pēc kādas pēcgaršas.
2016-06-11
8.5
comments powered by Disqus