Nasing spešal
Vispār jau "Nasing spešal" joprojām var noskatīties arī Ģertrūdes ielas teātrī uz vietas, bet ja jau izrāde bija pieejama "Teatris.zip" ietvaros, izlēmām - lai nu būtu, skatīsimies šādā veidā. Turklāt no ĢIT repertuāra izrādēm šī īsti nebija tā, kuru būtu sevišķi liela interese iet skatīt klātienē - pat es neesmu tāds politiskās virtuves cienītājs, lai vienai konkrētai Saeimas sēdei veltīta izrāde būtu kaut kas tāds, ko man patiešām gribētos redzēt. Ar skatīšanos gan sanāca sarežģīti - vakarā, kad sākām to skatīties, bērni aktīvi trobelēja, un Marina it ne pavisam pēc pirmajām 20 izrādes minūtēm neizskatījās pārliecināta, ka viņa vēlas redzēt, ar ko šis "Nasing spešal" turpināsies. Beigās sanāca tā, ka atlikušo izrādes daļu es noskatījos telefonā, braucot ar vilcienu no Cēsīm uz Rīgu - ne tas loģiskākais veids izrādes baudīšanai, bet patiesībā nebūt arī tas sliktākais (ņemot vērā, ka šī nav izrāde ar grandiozu skatuvisko risinājumu, kam nepieciešams maksimāli liels ekrāns, kamēr tās izteiksmīgāko pusi - audiālo - austiņu veidā varēju novērtēt pilnvērtīgi).
Ja nu gadījumā tu nezini, kas ir "Nasing spešal", tad tas ir nekas īpašs - tikai tāds vārdu savienojums, ko reiz izspļāva Latvijas finanšu ministrs, lauksaimniecības tehnikas speciālists Atis Slakteris, "Bloomberg" televīzijā uz jautājumu, kas noticis, ka Latvija nonākusi dziļā ekonomiskā krīzē. Un šis stāsts pat tajā konkrētajā situācijā nebija par to, kādām ir jābūt Latvijas ministra angļu valodas zināšanām, bet par to, vai tas ir ok, ka tev ir finanšu ministrs, kura izpratne par ekonomiku ir tādā "nasing spešal" līmenī. Patinot filmu 15 gadus uz priekšu un redzot, kas darās gan Saeimā, gan valdībā, gan lokālāk - Rīgas domē, nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt - te var pat zināmā mērā runāt par pārmantojamību, tiesa, ne to labāko, bet kāda ģenētika ir, tāda tā ir. No šī viedokļa "Nasing spešal" ir ļoti pamācoša izrāde, lai arī Slaktera kungs nav viens no tās galvenajiem varoņiem.
Pusotru stundu ilgajā izrādē apkopoti notikumi vienā konkrētā Saeimas sēdē 2008. gada decembrī (ar pārtraukumu tā ilga 28 stundas un 16 minūtes). Būtiskākais dienaskārtības jautājums tobrīd bija ekonomiskā krīze, bet politika jau nebūtu politika, ja svarīgākais jautājums nebūtu ierakts dziļi starp dažādiem formāliem procesiem, konkrētajā brīdi nebūt ne izšķirošām tēmām un garām un tukšām runām, kuru galvenā funkcija ir pievērst mediju (un līdz ar to arī elektorāta) uzmanību konkrētajam runātājam. Atkal jau - tā ir parlamentārās demokrātijas klasika un līdz ar to - viena no teju vai mūžīgajām tēmām. Izrādes sākuma daļa gan mazliet sabiedēja - aktieriem runājot deputātu tekstus daudzbalsīgi, bija bažas, ka tā varētu turpināties visas pusotras stundas garumā, bet turpinājumā "Nasing spešal" drīzāk pārtapa par skatuves runas paraugdemonstrējumu - un tas jau loģiski, ja tev ir pieci pelēkās neizteiksmīgās drānās tērpti aktieri, kas runā Saeimas deputātu tekstus, par interesantāko kļūst tas, kā viņi tos runā - cik daudz tur ir imitācijas, cik daudz "pievienotās vērtības" ir šajos tekstos, un pamazām šī izrāde pārtop ja ne gluži par mūziklu, tad par muzikālu izrādi gan, liela loma tajā ir teksta pasniegšanas ritmam un mijiedarbībai starp aktieru balsīm.
Šī noteikti ir no tām izrādēm, kur par labu nāk zināšanas (atmiņas) par to, kas bija tā simtgalvainā briesmoņa (2008. gada sastāva Saeimas) sastāvdaļas un tu vari reizēm kādu personāžu atpazīt arī tad, ja viņu neviens vārdā nenosauc, bet savā ziņā šī izrāde ir par ko plašāku nekā tikai konkrētās Saeimas konkrētā sēde, bet par politiku kā tādu, kura nemaz tik ļoti laika gaitā nemainās (un šī izrāde labi uzsver - ja tev šķiet, ka šobrīd viss tajā vidē ir pakaļā, tas nav nekas jauns). Tiesa, izrāde jau patiesībā ir itin jauna - pirmizrādi tā piedzīvoja 2021. gadā, proti, kamēr aktieri runāja tekstus par 2008.-2009. gada teritoriālo reformu, kā reiz pilnā plaukumā bija nākamā teritoriālā reforma, kas atkal visu sagrieza kājām gaisā un debates par kuru risinājās ļoti līdzīgi kā izrādē klausāmajā variantā (kaut kā sanāca, ka šīs debates es patiešām relatīvi daudz klausījos). Šī būs tā reize, kad nevaru izcelt nevienu no pieciem aktieriem (Ansis Bētiņš, Artūrs Čukurs, Jana Ļisova, Elizabete Skrastiņa, Mārtiņš Upenieks), jo viņi visi veido reizē raibu un reizē monolītu Saeimas masu, katrs gan ar savu nedaudz atšķirīgu pieeju runas jautājumos, bet veidojot kopīgu muzikālu ansambli. Šī noteikti nav izrāde pilnīgi jebkuram skatītājam, bet tādam, kuram politika ir kaut cik tuva tēma, tā varētu šķist interesanta.
P.S. Noklausoties Teatris.zip ievadu pirms izrādes, Marina izlēma, ka varētu tomēr doties to noskatīties klātienē, lai iegūtu pilnvērtīgāku iespaidu. Hā!
Ja nu gadījumā tu nezini, kas ir "Nasing spešal", tad tas ir nekas īpašs - tikai tāds vārdu savienojums, ko reiz izspļāva Latvijas finanšu ministrs, lauksaimniecības tehnikas speciālists Atis Slakteris, "Bloomberg" televīzijā uz jautājumu, kas noticis, ka Latvija nonākusi dziļā ekonomiskā krīzē. Un šis stāsts pat tajā konkrētajā situācijā nebija par to, kādām ir jābūt Latvijas ministra angļu valodas zināšanām, bet par to, vai tas ir ok, ka tev ir finanšu ministrs, kura izpratne par ekonomiku ir tādā "nasing spešal" līmenī. Patinot filmu 15 gadus uz priekšu un redzot, kas darās gan Saeimā, gan valdībā, gan lokālāk - Rīgas domē, nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt - te var pat zināmā mērā runāt par pārmantojamību, tiesa, ne to labāko, bet kāda ģenētika ir, tāda tā ir. No šī viedokļa "Nasing spešal" ir ļoti pamācoša izrāde, lai arī Slaktera kungs nav viens no tās galvenajiem varoņiem.
Pusotru stundu ilgajā izrādē apkopoti notikumi vienā konkrētā Saeimas sēdē 2008. gada decembrī (ar pārtraukumu tā ilga 28 stundas un 16 minūtes). Būtiskākais dienaskārtības jautājums tobrīd bija ekonomiskā krīze, bet politika jau nebūtu politika, ja svarīgākais jautājums nebūtu ierakts dziļi starp dažādiem formāliem procesiem, konkrētajā brīdi nebūt ne izšķirošām tēmām un garām un tukšām runām, kuru galvenā funkcija ir pievērst mediju (un līdz ar to arī elektorāta) uzmanību konkrētajam runātājam. Atkal jau - tā ir parlamentārās demokrātijas klasika un līdz ar to - viena no teju vai mūžīgajām tēmām. Izrādes sākuma daļa gan mazliet sabiedēja - aktieriem runājot deputātu tekstus daudzbalsīgi, bija bažas, ka tā varētu turpināties visas pusotras stundas garumā, bet turpinājumā "Nasing spešal" drīzāk pārtapa par skatuves runas paraugdemonstrējumu - un tas jau loģiski, ja tev ir pieci pelēkās neizteiksmīgās drānās tērpti aktieri, kas runā Saeimas deputātu tekstus, par interesantāko kļūst tas, kā viņi tos runā - cik daudz tur ir imitācijas, cik daudz "pievienotās vērtības" ir šajos tekstos, un pamazām šī izrāde pārtop ja ne gluži par mūziklu, tad par muzikālu izrādi gan, liela loma tajā ir teksta pasniegšanas ritmam un mijiedarbībai starp aktieru balsīm.
Šī noteikti ir no tām izrādēm, kur par labu nāk zināšanas (atmiņas) par to, kas bija tā simtgalvainā briesmoņa (2008. gada sastāva Saeimas) sastāvdaļas un tu vari reizēm kādu personāžu atpazīt arī tad, ja viņu neviens vārdā nenosauc, bet savā ziņā šī izrāde ir par ko plašāku nekā tikai konkrētās Saeimas konkrētā sēde, bet par politiku kā tādu, kura nemaz tik ļoti laika gaitā nemainās (un šī izrāde labi uzsver - ja tev šķiet, ka šobrīd viss tajā vidē ir pakaļā, tas nav nekas jauns). Tiesa, izrāde jau patiesībā ir itin jauna - pirmizrādi tā piedzīvoja 2021. gadā, proti, kamēr aktieri runāja tekstus par 2008.-2009. gada teritoriālo reformu, kā reiz pilnā plaukumā bija nākamā teritoriālā reforma, kas atkal visu sagrieza kājām gaisā un debates par kuru risinājās ļoti līdzīgi kā izrādē klausāmajā variantā (kaut kā sanāca, ka šīs debates es patiešām relatīvi daudz klausījos). Šī būs tā reize, kad nevaru izcelt nevienu no pieciem aktieriem (Ansis Bētiņš, Artūrs Čukurs, Jana Ļisova, Elizabete Skrastiņa, Mārtiņš Upenieks), jo viņi visi veido reizē raibu un reizē monolītu Saeimas masu, katrs gan ar savu nedaudz atšķirīgu pieeju runas jautājumos, bet veidojot kopīgu muzikālu ansambli. Šī noteikti nav izrāde pilnīgi jebkuram skatītājam, bet tādam, kuram politika ir kaut cik tuva tēma, tā varētu šķist interesanta.
P.S. Noklausoties Teatris.zip ievadu pirms izrādes, Marina izlēma, ka varētu tomēr doties to noskatīties klātienē, lai iegūtu pilnvērtīgāku iespaidu. Hā!
2023-10-01
comments powered by Disqus