Boyhood

Filma "Puikas gadi" jeb "Boyhood" kaut kādā mērā noteikti raisa asociācijas ar seriālu "The Wonder Years" (kādreizējo ĀĢ aprindās labāk zināmu kā "Die Wunderbaren Jahre"), kas stāstīja par zēna dzīvi skolas gadu garumā. Nezinu, vai Ričards Linkleters no šī seriāla iespaidojās, bet kaut kādai saistībai tur ir jābūt, vai arī nav.

Projekts nenoliedzami bija ambiciozs - uzņemt filmu 12 gadu garumā, lai atainotu varoņa gaitas no sākumskolas līdz pat koledžas sākumam. Aktieri, kurus maina laiks, nevis grima mākslinieki. Sižets, kurš nevar būt sākotnēji līdz galam skaidrs, jo ir pārāk daudz faktoru, kurus nevar paredzēt daudzus gadus uz priekšu. Kā izskatīsies galvenās lomas atveidotājs? Kuri aktieri katru gadu būs pieejami un kuri nē? Kas notiks pasaulē? Vai visi vispār būs dzīvi? Nē, skaidrs, ka šī ideja nav unikāla un īstenota pirmo reizi cilvēces vēsturē, bet pamatplūsmas (kā citādāk lai sauc mainstream latviski?) Holivudas kino tā galīgi nav ikdiena.

Jautājums, protams, ir - cik no šī lielā vērienīgā projekta laba ir sanākusi filma? Proti, vai tā mani saistītu arī tad, ja nezinātu, cik liels un ilglaicīgs darbs ieguldīts tās tapšanā? Sižets ir gana saistošs - ģimene, kurā zēns uzaug, nav tāda, kas atbilst tam, ko pie mums dēvē par "tradicionālām vērtībām": mamma ar tēti kopā nedzīvo, laiku pa laikam mammai uzrodas jauns vīrs, kurš parasti visai ātri sāk pārvērsties par alkoholiķi un varmāku, tik tālab, lai tiktu nomainīts pret nākamo tādu pašu eksponātu. Savu dzīvi dzīvo arī tētis (Linkletera filmu pamatsastāva varonis Ethan Hawk), kurš ir foršs, stilīgs čalis ar sporta auto, bet diezgan minimālām spējām uzņemties atbildību par jebko. Līdz kādā brīdī viņš pārtop, kļūstot par daļiņu no tās sistēmas, par kuru pats iepriekš vīpsnājis.

Gribētos arī piebilst, ka puikas mammu atveidojošā Patricia Arquette šajā filmā itin pamatīgi līdzinās IvetaiZ (jo īpaši - kad šai ir īsāks matu griezums). Skaidrs, ka Holivudas aktierus laiks neizmaina tik daudz kā "normālos cilvēkus", bet jo īpaši mammas pārmaiņas ir jūtamas, un skaidrs, ka tam atspoguļojums ir jāgūst arī filmas saturā. Filmas trumpis ir tajā, ka tās varoņi līdz ar laiku varbūt kaut ko vairāk sasniedz dzīvē, bet nekļūst mazāk "clueless" par dzīvi un pasauli kā tādu - te būtu naivi meklēt atbildes uz lielajiem jautājumiem, jo varoņiem nav šādu atbilžu.

Filma visspēcīgāk darbojas, atainojot attiecības starp puiku un viņa vecākiem. Ar pārējiem personāžiem ainas ir ļoti mainīgas kvalitātes - domājams tāpēc, ka tur arī ķīmijas izveidei laika ir daudz mazāk, bet trijotnei Ellar Coltrane, Patricia Arquette un Ethan Hawke (mazākā mērā arī Lorelei Linklater, kas atveido puikas vecāko māsu, bet ir diezgan nebūtisks personāžs filmā) kopā bija jāpavada diezgan daudz laika daudzu gadu garumā un skaidrs, ka tur izveidojās pilnīgi cita ķīmija, lai arī reālajā pasaulē, protams, viņi nekādā mērā nav bijuši ģimene. Līdz ar to filma nostrādā. Jā, tā varbūt nav šedevrs visiem laikiem un tautām, kinolente, par kuru jūsmos visas nākamās paaudzes un jā - tā jau sākotnēji bija filma, kurai labas atsauksmes garantēja stāsts par tās tapšanu, nevis saturs, bet - tā ir labs un vērtīgs kino. Man patika.
2015-04-19
8.0
comments powered by Disqus