Dīvainā vizīte Undīnē
Kā tas ir sanācis, kā ne, bet es līdz šodienai nekad nebiju pabijis Pasaku mājas Undīne iekštelpās, zinot par šo vietu tik vien kā leģendas un pirms dažiem gadiem atrodot Elhanas veidoto slēpni. Ā, un "Undīne" ir pieminēta "Ilgajā ceļā uz Hantimansijsku". Bet tā - daudz dzirdēts, nekā redzēta.
Šodien sanāca tā, ka saņēmos un aizbraucu apskatīties, kas tad "Undīnē" notiek. Izrādījās, ka tieši šodien - pilnīgi nekas nenotiek, jo nav sezona. Piezvanīju Undīnes vadītājam Ingum Zālītim, un uzzināju, ka patiešām šodien nekādi pasākumi nav ieplānoti un viņš pats kaut kur velkot no purva laukā traktoru, bet ja es 2-3 stundas pagaidīšu, tad viņš atbrauks.
Tā kā man bija līdzi grāmata - Vinstona Čērčila memuāri (ja kas - ļoti saistoša lasāmviela!) - teicu, labs ir, pagaidīšu. Aizgāju uz Tupeņu krogu pusdienās, kad atgriezos, no Ingus vēl ne miņas, bet skatos pie Undīnes stāv mašīna. Iegāju iekšā, izrādījās, tur atbraucis pāris ar bērnu, lai svinētu meitenes 7 gadu dzimšanas dienu pasaku stilā, būšot arī Šreks un Fiona. Tā kā man vēl bija laiks, palīdzēju viņiem uzturēt uguni daudzajās krāsnīs (jo citas apkures Undīnes ēkā nav, un šķiet, ka to ziemā piekurināt puslīdz siltu ir teju vai neiespējami), un iedegt kādu simtu sveču, lai sagaidītu mazās meitenes ciemiņus.
Tad es pamazām biju jau gana apsalis, lai izlemtu doties uz Rīgu, un biju jau Zolitūdē, kad man zvanīja Ingus, lai pavēstītu, ka nu viņš jau drīz būs. Patiešām nožēloju, ka viņu tā arī nesagaidīju, bet biju aizbraucis, jo sanāca tā, ka apskatīju Undīnes ēkā vien pirmā stāva telpas, neredzēju izstādi augšstāvā un visai maz uzzināju par "lielo bildi", kurā ietilpst šī pasaku māja.
Kā lai arī nebūtu, mani patiešām priecē, ka šādas vietas pastāv (man īpaši patīk Undīnes apreibinošo vielu aizliegumi), un ja būs iespēja - noteikti apmeklēšu tur kādu pasākumu "pa īstam", nevis tā kā šodien. Vienlaikus - esmu apmierināts ar to, kā pavadīju dienu, tiku uzaicināts piedalīties arī bērnu ballītē :)