Gandrīz klases salidojums
Atzīmējot to, ka reizi pa ilgiem laikiem Latvijā viesojas mans vidusskolas klasesbiedrs Edgars (savulaik dēvēts par Malderu, par godu X-failiem), pie manis vakar notika neliela kopā sanākšana sešu cilvēku sastāvā (mani ieskaitot). Sanāca tā, ka faktiski tur bijām visi mūsu vidusskolas klases čaļi, izņemot Agni, kurš pirms vairākiem gadiem traģiskā veidā gāja bojā. Un - Normis un Nora, kas ar Edgaru gāja vienā klasē pamatskolā.
Vakara būtiskākie rezultāti:
1) Normis pirmo reizi mūžā uzspēlēja novusu. Wow! Viņa partija pret Noru gan neiekļāvās 10 minūšu limitā, bet tas tāpat ir kaut kas pilnīgi neticams, ka Normis piekrita spēlēt.
2) Lielāko skaitu partiju nospēlēju es pret Uldi (šķiet, uzvaru bija drusku vairāk kā zaudējumu), taču arī Edgars un Ziņģis spēlēja centīgi;
3) alus patēriņā gan es nebiju viens no vadošajiem - no rīta atklāju, ka savu vienīgo pudeli tā arī nebiju iztukšojis līdz beigām. toties kopējā bilance - 14 tukšas pudeles - ir absolūts mana dzīvokļa rekords;
4) interesanti, ka Edgars, kurš uz Rīgu (un mūsu skolu) atbrauca no Rubas, tagad caur Vāciju ir nonācis uz dzīvi Kanādā. Tikām Normis un Nora dzīvo tajā pat Rīgas rajonā, kur bērnībā; es - vietā, kur atradās mans bērnudārzs; Uldis - savu vecāku mājā. Un Ziņģis (ignorējot, protams, to, ka līdz aptuveni 10 gadu vecumam viņš dzīvoja citā valstī) ir ticis vistālāk - pārcēlies no Centra puses uz Pārdaugavu;
5) lai arī Edgaru vismaz pāris gadus Latvijā nevarēs sastapt, šādas čomiskas kopā sanākšanas vajadzētu atkārtot biežāk.