Kazhes pierakstu burtnīca

Aprakstu par virtuves kabarē apvienības "Gapoljeri" uzstāšanos Torņakalna apkaimes svētku ietvaros varu sākt tikai un vienīgi ar žēlabām par mazuma piegaršu, kas palika pēc šī koncerta. Kā noskaidroju - ne tikai man un citiem šīs grupas cienītājiem vien, bet arī pašiem māksliniekiem bija līdzīgas emocijas. Atbilstoši oficiālajiem paziņojumiem "Gapoljeriem" uzstāšanās bija jāsāk deviņos vakarā. Raksturīgi man, Arkādijā ierados bez piecām deviņos, kur vēl savu programmu turpināja spēlēt "Rahu the Fool". Ap deviņiem "Rahu" izziņoja pēdējo dziesmu, bet tā izrādījās diezgan gara - uz minūtēm piecpadsmit. Rezultātā Kristians un kompānija savu koncertu sāka ar pusstundas novēlošanos. "Nu, labi," padomāju es, "šķiet, ka te viss notiek ar zināmu kavēšanos. Nav jau forši, ka koncerts beigsies kaut kur ap pusvienpadsmitiem, man no rīta agri jāceļas, bet gan jau būs tā vērts!" Ka tik ne tā - neilgi pirms desmitiem uz skatuves parādījās aktieris Lauris Subatnieks, kas bija vakara vadītājs, un paziņoja: "Gapoljeri" tagad spēlēs pēdējo dziesmu. Ok, uz "bis!" vēl nospēlēja "Zivis", bet beigās sanāca tā, ka grupas uzstāšanās bija knapi pāri pusstundai. Bet "Gapoljeriem" ir tik daudz dziesmu, kuras man gribās saukt par hitiem! Jā, tu vari ciniski teikt, ka ārpus visai šaura burbuļa pat "Izcirtēju Viktoru" neviens nav dzirdējis, kur nu vēl "Sazemējumu", bet kāda man darīšana par to, kas notiek ārpus burbuļa?


Kad esmu pasūkstījies par to, cik īss bija koncerts, nākamais būtu papriecāties par to, cik tas bija jauks! Šķiet, veselu mūžību nebiju bijis uz nevienu "Gapoljeru" uzstāšanos, bet jāsaka - tās nav ne par mata tiesu zaudējušas atraktivitātē un ballītes sajūtā. Ok, varbūt par mata tiesu nav tiesa - Normundam Zālamanam ir noskūti mati, bet visādi citādi - emocijas bija prīmā! Nav daudz tādu grupu, kur es visām dziesmām varu dziedāt (kliegt) līdzi, un "Gapoljeri" noteikti ir viena no tām. Vienlaikus šis koncerts šķita tāda kā hitu parāde - grupas repertuārs tomēr ir ļoooti plašs, bet te skanēja teju tikai tādi skaņdarbi, bez kuriem šāds koncerts nebūtu iedomājams. Vai pie vainas bija tas, ka laika taupības nolūkos ārā izsvītroja kaut ko no retākiem plauktiem vai arī, rēķinoties ar to, ka apkaimes svētkos itin daudz ieklīdīs tādu klausītāju, kuri bez priekšā teikšanas nezinās, kas Kristianam ir pret viņa jauko vecmāmiņu un kā "Sazemējuma" varonis nosauks savu dēlu, bet arī man šajā reizē itin labi gāja pie sirds, ka skanēja "vecās, labās dziesmas". Ok, patiesībā ne visas tās ir vecas - gan šlāgeralbuma skaņdarbi ir relatīvi friši, gan vēl jo vairāk "Paliek siltāk" un "Aperols", bet būtiskākais - esmu ar šīm dziesmām labi pazīstams. Arī tajā pusstundā, ko ilga koncerts, paspēju kārtīgi izlēkāties un izsvīst (vakars bija silts, bet "sper zibens" tā arī Rīgā nepienāca). Lai vai kā - ceru, ka mani un "Gapoljeru" plāni šovasar vēl kādu reizi pārklāsies un tad gan - pilnā garumā! Te, starp citu, piebilde pašai grupai - pieņemot, ka šādi tādi no koncertiem tiek plānoti relatīvi savlaicīgi, varētu Feisbukā kaut kādā veidā publicēt plānoto uzstāšanos kalendāru, lai varētu savlaicīgi. Citādi, piemēram, par to, ka nākamsestdien "Gapoljeri" būs "Ezīšfestā" vakar varēja uzzināt no Kristiana personīgi, un arī Ezīšfesta lapā, bet "Gapoljeru" lapā vairs neviena nākotnes uzstāšanās nav atrodama. Ja vien Normans Bārbals šobrīd neslapstās no VID, tad varētu šo informāciju tomēr darīt publiski pieejamu.

Ā, un vēl nobeigumā viens komentārs par Lauri Subatnieku - viņš piedalījās "Draudziņā", nodziedot vienu improvizētu pantu (un ļoti sirsnīgi smējās "Zivju" laikā), bet viņa apgalvojums, ka Torņakalns ir drosmīga apkaime, jo uz koncertu uzaicinājusi "Gapoljerus", mani nepārliecina. Drosmīgi būtu uz pašvaldības organizētu pasākumu uzaicināt "Grēcīgos partizānus", kuri dzied, ka "zagt no lieliem veikaliem nav grēks", tāpat drosmīgi izdarījās Jūrmalas dome 2002. gadā, kad Jomas ielas svētkos uzstājās angļu anarhisti Chumbawamba, kas vērsās pret visas pasaules valdībām un reliģijām, bet "Gapoljeri" ir grupa, kuru nav kauns parādīt pat vecmāmiņai, ja vien viņa nedzīvo piecistabu dzīvoklī pretī Nacionālajai operai.