Vakara programmas kombinācija "Grēcīgie partizāni" un "Nielslens Lielsliens" bija tāda, ka vispār nebija šaubu - šim ir vieta Kažendārā. Vispirms gan vajadzēja nosvinēt mana tēta 80. dzimšanas dienu, bet vakarā Ieva ar savu ģimeni piekrita pieskatīt mūsu jauniešus, līdz ar to Marinai un man sanāca svētdienas vakara randiņš, un tas vienmēr ir patīkami. Kas nozīmē - koncertam pāris plus punkti pienācās par to, ka bijām tajā divatā. Bet nu - pie lietas, proti, koncerta apraksta!

Atšķirīgais salīdzinoši ar citiem GP koncertiem, kuros man nācies būt, bija vides iekārtojums. Māksliniece, kas soctīklos sevi dēvē Madara Kasdara, bija skatuvi iekārtojusi kā spocīgu (vai spokainu?) mežu, tieši tādu vidi, kādā mīt "Partizānu" otrā albuma "Ēnas trokšņo" vairāk un mazāk baisie tēli. Tā vieta, kur pēc pašnāvības mēģinājuma tu pārvērties par sikspārņu raganu, sastopi purva velnu, kur tevi nekad nepamet maziet kroplīši un tā tālāk. Komplektā ar šo bija projekcijas, arī no mežiem, ko veidojusi grupas veļasdēliste Anete. Līdz ar to - noskaņa labum labā. Starp citu, kad "Sikspārņu raganas" laikā Anete kliedza, daļa no žagaru konstrukcijas no skatuves nokrita - tas bija ļoti pat vietā. Dziesmas visas zināmas, līdz ar to jāizsaka cerība, ka kaut kur klusumā tomēr top arī kaut kas jauns, jo cik tad var spēlēt vienu un to pašu. Labi, patiesībā tik bieži jau "Partizāni" nemaz neuzstājas, bet domu tas nemaina - kaut kad jaunam saturam ir jānāk. Tiesa, bija šajā koncertā arī kaut kas atšķirīgs. Pirmkārt, Sarmas Gabrēnas ar čellu līdzdalība "Lielās cerībās" un jo īpaši "Pēdējā gadskārtā". To otro, manuprāt, "Partizāni" spēlē diezgan reti, jo dziesmas noskaņa būtiski atšķiras no pārējā tās repertuāra, proti, tajā ir jūtama pamatīga smeldze. Un, komplektā ar to drūmo mežu, kas ieskāva publiku šajā koncertā, man šī dziesma ļoti labi salikās kopā ar nesen skatīto filmu Visi putni skaisti dzied. Es pat teiktu - šī dziesma bija koncerta emocionālā virsotne. Lai gan, ja ņem vērā noskaņu - var teikt, ka tā bija pazemes virsotne.

Otrs pārsteigums bija koncerta beigās. Tas nav nekas jauns, ka "Partizāni" savu uzstāšanos noslēdz ar "Purva velnu", bet šajā reizē tas bija drusku citādāks purva velns nekā citkārt, proti, dziesmas gaitā "Partizāniem" un skatuves pievienojās arī "Nielslens Lielsliens" dalībnieki. Odziņa bija Klāva Kalnača "instruments" - žvadzināma ķēde. Šis bija tik jaudīgs noslēgums, ka nekādu šaubu nebija - prasīt "vēl!" šajā brīdī būtu kaut kā nevietā, jo vairāk jau nemaz nav iespējams. Jāpiebilst, ka "Partizānu" gadījumā forši ir tas, ka viņi stundu ilgstošā koncertā var nospēlēt ja ne visas savas dziesmas, tad tuvu tam - vairums to ir super īsas, it īpaši - tās, kas no pirmā albuma (vai kā "Vējš ir ments" ir no citiem Pūķa projektiem nākušas), un sāka koncertu viņi vispār ar vienu īso gabalu pēc otra.

Nobeigumā mazliet provokatīvas pārdomas: kas tā par dīvainu pasauli, kur tev grupa, kuras žanriskajā piederībā viens no vārdiem ir "punk", jā, komplektā ar "folk", bet tomēr - un tev no skatuves paziņo, ka kādu brīdi grupa neko nav darījusi, jo tās dalībnieks bijis studijās Beļģijā. Studijās, un vēl ārzemēs! Kāds pagrimums! Nedz Džonijs Rotens, nedz Sids Višess ir nedomāja pabeigt vidusskolu. Labi, Džo Stamers videni pabeidza, bet pēc tam strādāja par kapraci - lūk, tās ir autentiskas vērtības, nevis kaut kāda augstskola ārzemēs, phe! Pat Dželo Biafra studijas izbeidza pēc viena ceturkšņa. Protams, šī rindkopa nav jāņem par pilnu - ieskaitot to, ka tas būtu no manas puses absolūti divkosīgi kritizēt studēšanu, ja pats šai lietai biju gājis cauri, un vispār tas arī ir klausīts intervijās ar "Partizānu" solistu, ka pankroku (vismaz mūsdienās) klausās diezgan inteliģenta publika. Un "Partizānu" gadījumā tas jau ir viņu mūzikas skaistums, ka viņi apvieno panku enerģiju ar tautas mūzikas tradīcijām un savu devu kultūrcitātu, un to visu varētu būt pagrūti darīt, ja tu kā Višess jau 16 gadu vecumā esi ticis pie heroīna atkarības.

Nobeigumā atkārtošanās: "Partizāni" šobrīd ir viena no baudāmākajām Latvijas koncertgrupām, kuru uzstāšanās allaž sarūpēs pozitīvas emocijas, neatkarīgi no tā, vai publika būs tāda, kas mošos vai nē. Un komentārs no Marinas uzreiz pēc koncerta: "Kā vienmēr, 10/10!"