Les Neiges du Kilimandjaro

"Kilimandžaro sniegi" ir viena no tām filmām, kas pārāk ilgi gaidīja to dienu, kad to noskatīšos - tā izrādījās daudz par labu, lai man būtu bijuši pamatoti attaisnojumi to atlikt uz citu dienu.
Mišels un Marija Klēra ir laimīgi precējušies jau trīsdesmit gadu garumā. Viņš vienmēr ir bijis arodbiedrības aktīvists, un brīdī, kad uzņēmumā jāatlaiž 20 cilvēki un tiek pieņemts lēmums atlaižamos izvēlēties nejauši izlozes rezultātā, viņš pats nonāk šajā neveiksmīgo sarakstā. Ar dzīvi bez darba viņš aprast nevar, bet piecdesmit gadu vecumā viņš nevienam īsti vajadzīgs nav. Draugi un radi Mišelam un Marijai Klērai uz kāzu jubileju uzdāvina ceļojumu uz Tanzāniju, lai viņi varētu savām acīm skatīt Kilimanžaro sniegus:

(vērts piebilst, ka šī dziesma viņiem nozīmē daudz)
Taču nekas no ceļojuma nesanāk - pirms tā viņus aplaupa, un skaidrs, ka laupītājs ir vēl kāds no darbu zaudējušajiem cilvēkiem. Un te sākas filmas skaistākā daļa - galveno varoņu attiecības ar laupītāju un tas, kā viņos cilvēciskums gūst virsroku.
Filma par spīti visam ir gaužām optimistiska, kaut kādā mērā es pat to nosauktu par propagandas kino, taču propagandas šī vārda labākajā nozīmē - tā sludina kaut ko labu, nevis ļaunu. Ļoti cilvēciska, sirsnīga un izjusta filma ar lielisku mūziku (ne tikai franču, bet arī anglosakšu), spēcīgiem franču aktieriem un ļoti pozitīvu vēstījumu. Silti iesaku tev to noskatīties!
2013-08-22
8.5
comments powered by Disqus