Figūras
Esam sasnieguši to līmeni, kad Valmieras vasaras teātra festivālā uz kādu izrādi varam aiziet visi četri. Protams, piedāvājums Jurģim nav tas plašākais, bet šogad pirmo reizi VVTF piedāvāja izrādi ar mērķauditoriju no divu gadu vecuma, un pieņēmām, ka arī Jurģis to varēs izturēt. Protams, zināt ar tādu fruktu kā viņš neko nevar, bet kaut kad jau jāsāk bērni radināt pie teātra un labāk noteikti agrāk, nevis vēlāk.
"Figūras" pilnīgi noteikti ir izrāde pirmsskolas vecuma bērniem, un izrādījās, ka mūsu pirmsskolnieki to mierīgi varēja nosēdēt un uzvedās neticami labi.
Kāds ir izrādes saturs? Tā māca par figūrām un par iztēli. Ka trīsstūris var būt ne tikai trīsstūris un tualetes simbols, bet arī, piemēram, kalns, cepure vai kleita. Artis Jančevskis atveido zēnu, kuram fantāzija nestrādā, bet Sandija Dovgāne - meiteni, kura visu spēj iztēloties. Tas aptuveni arī ir viss, ko no sižeta viedokļa tā piedāvā. Vienlaikus - tur bija gan dziesmas, gan dejas, gan kaut kas līdzīgs trikiem - katrā ziņā mazo skatītāju uzmanību tā spēja noturēt labi, un arī pieaugušie negarlaikojās. Protams, es nekādos apstākļos uz šo izrādi nebūtu gājis bez bērniem, tik daudz no bērnudārzniekiem domāta satura es nevarētu prasīt. Man pietiek šaja gadījumā ar to, lai saturs mani:
a) nekaitinātu
b) neradītu sajūtu, ka bērni no tā neko neiemācīsies
c) ļautu novērot kādus interesantus aktierspēles paņēmienus.
Ja pareizi saprotu, turpmāk šī izrāde būs pieejama Cēsu Mazajā teātrī. Ja tev krājumā ir kāds pirmsskolnieks, kuru vēlies sākt pazīstināt ar teātri, šis ir labs variants. Protams, arī Leļļu teātrī ir izrādes bez naftalīna smakas, bet, piemēram, Esterei sākotnēji no lellēm (uz skatuves, nevis mājās) bija bail.
Un, ja jau Jurģis spēja 40 minūtes sēdēt nekustīgi, sekojot izrādes saturam, tad jāsaka - izrādes radošā komanda māk strādāt ar šāda vecuma grupas auditoriju, kura nesēdēs rātni tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts.
"Figūras" pilnīgi noteikti ir izrāde pirmsskolas vecuma bērniem, un izrādījās, ka mūsu pirmsskolnieki to mierīgi varēja nosēdēt un uzvedās neticami labi.
Kāds ir izrādes saturs? Tā māca par figūrām un par iztēli. Ka trīsstūris var būt ne tikai trīsstūris un tualetes simbols, bet arī, piemēram, kalns, cepure vai kleita. Artis Jančevskis atveido zēnu, kuram fantāzija nestrādā, bet Sandija Dovgāne - meiteni, kura visu spēj iztēloties. Tas aptuveni arī ir viss, ko no sižeta viedokļa tā piedāvā. Vienlaikus - tur bija gan dziesmas, gan dejas, gan kaut kas līdzīgs trikiem - katrā ziņā mazo skatītāju uzmanību tā spēja noturēt labi, un arī pieaugušie negarlaikojās. Protams, es nekādos apstākļos uz šo izrādi nebūtu gājis bez bērniem, tik daudz no bērnudārzniekiem domāta satura es nevarētu prasīt. Man pietiek šaja gadījumā ar to, lai saturs mani:
a) nekaitinātu
b) neradītu sajūtu, ka bērni no tā neko neiemācīsies
c) ļautu novērot kādus interesantus aktierspēles paņēmienus.
Ja pareizi saprotu, turpmāk šī izrāde būs pieejama Cēsu Mazajā teātrī. Ja tev krājumā ir kāds pirmsskolnieks, kuru vēlies sākt pazīstināt ar teātri, šis ir labs variants. Protams, arī Leļļu teātrī ir izrādes bez naftalīna smakas, bet, piemēram, Esterei sākotnēji no lellēm (uz skatuves, nevis mājās) bija bail.
Un, ja jau Jurģis spēja 40 minūtes sēdēt nekustīgi, sekojot izrādes saturam, tad jāsaka - izrādes radošā komanda māk strādāt ar šāda vecuma grupas auditoriju, kura nesēdēs rātni tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts.
2923-08-05
comments powered by Disqus