Love & Mercy

Festivālā apmeklētā Braiena Vilsona koncerta dabisks turpinājums bija iegādāties "Pet Sounds" plati un noskatīties šo filmu par pašu Braienu. Papildu bonuss filmai ir tāds, ka pēc tās noskatīšanās "Pet Sounds" skan mazliet citādi nekā iepriekš - kaut vai tāpēc ka esi paša acīm redzējis to, kādi tik instrumenti un mūziķi nav piedalījušies tā tapšanā.

Kaut kad pirms gadiem ne mazāk kā divdesmit biju televīzijā skatījies filmu par Beach Boys - šķiet, ka tā būs bijusi "Summer Dreams: The Story of the Beach Boys", kura gan galīgi nav ikoniska un vēsturiski ievērojama. Tiesa, tās filmas galvenais varonis nebija vis Braiens Vilsons, kas kopumā šķiet loģiskākais variants, bet gan viņa brālis Deniss - tas, kurš gāja bojā noslīkstot. Toties "Love and Mercy" gan pilnīgi noteikti ir filma par Braienu - ne velti viņu tajā atveido uzreiz divi aktieri (patiesībā ir vēl trešais - Braiens bērnībā, bet viņa loma ir tikai epizodiska). Kamēr Polam Dano kā Braienam sešdesmitajos gados es spēju noticēt uzreiz, Džonam Kjūzakam kā astoņdesmito gadu Vilsonam kādu laiku mani nācās pārliecināt - pāmērīgi viņš manās acīs ir saaudzis ar savu "High Fidelity" varoni, lai es viņā varētu saskatīt Braienu Vilsonu. Tomēr ar laiku tas viņam izdevās itin pārliecinoši.

Sešdesmito gadu sižeta līnija pilda vismaz divus ļoti svarīgus uzdevumus: tā paskaidro, kādā veidā astoņdesmito gadu Braiens Vilsons ir kļuvis par tādu tikai daļēji funkcionējošu psihiski skumjā stāvoklī esošu lupatu, kuru vada un diriģē visnotaļ bezkaunīgais "psihiatrs" Jūdžīns Lendijs (Pols Džiamati stipri apšaubāma paskata parūkā), un vienlaikus tā detalizēti un patiesībā arī diezgan faktoloģiski precīzi ataino "Pet Sounds" un "Smile" radīšanas procesu (un arī to, kā muzikālā uzdrīkstēšanās kļuva par vienu no iemesliem Braiena psihiskās veselības traucējumiem). Tikām astoņdesmito gadu posmā ietilpst "love story" starp Braienu un viņa vēlāko otro sievu Melindu Lebdeteri (Vilsoni), kurai bija liela loma tajā, ka Braienam izdevās tikt vaļā no Lendija "pakalpojumiem". Vispār, kas attiecas uz Braiena dzīvi (Braiena Vilsona, nevis tā, kas "Life of Brian" varonis), šķiet diezgan biedējoši, ka cilvēki, kas tevi visvairāk mēģina apčakarēt, kā viņa gadījumā ir tavs tētis un tavs psihiatrs - ne gluži tie tipiskākie kadri, kurus parasti tur aizdomās par bezkaunīgu dzīšanos pēc naudas.

Lieki teikt, ka filmā ir daudz lieliskas mūzikas, tā ir ļoti kvalitatīvi uzņemta arī attiecībā uz it kā hronikas ainām, kur Pols Dano un citi aktieri "izpilda" agrīnās Beach Boys dziesmas, taču ne jau muzikālais materiāls ir tas, kas dara šo filmu labu un tai atnesa arī kādu Zelta globusu - primārā vērtība ir ļoti labais scenārijs (kam gan noder ļoti kvalitatīvais vēsturiskais materiāls), lieliskā un ticamā aktierspēle un - filmas piemērotība apstākļiem, kad to skatījāmies (koncerts, plate utt). Un vispār jāatzīst - cik skumji lai arī nebūtu Braienam mūsdienās ar balsi un cik neadekvāts viņš lai arī nešķistu uz skatuves, tas patiesībā ir brīnišķīgi un brīnumaini, ka viņš ir piedzīvojis "Pet Sounds" 50 gadu jubileju un ir daudz labākā stāvoklī, nekā to varētu gaidīt ar viņa dzīvesveidu un vēsturiskajām problēmām. Viena no labākajām biogrāfiskajām filmām, ko esmu redzējis - ar ļoti precīzi saliktiem uzsvariem, vienlīdz interesanta man, kas par "Beach Boys" zina daudz un Marinai, kas nē.
2016-06-17
8.5
comments powered by Disqus