Koncerts Arilērijas pagrabos

Manta Daugavpilī viesojās arī pagājušā gada izskaņā (toreiz - kopā ar Gaujartu), bet toreiz nu jau aizmirstībā grimušu iemeslu dēļ uz koncertu nedevos. Šoreiz tikām sanāca veiksmīgs komplekts - "Manta" Artilērijas pagrabos un vēl izrāde Daugavpils teātrī.

Vispār jau Artilērijas pagrabi mani vilināja, kopš pirmo reizi par tiem izdzirdēju. Klubs Daugavpilī, kurā personāls runā tikai latviešu valodā, tas mūsdienu Latvijā ir kaut kas gandrīz vai neticams. Senākos laikos, protams, bija citādi - pirms kara Daugavpilī latviešu bija aptuveni trešdaļa, ceturtā daļa pilsētas iedzīvotāju bija ebreji (nepārkrievoti), pa 18% - poļi un krievi. Laikam gan par statistiku te varētu nerakstīt, tā vietā uzslavēt "Artilērijas pagrabus" - gan par uzdrīkstēšanos, gan par to, ka tas ir gaumīgs un mājīgs klubs, kurā līdzās citiem labumiem ir pieejams arī Labieša alus.

Ieskaitot "Brāļu un māsu" prezentāciju šī, laikam, bija septītā reize šogad, kad apmeklēju "Mantas" uzstāšanos. Salīdzinoši pagājušogad - tikai piecas reizes. Redzēs, vai nākamgad būs deviņas? Katrā ziņā, ja būs iespēja - neredzu iemeslu, kālab lai uz "Mantas" koncertiem neietu vēl biežāk. Turklāt dzirdētas baumas, ka nākamgad būs vēl viens albums, tātad gan jau būs arī jaunas dziesmas. Lai gan droši vien jau šobrīd otrai platei gandrīz vai ir gana skaņdarbu Šubrovska un kompānijas repertuārā: "Eva", "Krīzpadsmit", "Novembris", "Kaste ar dažādām sirdīm", "Ai, nāve, nāvīte", "Karaliene Anna", noteikti vēl pāris, kuras šobrīd vienkārši nenāk prātā, turklāt nu jau man ir pat grūti par dažām dziesmām pateikt - ir tās albumā vai nav, jo tās gana daudz reižu klausītas dzīvajā, lai būtu zināmas ne sliktāk par diskā atrodamajām.

Kas nu gan šajā koncertā bija izteikti, ka publika bija ļoti sēdoša. Šubrovskis pāris reizes deva mājienus ar slotas kātu, ka ir atļauts arī celties kājās un iet pie skatuves dejot, bet atsaucība bija minimāla. Pozitīvais - Marina un es bijām to dažu cilvēku vidū, kas cēlās un dejoja. Vienlaikus dziesmas zināja gana daudzi, līdzi dziedāja, applaudēja centīgi, bet kājās gan necēlās. Iespējams, tāda koncertu kultūra pilsētā. Koncerta repertuārais - parastais, proti, izskanēja visi albuma hiti, dažas pēdējā laikā koncertos biežāk spēlētās ne-albuma dziesmas un tuvāk koncerta izskaņai, pēc publikas pieprasījuma, "Kūkojam". Kas, ja kas ir interesanti - ka ir koncerti, kur klausītāji no "Mantas" visvairāk grib dzirdēt tieši Šverna dziesmu, kamēr citkārt neviens par to neizrāda nekādu interesi, domājams, tomēr auditorijas mainās un vienīgi es esmu pastāvīga vērtība. Vai arī nē. Pricē, ka pēdējā laikā atkal bieži dzirdams "Antikristaps" - kā nekā tā ir viena no "Mantas" spēcīgākajām kompozīcijām, pateicoties kurai daudzi pirmrindnieki vispār iemīlējuši šo ansambli.

Vēl dzirdējām arī iesildītājus - Daugavpils lokālo kolektīvu "Cilvēks-sapņotājs", kurus varētu raksturot kā vietējas nozīmes Coldplay (šis nav uztverams ne kā nopēlums, ne kā uzslava) - mierīga un neuzmācīga fona mūzika bez kādas sevišķas odziņas.

Patlaban izskatās, ka šis man šogad varētu būt pēdējais ne tikai "Mantas" koncerts, bet arī vispār (ja vien nesanāks Jauno gadu sagaidīt kādā klubā/bārā, kas gan nešķiet sevišķi ticami) un jāsaka - labs noslēguma koncerts sanāca, jo ar ko gan citu lai beidz savu koncertgadu, ja ne ar iecienītākās grupas koncertu iepriekš nezināmā vietā, ar teicamu vakara repertuāru, sirsnīgu izpildījumu, labām emocijām un vēl vismaz vienu cilvēku (IvetaZ), kam atdarītas acis uz to, cik lieliski ir Edgars, Edgars, Oskars un Raitis!
2014-12-13
9.0
comments powered by Disqus