Kazhes pierakstu burtnīca

2016.gada 19.maijā notika nu jau trešais pusatklātais kādas Rīgas apkaimes vārdā sauktais rogainings, un pirmais - 2016.gadā. Pērn, kā zināms, vispirms Arnis un Mārtiņš K. jeb "Gārņu ielas republika" triumfēja Zasulauka atslēgās, bet decembrī Gatis un Edijs jeb "Ziepniekkalna Auseklis" plūca uzvaras laurus Grīziņkalnā. Tagad jautājums - ko pretī Zasulaukam un Grīziņkalnam var likt Dzirciems?

Sāksim jau vispār ar jautājumu: kas tad Dzirciems ir par apkaimi? Faktiski jau tas ir ne vairāk kā Iļģuciema un Zasulauka Tautas Republika, kas kaut kad padomju laikos pasludinājusi savu pastāvību. Apskaties jebkuru pirmskara Rīgas karti, un tur nebūs ne miņas ne no kāda Dzirciema. Taču mikrorajonu izbūves plāni sešdesmito gadu nogalē veica radikālas pārmaiņas Kreisā krasta apbūvē, un tā radās tas, ko mūsdienās sauc par Dzirciemu (kamēr īstajam, vēsturiskajam Dzirciemam, kas atrodas Tukuma novadā, ar šo rajonu nekāda tieša sakara nav). Vārdu Dzirciemam deva vēsturiskās Kūdras ielas pagarinājums Ziemeļu virzienā, kas tika nodēvēts par Dzirciema ielu. Tikām Kūdras iela saglabājusi savu vārdu vien īsajā posmā starp Botānisko dārzu un Elvīras ielu. Protams, ja savulaik būtu izlemts lielajai ielai piešķirt Kūdras vārdu, tad pilnīgi iespējams, ka Rīga būtu tikusi pie apkaimes vārdā Kūdra, kas būtu vēl daudz neloģiskāk nekā Dzirciems.

Ja salīdzina mūsdienu Dzirciema aprises ar karti, ko izsniedzām rogaininga dalībniekiem (tā datēta ar 20. gadsimta sākumu), atšķirību netrūkst, taču tās ir visai īpatnējas. Proti, lielākā vai mazākā mērā visa Dzirciema teritorija bija apbūvēta arī pirms simts gadiem, taču atšķirība ir tajā, ka pirms mikrorajona izbūves iztrūka pāris maģistrālās ielas, kuras Dzirciemam piešķir tā tagadējo veidolu. Proti, agrāk nepastāvēja ne tikai jau piesauktā Dzirciema iela, bet arī Dagmāras iela, kas veido daļu apkaimes Ziemeļu robežas. Tiesa, Dagmāras iela tapa vairākus gadu desmitus pirms Dzirciema ielas, un faktiski arī mūsu kartes laikos tās tapšana nebija vairs tālā nākotnē - kā nekā Rīgas pilsētas plānos tā parādās jau 1918.gadā. Vēl viena pārmaiņas piedzīvojusi vēsturiskā iela Dzirciemā ir Lilijas iela - visās vecajās kartēs to dēvē par Emmas ielu, taču līdz ar otras Emmas vārdā sauktas ielas izveidi Vecmīlgrāvī 1924.gadā tās vecākā māsa pieņēma Lilijas vārdu. Visādi citādi - pamatīgas pārmaiņas ir piedzīvojis viss apvidus uz Rietumiem no tagadējās Dzirciema ielas, kur starp daudzstāvu bloku apbūvi vien paretām pavīd kāda sena koka būve.

Dzirciema izpētes braucienus veicām divos piegājienos - vispirms "nosedzām" teritoriju starp Slokas ielas Ziemeļu-Dienvidu posmu un Zundu, bet otrajā - apkaimes Rietumu daļu. Vērā ņemamākie objekti Dzirciemā ir diezgan neapšaubāmi - Dzegužkalns un Stradiņa universitāte. Kādreiz te bija arī dzelzceļa stacija (precīzāk - pieturas vieta), kas sākotnēji saucās Nordeķu muižas vārdā, bet pēc tam - par Dzegužkalnu, taču vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tā tika likvidēta un, cik man sanācis pa to apvidu blandīties, nekādas kādreizējās pieturas pazīmes novērojis neesmu (taču gan jau varētu vēl kādu reizi doties veikt padziļinātu izpēti). Visādi citādi - diezgan daudzveidīga apkaime, kurā atrodas vieta gan tipiskām "vecās Rīgas" bezseguma ielām ar šķībām koka mājiņām (kuras kopumā gan ir izteikti noplukušākas nekā Āgenskalnā), gan daudzdzīvokļu namu masīviem, gan dažiem ļoti gaumīgiem jaunajiem projektiem, gan pāris dīķiem, gan diezgan biedējošiem garāžu rajoniem. Un, protams, ražošanas uzņēmumiem - Iļģuciema alus (un kvasa) darītavai un Laku un krāsu rūpnīcai. Nevarētu teikt, ka Dzirciems šķiet esam viens no Rīgas drošākajiem rajoniem - arī mūsu rogaininga dalībniecēm nācās saskarties ar "iezemiešu" uzmanību, bet patiesībā nepatikšanās var iedzīvoties teju jebkurā Rīgas vietā.

Ar šo beigsim kultūrvēsturisko ieskatu apkaimes sendienās un mūsdienu demogrāfiskajā situācijā un pievērsīsimies šī raksta tapšanas mērķim - rogainingam. Šai reizē dalību rogainingā ņēma 17 atlēti un atlētes. Starta vieta šoreiz bija pie Botāniskā dārza ieejas vārtiem (sākotnēji - iekšpusē, bet tad mūs izdzina ārā). Dalībniekus komandās, kā parasti izlozēja, un sastāvi izveidojās sekojoši:

- Mušas un sūdi (Madara un Raitis)
- Darva un medus (Anita, Irbe un Iveta)
- Sirpis un āmurs (Baiba un Ieva G.)
- Aitas un cirpēji (Gustavs un Mārtiņš K.)
- Pupas un mizas (Edijs un Sandis)
- Dūmi un uguns (Māris un Imants)
- Sāls un brūces (Uģis un Gatis)
- Rums un kola (Mārtiņš B. un Ieva U.)


Izloze bija salikusi kopā vairākas ļoti perspektīvas komandas, bet mums kā organizētājiem šķita, ka galvenie pretendenti uz "Dzirciema sakņu" uzvarētāju godu varētu būt "Aitas un cirpēji", "Pupas un mizas" un "Sāls un brūces", kaut vai tāpēc vien, ka katrā no šīm komandām bija pa vienam uzvarētājam no diviem iepriekšējiem rogainingiem. Tikām ceturtais godalgotais atlēts Arnis tehnisku iemeslu dēļ bija tikai ieradies startā sveikt censoņus viņu spraigajā cīņā par titulu.

Kamēr dalībnieki vaiga sviedros (vai nē, kā nu kurais) pievarēja distances kilometrus un meklēja kartē visnotaļ aptuveni atliktos punktus, mēs uzreiz devāmies uz šašliku bāru Dagmāras ielā, kur bija apredzēts pasākuma finišs. Dažiem dalībniekiem un viņu progresam bija pat iespējams sekot līdzi tiešraidē, pateicoties Endomondo, tādējādi vismaz aptuveni varējām nojaust, kas notiek trasē. Pirmos dalībniekus pašu acīm mēs ieraudzījām 20 minūtes pirms kontrollaika beigām, kad šašliku bāram garām paskrēja Edijs un Sandis, taču viņi vēl uz finišu netēmēja. Un labi, ka tā, jo mums nemaz negribējās, ka izrādītos, ka 51 kartē atliktais punkts izrādījies tik ātri atrodams, ka teju piektā daļa no kontrollaika nemaz nebūtu līderiem nepieciešama. Pa īstam pirmās divas komandas finišēja aptuveni desmit minūtes pirms atvēlētā laika beigām (bet ne tāpēc, ka būtu atradušas pilnīgi visus punktus), kamēr uzreiz četras komandas ieradās pēdējās kontrollaika minūtes laikā. Pēc tā, cik kurš bija nosvīdis, gan uzreiz spriest par uzvarētājiem nevarēja.

Caurskatot dalībnieku iesniegtās bildes, varējām konstatēt, ka šī bija pirmā reize, kad pusatklātā rogaininga uzvarētājiem nebija izdevies savākt maksimālo iespējamo punktu skaitu - pat pašiem labākajiem trīs punktu līdz pilnai laimei iztrūka. Taču vairāk kā pusi punktu bija atradušas visas komandas, un cīņa par vietām izvērtās diezgan spraiga.

Astoto vietu ieņēma "Darva un medus" ar 27 punktiem. Par diviem vairāk ieguva "Mušas un sūdi". Vēl par vienu punktu viņiem priekšā bija "Dūmi un uguns". Tikai pateicoties ļoti daudzkārtējai atkārtotai punktu skaitīšanai, izrādījās, ka piektajā vietā bija "Rums un kola" (ja ne beigās tomēr atrastais iztrūkušais punkts, viņi būtu palikuši aiz dūmojošās uguns vienības). Ceturtajā vietā palika komanda ar vēlāko finiša laiku - "Sāls un brūces" (39 punkti). Finišā ierodoties par teju desmit minūtēm agrāk trešās bija "Sirpja un āmura" meitenes. Eh, būtu viņas mazliet pagarinājušas savu maršrutu, viņām būtu visas iespējas būt, ja ne pirmajām, tad otrajām jau noteikti, jo pie viņu 42 punktiem pielikt vēl divus, lai noķertu sudraba pozīcijas ieguvējus "Aitas un cirpējus" noteikti būtu bijis iespējams. Tiesa, vai ar desmit minūtēm būtu pieticis, lai savāktu sešus punktus un atkārtotu "Pupu un mizu" rezultātu, tas ir diskutabls jautājums. Jā, tātad par "Dzirciema sakņu" uzvarētājiem kļuva vieni no sacensību galvenajiem favorītiem, Edija un Sanda komanda, kura jau sākotnēji tika nokrustīta par sporta klasi.



Vērts piebilst, ka pasākumā bija vēl arī otra nominācija - lielākais kontrolpunktu skaits, kur bildēs dabūts arī kāds kaķis (ar precizējumu, ka tas nav Anitas un Raita Pūpols). Šo plāna punktu pildīja sešas no astoņām komandām, bet vislabāk kaķu monitorings padevās Mārtiņam B. un Ievai U., kuri tad arī tika kronēti par vakara Katzenmeister'iem.

Organizētāji: nekomerciālā apvienība "Marina & The Raimonds" pateicas dalībniekiem un gaida, kur tad notiks nākamais apkaimes rogainings. Kā nekā - Rīgā ir vēl veselas 55 apkaimes, kurās pusatklātās sacensības nav notikušas!

- Rogaininga karte
- Uzdevumu lapa

P.S. Būšu pateicīgs, ja dalībnieki padalīsies ar labākajām bildēm no šī pasākuma!