Koncerts Kaņepes kultūras centrā
Pirmo reizi par grupu "Pizdets I Meyk The Hevi Metāls" es uzzināju Rudaka raidījumā "Zibens pa dibenu". Vispār, kas attiecas uz šo raidījumu, man itin bieži nepatīk tas, kā Rudaks to vada, kā viņš runājas ar mūziķiem, cik ierobežota ir viņa kompetence ārpus viņa pamatinterešu loka, bet šis raidījums bija un ir lielisks veids, kā iepazīt kaut ko interesantu pašmāju ne pārāk komerciālajā mūzikā. Un tātad, "Pizdets I Meyk The Hevi Metāls" ir duets, kura viena puse ir Linards Kalniņš - savulaik zināms kā grupas "Nē" dalībnieks, bet tagad drīzāk - kā viens no "DJ Krankenwagen" līderiem, bet otra - Aleksandrs Tomass Metjusons, pa daļai bulgārs, pa daļai skots, multiintrumentālists un, kā šķiet, vēl radošāka personība nekā Linards. Grupa radās Minhenē Covid apstākļos, ierakstīja tur vienu albumu, un kad Linards Kalniņš atgriezās Latvijā, šķita - hevi metāls ir beidzies. Bet nekā - pērn uz Latviju pārcēlās Aleksandrs, kurš šokējoši labi ir apguvi latviešu valodu, un "Hevi Metāls" turpina darboties. Tiesa, par to, ka viņi koncertē, uzzināju pavisam nesen - ieraudzījis FB bildes no viņu uzstāšanās festivālā "Sansusī". "Interesanti," padomāju es, "grupa, kas spēlē elektroniku ar metāla un balkānu elementiem, uzstājas kamermūzikas festivālā." Un tad uzzināju, ka viņiem būs vēl viens koncerts - nu jau Rīgā, Kaņepes kultūras centrā. Nācās gan mazliet sabīdīt piektdienas pēcpusdienas plānus (aizvest Marinu ar bērniem ar auto uz Jelgavu, kur šie devās uz Tutas koncertu, bet pašam ar vilcienu atgriezties Rīgā), bet - ja ir motivācija, daudz kas ir iespējams, un tā nu es nonācu "Pizdets I Meyk The Hevi Metāls" koncertā.
Neesmu drošs, ko tieši es no šī koncerta biju gaidījis, bet noteikti ne to, ko sagaidīju. Un šajā reizē - labi, ka tā, jo koncerts bija vairāk nekā vienkārši lielisks. To, ka nebūšu vīlies, sapratu jau pirmās dziesmas laikā - kad visnotaļ lirisku Pētera Brūvera tekstu izdodas sekmīgi integrēt ar "Russkij korabļ - iģi nahuj!", to visu pasniedzot akadēmiskā manierē, šaubu nav - tā ir tāda pieeja, ko es varu novērtēt. Jā, šis koncerts bija daudz izklaidējošāks, nekā tu pēc noklusējuma sagaidītu no dueta, kur viens dzied, bet otrs spēlēs klavieres (tiesa, reizēm vienas dziesmas laikā vairākas reizes mainījās, kurš tieši spēlēja klavieres). Dueta dziesmas ir asprātīgas, teksti starp dziesmām ir asprātīgi, izpildījums ir skaisti teatrāls - jau Linards šajā ziņā ir visai labs, bet Aleksandrs - reāla bomba! Vairumu koncertā skanējušo dziesmu dzirdēju pirmo reizi (jo, ja to nav Spotify - kur gan es tās vēl būtu dzirdējis?), bet arī ar pirmo reizi varēju izbaudīt gan dziesmu par latviešu valodas mācīšanos, gan par vēlēšanos muzicēt kādā orķestrī vai Sinfoniettā, gan jo īpaši - par viesnīcu "Rīga" Bulgārijas pilsētā Ruse. Kā nekā - pie šīs viesnīcas esam bijuši un uzskatīju par savu pienākumu pēc koncerta beigām tās fotogrāfiju uzrādīt mūziķiem.
Jā, uz pāris dziesmām duetam pievienojās arī čelliste (kuras pirmais iznāciens uz skatuves bija izcili efektīgs), bet droši varu atzīt, ka priekšnesuma sākumā Linarda izteiktais apgalvojums, ka mums šajā vakarā spēlēs kamermūziku, bija absolūti patiess. Emociju spektrs, ko piedāvāja šis koncerts, bija plašs - tā ir lieta, ko es allaž novērtēju - māksla miksēt kopā ironiju un sirsnību. Un noteikti varu teikt - šī ir grupa, kuru ir vērts redzēt dzīvajā, kas arī ir elements, ko novērtēju - kad tu saproti, ka ierakstā "nebūs gluži tas", tikām klātienē visa puzle salikās kopā perfekti. Nezinu, vai "Pizdets I Meyk The Hevi Metāls" šogad ir gaidāmi vēl kādi koncerti, bet ja ir - noteikti labprāt uz viņiem aiziešu vēlreiz. Un, neatkarīgi no tā, kāda ir tava muzikālā gaume, arī tev es to ieteiktu! Patiešām viens no foršākajiem koncertiem, kādos man ir nācies pabūt.
Neesmu drošs, ko tieši es no šī koncerta biju gaidījis, bet noteikti ne to, ko sagaidīju. Un šajā reizē - labi, ka tā, jo koncerts bija vairāk nekā vienkārši lielisks. To, ka nebūšu vīlies, sapratu jau pirmās dziesmas laikā - kad visnotaļ lirisku Pētera Brūvera tekstu izdodas sekmīgi integrēt ar "Russkij korabļ - iģi nahuj!", to visu pasniedzot akadēmiskā manierē, šaubu nav - tā ir tāda pieeja, ko es varu novērtēt. Jā, šis koncerts bija daudz izklaidējošāks, nekā tu pēc noklusējuma sagaidītu no dueta, kur viens dzied, bet otrs spēlēs klavieres (tiesa, reizēm vienas dziesmas laikā vairākas reizes mainījās, kurš tieši spēlēja klavieres). Dueta dziesmas ir asprātīgas, teksti starp dziesmām ir asprātīgi, izpildījums ir skaisti teatrāls - jau Linards šajā ziņā ir visai labs, bet Aleksandrs - reāla bomba! Vairumu koncertā skanējušo dziesmu dzirdēju pirmo reizi (jo, ja to nav Spotify - kur gan es tās vēl būtu dzirdējis?), bet arī ar pirmo reizi varēju izbaudīt gan dziesmu par latviešu valodas mācīšanos, gan par vēlēšanos muzicēt kādā orķestrī vai Sinfoniettā, gan jo īpaši - par viesnīcu "Rīga" Bulgārijas pilsētā Ruse. Kā nekā - pie šīs viesnīcas esam bijuši un uzskatīju par savu pienākumu pēc koncerta beigām tās fotogrāfiju uzrādīt mūziķiem.
Jā, uz pāris dziesmām duetam pievienojās arī čelliste (kuras pirmais iznāciens uz skatuves bija izcili efektīgs), bet droši varu atzīt, ka priekšnesuma sākumā Linarda izteiktais apgalvojums, ka mums šajā vakarā spēlēs kamermūziku, bija absolūti patiess. Emociju spektrs, ko piedāvāja šis koncerts, bija plašs - tā ir lieta, ko es allaž novērtēju - māksla miksēt kopā ironiju un sirsnību. Un noteikti varu teikt - šī ir grupa, kuru ir vērts redzēt dzīvajā, kas arī ir elements, ko novērtēju - kad tu saproti, ka ierakstā "nebūs gluži tas", tikām klātienē visa puzle salikās kopā perfekti. Nezinu, vai "Pizdets I Meyk The Hevi Metāls" šogad ir gaidāmi vēl kādi koncerti, bet ja ir - noteikti labprāt uz viņiem aiziešu vēlreiz. Un, neatkarīgi no tā, kāda ir tava muzikālā gaume, arī tev es to ieteiktu! Patiešām viens no foršākajiem koncertiem, kādos man ir nācies pabūt.
2023-09-01
comments powered by Disqus