The Blue Bird

Kaut kā dažas pēdējās skatītās mēmās filmas man nav sevišķi patikušas -iespējams, esmu sasniedzis pārāk tālus pagātnes gadus. Iespējams, man vienkārši nešķiet saistošas artsy tās ēras filmas - viegla izklaide ir ok, bet ambiciozi vispārcilvēcīgi projekti, kas tapuši pirms teju simts gadiem ar aktieriem, kuru izpratne par kino spēli ne tik ļoti pārsniedz manējo, tā ir visai smaga padarīšana.
Zilais putns ir pasaka bērniem? Pasaka pieaugušajiem? Neesmu īsti drošs. Katrā ziņā tā stāsta par to, kā divi bērni dodas meklēt Laimes Zilo putnu (nav radinieks Laimes lācim). Brīnumu pasaulē viņu mājdzīvnieki sāk runāt (nekas, ka tā ir mēmā filma, nekas, ka mājdzīvniekus atveido kostīmos tērpušies aktieri), notiek daudz un dažādi brīnumaini notikumi, bet beigu beigās bērni saprot, ka īstā vieta, kur meklēt Zilo laimes putnu, ir pašu mājās. Līdzīgi kā Sprīdītis.
Būtu ļoti liels pārspīlējums teikt, ka es šo filmu izbaudīju. Jā, savam laikam tā noteikti bija ievērojams kino, bet atkal jau manai gaumei tur bija pārāk daudz teksta plāksnīšu gabalu (kas nekādi nenāk par labu filmas dinamikai) un vispār - kā gan vispār varētu gaidīt, ka es ar sajūsmu skatīšos gandrīz simtsgadīgu bērniem domātu filmu?
2014-02-27
6.0
comments powered by Disqus