Kazhes pierakstu burtnīca

2019.gads pamazām tuvojas savai izskaņai. Lielveikalus jau pāris mēnešus ir pārņēmušas Ziemassvētku noskaņas, dažādi interneta mediji pamazām gatavo klikšķināmus topus kategorijās "gada seksīgākais dupsītis" un "stulbākie Trampa citāti" un arī Vilcieniņu meistarības kārtējā sezona atrodas kaut kur ap savu ekvatoru. Pamazām tuvojas arī katra Restorānvagona praktikanta lielākais murgs - sesija. Dažam tā jau ir kaut kas zināms no iepriekšējiem gadiem, kādam citam pirmā, vēl kādam - pēdējā, un gan jau, ka mūsu vidū ir arī tādi, kuriem tā būs gan pirmā, gan pēdējā reizē!

Pasaule gan vēl nav īsti gatava ieslēgt pilnīgu "Netflix and chill" režīmu, mēģinot atmodināt kādu enerģijas dzirksti arī tajos sabiedrības locekļos, kuri labprātāk jau krāsotu Ziemassvētku eglītes un lektu pāri liesmojošiem adventes vainagiem. Te mums vajadzētu iepīt kādu trāpīgu un asprātīgu atsauci uz Aivara Lemberga īpašumiem uzlikto arestu un pārliecinošo Konservatīvās partijas uzvaru ārkārtas Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās, kas skaidri apliecinājušas, ka Brexit tomēr notiks un turpmāk iebraukšana Apvienotajā karalistē būs sarežģītāka par nokļūšanu Ziemeļkorejā. Labā ziņa, ka meteoroloģiskās prognozes liecina, ka vismaz apvienota šī karalistes sevišķi ilgi vairs nebūs un (pieminiet manus vārdus!) pēc desmit gadiem Edinburgas centrā būs uzstādīts piemineklis Deividam Kameronam, kas ar Brexit referendumu palīdzēja Skotijai beidzot atgūt neatkarību. Kā īsts Skotijas patriots (atšķirībā no daža laba Katalonijas patriota, kura pārliecībai es neticu) es šajā brīdī labprāt paceltu glāzi skotu viskija, taču kur gan Restorānvagona praktikants tiks pie skotu viskija, tā vietā paceļu pudeli ar nepārspējamo Walter niknais un iztēlojos, ka Valtera uzvārds ir Makšonesijs!


Tiesa, Vilcieniņu meistarībā Lielbritānijas izspēle vēl ir priekšā, līdz ar to pārdomas par Brexit patiesībā būtu liekamas mūsu nākamajā numurā, bet vienlaikus - kurš gan par to gribēs lasīt vēl pēc vairākām nedēļām, kad vairums jau būs par to pat aizmirsis un sabiedrības prātus nodarbinās svarīgāki jautājumi - piemēram, jau piesauktie gada seksīgākie dupsīši! Ja nu arī tevi interesē šī tēma, lūk, Comsopolitan raksts! Ceram, ka šī lasāmviela būs noderīga!

Ja jau mēs te par dibeniem runājam (tu to uzsāki, nevis es, dārgo lasītāj!), tad "Restorānvagonā" ienākušās jaunākās noklausītās tenkas rubrikā "svešas sarunas"! Šoreiz sarunas noklausīšanās vietai izvēlēta kāda franču maiznīca, viena no tām, kuras bāzētas Gaskoņā. Tā kā zināms, ka abas sarunas dalībnieces bijušas dāmas, tad aizdomās turamo VM dalībnieku saraksts būs īsāks kā citkārt. Doma tāda - viena jaunkundze, kura ir vai nav Vilcieniņu meistarības dalībniece jau ceturto sezonu kādai citai jaunkundzei, kura pilnīgi noteikti nav VM dalībniece, reklamēja ļoti labu darbu, kurā viņa pati strādā vai nestrādā (šāda informācija nav pieejama). Kā noskaidroja Restorānvagona speciālglūņa Zahārijs Gulbītis-Paceplītis, šajā brīnumjaukajā darbā var nopelnīt piecus tūkstošus eiro nedēļā, un nemaz daudz nav jāstrādā! Izklausījās pēc tik vilinoša piedāvājuma, ka arī Zahārijs Gulbītis-Paceplītis tādā labprāt strādātu, īpaši, ja ņem vērā, ka Restorānvagona nemaksā pilnīgi neko un no praktikantiem vēl arī sagaida, ka viņi galvenajam redaktoram piegādās svaigu valterīti. Korespondents labprāt būtu uzreiz piedāvājis savu kandidatūru, taču sarunas noklausīšanās gaitā viņam sāka rasties aizdomas, ka izteiktais piedāvājums varētu būt kaut kas mazāk nevainīgs nekā prognozējamais Interneta sekss vai orgānu tirdzniecība. Vismaz tajā brīdī, kad domīgajai kandidātei tika izteikts piedāvājums uzrakstīt uz lapiņas piecus iemeslus, kas viņu attur no šī darba uzņemšanās, Zahārijs Gulbis-Paceplītis kļuva domīgs. Viņš gan droši zināja, kāda būs "intervētājas" reakcija, kad šie pieci iemesli būs uzrakstīti - viņa paņems lapiņu un uzrakstīs uz tās piecus tūkstošus iemeslu, kāpēc tas tomēr ir labs darbs. Proti, 5-0-0-0 EUR/nedēļā. Katrā ziņā tieši šādi būtu rīkojies viņš. Tomēr, pirms beigt dzert savu silto ūdeni ar līdzpaņemto tējas maisiņu, Zahārijs pavaicāja intervētājai, kā lai viņš piesakās šai vakancei, uz ko atbildē saņēma divus vārdus svešvalodā. Pirmo viņam izdevās vēlāk ar gūgles tulkotāju atšifrēt: "pošol" nozīmē "ej".

Un tagad - par vilcieniņu meistarību! Šoreiz nerakstīsim hronoloģiski, jo tā nav interesanti un nebūs nepieciešamā drāmas efekta. Bet bez drāmas, kā zināms, pārējie divi žanri ir traģēdija un komēdija. Diez vai kāds no lasītājiem novēlētu vilcieniņu meistarībai traģēdiju, savukārt, komēdija ir necienīga padarīšana un lielākoties tāda lēta ķēmošanās vien no tās sanāk, ne tur dziļuma, ne vēriena, ne Meierholda un Staņislavska skolas. Tālab paliksim vien pie vecās labās drāmas (ne obligāti tieši krievu un Čehova).

Vilcieniņu meistarībā šajā kārtā tika spēlēta "Rails & Sails" spēle jeb "kaut kāds nožēlojami tizls tulkojums latviešu valodā". Tā ir pirmā vilcieniņu karte, kas izgājusi ārpus reģionālā provinciālisma un ļauj būvēt sliedes un kuģu ceļus pāri visai pasaulei, turklāt vēl izmantojot zinātniski nepārbaudīto teoriju, ka Zeme ir apaļa. Man personīgi pret šādu NASA lobēšanu ir zināmi iemesli, bet lai nu tas paliek citai reizei.

Kā pirmo mēs apskatīsim spēli, kuru aizvadīja Mārtiņš, Guna, Marina un Līva, kuru šoreiz sauca Laura (pirmais burts un zilbju skaits sakrīt, līdz ar to - vairāk vai mazāk viens un tas pats cilvēks vien ir). Šīs spēles īpatnība bija tāda, ka iestājās pēdējā gadsimta lielākā flotes krīze, kuras rezultātā kādu laiku kuģu čupiņā vispār nebija kāršu, un, tām atgriežoties apritē, kuģiem tika ieviesta stingrā uzskaite, spēlētājiem zinot, ka, piemēram, zaļu kuģu tur nav, līdz ar to "LOL, nau vērc" no turienes ņemt. Lai arī neviens nevienu nesteidzināja, uzkrājot bagātīgus kāršu krājumus, tās beigās Gunai pietrūka viena gājiena, kuru bija vai nebija kaut kur nočiepis Kārlis (vainot bērnus jau vienmēr ir viegli!). Līdz ar to, kamēr Mārtiņam misijas ienesa 103 punktus, Guna par tām dabūja sešus punktus. Pietiekami sīvā cīņā starp dalībniekiem, kuru vārds sākas ar M, uzvaru izcīnīja Marina, kura bija aktīvāk būvējusi garos ceļus. Tikām Gunai un Līvai-Laurai ļoti līdzīgs rezultāts.

Šādi izskatījās spēles laukums

Līdzīgi kā šajā spēlē tikās Guna un Mārtiņš, tā arī otrā mačā pie galdiņa tikās divi viena bērna vecāki - Māra un Raimonds N. Te gan, protams, nepieciešama juridiska atruna, ka runa ir par oficiālajiem vecākiem, jo neviens jau "Restorānvagona" korespondentus par bērna ieņemšanas lieciniekiem neaicina, cik dīvaini lai tas arī nebūtu. Viedoklis par to, kas tur pie galda notika, dalībniekiem bija atšķirīgs. Raimondam, kurš spēlē uzvarēja, šķita, ka viss noritēja gana mierīgi, visi bija labi paēduši un labi padzēruši, neviens spēli necentās sasteigt un tā nu divi dalībnieki savāca virs 300 punktiem. Tikām Ilze, kura ieņēma otro vietu, par nieka trim punktiem atpaliekot no Raimonda N., ziņoja, ka viņa pati bijusi visai pārliecināta par savu uzvaru, taču pēdējā brīdī atklājies, ka Raimonds bija veicis viltīgu manevru, no fen šui viedokļa tikai sev pašam vien izdevīgā veidā pozicionējot Līču restorānā pagatavoto samu ar ūsām pret Ziemeļiem. Pārrunājot, vai kas tāds maz ir iespējams, ar tuvākās hruščovkas Zilākalna Magdu, viņa teica, ka viss atkarīgs no tā, vai trejdancis veikts pa pulksteņa virzienu vai pretēji tam. Ko tas nozīmē, mums saprast neizdevās un pieaicinātais eksperts no Gaismas tīmekļa arī neko prātīgu teikt nevarēja. Kā lai arī nebūtu, šajā spēlē visi dalībnieki savāca ļoti daudz punktu, lai gan vienojušies par to iepriekš neesot.

Un tagad saldais ēdiens jeb, Jūdas grašu vārdiem runājot, "rīt būs pilnīgs pizģec" (lūdzu, neuzskatiet šo par rupjību, tas ir citāts!). Pie galdiņa spēlēja līdzšinējais turnīra līderis Raimonds K., divkārtējais VM čempions Gustavs, pērnās sezonas meistars Raitis un jaunās paaudzes atlēts Reinis. Vispirms dalībnieki tika pacienāti ar pietiekami asu pļocku, lai Gustavam būtu nepieciešamība uzdzert pienu, bet tad ritēja spēle. Raitim visu laiku ļoti negāja, ko viņš nebeidza atkārtot. Reinis brīžam izteica Raitim komplimentus, citkārt līdzjūtības un vēl reizēm - uzbraucienus. Gustavs atguvās pēc iedzertā piena. Un tikai Raimonds K. bija pārliecināts, ka viņš aizvada lielisku spēli. Līdz pienāca pēdējais gājiens un atklājās, ka viņa tīkls nav savienots un līdz ar to četras misijas nav izpildītas. Klasiska kļūda, bet patiešām cienījami izpildīta komplektā ar neadekvātu pašvērtējumu. Un tā nu sanāca, ka Raimonds K., kas iepriekšējās 4 spēlēs bija izcīnījis trīs uzvaras, šoreiz nesavāca pat ne 50% punktu. Tikām Gustavs diezgan komfortabli uzvarēja un Raiti nepārliecinošā otrajā vietā izbīdīja aktīva darbība ostu būvniecībā (tas viss, kā zināms, notika pirms Lemberga īpašumiem uzlika arestu).

Ko tas nozīmē kopvērtējumā? Kā jau ziņots - turnīrā ir jauns līderis, un viņa vārds ir Gustavs! Otro vietu saglabā Baiba/Irbe (kuru komandā līdz šim gan spēlējusi ir tikai pirmā), trešajā tagad ir Raimonds N., kamēr līdzšinējais līderis Raimonds K. tagad ir tikai ceturtais. Mārtiņš ir piektais, Marina - sestā, seko viņiem iepriekšējās sezonas izcilnieki Raitis un Ilze. Jāatzīst gan, ka rezultāti ir ļoti blīvi - šobrīd starp pirmo un septīto vietu ir mazāk kā 50 punkti, un katra nākamā spēle var nest jaunus varoņus un nevaroņus. Kā lai arī nebūtu, "Restorānvagons" turpinās uzmanīgi sekot turnīra norisēm, ja vien mums visiem pēkšņi neizdosies tikt tajā lieliskajā darbā ar 5 stabiem eiro nedēļā.

Speciāli Restorānvagonam,
Stīvens Kalniņš

P.S. Ja tu zini, kā var tajā (vai citā līdzvērtīgā) darbā tikt, raksti restoranvagons@gmail.com - esam atvērti visiem ierosinājumiem. Seksu var piedāvāt!