Vilcieniņu pavasara līga 2014
2014-06-03
Nezinu, vai esmu par to šeit rakstījis (ja neesmu - tātad bija iemesls), bet visā pavasara (patiesībā - arī ziemas) garumā risinājās turnīrs ar nosaukumu "Vilcieniņu pavasara līga 2014" - spēles "Ticket to Ride" atklātā Pārdaugavas meistarība, kurā deviņu kārtu garumā 15 dalībnieki sacentās par labākā mašīnista godu. Maija beigās turnīram pienāca gals un to atzīmējām ar iespaidīgām svinībām.
Man bija tas gods pildīt turnīra statistiķa pienākumus, līdz ar to es biju tas cilvēks, kurš vienmēr pirmais uzzināja visu spēļu rezultātus. Ja kas - spēlējām gan pamatspēli "Eiropa", gan dažādas variācijas - Nīderlandi, Skandināviju, Āziju, Šveici un Big Cities. Iespējams, tikai labi, ka statistiķis necīnījās par uzvaru nevienā no spēles nominācijām, jo līdz ar to varēju godīgi un bezpartejiski veikt savus tiešos pienākumus - iegrāmatot spēļu rezultātus un sumināt sacensību izcilniekus.
Viss sākās ar plānošanas vakaru pie Ilzes, kur vienojāmies par turnīra formātu, izlozējām ar mandarīniem dalībnieku kārtas numurus un izspēlējām pāris treniņspēles.
Un tā nu mēs spēlējām - te pie kāda mājās, te kādā kafejnīcā. Katram dalībniekam gan jau būs stāsti par situācijām, kad gandrīz izdevās noķert lielo zivi vai kad kāds pamatīgi iegrieza un izbojāja visu prieku. Bet skaidrs ir viens - prieka ikvienam bija daudz un es vismaz ar nepacietību gaidīšu nākamo sezonu!
Pastāstīšu tev, kas par ļaudīm piedalījās šajā turnīrā (alfabētiskā secībā), raksturojot gan vairāk viņu spēles stilu un mazāk - cilvēciskās īpašības, jo tāpat taču skaidrs, ka visi skaisti un gudri (kā arī var redzēt bildēs).
Anita
Drosmīga sieviete - parasti cenšas izpildīt iespējami vairāk misiju, ne vienmēr gan tas arī izdodas, turnīra gaitā tieši Anitai izdevās sakrāt vislielāko nepadarīto darbu vācelīti, par ko viņa godam tika atalgota ar to grābekli, uz kura kāpj atkal un atkal. Vienlaikus Anita bija ļoti veiksmīgi papildspēlēs - kamēr Eiropā viņai kā azartiskai dāmai bija pārāk garlaicīgi, eksotiskajos reģionos viņa plosījās nepajokam (4 uzvarētas papildspēles pret "diemžēl" kategroijā Eiropa). Anitai pieder galvenie nopelni Ziemeļblāzmas kafejnīcas pasākuma norisē, par ko īpašs paldies, jo kūka bija garda!
ArnisCilvēks ar neapšaubāmu mīlestību pret dzelzceļu, tehniskā ziņā radošs un neapšaubāmi - ļoti gudrs. Turnīrā gan uzspīdēt Arnim īsti neiznāca - kā viņš sāka ar ierobežoti labiem rezultātiem, tā arī turpināja. Diezgan aktīvi nodarbojās ar ceļu būvi (kopumā - 3.garākais izbūvētais ceļš), bet citādi - kluss un nemanāms spēlētājs, par kuru pēc cepures nepateiksi, uz cik pamatīgiem kaboom! viņš reizēm ir spējīgs. Jāatzīst, ka es visā turnīra garumā gaidīju, ka pienāks tas brīdis, kad Arnis būs spēli pilnībā atšifrējis, sadalījis pa reizinātājiem un kļūs neuzvarams. Tā tomēr nenotika.
BaibaVisu turnīru aizvadīja ļoti stabili, pastāvīgi atradās līderu grupā un līdz pat pēdējai kārtai cīnījās par pirmo vietu kopvērtējumā, taču negaidīti kāju priekšā cīņai par uzvaru pielika viņas pašas meita. Negatīvais secinājums - bērna audzināšanā nav pietiekams uzsvars veltīts cieņai pret vecāko paaudzi. Pozitīvais - audzina gudru meitu, kas spēj izpogāt arī dzelzceļniekus ar lielāku rūdījumu. Noslēgumā ieguva trešo vietu kopvērtējumā, tikai par pusmata tiesu apsteidzot Ediju. Veica statistiķa pienākumus pamata statistiķa prombūtnes laikā. Baiba kopā ar Irbi un Ilzi bija galvenās atbildīgās par tehnisko nodrošinājumu, jo nevienam citam no turnīra dalībniekiem tik daudz dažādu Ticket to Ride variāciju krājumā nav.
EdijsĒtiskākais turnīra dalībnieks - kā nekā tieši Edijs vadīja turnīra kārtības komisiju, izstrādāja turnīra nolikumu un pastiprināti sekoja, lai neviens nešmauktos. Viens no tiem cilvēkiem, bez kuru līdzdalības turnīrs diez vai varētu būt noticis. Spēlēja arī īstenu degsmi acīs, rūpīgi sekoja turnīra rezultātiem, juta līdzi visam notiekošajam. Noslēgumā gan vienīgais tituls, pie kura Edijs tika, bija par labāko viesmīlību. Tā runā, ka zaļā mērce esot kaut kas izcils, lai arī man pašam negadījās paviesoties pie Edija, līdz ar to šo aspektu nekādi komentēt nevaru. Uzvarēja sešās no deviņām Eiropas partijā, bet pietrūka stabilitātes, lai varētu tikt pie kāda cēlmetāla.
GunaSpēlētāja, kurai būtu vieslielākais pamats skumt, ka turnīrs tik ātri beidzās. Iesākums Gunai galīgi nepadevās - pēc pirmajām trim kārtām viņa bija 12.vietā, zaudējot līderim vairāk kā 120 punktus. Toties divas sekojošās trešdaļas Guna aizvadīja labāk par visiem, atgūstot lielāko daļu no zaudētā. Tomēr izlieto ūdeni līdz galam sasmelt neizdevās - lai arī punktu ziņā Guna bija tuvāk pirmajai vietai nekā astotajai, vairāk par iekļūšanu labāko sešiniekā tas viņai nedeva. Būtu turnīrā 11 kārtas un nevis 9, visticamākais Guna būtu finišējusi trijniekā. Bet tā - nekā. Bet viens ir skaidrs - nākamajā turnīrā Guna būs viena no tām dalībniecēm, kuru sniegumam būs īpaši vērts sekot.
GustavsPēc ne sevišķi spožajiem rezultātiem pirmajā kārtā man kaut kā Gustavs galīgi nešķita esam viens no turnīra favorītiem. Edijs, māsas Birznieces, Irbe, Mārtiņš, Anita - visi šie spēlētāji bija Gustavam priekšā un kaut kā man šķita, ka tā varētu arī palikt. Tad otrajā kārtā Gustavam divas uzvaras - turklāt pret spēlētājiem, kas pirmo kārtu bija aizvadījuši labāk kā Gustavs - bet tā vēl varēja būt tikai nejaušība. Taču vairāk kā 200 punkti arī divās nākamajās kārtās lika saprast - ar Gustavu būs jārēķinās, un kā vēl! Ja ne klupiens cīņā ar Juri priekšpēdējā kārtā, Gustavu jau priekšlaicīgi varētu pasludināt par turnīra uzvarētāju, tomēr intriga saglabājās līdz beigām, kad atklājās, ka Gustavs bija izdarījis tieši tik daudz, cik bija nepieciešams uzvarai. Un kāds gan brīnums, ka viņam bija tikai viena neizpildīta misija Eiropas spēlē par visiem 9 raundiem, bet papildspēlēs viņš bija pārākais no visiem dalībniekiem. Pirmais Dzelzceļnieku kausa ieguvējs.
IlzeTurnīra mamma, ja tā var izteikties. Bez Ilzes organizatoriskajām spējām turnīrs pilnīgi noteikti nebūtu noticis, jo tieši viņa bija visa pasākuma iniciatīvas autore. Tāpat Ilze aktīvi darbojās balvu komisijā un noslēguma ballītes organizēšanā. Kādu laiku bija turnīra līdere un arī tuvāk noslēgumam rūpējās par to, lai Gustavs pa naktīm nevarētu gulēt mierīgi, bet būtu spiests atcerēties - ikviena kļūda nepareizi izvēlētas misijas veidā var viņam maksāt uzvaru visā turnīrā. Noslēgumā Ilzei pietika tik vien kā dažu punktu līdz titulam, bet tomēr pietrūka. Toties garākā ceļa izbūvē viņai nebija pilnīgi nekādu konkurentu. Tāpat viņa ieguva pirmo vietu Eiropas spēlē.
IrbeViena no jaunās dzelzceļnieku paaudzes pārstāvēm, viena no Latvijas vilcieniņu izlases nākotnes lielākajām cerībām. Kādu brīdi Irbe pat bija tērpusies dzeltenajā līdera kreklā, turpmākos raundos gan gados vecākie spēlētāji savas pozīcijas atguva, tomēr Irbe nevienam ceļu negrieza un laiku pa laikam iedzēla arī rūdītiem favorītiem, jo īpaši savai mammai pēdējās spēlēs. Jau sākot ar pirmo kārtu Irbe mērķtiecīgi izvēlējās stratēģiju katrā spēlē aizbūvēties uz Rīgu, tādējādi iegūstot gada rīdzinieces titulu. Tāpat ļoti čakli pildīja spēles protokolus, par ko savā glabāšanā līdz nākamajai sezonai ieguva oficiālā turnīra mašīnista cepuri.
IvetaIveta noteikti būs viena no tām turnīra dalībniecēm, kas paliks atmiņā ar savām kulināres spējām. Ne tikai spēles pie Ivetas garantēja kārtīgu izēšanos, bet arī Ivetas viesošanās pie citiem spēlētājiem varēja pavērt līdzvērtīgi kvalitatīvus cienastus. Pirmajās spēlēs kārtās Iveta daudz riskēja, reizēm iekrītot ar neizpildītām misijām. Spēlēja ar degsmi, priecājās par veiksmēm, pārdzīvoja neveiksmes. Diezgan bieži tieši Iveta bija tā spēlētāja, kas pirmā izbūvēja visus vagoniņus, liekot pārējiem noplātīt rokas par nepabeigtajām misijām. Ivetas straujā daba gan jāatzīst daudz lietderīgāk tika lieta vilcieniņu spēles variācijā ar mašīnām jeb Makatanā, kur nokļūt no punkta A uz punktu B patiešām vajadzēja iespējami ātrā laikā.
JēkabsOtrs jaunās paaudzes pārstāvis līdzās Irbei, Jēkabs spēlēja atslābināti un bez lieka stresa. Neaizrāvās ar lieku misiju grābšanu, spēlēja ar mēru un bez liela satraukuma. Turnīra noslēgumā Jēkabam tika viena no godpilnākajām vietām, kas paver plašas iespējas izaugsmei nākotnē. Savas perspektīvas Jēkabs apliecināja pēdējā spēļu kārtā, kad tika pie savas pirmās uzvaras. Runā, ka pēdējā laikā Jēkabs esot pievērsies jaunai spēlei "Ingress", pateicoties kam viņš varētu kļūt par Raita labāko draugu. To vēl redzēs, bet skaidrs, ka vilcieniņu spēles turnīrā nākamajā sezonā no Jēkaba vairāk gaidām tādu sniegumu kā pēdējā kārtā, un tad viss būs kārtībā!
JurisLielāko turnīra daļu Juris turējās ēnā - pieklājīgs spēlētājs, no kura velti gaidīt pārgalvību, bezceremoniju agresiju vai dusmu uzplaiksnījumus. Un tad nāca astotā kārta, kur Jurim pretiniekos bija pārliecinošais turnīra līderis Gustavs, kuram uzvara kopvērtējumā bija tikpat kā kabatā. Un kā Juris viņu sagrāva! Līdz ar to intriga bija saglābta, un pēdējā turnīra kārta no tukšas formalitātes pārvērtās par spraigu sacensību, kuras uzvarētāju līdz pat gala ballītei neviens (cerams) nezināja. Tiesa, pašam Jurim gala ballīte gāja secen, bet viņa nopelni tika godam novērtēti. Mazliet vilšanos gan sagādāja apstāklis, ka uz turnīra beigām Juris bija atteicies no savas sākotnējās frizūras, ar kuru viņš bija izcēlies visu turnīra dalībnieku vidū.
MarinaPirmajā kārtā Marinai izgāja visai švaki, bet sekojošajās spēlēs viņa saņēmās un spēja izvirzīties pat trešajā vietā kopvērtējumā. Un tad nāca mežonīga nakts Āzijā, kas visas perspektīvas iznīcināja. 33,6 punkti par spēli liedza cerēt uz augstām vietām kopvērtējumā un vienā mirklī izsvieda Marinu laukā pat no pirmā desmitnieka. Dažas pozīcijas gan turpmākajās kārtās izdevās atgūt, taču psiholoģiski viņa droši vien bija zaudējusi ticību iespējai zaudēto atgūt, līdz ar to beigās augstāk par 9.vietu Marina netika. Nav šaubu, ka savā nākamajā vizītē Āzijā Marina būs divtik piesardzīga, lai nenāktos nobaudīt kādu "gutter oil".
MārtiņšAtbildīgais par turnīra kalendāra sastādīšanu - nodrošināja sabalansētu turnīra norisi, lai ikviens būtu uzspēlējis ar ikvienu, dažādas spēles un dažādās kombinācijās. Pats Mārtiņš tikām lielāko uzsvaru spēlē lika uz izpildīto misiju skaitu, šajā nominācijā izcīnot uzvaru visu dalībnieku vidū. Kopvērtējumā ieņēma vietu pašā tabulas vidūci, turklāt uz 8.vietu pacēlās pateicoties labi aizvadītai pēdējai spēļu kārtai. Būtu saprātīgi vaicāt - kā tas nākas, ka spēlētājs ar visvairāk izpildītajām misijām un pavisam nedaudz neizpildītajām ir tik zemu turnīra tabulā? Jāatzīst, uz šo jautājumu man nav atbildes. Iespējams, Mārtiņš kā programmētājs pats varētu atrast skaitlisku pamatojumu savam - būsim godīgi - viduvējajam sniegumam.
RaimondsViens no viduvējākajiem turnīra dalībniekiem - izņemot pirmo kārtu, nevienu brīdi nebija ne tuvu virsotnei, ne dziļā bezdibenī. Parasti katrā raundā labi aizvadīja vienu spēli un visai bēdīgi otru, kas arī deva viduvējo gala iznākumu. Salīdzinoši veiksmīgāk spēlēja papildspēles, kamēr perspektīvas uz puslīdz izteiksmīgu vietu kopvērtējumā dramatiski sabojāja sev pats ar neuzmanību - vienā no pamatspēlēm nepareizi izpildīja garo misiju, kas kopumā izmaksāja kādus 30 punktus un kas būtu varējis saglabāt intrigu cīņā par augstākām vietām. Bet neizpildīja un nesaglabāja, līdz ar to neatlika nekas cits, kā vien pievērsties statistiķa darbam.
RaitisNo Raita tika gaidīts, ka viņš spēlēs bezkaunīgi un agresīvi (neviens jau tolaik nezināja, ka jūnijā Raitis kļūs apbrīnojami seksīgs un sāks trendot twitterī), bet patiesībā viņš izrādījās tīrais jēriņš. Vai vismaz uz to pusi - reizi pa reizei no viņa puses tomēr sagaidījām pilnīgi nemotivētu maršrutu bloķēšanu un neparedzamus gājienus, taču viņš daudz vairāk pildīja misijas un mazāk būvēja ceļu no Stokholmas uz Petrogradu, nekā tas bija pierasts iepriekš. Līdz pēdējai kārtai Raitis bija Eiropas spēles līderis, bet beigās kaut ko līdz galam nesarēķināja. Toties Raitim pilnīgi noteikti labi padodas cept burgerus. Un arī alu lietot viņš pieprot, tāpat kā aizvadīt izbraukuma spēles Alehouse.
Noslēguma pasākums sākās Rīgas Centrālajā stacijā, kur ieradāmies kā jau pieklājas solīdam braucienam ar vilcienu - ceļojuma drēbēs un tie, kam tālāks ceļš braucams - ar koferiem. Manā koferī, ja kas, atradās avīzē ietīta vārīta vista - pārbaudīta vērtība. Ceļš mūs aizveda uz Ziemeļblāzmu, kur vispirms pavisam svinīgi ieēdām kūku, bet pēc tam pārcēlāmies uz lapeni, kurā Ilze vadīja izklaižu daļu ar izglītojošām un dzelzceļnieku spējas pārbaudošām spēlēm, bet Raimonds izziņoja turnīra rezultātus un notika visu izcilnieku godināšana. Lieki gan piebilst, ka patiesībā jau izcilnieki bija visi 15 censoņi, kas piedalījās turnīrā!
