Paradise Now
film — Palestine — 2005

7
"Paradise Now" manā kinoprojektā pārstāv Palestīnu. Protams, Palestīna reāli nav valsts, bet vienlaikus tā nav arī daļa Izraēlas, un Olimpiskajās spēlēs Palestīna var piedalīties, kāpēc tad lai tā nevarētu piedalīties manā kino projektā? I see no reason.
Atšķirībā no divām citu šī reģiona valstu filmām - Izraēlas un Libānas, ko skatījos šī paša filmu projekta ietvaros, "Paradise Now" ir ļoti tipiska Tuvo Austrumu filma, proti, tā vēsta par terorismu un ebreju-arābu attiecībām. Tās galvenie varoņi ir divi bērnības draugi - Haleds un Saīds, kuri tiek izvēlēti kā terorakta veicēji Telavivā. Un filma rāda viņu pēdējās dienas pirms "the big bang". Kāda ir filmas nostādne - paskaidrot, ka teroristi arī ir cilvēki, izskaidrot, kāpēc viņi uz kaut ko tādu iziet, būt pret terorismu, būt par terorismu, uz šo jautājumu nav tik viegli atbildēt. No vienas puses, gan Haleds, gan Sīds ir tīri normāli cilvēki, kas nav maniakāli apsēsti ar reliģiju un svēto karu, no otras viņiem abiem ir pietiekams iemesls ienīst Izraēlu un tās darbus, bet abiem ir arī savs iemesls vēlēties turpināt dzīvi. Līdz ar to šī filma tiešām mēģina būt salīdzinoši neitrāla un savu vēstījumi pārmērīgi neuzspiest skatītājiem. Ja tā būtu islāma patriotiska filma, diez vai tajā atrastos vieta ainai, kurā abi topošie teroristi gatavo savus videovēstījumus palicējiem, kurā izrādās, ka ir salūzusi videokamera un nekas nav ierakstījies. Ja tā būt pret terorismu, diez vai tajā tiktu jēdzīgi izskaidrota motivācija ar terorismu saglabāt dzīvu pretošanās garu cīņā pret ebreju apmetnēm un tā tālāk. Jo situācija attiecīgajā reģionā patiešām nav gluži viennozīmīga, un nošķirt "labos" un "sliktos" bieži ir gandrīz neiespējami.
Mani gan patiesībā šī filma sevišķi neuzrunāja, droši vien tāpēc, ka par šiem jautājumiem biju pietiekami aizdomājies arī iepriekš, līdz ar to tajā nebija nekā tāda, kas man kļūtu par atklāsmi vai būtu pasniegts negaidītā veidā. Es jau nesaku, ka filmai vajag būt tik neparedzamai, lai tā tev visu laiku liktu "atsēsties", bet šajā filmā man vismaz patiešām pietrūka kaut kāda "svaiguma", kura dēļ šī filma būtu īpaša. Katrā ziņā Oskara nomināciju un Zelta globusu kā gada labākajai filmā svešvalodā es tai devis nebūtu, bet no otras puses - tā jau ir viena no šo ceremoniju pamata īpatnībām, ka tajās visbiežāk atzinīgi tiek novērtētas filmas, kuras nemaz tik ļoti izcilas nav. Visu cieņu, protams, ka Palestīnas gadījumā vispār var runāt par kaut kādu kino industriju.
Jāpiezīmē, ka Roger Ebert lapā izlasīju vienu apgalvojumu, kuram varu pilnībā piekrist - ka savā ziņā šādas filmas par teroristiem-pašnāvniekiem nepievēršas grūtāk atbildāmajam jautājumam. Motivācija, kas vada cilvēku, kas pēc nāves domā nokļūtu Debesīs (ko jau arī nozīmē "Paradise Now"), ir pilnīgi savādāka nekā tā var būt cilvēkam, kas pēcnāves dzīvei netic, piemēram, kā tas bija ar pašnāvniekiem-anarhistiem pirms simts gadiem.
comments powered by Disqus