Kazhes pierakstu burtnīca

Patiesībā kaut ko tādu no Elisa Kūpera negaidīju ne tikai es, bet arī gandrīz neviens cits. Līdz ar to šo albūmu vai nu mīl vai nicina, nav tajā nekā no tipiskā Elisa, pat ne tik daudz cik iekš "Zipper Catches Skin". Patiesībā tas ir ļoti izteikts New Wave albūms ar lipīgām melodijām un interesantiem tekstiem. Šeit tu atradīsi gan paranoidālo un visnotaļ šizofrēnisko "Da Da", kas skaisti apvieno dadaismu un vārdu "dada" kā tēva uzrunāšanu, ar atmosfēriskām, gandrīz pinkfloidiskām noskaņām (tiesa, es vienmēr esmu saskatījis zināmu līdzību starp šiem diviem izpildītājiem un ne tikai kopīgā producenta Boba Ezrina dēļ, bet arī saistība ār Kūpera kā grupas debijas albūmu "Pretties for you"). Taču te netrūkst arī draudzīgas popmūzikas, tādas kā "Enough Enough" (kuras ievadu vienā dziesmā bija nočiepis tautietis Arnis Mednis), diezgan naidīgu uzbraucienu Kūpera (bet laikam ne Vincenta Furnjē) tēvam. Mana personīgi iecienītākā kompozīcija šajā diskā tomēr ir šausmīgā, drūmā un šausmīgi drūmā "Former Lee Warmer" par galvenā varoņa brāli, kas ir traks un dzīvo ieslēgts skapī un ne ar vienu gadiem nesarunājas. Te patiesībā ir diezgan daudz arī no populārā Kūpera imidža, tikai tādā patiesi drūmā, nevis balagāniskā ietērpā. "Dyslexia" ir vēl viena Ņū-veiva himna, kas mazliet pavelk uz tādām grupām kā Devo vai Talking Heads un grūti iztēloties, ka to dzied drūmais šausmu filmu varonis Eliss Kūpers, turklāt šajā dziesmā panti nav ne par mata tiesu sliktāki par piedziedājumu. Starp citu, disleksija ir nespēja mācīties, bet Kūpera varonis šajā dziesmā nekādi nespēj saprast, kas viņam īsti ir piemeties - mīlestība vai disleksija? "Scarlet and Sheba" ir vēl viena šausmu stāstu dziesma ar himnisko piedziedājumu: "I just want your body, Sheba
I don`t want your brain", diezgan baisi patiesībā, muzikāli gan tas ir pat kaut kas uz "Poison" pusi, bet ar foršu lipīgu meldiņu. "I love America" savā ziņā mazāk kā četrās minūtēs pasaka to pašu, ko Borāta filma pusotrā stundā, tikai bez nepieciešamības iesaistīties ģenitāliju humorā:
"
I love Old Glory and homemade pie
I think them Ruskies should be sterilized
I love my chicken Kentucky Fried...
Finger Lickin` Good!"
Un last, but certainly not least šajā albūmā ir dziesma "Pass the gun around" - stāsts par bezcerīgi nodzērušos cilvēku, kas grib izdarīt pašnāvību (patiesībā šī dziesma patiešām izklausās pēc Kūperam autobiogrāfiskas), te nu gan nekādu humoriņu Kūperā nesaskatīt, un nevajag arī. Patiesībā es brīnos, ka "Da Da" Kūpers ir tas pats Kūpers, kas tikai dažus gadus vēlāk pārgāja uz salkanām balādītēm un pseido heirmetāla popularizēšanu. Nē, tam vecim patiešām reiz bija big balls, ko viņš ar tām sadarīja astoņdesmito otrajā pusē, tas jau ir pavisam cits stāsts.