Par visādiem Praidiem
2007-09-04
Kā droši vien ir dzirdēts, Rīgas Dome tā saukto krievu maršu nav sankcionējusi, bet organizētāji to plāno tāpat noturēt. Nezinu, kā īsti tur būs un kā nebūs, bet neapšaubāmi ļoti prātīgu jautājuma risinājumu piedāvāja viens mans draugs (zinātājiem - tas, kas Ziņģis), proti, atļaut krievu maršu rīkot norobežotā Vērmaņdārzā (pēc vasaras "praida" analoga). Vai šī ideja viņam ienākusi prātā pašam vai kur citur gūta, nevaru pateikt.
Un tomēr - mēģināšu attīstīt tēmu. Kādas ir priekšrocības praidiem Vērmaņdārzā (šajā situācijā ar Praidu saprotu jebkādu diskutabla satura masu pasākumu)? Pirmkārt, var stingri kontrolēt praida dalībniekus un pat iepriekš reģistrēt praidā dalību ņemt vēlošos aktīvistus. Otrkārt, šādā veidā var salīdzinoši mazākiem resursiem nodrošināt, ka praids neizvēršas par vardarbības pilnu pasākumu - Vērmaņdārzs kā nekā ir iežogots. Treškārt - cilvēktiesības netiek pārkāptas, ļaudis var pulcēties cik grib. Protams, pirms Praida jau jānosaka organizētāju materiālā atbildība par iespējamām Praida sekām
Varētu paredzēt arī sekojošu punktu: atļaut praida organizētājiem izvēlēties, vai Vērmaņdārzā pie viņiem drīkst ieraksties arī anti-praidisti. Ja, piemēram, nacionālboļševiki atbalsta, ka viņu praidu var apmeklēt nacionāllatvieši, to var noorganizēt. Pateicoties noslēgtajam Vērmaņdārzam iespējamā konfliktā starp praida un antipraida dalībniekiem necietīs mierīgie iedzīvotāji (vajadzētu gan noteikt aizliegumu Vērmaņdārzā uz praidu ienest jebkādus ieročus).
Viens elements te ir, kas varētu šķist neizdevīgs - piesārņots Vērmaņdārzs (piemēram, līķiem piesārņots), praidā neiesaistītie ļaudis parkā uzturēties nevar, valstij - lieli izdevumi. Risinājums ir acīmredzams: pirmkārt, nosakām kaut kādu maksimālo praidu biežumu, lai šādi praidi nenotiktu pārāk bieži (varētu arī noteikt, ka praidi var notikt tikai, teiksim, ceturtdienās no 10:00 līdz 12:00, lai praidos piedalītos tikai patiešām šiem pasākumiem "devoted" cilvēki). Otrkārt, par Vērmaņdārza izmantošanu praidam tā organizētāji maksā solīdu naudu, kura var tikt palielināta atkarībā no nodarītiem postījumiem. Šādā veidā praidi pat varētu kļūt komerciāli izdevīgi.
Vēl vienas pozitīvās sekas. Iedomāsimies situāciju: ir 16.marts, leģionāru gājiena diena. Vecie leģionāri mierīgi aiziet pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus, neviens viņiem netraucē. Tikām jaunie "fašisti" un "antifašisti" mierīgi, nevienam netraucējot, rīko praidu un antipraidu Vērmaņdārzā. Idille, vai ne?